KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Komisijas paziņojumu saistībā ar Komisijas darba programmu 2011. gadam
13.12.2010
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
S&D (B7‑0688/2010)
PPE (B7‑0689/2010)
ALDE (B7‑0697/2010)
József Szájer, Joseph Daul PPE grupas vārdā
Martin Schulz, Hannes Swoboda S&D grupas vārdā
Guy Verhofstadt ALDE grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Komisijas paziņojumu saistībā ar Komisijas darba programmu 2011. gadam
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Komisijas darba programmu 2011. gadam (COM(2010)623),
– ņemot vērā pēdējo pamatnolīgumu par attiecībām starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju, jo īpaši tā 4. pielikumu,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 4. punktu,
A. tā kā ir ārkārtīgi svarīgi savlaicīgi risināt dialogu starp Eiropas Parlamentu un Komisiju, lai visus centienus varētu vērst uz to, ka tiek definēti ES galvenie stratēģiskie mērķi nākamajam un turpmākajiem gadiem;
B. tā kā politiskās prioritātes ir jāsaskaņo ar pieejamajiem finanšu resursiem;
C. tā kā Eiropas politika un rīcība, ievērojot subsidiaritātes principu un sadarbojoties ar dalībvalstīm, var un tai ir arī jāspēj reāli ietekmēt iedzīvotāju dzīvi, palīdzot viņiem sagatavoties straujajām pārmaiņām sabiedrības dzīvē un reaģēt uz tām;
D. tā kā 2011. gads būs ārkārtīgi svarīgs turpmākajiem Savienības panākumiem un tas kļūs par pavērsiena punktu gan Eiropas Komisijai, gan visai Savienībai;
E. tā kā finanšu krīzei vēl aizvien ir vērā ņemama ietekme uz dalībvalstu ekonomiku un ir jāveic lieli pielāgojumi gan dalībvalstu, gan ES līmenī; tā kā pilnīgai atlabšanai vajadzīga kopīga Eiropas pastāvīgas izaugsmes un darba vietu radīšanas stratēģija, kuru nodrošinātu ar nepieciešamajām pilnvarām un resursiem,
1. norāda, ka šī darba programma ir pirmā programma, kas jāpieņem jaunajā plānošanas ciklā, un uzsver, ka ir jāpadziļina ar Komisiju izveidotais dialogs, lai uzlabotu acīmredzamo saikni starp politiskajām prioritātēm un budžetu, ļaujot finansēt šīs prioritātes Eiropas līmenī;
2. mudina Komisiju apņemties izveidot reālu un iedarbīgu rīcības programmu, kurai vajadzētu būt efektīvākai, ciešāk saistītai ar reālo situāciju un kuru vajadzētu īstenot labāk nekā iepriekšējās darba programmas; aicina noteikt skaidrāku grafiku galveno priekšlikumu iesniegšanai;
3. mudina Komisiju pēc iespējas ātrāk un saskaņā ar skaidru grafiku pielāgot acquis LESD 290. un 291. panta noteikumiem;
Ievads
4. aicina Komisiju pēc iespējas īstenot savas politiskās pilnvaras un politisko autoritāti; norāda, ka Eiropas Savienība nevar funkcionēt efektīvi, ja Komisija neapzina, neformulē un neveicina Savienības un tās iedzīvotāju vispārējās intereses un nespēj efektīvi veikt savu pienākumu pārraudzīt līgumu un ES tiesību aktu piemērošanu;
5. norāda, ka ar līdz šim paveikto, lai atrisinātu finanšu krīzi un panāktu Eiropas ekonomikas atveseļošanos, nepietiek; pauž nožēlu par to, ka darba programmā nav iekļauti papildu pasākumi, ar kuriem radīt vairāk darba vietu; tādēļ aicina Komisiju detalizēti paskaidrot, kā tās iniciatīvas un priekšlikumi noderēs problēmu risināšanai;
