Procedūra : 2012/2550(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B7-0131/2012

Iesniegtie teksti :

RC-B7-0131/2012

Debates :

Balsojumi :

PV 15/03/2012 - 11.5
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2012)0090

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 171kWORD 99k
12.3.2012
PE483.178v01-00}
PE483.184v01-00}
PE483.185v01-00}
PE483.188v01-00}
PE483.189v01-00}
PE483.201v01-00} RC1
 
B7-0131/2012}
B7-0133/2012}
B7-0134/2012}
B7-0137/2012}
B7-0138/2012}
B7-0149/2012} RC1

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 110. panta 4. punktu

nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:

ECR (B7-0131/2012)

Verts/ALE (B7-0133/2012)

EFD (B7-0134/2012)

ALDE (B7-0137/2012)

PPE (B7-0138/2012)

S&D (B7-0149/2012)


par stāvokli Nigērijā


Mario Mauro, Alojz Peterle, Filip Kaczmarek, Michèle Striffler, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Gay Mitchell, Cristian Dan Preda, Laima Liucija Andrikienė, Santiago Fisas Ayxela, Ria Oomen-Ruijten, Monica Luisa Macovei, Arnaud Danjean, Bogusław Sonik PPE grupas vārdā
Véronique De Keyser, Ana Gomes, Ricardo Cortés Lastra, Michael Cashman S&D grupas vārdā
Marietje Schaake, Kristiina Ojuland, Alexander Graf Lambsdorff, Johannes Cornelis van Baalen, Graham Watson, Marielle de Sarnez, Louis Michel, Sonia Alfano, Niccolò Rinaldi, Corinne Lepage ALDE grupas vārdā
Raül Romeva i Rueda, Judith Sargentini Verts/ALE grupas vārdā
Charles Tannock ECR grupas vārdā
Fiorello Provera EFD grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Nigērijā  

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos C. Ashton 2011. gada 26. decembra paziņojumu par bumbu sprādzieniem Ziemassvētku dienā un 2012. gada 22. janvāra paziņojumu par bumbu sprādzieniem Kano, Nigērijā,

–   ņemot vērā ANO Drošības padomes 2011. gada 27. decembra paziņojumu par uzbrukumiem Nigērijā,

–   ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–   ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, ko Nigērija ratificēja 1993. gada 29. oktobrī,

–   ņemot vērā otro reizi pārskatīto Kotonū nolīgumu 2007.–2013. gadam, ko Nigērija ratificēja 2010. gada 27. septembrī,

–   ņemot vērā 1981. gada Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu, ko Nigērija ratificēja 1983. gada 22. jūnijā,

–   ņemot vērā ANO 1981. gada Deklarāciju par jebkādas uz reliģiju vai ticību balstītas neiecietības un diskriminācijas izskaušanu,

–   ņemot vērā Nigērijas Republikas Konstitūciju un it īpaši tās noteikumus par reliģijas brīvības aizsardzību (IV nodaļa „Tiesības uz domas, apziņas un reliģijas brīvību”),

–   ņemot vērā Nigērijas un ES ministru tikšanos, kas notika 2012. gada 8. februārī Abudžā,

–   ņemot vērā ANO Cilvēktiesību komisijas rezolūciju E/CN.4/RES/2005/69, kurā ģenerālsekretārs tiek lūgts iecelt īpašu pārstāvi cilvēktiesību un starptautisko korporāciju un cita veida uzņēmumu jautājumos,

–   ņemot vērā ANO Vides programmas ziņojumā iekļauto ieteikumu izveidot Ogonilandes vides atjaunošanas institūciju,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Nigēriju,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 4. punktu,

A. tā kā to šausmina nesenie islāmistu teroristu sektas „Boko Haram” rīkoto uzbrukumu viļņi, tajos izmantojot šaujamieročus un bumbas un par uzbrukuma mērķi galvenokārt izraugoties policijas posteņus, un tas, ka vienā no šiem uzbrukumiem, kas notika š. g. 20. janvārī Kano, tika nogalināti vismaz 185 cilvēki; tā kā naktī Kano izplatītajās skrejlapās „Boko Haram” brīdināja pilsētas iedzīvotājus, ka tās organizētie uzbrukumi drošības dienestiem turpināsies, un mudināja būt neatlaidīgiem, jo šī grupa cīnās par „islāma sistēmas” ieviešanu;

