Procedūra : 2012/2553(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B7-0135/2012

Iesniegtie teksti :

RC-B7-0135/2012

Debates :

Balsojumi :

PV 15/03/2012 - 11.4
CRE 15/03/2012 - 11.4
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2012)0089

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 161kWORD 107k
13.3.2012
PE483.186v01-00}
PE483.191v01-00}
PE483.192v01-00}
PE483.193v01-00}
PE483.195v01-00} RC1
 
B7-0135/2012}
B7-0140/2012}
B7-0141/2012}
B7-0142/2012}
B7-0143/2012} RC1

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 110. panta 4. punktu

nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:

ECR (B7‑0135/2012)

PPE (B7‑0140/2012)

ALDE (B7‑0141/2012)

S&D (B7‑0142/2012)

Verts/ALE (B7‑0143/2012)


par Kazahstānu


José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Elmar Brok, Ioannis Kasoulides, Elisabeth Jeggle, Cristian Dan Preda, Mario Mauro, Jacek Saryusz-Wolski, Paolo Bartolozzi, Krzysztof Lisek, Eduard Kukan, Ria Oomen-Ruijten, Paweł Zalewski, Francisco José Millán Mon, Marietta Giannakou, Jacek Protasiewicz, Andrzej Grzyb, Alf Svensson, Anna Ibrisagic, Kinga Gál, Elena Băsescu, Piotr Borys, Traian Ungureanu, Peter Šťastný, Inese Vaidere, Monica Luisa Macovei PPE grupas vārdā
Liisa Jaakonsaari, Ana Gomes, Vilija Blinkevičiūtė, Kristian Vigenin, Marek Siwiec, Emilio Menéndez del Valle S&D grupas vārdā
Norica Nicolai, Leonidas Donskis, Marietje Schaake, Alexander Graf Lambsdorff, Graham Watson, Marielle de Sarnez, Sonia Alfano, Kristiina Ojuland ALDE grupas vārdā
Nicole Kiil-Nielsen, Barbara Lochbihler Verts/ALE grupas vārdā
Charles Tannock, Valdemar Tomaševski ECR grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Kazahstānu  

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā LES 21. pantā paredzētos vispārīgos noteikumus par Savienības ārējo darbību un LESD 218. pantā izklāstīto starptautisku nolīgumu noslēgšanas kārtību,

–   ņemot vērā ES stratēģiju Vidusāzijai,

–   ņemot vērā Kazahstānas un Eiropas Kopienu partnerattiecību un sadarbības nolīgumu, kas stājās spēkā 1999. gadā un jo īpaši tā 2. pantu (sadaļā par vispārīgiem principiem),

–   ņemot vērā ES stratēģiju jaunai partnerībai ar Vidusāziju, ko Eiropadome pieņēma 2007. gada 21. un 22. jūnija sanāksmē, kā arī 2008. gada 24. jūnija un 2010. gada 28. jūnija progresa ziņojumus,

–   ņemot vērā Padomes 2011. gada 24. maija paziņojumu par Kazahstānu,

–   ņemot vērā ES 2011. gada 3. novembra un 22. decembra, kā arī 2012. gada 19. janvāra, 26. janvāra un 9. februāra paziņojumus EDSO Pastāvīgajā padomē par Kazahstānu un Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves Ketrinas Eštones 2011. gada 17. decembra paziņojumu par notikumiem Žanaezenā un 2012. gada 17. janvāra paziņojumu par parlamenta vēlēšanām Kazahstānā 2012. gada 15. janvārī,

–   ņemot vērā EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja vadītās 2012. gada 15. janvāra parlamenta vēlēšanu novērošanas misijas paziņojumu par sākotnējiem konstatējumiem un secinājumiem,

–   ņemot vērā EDSO pārstāvja plašsaziņas līdzekļu brīvības jomā 2012. gada 25. janvāra paziņojumu par stāvokli Kazahstānā,

–   ņemot vērā EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja direktora 2012. gada 1. februāra paziņojumu par represijām pret Kazahstānas opozīciju,

–   ņemot vērā 2011. gada 15. decembra rezolūciju par ES stratēģiju Vidusāzijai(1),

–   ņemot vērā 23. punktu 2012. gada 16. februāra rezolūcijā par ANO Cilvēktiesību padomi(2),