6. uzskata, ka ES nekavējoties ir jāveic strukturāla reforma, lai uzlabotu savu konkurētspēju un atjaunotu izaugsmi; uzskata arī, ka šīs stratēģijas pamatprincipi ir infrastruktūras (tostarp platjoslu) modernizēšana, pētniecības, izstrādes un inovācijas veicināšana, pietiekamas, ekonomiskas un tīras enerģijas nodrošināšanas politika, inovācija un jaunu tehnoloģiju izstrāde, kā arī izglītības un apmācības kvalitāte;
7. atzinīgi vērtē to, ka Eiropas ekonomikas pārvaldība ir atzīta par prioritāti; brīdina, ka eiro nākotne būs apdraudēta, ja ES jo īpaši eiro zonā nespēs izveidot tādu uzticamu ekonomikas pārvaldību, ar kuru ir iespējams nodrošināt stabilu fiskālo politiku un atjaunot ekonomikas izaugsmi; uzstāj uz to, ka, īstenojot šādu reformu, ir pilnībā jāņem vērā Parlamenta nostāja, kas izklāstīta 2010. gada 20. oktobra rezolūcijā, un ka reformas mērķim ir jābūt Savienības ekonomikas un sociālo mērķu paplašināšanai, kā norādīts Lisabonas līguma 3. pantā;
8. atgādina, ka Parlaments un Padome kā abas budžeta lēmējiestādes būtu līdzvērtīgi jāiesaista jebkādā Eiropas Finanšu stabilitātes mehānisma izmantošanā; aicina bez kavēšanās iesniegt priekšlikumus, lai krīzes atrisināšanas mehānisms kļūtu par pastāvīgu mehānismu (piemēram, Eiropas Monetāro fondu), pilnībā integrēt ES stratēģiju 2020. gadam ilgtermiņa makroekonomiskajā sistēmā, spert pirmos soļus pretim kopīgai atsevišķu valstu parādu segšanai, šim nolūkam izdodot obligācijas, kā norādīts iepriekšējos Parlamenta ziņojumos, un nodrošināt, ka eiro zona tiek pārstāvēta kā vienots veselums;
9. uzstāj uz to, ka Komisijai ir nekavējoties jānāk klajā ar priekšlikumiem pašreizējās finanšu sistēmas pārskatīšanai; norāda, ka daudzgadu finanšu shēmai laika posmam pēc 2013. gada ir jāatspoguļo šo pienākumu apjoms; aicina Komisiju iesniegt tālejošu investīciju priekšlikumu, lai būtu iespējams izpildīt ES stratēģijas 2020. gadam mērķus un radīt darba vietas, veicināt izaugsmi un garantēt drošību Eiropas iedzīvotājiem; uzskata, ka šīs sistēmas elastībai būs ārkārtīgi liela nozīme un ka ES budžetam ir jāļauj mobilizēt alternatīvus finansējuma avotus (rezerves, projektu dotācijas u.c.);
10. atgādina, ka daudzgadu finanšu shēmas regulas pieņemšanai ir vajadzīga Parlamenta piekrišana; aicina Komisiju veicināt to, ka bez vilcināšanās tiek pieņemts iestāžu nolīgums par Parlamenta lomu nākamās daudzgadu finanšu shēmas sagatavošanā un apspriešanā;
11. apņēmīgi mudina Komisiju 2011. gada jūnijā pēc tam, kad Parlaments būs pieņēmis savu nostāju par daudzgadu finanšu shēmu, iesniegt drosmīgus un novatoriskus priekšlikumus būtiskai pašu resursu sistēmas pārskatīšanai, lai izveidotu sistēmu, kurā nodokļu slogs uz ES iedzīvotājiem ir godīgs, skaidrs, pārredzams un neitrāls; pauž ciešu pārliecību, ka daudzgadu finanšu shēma ir cieši saistīta ar pašu resursu jautājumu un par abiem ir jālemj vienlaikus, balstoties uz atklātu iestāžu diskusiju, aktīvi iesaistot tajā arī dalībvalstu parlamentus, turklāt šo diskusiju nevar atlikt;
Izaugsmes atjaunošana darba vietu radīšanai: straujāka virzība uz ES stratēģijas 2020. gadam mērķu sasniegšanu