B.  tā kā cilvēktiesību organizācijas dokumentējušas islāmistu grupas „Boko Haram” līdzdalību uzbrukumos policijas posteņiem, militāriem objektiem, baznīcām un bankām, kā arī pašnāvnieka izraisītā bumbas sprādzienā, kurš notika pie ANO mītnes un kurā tika nogalināti vismaz 24 cilvēki un ievainoti vairāk nekā 100;

C. tā kā, atbildot uz „Boko Haram” vardarbību, Nigērijas policija un militārie spēki daudzus aizdomās turētos grupas locekļus ir sodījuši ar nāvi bez tiesas procesa;

D. tā kā „Boko Haram” savus uzbrukumus vērsa pret kristiešiem, it īpaši Ziemassvētku dienā, kad bumbu sērijveida sprādzienos tika nogalināts daudz cilvēku, visasiņainākajā no šiem uzbrukumiem, kas notika pie katoļu baznīcas netālu no galvaspilsētas Abudžas, dzīvību zaudējot 44 cilvēkiem, un tā kā šī grupa ir apzvērējusi izvērst reliģisku karu pret kristiešiem un padzīt viņus no lielākoties musulmaņu apdzīvotājiem valsts ziemeļiem;

E.  tā kā š. g. 3. janvārī „Boko Haram” pasludināja ultimātu un atvēlēja Ziemeļnigērijā dzīvojošajiem kristiešiem trīs dienas, lai atstātu viņu apdzīvoto teritoriju; tā kā š. g. 5. janvārī Gombē tika nogalināti vismaz astoņi kristieši, kas tobrīd apmeklēja dievkalpojumu, un 6. janvārī Mubi tika nogalināti 20 kristiešu bērinieki;

F.  tā kā š. g. 26. februārī divi pašnāvnieki spridzinātāji no „Boko Haram” uzspridzināja automašīnu ar sprāgstvielām pie baznīcas Džosā, nogalinot trīs un ievainojot 38 cilvēkus, un tā kā 21. februārī ekstrēmisti uzspridzināja bumbu pie baznīcas Suledžā, ievainojot piecus cilvēkus;

G. tā kā š. g. 4. martā „Boko Haram” paziņoja, ka izdarīs virkni koordinētu uzbrukumu, lai iznīcinātu visu kristiešu kopienu, kas dzīvo valsts ziemeļos;

H. tā kā reliģijas, ticības, apziņas un domas brīvība ir universālas pamatvērtības un būtiski demokrātijas elementi; tā kā Eiropas Savienība vairākkārt ir paudusi apņemšanos aizstāvēt reliģijas, ticības, apziņas un domas brīvību un uzsvērusi, ka valdībām ir pienākums nodrošināt šo brīvību ievērošanu visā pasaulē;

I.   tā kā “Boko Haram” tiek vainota vairāk nekā 900 cilvēku nogalināšanā aptuveni 160 dažādos uzbrukumos, kas izdarīti kopš 2009. gada jūlija; tā kā vairākos nesenajos ziņojumos norādīts uz iespējamu saikni starp „Boko Haram” un AQMI (Al Qaeda au Maghreb Islamique), kas varētu nopietni apdraudēt mieru un drošību Sāhelas reģionā un Rietumāfrikā;

J.   tā kā, reaģējot uz vardarbības uzliesmojumiem, Nigērijas valsts prezidents Goodluck Jonathan 2011. gada 31. decembrī vairākos štatos izsludināja ārkārtas stāvokli un uz laiku slēdza robežas ar Čadu, Kamerūnu un Nigēru; tā kā valsts prezidents ir atzinis, ka „Boko Haram” ir iefiltrējusi savus locekļus valsts institūcijās un drošības spēkos un ka pastāv aizdomas par to, ka korumpēti ierēdņi šai sektai piegādā ieročus;

K. tā kā valsts ziemeļos valdošo problēmu cēlonis ir ekonomiskās attīstības trūkums un pastāvošais saspīlējums sakņojas gadu desmitiem ilgstošos strīdos starp iezemiešu grupām, kas par auglīgās lauksaimniecībā izmantojamās zemes kontroli cīnās ar migrantiem un kolonizatoriem no hausu valodā runājošo musulmaņu apdzīvotajiem valsts ziemeļiem;

