KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Sīrijā
15.2.2012
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
ECR (B7‑0068/2012)
S&D (B7‑0069/2012)
PPE (B7‑0070/2012)
Verts/ALE (B7‑0072/2012)
ALDE (B7‑0074/2012)
José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Ioannis Kasoulides, Elmar Brok, Cristian Dan Preda, Arnaud Danjean, Mario Mauro, Mário David, Andrzej Grzyb, Ria Oomen-Ruijten, Hans-Gert Pöttering, Laima Liucija Andrikienė, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Roberta Angelilli, Nadezhda Neynsky, Tokia Saïfi, Michael Gahler, Lena Kolarska-Bobińska, Monica Luisa Macovei, Simon Busuttil, Elena Băsescu, Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė, Peter Šťastný, Marco Scurria, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska PPE grupas vārdā
Véronique De Keyser, Libor Rouček, Pino Arlacchi, Emine Bozkurt, Harlem Désir, Saïd El Khadraoui, Ana Gomes, Roberto Gualtieri, Richard Howitt, María Muñiz De Urquiza, Raimon Obiols, Vincent Peillon, Carmen Romero López, Kristian Vigenin, Boris Zala S&D grupas vārdā
Marietje Schaake, Louis Michel, Ramon Tremosa i Balcells, Edward McMillan-Scott, Marielle De Sarnez, Graham Watson, Kristiina Ojuland, Izaskun Bilbao Barandica, Sonia Alfano, Antonyia Parvanova, Jelko Kacin ALDE grupas vārdā
Daniel Cohn-Bendit, Hélène Flautre, Raül Romeva i Rueda, Malika Benarab-Attou, Frieda Brepoels Verts/ALE grupas vārdā
Charles Tannock, Ryszard Antoni Legutko, Tomasz Piotr Poręba, Ryszard Czarnecki ECR grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Sīrijā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Sīriju,
– ņemot vērā Ārlietu padomes 2011. gada 10. oktobra, 2011. gada 14. novembra un 1. decembra un 2012. gada 23. janvāra un Eiropadomes 2011. gada 23. oktobra un 9. decembra secinājumus par Sīriju,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2011. gada 8. oktobra, 2011. gada 3. un 28. novembra, 2011. gada 2. decembra un 2012. gada 1. un 4. februāra paziņojumus par Sīriju,
– ņemot vērā Padomes 2011. gada 1. decembra Lēmumu 2011/782/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju un ar ko atceļ Lēmumu 2011/273/KĀDP[1] un pēc Ārlietu padomes 2012. gada 23. janvāra sanāksmes pieņemto lēmumu, lai pastiprinātu ES ierobežojošos pasākumus pret Sīrijas režīmu,
– ņemot vērā Padomes 2012. gada 18. janvāra Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 442/2011[2],
– ņemot vērā Arābu valstu līgas 2011. gada 27. augusta, 2011. gada 16. oktobra, 12., 16. un 24. novembra un 2012. gada 22. janvāra un 12. februāra paziņojumus par stāvokli Sīrijā, 2011. gada 2. novembra rīcības plānu un Līgas 2011. gada 27. novembrī pieņemtās sankcijas pret Sīriju,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes priekšsēdētāja 2011. gada 3. augusta paziņojumu,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas Trešās komitejas 2011. gada 22. novembra rezolūciju par cilvēktiesību stāvokli Sīrijas Arābu Republikā,
– ņemot vērā neatkarīgās starptautiskās izmeklēšanas komisijas par Sīrijas Arābu Republiku 2011. gada 23. novembra ziņojumu,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes 2011. gada 2. decembra rezolūciju par cilvēktiesību stāvokli Sīrijas Arābu Republikā,