12. norāda uz to, ka ir ieviests „Eiropas semestris”; uzskata, ka Parlamenta komitejām ir jābūt nozīmīgākai lomai, lai, izmantojot savu pieredzi, sagatavotu gada noslēguma ziņojumus par panākumiem svarīgu mērķu sasniegšanā, kam sekotu politisko grupu (kopīgās) rezolūcijas;
13. pauž nožēlu par to, ka priekšlikumi Eiropas semestrim un pārvaldības pakete paredz tikai nelielu iespēju īstenot Eiropas Parlamenta demokrātisko pārbaudi, un uzsver, ka Parlaments noteikti jāiesaista abos procesos;
Finanšu regulējums: reformas pabeigšana
14. aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk nākt klajā ar priekšlikumiem attiecībā uz direktīvas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un finanšu instrumentu tirgus direktīvas pārstrādāšanu; norāda, ka Eiropas Komisijai ir jāpatur prātā ieviešamo priekšlikumu iespējamā kumulatīvā ietekme, lai nodrošinātu, ka ar tiem tiek veicināta finanšu nozares stabilitāte, pārredzamība un pārskatatbildība, kā arī šīs nozares spēja kalpot reālajai ekonomikai un palīdzēt panākt izaugsmi un radīt darba vietas;
15. aicina iesniegt likumdošanas iniciatīvu par krīzes atrisināšanu banku nozarē, kas jākoordinē ar konkurences politikas noteikumiem, lai nodrošinātu visaptverošu pamatu vadībai krīzes situācijās, aptverot gan privāto un valsts sektoru un vienlaikus aizsargājot nodokļu maksātājus; uzskata, ka, pārskatot regulu par kredītreitingu aģentūrām, ir jārisina problēma, kas saistīta ar konkurences trūkuma problēmu šajā nozarē, un aicina Komisiju rīkoties saskaņā ar neseno Parlamenta prasību un izskatīt iespējas izveidot neatkarīgu Eiropas kredītreitinga aģentūru un reitingu veidošanā vairāk iesaistīt neatkarīgas valsts sektora iestādes;
Racionāla izaugsme
16. aicina Komisiju iesniegt visaptverošu rīcības plānu, kurā iekļauti uzdevumi un to izpildes grafiks, lai izveidotu interneta satura un pakalpojumu vienoto tirgu, panākot atvērtu un pārtikušu digitālu sabiedrību un pārvarot digitālo plaisu;
17. uzsver, ka digitālā programma un ieguldījumi IKT jomā ir būtiski Eiropas ilgtermiņa konkurētspējai, un mudina dalībvalstis un Komisiju turpināt tirgus izvēršanu nākamās paaudzes tīkliem un to piekļuvei, izmantojot iekšējā sakaru tirgus pastāvīgu liberalizāciju, lai veicinātu inovāciju ES;
18. apņēmīgi mudina Komisiju Astotās pamatprogrammas (APP) pārskatīšanā veicināt zināšanu un inovācijas iekļaušanu tajā un atgādina, ka ir svarīgi, lai Parlamentam būtu iespēja paust savas prioritātes pirms APP pieņemšanas 2012. gadā;
19. atzinīgi vērtē Komisijas centienus attiecībā uz inovāciju savienību, kas paredz pārskatīt valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai un inovāciju sistēmai un palielināt EIB un riska kapitāla lomu; atzīst, ka arī ar publisko iepirkumu ir iespējams ievērojami stimulēt inovāciju;
20. mudina Komisiju samazināt birokrātiju pētniecības un attīstības programmām un palielināt inovatīvu uzņēmumu un projektu dalību tajās; uzskata, ka Komisijai jāturpina veicināt valsts un privātā sektora partnerības, lai Eiropā sekmētu pētniecību, attīstību un inovāciju;
Ilgtspējīga izaugsme
21. uzsver to, cik svarīga ir vadošā iniciatīva par efektīvu resursu izmantošanu un mudina Komisiju paātrināt darbu pie mērķtiecīga priekšlikuma izstrādes, lai sasniegtu saistošos mērķus un konkrētos standartus, kas noteikti ES stratēģijā 2020. gadam saistībā ar Eiropas politikas koordinācijas semestri; aicina Komisiju nākt klajā ar tiesību aktiem, lai vēl vairāk samazinātu ES emisijas;