L.  tā kā konfliktu mierīgai atrisināšanai ir jāievēro cilvēktiesības, jānodrošina piekļuve tiesu sistēmai, jādara gals nesodāmībai, kā arī jānodrošina taisnīga piekļuve resursiem un ieņēmumu pārdalei tādā ar naftu bagātā valstī, kāda ir Nigērija;

M. tā kā, neraugoties uz to, ka Nigērija ir astotā lielākā naftas ieguves valsts pasaulē, lielākā daļa no tās 148 miljoniem iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa;

N. tā kā Nigērijas valdība degvielas subsīdijām tērē aptuveni USD 8 miljardus gadā; tā kā valstīs, kuras ir bagātas ar resursiem un kurās ir liela plaisa starp bagātajiem un nabadzīgajiem iedzīvotājiem, piemēram, Nigērijā, gāzes subsidēšana ir viens no niecīgajiem labumiem, ko tautai atvēl apkaunojoši korumpētā valdība, kura nepareizi pārvaldījusi no naftas pārdošanas iegūto peļņu;

O. tā kā šā gada sākumā nikni sabiedrības protesti un nedēļām ilgs vispārējs streiks lika valsts prezidentam Goodluck Jonathan daļēji atjaunot degvielas subsīdijas; tā kā starptautiskās finanšu institūcijas, piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds, argumentē, ka subsīdijas varētu labāk izmantot izglītības, veselības aizsardzības un citu pakalpojumu finansēšanai;

P.  tā kā valdošā elite gandrīz tādā pašā mērā kā iepriekš turpina nepareizi pārvaldīt un ļaunprātīgi izmantot valsts bagātīgos dabas resursus, proti, naftu; tā kā turklāt secīgās naftas noplūdes no starptautiskajiem naftas ieguves uzņēmumiem, cauruļvadu sabotāža, jēlnaftas zagšana un plaši izplatīta gāzes aizdegšanās ir novedusi pie Nigēras deltas smaga piesārņojuma; tā kā saskaņā ar ANO ziņojumu vides atjaunošana Nigērijas naftas ieguves reģionā — Ogonilandē — varētu izvērsties par pasaulē plašāko un ilgāko naftas piesārņojuma novēršanas pasākumu, ja būtu pilnībā jāattīra piesārņotais dzeramais ūdens, zeme, mazās upes un citas ekosistēmas;

Q. tā kā sieviešu lietu un sociālās attīstības ministre Hajia Zainab Maina skaidri pauda bažas par daudzajiem izvarošanas un citas pret sievietēm vērstas seksuālās vardarbības gadījumiem valstī un paziņoja — lai novērstu šo uztraucošo tendenci, ir obligāti jāpieņem likumprojekts par vardarbību pret personām;

R.  tā kā saskaņā ar Nigērijas federālo kriminālkodeksu par homoseksuālu uzvedību var piespriest līdz 14 gadiem ilgu cietumsodu, savukārt atsevišķos štatos, kuros piemēro Šariāta likumus, labprātīga vīriešu stāšanās homoseksuālās attiecībās ir sodāma ar nāvi, bet sieviešu stāšanās homoseksuālās attiecībās sodāma ar pēršanu un 6 mēnešus ilgu cietumsodu; tā kā nesen tika ierosināti arī federālie tiesību akti, kas par krimināli sodāmu darbību atzīst viendzimuma laulības, kā sodu par to paredzot līdz 14 gadiem cietumā; tā kā Nacionālā Asambleja divreiz mēģināja pieņemt šos tiesību aktus, taču to nepieļāva starptautiskie un vietējie cilvēktiesību aktīvisti;

S.  tā kā Nigērijas arodbiedrību aktīvisti un cilvēktiesību aizstāvji Osmond Ugwu un Raphael Elobuike tiek turēti apcietinājumā Enugu federālajā cietumā Nigērijas dienvidaustrumos, apsūdzot viņus policista slepkavības mēģinājumā pēc viņu aizturēšanas strādnieku mītiņā 2011. gada 24. oktobrī; tā kā saskaņā ar Amnesty International un Human Rights Watch sniegto informāciju prokuratūrai nav pierādījumu pret viņiem ierosinātajā lietā;