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 4. punktu,

A. tā kā gan ES, gan Kazahstāna varētu gūt ievērojamu labumu no plašākas sadarbības un Parlaments šo mērķi atbalsta, vienlaikus uzsverot, ka sadarbība ekonomikas jautājumos jāapvieno ar sadarbību politikas jautājumos un tā jābalsta uz politisko vēlmi īstenot un uzturēt kopīgas vērtības, ņemot vērā to, ka Kazahstānai ir būtiska loma attiecībā uz Vidusāzijas sociāli ekonomisko attīstību, kā arī reģiona stabilitāti un drošību tajā;

B.  tā kā 2011. gada jūnijā tika sāktas sarunas par jaunu plašāku ES un Kazahstānas nolīgumu, kuram būtu jāaizstāj šobrīd spēkā esošais partnerattiecību un sadarbības nolīgums;

C. tā kā 2012. gada 17. februārī Kazahstānas prezidents parakstīja vairākus likumus, kuru mērķis ir uzlabot darba attiecību, darba ņēmēju tiesību un sociālā dialoga juridisko pamatu, kā arī nostiprināt tiesu varas neatkarību;

D. tā kā 2011. gada 16. decembrī daudzi cilvēki tika nogalināti un vēl daudzi citi tika ievainoti nemieros Žanaezenas pilsētā Kazahstānas rietumos, kur vairāk nekā 3000 cilvēku pilsētas centrālajā laukumā piedalījās miermīlīgā demonstrācijā, lai atbalstītu naftas uzņēmumu strādniekus, kuri kopš maija streiko, pieprasot lielākas algas un labākus darba apstākļus, kā arī tiesības izvēlēties savu arodbiedrības pārstāvību;

E.  tā kā varas iestādes ziņo, ka 17 cilvēki gājuši bojā pēc tam, kad saskaņā ar neatkarīgiem ziņojumiem un aculiecinieku sniegto informāciju policija uzbruka demonstrantiem, atklājot uguni pret civiliedzīvotājiem, tostarp neapbruņotiem streikotājiem un viņu ģimenes locekļiem; tā kā pēc sadursmēm Kazahstānas varas iestādes izsludināja ārkārtas stāvokli, aizliedzot žurnālistiem un neatkarīgiem novērotājiem ierasties Žanaezenā; tā kā ārkārtas stāvokli 2012. gadā 31. janvārī beidzot atcēla, bet aculiecinieki apgalvo, ka bojāgājušo skaits varētu būt daudz lielāks; tā kā reģionālās varas iestādes ir solījušas piešķirt finansiālu atbalstu to cietušo ģimenēm, kuri šo notikumu rezultātā ir gājuši bojā;

F.  tā kā joprojām nav skaidrs, kas 2011. gada 16. decembrī īsti notika Žanaezenā; tā kā varas iestādes sākumā pārtrauca sakarus, vēlāk tika izsludināts ārkārtas stāvoklis, kas ilga līdz 2012. gada 31. janvārim, un iebraukšana pilsētā tika kontrolēta; tā kā neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu iebiedēšana un vardarbīgi uzbrukumi tiem, kā arī baiļu atmosfēra iedzīvotāju vidū kavē rast lielāku skaidrību;

G. tā kā kopš 2011. gada decembra aptuveni 43 cilvēki, tostarp naftas uzņēmumu darbinieku streika izteikti vadītāji un aktīvisti, piemēram, Talgats Saktaganovs, Roza Tuletajeva un Natālija Ažigaļjeva, Žanaezenā ir apcietināti un apsūdzēti par nodarījumiem, par kuriem var piespriest līdz pat sešus gadus ilgu cietumsodu; tā kā 2012. gada 3. februārī Uraļskas pilsētā, pamatojoties uz aizdomām par masu nekārtību organizēšanu Žanaezenā, tika apcietināti vairāki jaunieši, kas apsūdzēti par islāmistu darbībām;

H. tā kā Kazahstānas prezidents prasīja notikušo pilnībā izmeklēt un izveidoja valdības komisiju, ko vada premjerministra pirmais vietnieks, kā arī aicināja izmeklēšanā piedalīties starptautiskos ekspertus, tostarp no ANO; tā kā pret vairākiem policistiem ir sākta izmeklēšana par nepienācīgu šaujamieroča pielietošanu, tomēr līdz šim nevienam no viņiem apsūdzība nav uzrādīta;