22. uzsver, ka ekonomikas izaugsmes ilgtspējai energoapgādes drošība ir būtiski svarīga, lai nodrošinātu piegādes nepārtrauktību, līgumu noteikumu ievērošanu un godīgu tirgus cenu un novērstu atkarību no pārāk maza ražotāju skaita;
23. uzskata, ka paziņojumam par jauno rūpniecības politiku Eiropā vajadzētu sekot efektīviem pasākumiem, jo īpaši lai panāktu vēlamo pārorientēšanos uz zema oglekļa līmeņa un ilgtspējīgu ekonomiku un nodrošinātu, ka tiek sasniegts ES energoefektivitātes 20 % mērķis;
24. uzsver, ka klimata pārmaiņu ietekmes mazināšana un pielāgošanās tām ir būtiska prioritāte, kas palielinās arī Eiropas ražošanas un MVU konkurētspēju;
25. atzinīgi vērtē galvenās prioritātes, kas saistās ar Baltās grāmatas publicēšanu, un mudina Komisiju ātrāk sagatavot Eiropas transporta tīkla (TEN-T) pamatnostādņu un tā modernizēto finansēšanas mehānismu pārskatīšanu atbilstīgi Eiropas 2020 stratēģijai un ES budžeta pārskatīšanai;
Visaptveroša izaugsme
26. uzskata, ka visaptverošas izaugsmes pamatā var būt vienīgi vienlīdzīga attieksme pret visiem strādājošajiem darba vietā un līdzvērtīgi konkurences apstākļi visiem uzņēmumiem; uzskata, ka Komisijas darba programmā vajadzētu iekļaut priekšlikumus, lai nodrošinātu šo principu ievērošanu, un uzstāj uz to, ka likumdošanas priekšlikumā par darba ņēmēju direktīvas piemērošanu, kā paredz paziņojums par vienotā tirgus aktu, ir jāprecizē sociālo pamattiesību ievērošana;
27. aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par darba ņēmēju līdzdalību uzņēmuma peļņas sadalē;
28. aicina Komisiju savos ziņojumos „Jaunas prasmes un darbavietas” un „Eiropas platforma cīņai pret nabadzību” ņemt vērā raksturīgās grūtības, ar kurām saskaras sievietes, un jo īpaši veicināt vienlīdzību darba vietā kā līdzekli nabadzības mazināšanai un mudināt sievietes kļūt par uzņēmējām, īstenojot pasākumus labākās prakses izplatīšanai;
29. pauž ciešu pārliecību, ka darba samaksas atšķirības starp dzimumiem novēršana vēl aizvien ir ļoti grūts uzdevums, un atkārtoti pauž pieprasījumu, ko EP izteica Komisijai 2008. gada rezolūcijā, — iesniegt Parlamentam likumdošanas priekšlikumu par to, kā pārskatīt spēkā esošos tiesību aktus, lai piemērotu principu par vienādu atalgojumu sievietēm un vīriešiem, ņemot vērā šīs EP 2008. gada rezolūcijas pielikumā ietvertos ieteikumus;
30. aicina Komisiju pievērst uzmanību sociālo partneru viedokļiem pensiju jomā un nodrošināt, ka baltā grāmata atspoguļo gan darba devēju, gan darbinieku cerības, tostarp pirmā pīlāra nostiprināšanu;
31. atzinīgi vērtē Eiropas nodarbinātības dienestu (EURES) darbavietu portāla informācijas izklāsta reformēšanu un to, ka konsultācijas par darbavietām ir padarītas pieejamākas gados jauniem strādājošiem, bet pauž nožēlu, ka šā priekšlikuma iesniegšana atlikta līdz 2012. gadam, jo jauniešiem tās nepieciešamas jau pašreiz;
32. aicina paaugstināt efektivitāti un uzlabot rezultātus divās galvenajās ES apmācības aģentūrās — Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrā (CEDEFOP) un Eiropas Izglītības fondā (EIF);
Vienotā tirgus izaugsmes potenciāla izmantošana