– ņemot vērā 1948. gadā pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, Konvenciju pret spīdzināšanu un citādu nežēlīgu, necilvēcīgu vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos vai sodīšanu, Konvenciju par bērna tiesībām un tās Fakultatīvo protokolu par bērnu iesaistīšanu bruņotā konfliktā, kā arī Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to, kuras visas Sīrija ir parakstījusi,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 4. punktu,
A. tā kā kopš 2011. gada marta, kad Sīrijā sākās miermīlīgo protestu vardarbīga apspiešana, šajā valstī ir būtiski pieaudzis regulāru slepkavību, vardarbības un spīdzināšanas gadījumu skaits, un Sīrijas armija un drošības spēki ir turpinājuši represijas, mērķtiecīgi slepkavojot, spīdzinot un veicot masveida arestus; tā kā valdības spēki kontrolē un bombardē pilsētas un mazpilsētas visā Sīrijas teritorijā; tā kā piekļuve pārtikai un medikamentu piegāde ir ārkārtīgi sarežģīta; tā kā vardarbības un pārvietošanas rezultātā pasliktinās daudzu Sīrijas iedzīvotāju stāvoklis;
B. tā kā saskaņā ar ANO vērtējumu 11 mēnešu ilgās sacelšanās laikā Sīrijā ir gājuši bojā vairāk nekā 5400 cilvēki, tajā pašā laikā uzsverot, cik grūti ir aktualizēt šo skaitu, jo dažas teritorijas, piemēram, Homsas rajons, ir pilnībā slēgtas; tā kā vēl tūkstošiem cilvēku ir ievainoti, vismaz 69 000 cilvēku ir apcietināti, no kuriem 32 000 pēc tam ir atbrīvoti, un aptuveni 12 400 cilvēku ir aizbēguši uz kaimiņvalstīm; tā kā ANO Bērnu fonds ziņo, ka ir nogalināti simtiem bērnu un vēl simti bērnu ir patvaļīgi arestēti un apcietinājumā tiek spīdzināti un seksuāli izmantoti;
C. tā kā iedzīvotāji aplenktajā Homsas pilsētā tiek pakļauti pastāvīgai un nepārtrauktai bombardēšanai un baidās, ka režīms gatavo galīgu un nāvējošu sauszemes uzbrukumu; tā kā 2012. gada 12. februārī arābu valstu plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Sīrijas tanki un artilērija intensīvi bombardējuši Hamas pilsētu, tajā pašā laikā turpinot uzbrukt Homsai; tā kā tajā pašā laikā Sīrijas iestādes uzsver, ka cīnās ar „teroristu grupām” un turpinās cīņu, līdz tiks atjaunota „kārtība”;
D. tā kā prezidenta Bašara al–Asada daudzās solītās reformas un amnestijas tā arī nav īstenotas un uzticēšanās režīmam un tā leģitimitāte ir pilnībā zudusi, kas ir izraisījis plašus starptautiskās sabiedrības aicinājumus prezidentam atkāpties no amata;
E. tā kā ir nogalināts viens franču žurnālists un ievainots holandiešu žurnālists, viņiem īstenojot ļoti svarīgo uzdevumu sniegt neatkarīgu informāciju par notikumiem Sīrijā; tā kā Sīrijas varas iestādes neļauj valstī iebraukt starptautiskiem žurnālistiem un novērotājiem; tā kā Sīrijas bēgļu un valstī palikušo iedzīvotāju liecības un no mobilajiem tālruņiem augšupielādētie attēli, izmantojot autonomus satelītsakarus, vēl joprojām ir galvenais informācijas avots, kas tiek saņemta no šīs valsts;
F. tā kā Arābu valstu līga nolēma lūgt ANO Drošības padomes atbalstu politiskam risinājumam Sīrijā; tā kā 2011. gada 5. oktobrī Krievijas Federācija un Ķīna izmantoja veto tiesības pret ANO Drošības padomes rezolūciju, kurā tika atbalstīts Arābu valstu līgas plāns iekļaujošiem un miermīlīgiem politiskajiem procesiem Sīrijas vadībā; tā kā 2012. gada 28. janvārī Arābu valstu līgas novērošanas misija Sīrijā tika apturēta situācijas kritiskās pasliktināšanās dēļ;