I.   tā kā vairākkārt ir ziņots, ka ieslodzītie tiek spīdzināti un ka pret viņiem slikti izturas; tā kā ir vajadzīga ticama izmeklēšana arī par šo jautājumu un attiecīga tiesiska darbība pēc izmeklēšanas;

J.   tā kā EDSO uzskatīja, ka 2012. gada 15. janvārī notikušās vispārējās vēlēšanas neatbilda EDSO standartiem, jo bija plaši izplatīti pārkāpumi balsošanas norisē un izmantoti valsts resursi un saukļi, lai palielinātu valdošās partijas popularitāti, tādējādi neradot nepieciešamos apstākļus patiesi plurālistisku vēlēšanu organizēšanai, tomēr šoreiz tika uzskatīts, ka vēlēšanas bija labi vadītas tehniskā ziņā;

K. tā kā 2012. gada 6. janvārī Kazahstānas prezidents parakstīja Valsts drošības likumu, ar ko drošības dienestiem piešķirtas lielākas pilnvaras un noteikts, ka cilvēkus, par kuriem tiek pieņemts, ka viņi grauj valsts tēlu pasaules mērogā, var uzskatīt par destruktīviem un viņiem jārēķinās ar attiecīgām sekām;

L.  tā kā pēdējos mēnešos stāvoklis cilvēktiesību jomā Kazahstānā ir ievērojami pasliktinājies, par ko liecina ES paziņojumi EDSO Pastāvīgajā padomē un EDSO pārstāvja plašsaziņas līdzekļu brīvības jomā un EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja direktora nesenie paziņojumi;

M. tā kā 2011. gada septembrī varas iestādes pieņēma likumu par reliģiju, kurā visām reliģiskajām grupām noteikts pienākums pārreģistrēties un paredzētas normas, kas varētu liegt Kazahstānas pilsoņiem brīvi praktizēt savu ticību; tā kā turklāt nesen pieņemtajos likumos par plašsaziņas līdzekļiem un valsts drošību visos ir normas, kas vairo Kazahstānas politiskās sistēmas neiecietības iezīmes un ir pretrunā izsludinātajiem mērķiem par demokratizāciju;

N. tā kā 2011. gada 8. augustā Aktau pilsētas tiesa atzina naftas uzņēmumu darbinieku advokāti Natāliju Sokolovu vainīgu apsūdzībās par sociālo nesaskaņu izraisīšanu un aktīvu līdzdalību pretlikumīgos mītiņos un piesprieda viņai 6 gadu cietumsodu;

O. tā kā, cerot uz lielāku starptautisko atzinību, Kazahstāna 2010. gadā uzņēmās EDSO vadību un apņēmās veikt vairākas demokrātiskas reformas, kā arī ievērot šīs organizācijas pamatprincipus;

P.  tā kā pēdējo divu mēnešu laikā pret opozīcijas partijām „Alga” un „Azat”, Kazahstānas Sociālistu kustību un neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem, tostarp laikrakstiem „Vzgļad”, „Golos Repubļiki” un „Respubļika”, satelīttelevīzijas kanālu „Stan TV”, kā arī neatkarīgām arodbiedrībām, tostarp , arodbiedrību „Žanartu”, un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām tiek vērstas pastiprinātas represijas un citu starpā ir apcietināti partijas „Alga” vadītājs Vladimirs Kozlovs un laikraksta „Vzgļad” galvenais redaktors Igors Viņjavskis; tā kā 28. janvārī aptuveni 1000 cilvēku Almati piedalījās neatļautā protesta akcijā pret represijām, prasot varas iestādēm izbeigt politisko vajāšanu;

Q. tā kā opozīcijas partijas paziņoja par plāniem 24. martā veikt protesta akcijas Almati, atzīmējot 100 dienas kopš Žanaezenā notikušajām slepkavībām;