T.  tā kā ES ir lielākā finansiālās palīdzības sniedzēja Nigērijai un tā kā Komisija un Nigērijas federālā valdība 2009. gada 12. novembrī parakstīja Nigērijas un EK valsts stratēģisko dokumentu un valsts indikatīvo programmu 2008.–2013. gadam, saskaņā ar kuru ES finansēs projektus, kuru mērķis cita starpā ir panākt mieru, drošību un cilvēktiesību ievērošanu;

U. tā kā saskaņā ar pārskatītā Kotonū nolīguma 8. pantu ES uzņemas iesaistīties regulārā politiskā dialogā ar Nigēriju par cilvēktiesībām un demokrātijas principiem, tostarp par etnisko, reliģisko un rasu diskrimināciju,

1.  stingri nosoda nesenos vardarbības aktus, it īpaši islāmistu teroristu sektas „Boko Haram” uzbrukumus, pauž nožēlu par traģiskajiem nāves gadījumiem nemieru piemeklētajos Nigērijas reģionos un izsaka līdzjūtību tuviniekus zaudējušajiem un ievainotajiem;

2.  mudina visas kopienas būt savaldīgām un censties risināt starp Nigērijas reliģiskajām un etniskajām grupām pastāvošos strīdus mierīgā ceļā;

3.  mudina Nigērijas valdību pēc iespējas ātrāk izbeigt vardarbību un garantēt valsts iedzīvotāju drošību un aizsardzību un cilvēktiesību ievērošanu;

4.  aicina Nigērijas prezidentu veicināt reliģiju un konfesiju dialogu un pastiprināt domas, apziņas un reliģijas brīvību;

5.  uzsver neatkarīgas, objektīvas un pieejamas tiesu sistēmas nozīmi nesodāmības izbeigšanā un tiesiskuma un iedzīvotāju pamattiesību ievērošanas pastiprināšanā;

6.  aicina federālo valdību veikt visnesenāko vardarbības aktu cēloņu izmeklēšanu un nodrošināt to, ka par to izdarīšanu atbildīgās personas tiek sauktas pie atbildības tiesas ceļā; it īpaši aicina federālo valdību bargi vērsties pret „Boko Haram”, kas palielina savu ietekmi, ļaunprātīgi izmantojot dziļi iesakņojušos reliģisko saspīlējumu Nigērijā;

7.  uzsver reģionālās sadarbības nozīmi to draudu novēršanā, kurus rada iespējamā saikne starp „Boko Haram” un AQMI; mudina reģiona valstis pastiprināt savstarpējo sadarbību, tostarp ar attiecīgo reģionālo organizāciju palīdzību, lai novērstu „Boko Haram” un AQMI sinerģiju; aicina ES iestādes un dalībvalstis atbalstīt šos reģionāla līmeņa centienus;

8.  stingri nosoda Apvienotās Karalistes pilsoņa Chris McManus un Itālijas pilsoņa Franco Lamolinara — divu Itālijas celtniecības uzņēmumā strādājošu inženieru, kurus AQMI Ziemeļnigērijā turēja gūstā kā ķīlniekus 10 mēnešus, — nogalināšanu neveiksmīgā viņu atbrīvošanas mēģinājumā š. g. 8. martā un izsaka līdzjūtību viņu piederīgajiem;

9.  prasa rūpīgāk izpētīt konflikta pamatcēloņus, tostarp sociālo, ekonomisko un etnisko saspīlējumu, un izvairīties no vispārīgu un vienkāršotu skaidrojumu sniegšanas, balstoties tikai uz reliģiju, jo tie neradīs pamatu ilgtermiņa un stabilam problēmu risinājumam šajā reģionā;

10. aicina federālo valdību aizsargāt valsts iedzīvotājus un novērst vardarbības pamatcēloņus, visiem pilsoņiem nodrošinot vienlīdzīgas tiesības un risinot problēmas, kas saistītas ar auglīgās lauksaimniecībā izmantojamās zemes kontroli, bezdarbu un nabadzību;

11. aicina federālo valdību cīnīties pret korupciju, nabadzību un nevienlīdzību un aktīvi īstenot sociālas, politiskas un ekonomiskas reformas, lai radītu demokrātisku, stabilu, drošu un brīvu valsti, kurā tiek ņemtas vērā cilvēktiesības;

12. aicina varas iestādes izskatīt un apmierināt to iedzīvotāju patiesās sūdzības, kuri dzīvo valsts ziemeļos apgabalos, kas ir daudz nabadzīgāki nekā daži turīgākie dienvidu štati, un par prioritāti noteikt viņu šausmīgo dzīves apstākļu uzlabošanu, vienlaikus neatstājot novārtā dienvidu štatus ar līdzīgām problēmām;