G. tā kā 2012. gada 18. janvārī stājās spēkā papildu ES ierobežojoši pasākumi pret Sīrijas režīmu, tostarp aizliegums eksportēt telekomunikāciju uzraudzības aparatūru, kuru varētu izmantot Sīrijas režīms, aizliegums piedalīties noteiktos infrastruktūras projektos un izdarīt ieguldījumus tajos, kā arī papildu ierobežojumi līdzekļu pārvedei un finanšu pakalpojumu sniegšanai;
H. tā kā 2012. gada 23. janvārī tika papildināts saraksts ar tām personām, organizācijām un iestādēm, pret kurām noteikti ierobežojoši ES pasākumi, iekļaujot tajā vēl 22 personas, kas ir atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem, un astoņas organizācijas, kas finansiāli atbalsta režīmu;
I. tā kā, reaģējot uz vardarbības pieaugumu un nopietnām drošības problēmām, ASV ir slēgušas vēstniecību Sīrijā; tā kā Francija, Itālija, Nīderlande, Spānija, Apvienotā Karaliste, Vācija un Beļģija ir atsaukušas savus vēstniekus; tā kā Persijas līča Sadarbības padomes valstis un Tunisija atsauca savus vēstniekus un nolēma izraidīt Sīrijas vēstniekus no savām galvaspilsētām;
J. tā kā kopš 2011. gada marta patvērumu Turcijā ir meklējuši desmitiem tūkstoši Sīrijas bēgļu; tā kā Turcijai ir arvien nozīmīgāka starptautiskā loma, lai izrādītu pretestību vardarbībai Sīrijā;
K. tā kā traģiskais stāvoklis Sīrijā jau negatīvi ietekmē stāvokli Libānā un pastāv bažas, ka nemieri var izplatīties pāri Sīrijas robežām, kā rezultātā tiktu skarts viss reģions un sekas būtu neparedzamas,
L. tā kā Krievija turpina pārdot ieročus un citus militārus ražojumus Sīrijas režīmam un tai ir jūras karabāze Sīrijā; tā kā ir spēkā ES embargo kaujas tehnikas nosūtīšanai uz Sīriju un tā kā Krievijas kuģis tika pārtverts Kiprā un saskaņā ar Kipras iestāžu sniegto informāciju virzījies uz Sīriju viltus ceļā; tā kā šā starpgadījuma apstākļus augstās pārstāves birojs nav oficiāli un atklāti noskaidrojis;
M. tā kā ANO cilvēktiesību komisārs, ņemot vērā apgalvojumus par noziegumiem pret cilvēci un balstoties uz ANO neatkarīgās izmeklēšanas komitejas ziņojumu, pēc ANO Cilvēktiesību padomes decembra sesijas prasīja Sīrijas lietu nodot Starptautiskajai Krimināltiesai, savukārt ANO ģenerālsekretārs 2012. gada 15. janvārī norādīja, ka represīvs ceļš novedīs strupceļā,
1. pauž nožēlu par to, ka Krievija un Ķīna īstenojušas savas veto tiesības ANO Drošības padomē, lai bloķētu rezolūcijas projektu par Sīriju, tādējādi nobalsojot pret Arābu valstu līgas iesniegto priekšlikumu par varas miermīlīgu pāreju, ko Asada režīms uztvēra kā atļauju pastiprināt valstī represijas, izmantojot smagos ieročus un nesamērīgu spēku pret neapbruņotiem civiliedzīvotājiem; atkārtoti aicina ANO Drošības padomes dalībvalstis, īpaši Krieviju un Ķīnu, ievērot savas saistības nodrošināt, ka nekavējoties tiek pārtraukta Sīrijas iedzīvotāju vardarbīgā apspiešana; turpina paust atbalstu ES un tās dalībvalstu centieniem šajā jomā;
2. aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci un Savienības augsto pārstāvi darīt visu iespējamo, lai panāktu ANO Drošības padomes rezolūcijas pieņemšanu, sadarbojoties gan ar Krieviju, gan Ķīnu;
3. aicina Krieviju, kas ir lielākā aizjūras ieroču piegādātāja Sīrijas valdībai, nekavējoties pārtraukt ieroču nosūtīšanu uz Sīriju un aicina ES izveidot to uzņēmumu „melno sarakstu”, kuri piegādā ieročus Sīrijai; šajā sakarībā aicina ieinteresētās puses ES pilnībā ievērot Eiropas Savienības rīcības kodeksu attiecībā uz ieroču eksportu, kura mērķis ir novērst apbruņojuma eksportu, kuru varētu izmantot iekšējām represijām vai kas varētu veicināt reģionālo nestabilitāti;
4. atkārtoti pauž asu nosodījumu par nežēlīgajām represijām, ko Sīrijas režīms vērš pret valsts iedzīvotājiem, īpaši Homsas pilsētā; pauž visdziļākās bažas par Sīrijas iestāžu izdarītajiem smagajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp masu arestiem, nogalināšanu bez tiesas sprieduma, patvaļīgu apcietināšanu, vardarbīgu pazušanu, ieslodzīto, tostarp bērnu, spīdzināšanu un sliktu izturēšanos pret viņiem; uzsver, ka nedrīkst liegt medicīnisko palīdzību tiem, kas ievainoti šādas vardarbības rezultātā;
5. pauž bažas par to, ka saskaņā ar ANO Bērnu fonda 2012. gada 7. februāra aicinājumu un neatkarīgās starptautiskās izmeklēšanas komisijas par Sīriju 2011. gada 23. novembra ziņojumu kopš vardarbības sākšanās 2011. gada martā ir gājuši bojā gandrīz 400 bērni un gandrīz 380 bērni, no kuriem daži vēl nav sasnieguši 14 gadu vecumu, ir tikuši patvaļīgi arestēti un apcietināšanas laikā cietuši no spīdzināšanas un seksuālas vardarbības; stingri nosoda visus cilvēktiesību, tostarp bērnu tiesību, pārkāpumus, ko izdarījuši Sīrijas militārie un drošības spēki, un aicina Sīrijas valdību pārtraukt visus bērnu tiesību un citu cilvēktiesību pārkāpumus;
6. izsaka visdziļāko līdzjūtību upuru ģimenēm; cildina Sīrijas iedzīvotāju drosmi un apņēmību un visnotaļ atbalsta centienus panākt pilnīgu demokrātijas tiesiskuma, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu un garantijas labākiem ekonomiskiem un sociāliem apstākļiem;
7. atkārtoti prasa prezidentam Bashar al-Assad un viņa režīmam nekavējoties atkāpties, lai ļautu valstī uzsākt miermīlīgas un demokrātiskas pārejas procesu;
8. prasa Asada režīmam pārtraukt vardarbību pret Sīrijas iedzīvotājiem, atsaukt bruņotos spēkus un tankus no pilsētām, atbrīvot visus apcietinātos protestu dalībniekus, politieslodzītos, cilvēktiesību aizstāvjus, emuāru autorus un žurnālistus, un pilnībā nodrošināt iespēju brīvi iekļūt valstī starptautiskajām humānās palīdzības un cilvēktiesību organizācijām, kā arī starptautiskajiem plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem;
9. atkārtoti aicina veikt ātru, neatkarīgu un pārredzamu izmeklēšanu saistībā ar Sīrijas iestāžu un militāro un drošības spēku veiktiem plašiem, sistemātiskiem un rupjiem cilvēktiesību un pamatbrīvību pārkāpumiem, lai nodrošinātu, ka starptautiskā sabiedrība sauc pie atbildības visus tos, kuri ir atbildīgi par šīm darbībām, ko var pielīdzināt noziegumiem pret cilvēci; uzskata, ka ANO Drošības padomes centienu pamatā pārtraukt krīzi Sīrijā ir jābūt skaidriem atbildības mehānismiem, vienlaicīgi apstiprinot ANO augstā cilvēktiesību komisāra aicinājumu nodot Sīrijas gadījumu Starptautiskajai Krimināltiesai;
10. atkārtoti pauž atbalstu Arābu valstu līgas centieniem izbeigt vardarbību un sekmēt politiska risinājuma rašanu Sīrijā; atzinīgi vērtē Arābu valstu līgas lēmumu attīstīt sadarbību ar ANO; ņem vērā Arābu valstu līgas lēmumu pārtraukt savu novērošanas misiju Sīrijā, reaģējot uz valsts varas iestāžu aizvien pieaugošu vardarbību;
11. atzinīgi vērtē Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un Savienības augstās pārstāves atbalstu kontaktgrupas izveidošanai ar nosaukumu „Sīrijas tautas draugi”, kurā apvienotos valstis, kas iestājas par demokrātiskām pārmaiņām Sīrijā, tostarp Turcija un Arābu valstu līgas dalībvalstis; atzinīgi vērtē Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un Savienības augstās pārstāves paziņojumu, ka viņa piedalīsies šīs kontaktgrupas pirmajā sanāksmē 2012. gada 24. februārī Tunisijā;
12. aicina Padomi pieņemt kopīgu lēmumu atsaukt visus vēstniekus no Sīrijas un iesaldēt diplomātiskās saites ar Sīrijas vēstniekiem ES dalībvalstīs; mudina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci un Savienības augsto pārstāvi palielināt ES delegācijas Damaskā spēju sniegt humāno palīdzību, kā arī citās vietās, kur tas vien ir nepieciešams;
13. atzinīgi vērtē ES apņemšanos turpināt izdarīt aizvien lielāku starptautisko spiedienu uz Sīrijas režīmu; atbalsta Ārlietu padomes 2012. gada 23. janvāra lēmumu noteikt jaunus ierobežojošus pasākumus pret Sīrijas režīmu un aicina pieņemt turpmākas mērķtiecīgas sankcijas;
14. atzinīgi vērtē Komisijas 2012. gada 3. februāra lēmumu sniegt humāno palīdzību (EUR 3 miljoni), lai atvieglotu cilvēku ciešanas gan Sīrijā, gan kaimiņvalstīs;
15. atzinīgi vērtē un atbalsta Sīrijas opozīcijas nemitīgos centienus apvienoties gan valsts iekšienē, gan ārpus tas, turpināt sadarbību ar starptautisko sabiedrību, jo īpaši Arābu valstu līgu, un strādāt pie kopēja Sīrijas nākotnes redzējuma un pārejas uz demokrātisku sistēmu; mudina ES pastiprināt politisko, tehnisko un ar saziņu saistīto atbalstu, kā arī humāno palīdzību Sīrijas opozīcijai;
16. aicina īstenot miermīlīgu un patiesu pāreju uz demokrātiju, kas atbilst Sīrijas iedzīvotāju leģitīmajām prasībām, balstoties uz iekļaujošu dialogu, kurā iesaistīti visi valsts demokrātiskie spēki un sabiedrības sastāvdaļas, lai uzsāktu padziļinātu demokrātisko reformu procesu, kurā tiek ņemta vēra vajadzība nodrošināt nacionālo samierināšanos un paredzēta apņemšanās nodrošināt minoritāšu tiesību ievērošanu; aicina ES atbalstīt visus Sīrijas opozīcijas centienus apvienoties un izstrādāt skaidru programmu demokrātiskas Sīrijas izveidošanai;
17. pauž nopietnas bažas par to, ka Sīrijas varas iestāžu īstenotā iebiedēšana varētu tikt vērsta arī pret trimdā esošajiem opozīcijas aktīvistiem;
18. atzinīgi vērtē Turcijas stingro atbalstu Sīrijas iedzīvotājiem, tostarp uzņemot bēgļus Turcijas un Sīrijas pierobežā un ļaujot Sīrijas opozīcijai organizēties; mudina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci un Savienības augsto pārstāvi darīt visu iespējamo, lai sāktu diskusijas ar Turciju, Arābu valstu līgu un Sīrijas opozīciju par nepieciešamību izveidot humanitāros koridorus uz Sīrijas un Turcijas robežas;
19. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Krievijas Federācijas valdībai un parlamentam, Ķīnas Tautas Republikas valdībai un parlamentam, Turcijas Republikas valdībai un parlamentam, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, Arābu valstu līgas ģenerālsekretāram un Sīrijas Arābu Republikas valdībai un parlamentam.