R.  tā kā fakts, ka Kozlovs tika apcietināts un turēts apcietinājumā bez tiesībām sazināties neilgi pēc tam, kad viņš bija atgriezies no sanāksmēm Eiropas Parlamentā un Eiropas Ārējās darbības dienestā, dod ES papildu pamatu bažām un parāda to, cik svarīgi ir nodrošināt mūsu iestāžu spēju vest dialogus ar plaša spektra dalībniekiem ES partnervalstīs tā, lai tas neradītu negatīvas sekas mūsu sarunu biedriem;

1.  uzsver, cik svarīgas ir ES un Kazahstānas attiecības, kā arī politiskās un ekonomiskās sadarbības nostiprināšana, tostarp stratēģiskās jomās, piemēram, vide, enerģētika, tirdzniecība un transports, papildus cīņai pret terorismu, organizēto noziedzību un narkotiku tirdzniecību; uzsver, ka pagājušo gadu iezīmēja pastiprināta sadarbība, regulāras augsta līmeņa sanāksmes un sarunu sākšana par jaunu partnerības un sadarbības nolīgumu;

2.  pauž nopietnas bažas un izsaka līdzjūtību sakarā ar 2011. gada 16. decembra notikumiem Žanaezenā, Kazahstānā, kuros 17 cilvēki gāja bojā un vēl 110 tika ievainoti;

3.  asi nosoda policijas spēku vardarbību pret demonstrantiem Žanaezenā un prasa veikt šo notikumu neatkarīgu un uzticamu izmeklēšanu, piedaloties arī starptautiskiem pārstāvjiem;

4.  pauž nodomu arī turpmāk saistībā ar attiecībām ar Kazahstānu vest dialogus ar pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem atbilstoši praksei attiecībās ar citām trešām valstīm; cer, ka šie dialogi tiks respektēti, un norāda, ka tas ietekmē sarunu biedru labklājību;

5.  uzskata, ka nepareiza rīcība darba strīdā naftas nozarē Kazahstānas rietumos bija galvenais iemesls tam, ka pirms 2011. gada decembra vidus notikumiem iedzīvotāju vidū radās arvien lielāka neapmierinātība; pauž pārliecību, ka atzīšana vārdos un darbos, ka strādniekiem ir tiesības organizēt abpusēji cieņpilnu dialogu arodbiedrību pārstāvjiem, darba devējiem un iestādēm, atlaisto darbinieku pieņemšana atpakaļ darbā vai jaunu vietu atrašana viņiem, atbalsts ģimenēm, kuras cieš no neseno notikumu sekām un uzticības veidošana tiesībaizsardzības iestādēs ir galvenie priekšnosacījumi, lai panāktu sociālu mieru un ilgtspējīgu stabilitāti;

6.  aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) cieši uzraudzīt to personu tiesas procesu, kuras apsūdzētas demonstrāciju organizēšanā, un par to ziņot Parlamentam;

7.  atzinīgi vērtē Kazahstānas Starptautiskā cilvēktiesību un tiesiskuma biroja direktora Jevgeņija Žovtisa un laikraksta „Vremja” žurnālista Tohņijaza Kučukova atbrīvošanu, kuri tika amnestēti ar tiesas 2012. gada 2. februāra lēmumu pēc tam, kad 2009. gada septembrī viņi tika notiesāti uz četriem gadiem labošanas darbu nometnē;

8.  pauž nožēlu, ka Kazahstānā ir tikai nedaudzi izņēmumi no negatīvās ar cilvēktiesībām saistīto notikumu tendences, kas pastāv jau ievērojamu laiku un pēdējā laikā ir pastiprinājusies, un prasa, lai Kazahstānas varas iestādes garantētu apcietināto aktīvistu ģimeņu drošību;

9.  mudina Kazahstānas varas iestādes darīt visu iespējamo, lai valstī uzlabotu stāvokli cilvēktiesību jomā; uzsver, ka progresam sarunās par jauno plašāko ES un Kazahstānas partnerības un sadarbības nolīgumu ir jābalstās uz sasniegumiem politisko reformu īstenošanā; mudina Kazahstānu neatkāpties no pasludinātās apņemšanās turpināt reformas, lai izveidotu atklātu un demokrātisku sabiedrību, tostarp neatkarīgu pilsonisko sabiedrību un opozīciju, un pilnībā respektētu pamattiesības un tiesiskumu;