13. aicina Nigērijas varas iestādes un ārvalstu uzņēmumus, kas darbojas Nigērijas naftas ieguves nozarē, palīdzēt stiprināt pārvaldību, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību ieguves rūpniecībā, un aicina uzņēmumus ievērot ieguves rūpniecības nozaru pārredzamības iniciatīvu un publicēt summas, kuras tie maksā Nigērijas valdībai;

14. uzsver, ka Nigērijas varas iestādēm un starptautiskajiem naftas uzņēmumiem ir jādara viss iespējamais, lai izbeigtu joprojām notiekošo piesārņošanu, un jāīsteno ANO Vides programmā iekļautie ieteikumi nolūkā novērst kaitējumu, ko videi radījis naftas piesārņojums;

15. stingri mudina Nigērijas varas iestādes nodrošināt, ka tiek pieņemts likumprojekts par vardarbību pret personām, un cer, ka tas būs noderīgs instruments seksuālās vardarbības un citu pret sievietēm vērstas vardarbības aktu novēršanā;

16. prasa atcelt pašreizējos tiesību aktus, kuros homoseksuālisms atzīts par kriminālnoziegumu, dažos gadījumos kā sodu par to paredzot nomētāšanu ar akmeņiem; aicina Nigērijas parlamentu noraidīt likumprojektu par viendzimuma laulību aizliegumu, kura pieņemšanas gadījumā lesbietes, geji, biseksuālas personas un transpersonas — gan nigērieši, gan ārzemnieki — tiktu pakļauti nopietnam vardarbības un aizturēšanas riskam;

17. aicina valdību no apcietinājuma atbrīvot arodbiedrības vadītāju Osmond Ugwu un arodbiedrības biedru Raphael Elobuike, jo pret viņiem ierosinātajās krimināllietās nav pietiekamu pierādījumu;

18. atkārtoti pauž bažas par to, ka daudzās trešās valstīs netiek pilnībā un efektīvi ievērotas visu reliģisko minoritāšu tiesības uz reliģijas brīvību; šajā sakarībā uzsver, ka lūgšanas brīvība ir tikai daļa no tiesībām uz reliģijas brīvību, kas ietver arī brīvību mainīt reliģisko piederību un individuāli, kolektīvi, privāti, publiski vai institucionālā līmenī paust reliģisko pārliecību, to sludinot, praktizējot un veicot attiecīgus rituālus; šajā sakarībā uzsver, ka publiskais faktors ir reliģiskās brīvības galvenais elements un ka aizliegšana kristiešiem un pie citām konfesijām piederošajiem publiski paust savu ticību, vienlaikus viņu reliģiju noreducējot līdz privātai parādībai, ir nopietns viņu tiesību uz reliģijas brīvību pārkāpums;

19. uzsver, ka daudzās pasaules daļās vēl aizvien pastāv šķēršļi brīvai ticības praktizēšanai, un aicina augsto pārstāvi C. Ashton un Komisiju uzstāt uz šādu jautājumu risināšanu saistībā ar tās atbilstīgajām iniciatīvām cilvēktiesību jomā;

20. aicina augsto pārstāvi, kas ir atbildīga par Eiropas Ārējās darbības dienestu, Nigērijā veikt pasākumus, apvienojot diplomātiju un ilgtermiņa attīstības sadarbību, lai panāktu mieru, drošību, labu pārvaldību un cilvēktiesību ievērošanu;

21. mudina ES saskaņā ar pārskatītā Kotonū nolīguma 8. pantu turpināt politisko dialogu ar Nigēriju un šajā sakarībā risināt jautājumus, kas saistīti ar vispārējām cilvēktiesībām, tostarp domas, apziņas, reliģijas un ticības brīvību, un jebkāda veida nediskrimināciju, kā noteikts vispārējos, reģionālos un valsts cilvēktiesību instrumentos;

22. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Nigērijas federālajai valdībai, Āfrikas Savienības un Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas institūcijām, ANO ģenerālsekretāram, ANO Ģenerālajai asamblejai, ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājiem un Panāfrikas parlamentam.

 

 

Juridisks paziņojums - Privātuma politika