33. pauž lielu atbalstu lielākai tirgus integrācijai, kas orientēta uz profesora M. Monti atklāto pastāvošo plaisu pārvarēšanu un Eiropas iedzīvotāju, strādājošo, mazo uzņēmēju un patērētāju uzticības veicināšanu; uzskata, ka Vienotā tirgus akta publicēšana ir vērtējama pozitīvi, taču priekšlikumiem ir jābūt tālejošākiem un konkrētākiem; aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk iesniegt precīzas prioritātes un likumdošanas priekšlikumus;
34. aicina modernizēt ES publiskā iepirkuma sistēmu, saskaņojot direktīvas ar vienošanos par valdību publisko iepirkumu, un aicina noteikt precīzāku grafiku nākamajam gadam;
35. aicina Komisiju nodrošināt saskanīgu pieeju attiecībā uz tiesību aktu par Eiropas līgumtiesībām un direktīvu par patērētāju tiesībām; uzskata, ka ir būtiski svarīgi izveidot precīzu Komisijas politisko stratēģiju, lai integrētā veidā kā prioritāti jau 2011. gadā un nevis 2014. gadā, kā pašreiz ierosināts risinātu patērētāju aizsardzības problēmas;
36. atbalsta Komplekso ceļojumu direktīvas pārstrādāšanu un Vispārējās produktu drošības direktīvas pārskatīšanu, koncentrējoties uz tirgus uzraudzību;
37. uzsver, ka nepieciešams iedarbīgs tiesiskais regulējums attiecībā uz produktu drošumu ES; atbalsta Vispārējo produktu drošības direktīvas pārskatīšanu un uzskata, ka ir jānosaka precīzāks grafiks atbilstīgi jaunā tiesiskā regulējuma pārskatīšanai; aicina Komisiju pārskatīt CE marķējuma sistēmu, lai nodrošinātu, ka patērētāji CE marķējumu var uzskatīt par preču drošuma garantiju;
38. uzsver, ka pilsoniskās iniciatīvas var būtiski veicināt vienotā tirgus atveseļošanos; pauž atbalstu Komisijas veiktajiem pasākumiem civiltiesību jomā, aicinot padarīt civiltiesību instrumentus vieglāk izmantojamus elektroniski;
39. aicina beidzot atrisināt problēmas, kas saistītas ar Eiropas patenta izveidi, un aicina Komisiju vajadzības gadījumā nākt klajā ar priekšlikumu ciešākai sadarbībai;
40. pauž dziļu nožēlu par to, ka nav likumdošanas iniciatīvas par kabotāžu, pauž nožēlu arī par to, ka tiesību aktu par piekļuvi dzelzceļa tirgum, tostarp iekšzemes pasažieru tirgus atvēršana, īstenošana ir atlikta uz 2012. gadu; atkārtoti pauž Parlamenta stingro pārliecību, ka Eiropā ir jāsaglabā un jāpilnveido vispusīga pasažieru tiesību politika;
Pilsoņu programmas īstenošana: brīvība, drošība un tiesiskums
41. aicina iesniegt priekšlikumu paziņojumam par lielāku ES iekšējo solidaritāti patvēruma jomā, taču, paturot prātā, ka Savienībai līdz 2012. gadam būtu vajadzīga kopīga patvēruma piešķiršanas politika, pauž nožēlu par to, ka nav tiesību aktu priekšlikumu par patvērumu;
42. aicina izstrādāt priekšlikumus migrācijas jomā; atgādina, ka ierosinātās ieceļošanas/izceļošanas sistēmas pareiza darbība būs atkarīga no informācijas sistēmu VIS un SIS II panākumiem, kaut gan SIS II vēl pilnībā nedarbojas;
43. uzsver, ka pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir nepieciešama tālejoša pamattiesību politika un ka šīs Hartā paredzētās pamattiesības ir jāīsteno pēc iespējas efektīvāk; aicina Komisiju nodrošināt visu likumdošanas iniciatīvu atbilstību pamattiesībām, kā arī garantēt, ka dalībvalstis, īstenojot Savienības tiesību aktus, ievēro Hartu; aicina palielināt iespējas uzraudzīt Pamattiesību hartas pārkāpumus un pārkāpumu gadījumā uzsākt līgumos paredzētās procedūras;
44. uzsver, ka cīņā pret terorismu un organizēto noziedzību ir pilnībā jāievēro ES iedzīvotāju tiesības un brīvības un ka datu aizsardzība un tiesības uz tiesisko aizsardzību ir būtiski faktori uzticamas un efektīvas drošības politikas izveidē; uzskata, ka, ņemot vērā noziegumu skaita pieaugumu, ir jāizstrādā vairāki Kopienas plāni organizētās noziedzības apkarošanai un kiberdrošības palielināšanai;
45. atzinīgi vērtē priekšlikumu par nozieguma upuru tiesībām un, galvenais, par tiesībām uz juridisko atbalstu un juridisko palīdzību, tomēr pauž nožēlu, ka tas ir vienīgais paredzētais pasākums; aicina noteikt precīzu grafiku atlikušo procesuālo tiesību „ceļa kartes” pasākumu īstenošanai;
46. atzinīgi vērtē to, ka 2011. gadā tiks izveidota jauna un visaptveroša sistēma personas datu aizsardzībai ES; uzsver, ka Parlaments rūpīgi izskatīs visus priekšlikumus šajā jomā, tostarp ES pasažieru datu reģistra un ES teroristu finansēšanas izsekošanas programmas iniciatīvas, lai panāktu, ka tās atbilst pamattiesībām;
47. atzinīgi vērtē priekšlikumus civiltiesību jomā, taču aicina Komisiju, lai nodrošinātu vienotus standartus ES iedzīvotājiem visās dalībvalstīs, apsvērt iespēju paātrināt acquis pārskatīšanu civiltiesību un krimināltiesību jomā un ziņot par to Parlamentam;
48. atbalsta iniciatīvas par darba un ģimenes dzīves apvienošanu, ar kurām paredz citu starpā pieņemt noteikumus par minimālo bērna kopšanas atvaļinājuma ilgumu un veicināt elastīga darba režīma nodrošināšanu abiem vecākiem, kā arī palīdzēt aprūpētājiem apvienot algotu darbu ar aprūpes pienākumiem;
49. pauž nožēlu, ka Komisija kavējas izstrādāt tiesību aktu priekšlikumus, ar kuriem Lisabonas līgumam pielāgotu pašreizējo acquis par policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietu izmeklēšanā un izskatīšanā, kas ir brīvību, tieslietu un iekšlietu jomas prioritāte;
50. uzskata, ka pēc Lisabonas līguma pieņemšanas ir nepieciešams pārskatīt tiesisko regulējumu un pauž nožēlu, ka šo pārskatīšanu ir ierosināts veikt tikai 2012.–2013. gadā; uzstāj, ka visām tieslietu un iekšlietu (TI) aģentūrām ir jābūt efektīvām un — pats galvenais — pārskatatbildīgām;
Eiropa pasaulē: ietekmes palielināšana globālā mērogā
51. uzsver, ka cilvēktiesību veicināšana visā pasaulē ir nozīmīgs Eiropas Savienības mērķis globālā mērogā un ka labākas tirdzniecības attiecības un lielāka attīstības palīdzība var sekmēt progresu šajā jomā; prasa Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un Savienības ārlietu un drošības politikas augstajai pārstāvei iecelt īpašo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos;
52. aicina Komisiju nezaudēt paplašināšanās procesa dinamiku;
53. uzskata, ka, lai ES efektīvi izplatītu savas vērtības un principus un veicinātu politisko stabilitāti un ekonomisko attīstību savā apkaimē, ES ir jāatbalsta jaunās demokrātijas visā Eiropā un jāstiprina attiecības ar austrumu partneriem; aicina Komisiju pabeigt Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) pārskatīšanu, lai nodrošinātu politikas mērķu un finanšu instrumentu labāku saskaņotību; uzskata, ka ES kaimiņattiecībās būtu jāpastiprina cilvēktiesību un demokrātijas ievērošanas nosacījumi;
54. aicina Komisiju lielāku prioritāti piešķirt tam, lai visas Āfrikas valstis būtu nodrošinātas ar pārtiku; uzsver nepieciešamību nostiprināt ilgtspējīgu lauksaimniecības nozari Āfrikā; šajā sakarībā mudina Komisiju nodrošināt mazturīgajiem Āfrikas iedzīvotājiem plašāku piekļuvi kredītiem un finanšu pakalpojumiem; mudina Komisiju veicināt pasākumus, kas sekmētu savstarpējo tirdzniecību Āfrikas kontinentā, tostarp uzlabotas atbalsta paketes reģionālajām ekonomiskajām komitejām un infrastruktūras uzlabošanu visā Āfrikas kontinentā;
55. aicina Komisiju līdz 2015. gadam ik gadu iesniegt ziņojumu par ES paveikto Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanā un ieviest pasākumus, ar kuriem nodrošina, ka dalībvalstis pilda savas saistības 0,7 % no NKI piešķirt oficiālajai attīstības palīdzībai (OAP), kā arī aicina uzraudzīt šo saistību izpildi;
56. uzsver, ka ņemot vērā notiekošās sarunas par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN), uzmanība no jauna jāpievērš attīstības aspektam;
57. aicina Komisiju aktīvi veicināt vērā ņemama progresa panākšanu pašreiz notiekošajās PTO sarunās, lai pēc iespējas ātrāku varētu noslēgt Dohas sarunu kārtu; uzstāj uz to, ka ir svarīgi nostiprināt esošos un slēgt jaunus divpusējos un reģionālos brīvās tirdzniecības nolīgumus, taču tie ir jāuzskata par papildu stratēģiju, nevis alternatīvu daudzpusējai sistēmai;
58. uzsver, ka importētās preces jālaiž ES tirgū tikai tad, ja tās atbilst ES patērētāju aizsardzības noteikumiem; uzskata, ka starptautiskās sarunās Komisijai vajadzētu uzstāt uz to, lai mūsu tirdzniecības partneri ievēro Eiropas vides aizsardzības, sociālos un darba standartus;
No ieguldījuma līdz ietekmei: ES politikas efektīva īstenošana
59. aicina Komisiju bez kavēšanās iesniegt priekšlikumus par OLAF regulu grozīšanu;
60. uzsver, ka Komisijai vajadzētu atklātāk veicināt pozitīvu attieksmi pret valdību pārvaldības deklarācijām (VPD), ko parakstījuši finanšu ministri; uzsver, ka Komisijai būtu jāmudina dalībvalstis veidot VPD; aicina izveidot visaptverošu un viegli lietojamu datubāzi;
61. tādēļ prasa veikt sistemātisku, regulāru un neatkarīgu novērtējumu ES programmām gan iekšpolitikā, gan attīstības palīdzībā, lai nodrošinātu, ka tās sasniedz vēlamos rezultātus un tas tiek darīts lietderīgā veidā, lai:
– ņemtu vērā Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūcijās iekļautos komentārus;
– varētu gūt daudz stratēģiskāku horizontālu pārskatu attiecībā uz dažādajiem veiktajiem novērtējumiem un attiecībā uz Komisijas paveikto;
62. pauž ciešu pārliecību, ka, lai mazinātu iedzīvotāju neticību ES darbībām, jo īpaši svarīga ir pareiza un savlaicīga Eiropas direktīvu transponēšana un piemērošana; uzskata, ka tam ir vajadzīga efektīva Komisijas un dalībvalstu sadarbība;
63. mudina vienkāršot ES tiesību aktus un uzsver, ka ietekmes novērtējumi pirms to pieņemšanas ir jāveic objektīvi un efektīvi, ņemot vērā nepieciešamību tos vēlāk piemērot; pauž ciešu atbalstu Komisijas veiktajiem pasākumiem saistībā ar lietpratīgā regulējuma projektu;
64. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.