10. atzinīgi vērtē iepriekšējos mēnešos tiesību aktos izdarītās izmaiņas nolūkā palielināt to partiju skaitu, kuras var izvirzīt kandidātus parlamenta vēlēšanās; norāda, ka pēc pēdējām parlamenta vēlēšanām jaunajā parlamentā ir trīs partijas; pauž nožēlu, ka vairākām opozīcijas partijām netiek ļauts piereģistrēties, un mudina Kazahstānas varas iestādes veikt turpmākas reformas, kas ir vajadzīgas, lai panāktu patiesi plurālistiskas vēlēšanas, un atbalstīt neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu un NVO darbību;

11. aicina Kazahstānas varas iestādes par prioritāri noteikt EDSO Demokrātisko iestāžu un cilvēktiesību biroja konstatēto trūkumu risināšanu, lai ļautu valsts opozīcijai īstenot pienācīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā, un veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem vēlēšanu standartiem; aicina EĀDD atbalstīt Kazahstānu šo jautājumu risināšanā;

12. pieņem zināšanai ceļvedi Kazahstānas pievienošanās procesam PTO, kas palīdzēs radīt līdzvērtīgākus konkurences apstākļus abu pušu uzņēmējdarbības aprindām, kā arī sekmēs un liberalizēs tirdzniecību, un ir apliecinājums vēlmei sadarboties un atklātībai; uzsver, ka līdz ar pievienošanos PTO Kazahstānai būs pienākums ievērot visus tās noteikumus, tostarp izbeigt protekcionismu;

13. pauž sašutumu par to, ka opozīcijas vadītāji un žurnālisti atrodas ieslodzījumā kopš 2012. gada janvāra, un aicina Kazahstānas varas iestādes beigt valstī ierobežot politiskās opozīcijas un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu darbību un atbrīvot visus politieslodzītos, tostarp partijas „Alga” vadītāju Vladimiru Kozlovu, laikraksta „Vzgļad” galveno redaktoru Igoru Viņjavski un streikojošo naftas uzņēmumu darbinieku advokāti Natāliju Sokolovu, kā arī visus cilvēkus, par kuriem nesenajos ES paziņojumos EDSO Pastāvīgajā padomē minēts, ka viņi joprojām ir apcietinājumā; prasa, lai Kozlovam ļautu satikties ar tuvākajiem ģimenes locekļiem, tostarp sievu, un veikt viņa veselības stāvokļa neatkarīgu novērtējumu;

14. mudina Kazahstānas varas iestādes steidzami uzlabot situāciju pulcēšanās, biedrošanās, vārda un reliģijas brīvību ievērošanā, ņemot vērā EDSO pārstāvju un struktūru ieteikumus un īpašu vērību veltot starptautiskajām saistībām, ko Kazahstāna uzņēmusies, kā arī solījumiem, kas izteikti, pirms tika pieņemts lēmums 2010. gadā ļaut Kazahstānai vadīt EDSO; vērš uzmanību uz labi sagatavoto Valsts rīcības plānu cilvēktiesību jomā, kas pieņemts 2009. gadā, un mudina Kazahstānas varas iestādes to pilnībā īstenot;

15. pauž pārliecību, ka gan Kazahstānas varas iestādes, gan sabiedrība gūtu milzīgu labumu, ja tas tiku veikts, visvairāk tāpēc, ka tiktu panākta stabilitāte un drošība, kā arī valsts atkal pastāvīgi gūtu arvien lielāku starptautisko atzinību, kā tas bija agrāk;

16. norāda, cik svarīgi ir ES un Kazahstānas varas iestāžu dialogi cilvēktiesību jomā, kuros var atklāti risināt visus jautājumus; aicina šādus dialogus pilnveidot, lai padarītu tos efektīvākus un vairāk orientētus uz rezultātu un ļautu iesaistīt dalībniekus, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību;

17. aicina ES un jo īpaši Eiropas Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos cieši uzraudzīt notikumu attīstību, runāt par iespējamām problēmām ar Kazahstānas varas iestādēm, piedāvāt palīdzību un regulāri ziņot Parlamentam;

18. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Kazahstānas Republikas valdībai un parlamentam un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai.

(1)

P7_TA-PROV(2011)0588.

(2)

P7_TA-PROV(2012)0058.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika