KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Eritrejas bēgļiem, kas kā ķīlnieki tiek turēti gūstā Sinajā
15.12.2010
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
ALDE (B7‑0712/2010)
S&D (B7‑0715/2010)
GUE/NGL (B7‑0731/2010)
Verts/ALE (B7‑0732/2010)
Véronique De Keyser, David-Maria Sassoli S&D grupas vārdā
Niccolò Rinaldi, Marielle De Sarnez, Charles Goerens, Ramon Tremosa i Balcells, Sonia Alfano, Leonidas Donskis, Marietje Schaake, Kristiina Ojuland ALDE grupas vārdā
Hélène Flautre, Barbara Lochbihler, Judith Sargentini, Franziska Katharina Brantner, Ulrike Lunacek, Heidi Hautala, Bart Staes Verts/ALE grupas vārdā
Rui Tavares, Cornelia Ernst, Marie-Christine Vergiat, Marisa Matias GUE/NGL grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eritrejas bēgļiem, kas kā ķīlnieki tiek turēti gūstā Sinajā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā ANO augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNCHR) 2010. gada 7. decembra paziņojumu par Eritrejas ķīlniekiem Sinaja tuksnesī Ēģiptē,
– ņemot vērā ES un Ēģiptes Asociācijas nolīgumu[1], kas parakstīts Luksemburgā 2001.gada 25. jūnijā un ir spēkā kopš 2004. gada 1. jūnija, un jo īpaši tā preambulu un 2. pantu,
– ņemot vērā ANO 1951. gada Konvenciju par bēgļu statusu un tai 1967. gadā pievienoto protokolu,
– ņemot vērā ANO Protokolu, kura mērķis ir nepieļaut, izskaust un sodīt par cilvēku, īpaši sieviešu un bērnu tirdzniecību un kas papildina ANO 2000. gada Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību,
– ņemot vērā Āfrikas Vienotības organizācijas Konvenciju par īpašiem bēgļu problēmu aspektiem Āfrikā,
– ņemot vērā 1995.gada novembrī pieņemto Barselonas deklarāciju, uz kuras pamata vēlāk tika izveidota Savienība Vidusjūrai,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Catherine Ashton 2010. gada 21. septembra deklarāciju par politieslodzītajiem Eritrejā,
– ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu,
A. tā kā otrdien, 7. decembrī ANO augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs pauda bažas par 250 Eritrejas migrantiem, par kuriem uzskata, ka tie tiek turēti kā ķīlnieki Sinaja tuksnesī;
B. tā kā desmitiem sieviešu migranšu ir ziņojušas starptautiskām organizācijām, ka cilvēktirgotāji tās ir daudzkārt izvarojuši un ka gan pret vīriešiem, gan sievietēm ir vērsta necilvēcīga izturēšanās, kamēr tiek gaidīta izpirkuma maksa vai pat pēc šādas maksas saņemšanas;
C. tā kā tiek apgalvots, ka cilvēktirgotāji pieprasa samaksāt līdz pat USD 8 000 par viena cilvēka atbrīvošanu;
D. tā kā saskaņā ar UNHCR ziņām aptuveni 85 % pēdējos mēnešos Sinaja tuksnesī ieceļojušo migrantu ir Eritrejas pilsoņi, kas bēg no represīvas valsts un saskaņā ar UNHCR atbilstības vadlīnijām būtu jāuzskata par bēgļiem;
E. tā kā katru gadu tūkstošiem cilvēku mēģina šķērsot robežu virzienā no Ēģiptes uz Izraēlu, bieži vien nonākot tādu cilvēktirgotāju rokās, kuri maz rūpējas par viņu drošību;
F. tā kā UNCHR ir veicis sarunas ar Ēģiptes varasiestādēm, lai piekļūtu cilvēkiem, kuri šā ceļojuma gaitā nonāk valsts uzraudzībā, lai varētu starp tiem atrast tos, kas ir bēgļi un kam nepieciešama starptautiska aizsardzība;
G. tā kā Sinajā kopš 2007. gada darbojas liels kontrabandas tīkls, kas Subsahāras migrantus nelegāli pārvieto caur Ēģipti uz Izraēlu;
H. tā kā Ēģiptes pierobežas apgabals pie Izraēlas Sinajā ir ierobežotas piekļuves militārā zona, kurā valsts aizliedz ieceļot bez atļaujas; tā kā saskaņā ar organizācijas Human Rights Watch ziņām Ēģiptes drošības spēki kopš 2007. gada ir nogalinājuši vismaz 85 neapbruņotus migrantus, kas mēģināja nelegāli šķērsot Ēģiptes un Izraēlas robežu;
I. tā kā saskaņā ar Izraēlas valdības informāciju katru mēnesi valstī nelegāli ieceļo vairāk nekā 1 000 migrantu; tā kā nesen Izraēla gar robežu ar Ēģipti nelegālo migrantu pieplūduma apturēšanai sāka veidot barjeru žogu un novērošanas sistēmu, kā arī būvēt nelegālo migrantu aizturēšanas centru Negevā;
J. tā kā Ēģiptes varasiestādes, attaisnojot militāru tribunālu īstenotu kriminālvajāšanu pret migrantiem, kurus apsūdz par nelikumīgu atrašanos Sinajā, regulāri atsaucas uz organizēto noziedzību, kas nodarbojas ar cilvēku, narkotiku un ieroču kontrabandu Sinajā;
K. tā kā dažu Eiropas valstu attiecībā uz migrantiem īstenotā politika un pasākumi ir veicinājuši migrantu pieplūduma palielināšanos Ēģiptē un citās reģiona valstīs;
L. tā kā 2010. gada augustā pie robežas ar Izraēlu septiņi cilvēki tika nogalināti sadursmēs ar kontrabandistiem pēc tam, kad cilvēktirgotāju aizturēti Āfrikas migranti atņēma saviem sagūstītājiem ieročus, cenšoties aizbēgt,
1. mudina Ēģiptes varasiestādes veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai atbrīvotu eritrejiešus, kas tiek turēti kā ķīlnieki; atzinīgi vērtē Ēģiptes varasiestāžu centienus veikt izmeklēšanu attiecībā uz UNHCR ziņojumos iekļauto informāciju un personām, kas saistītas ar kontrabandistiem;
2. atzinīgi vērtē UNHCR uzsākto diplomātisko procedūru ar Ēģiptes varasiestādēm, lai sāktu meklēt šo cilvēktirgotāju bandu un ķīlniekus;
3. mudina Ēģipti, Izraēlu un starptautisko sabiedrību turpināt cīņu pret cilvēktirdzniecību un kontrabandu Sinajā;
4. uzsver Ēģiptes uzsāktās iniciatīvas, lai apkarotu cilvēktirdzniecību un kontrabandu Sinajā, tostarp 2007. gadā izveidoto Valsts koordinācijas komiteju cilvēktirdzniecības apkarošanai un novēršanai un nesen pieņemto cilvēktirdzniecības apkarošanas likumu;
5. uzsver, ka Ēģiptei tāpat kā visām citām valstīm ir pienākums savu attieksmi pret bēgļiem nekavējoties padarīt atbilstīgu starptautiskajām normām, lai katram bēglim būtu nodrošināta pilnīga aizsardzība un atbalsts;
6. apzinās, ka Sinaja tuksneša robežas ir kļuvušas par ceļu Āfrikas migrantiem, tostarp katru gadu tūkstošiem eritrejiešu, kas bēg no valsts, turklāt daudzi no viņiem cenšas nonākt Izraēlā;
7. vienlaikus atzīstot Ēģiptes tiesības regulēt ieceļošanu un izceļošanu pāri tās robežām, mudina Ēģiptes varasiestādes un drošības spēkus izvairīties no nāvējoša spēka lietošanas pret valsts robežu šķērsojošiem nelegāliem migrantiem, pilnībā ievērot starptautiskos cilvēktiesību noteikumus un standartus attiecībā uz izturēšanos pret viņiem, aizsargāt viņu cieņu un fizisko un psiholoģisko neaizskaramību, ievērot viņu tiesības uz pienācīgu procesu un taisnīgu tiesu, nodrošināt aizturētajiem migrantiem iespēju sazināties ar UNHCR un ļaut UNHCR piekļūt visiem patvēruma meklētājiem un bēgļiem, kas atrodas valsts uzraudzībā;
8. aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos izvirzīt šo jautājumu kā augstu prioritāti politiskā dialoga ar Ēģipti darba kārtībā un mudina Ēģiptes valdību apkarot cilvēktirdzniecību un izpildīt savas saistības saskaņā ar starptautiskajām bēgļu konvencijām;
9. aicina dalībvalstis atrisināt šo ārkārtas situāciju humānās palīdzības jomā, piedāvājot visiem šajā krīzē iesaistītajiem patvēruma meklētājiem brīvprātīgu pārcelšanos uz ES; aicina Komisiju koordinēt šo operāciju un izmantot finansējumu, kas pieejams no Eiropas Bēgļu fonda;
10. aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot patiesu partnerību ar UNHCR, piedāvājot gan politisku, gan finansiālu atbalstu, lai palīdzētu UNHCR darbā Kairā;
11. atzīst UNHCR pilnvaras un to, cik nozīmīgi ir tā centieni aizsargāt un veicināt ilgtspējīgus risinājumus bēgļiem un citām personām, kas zaudējušas saikni ar dzimto zemi;
12. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Ēģiptes Arābu Republikas prezidentam, Ēģiptes valdībai un parlamentam, Izraēlas valdībai un parlamentam, Eritrejas valdībai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, ANO ģenerālsekretāram, ANO augstajam komisāram bēgļu jautājumos, ANO augstajam komisāram cilvēktiesību jautājumos, Āfrikas Savienības iestādēm, tostarp Panāfrikas parlamentam un dalībvalstu valdībām.
- [1] OV L 304, 30.9.2004., 39. lpp.