Kopīgas rezolūcijas priekšlikums - RC-B7-0277/2012Kopīgas rezolūcijas priekšlikums
RC-B7-0277/2012

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par militāro apvērsumu Gvinejā-Bisavā

12.6.2012 - (2012/2660(RSP))

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. un 4. punktu
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
ECR (B7‑0277/2012)
ALDE (B7‑0282/2012)
PPE (B7‑0283/2012)
S&D (B7‑0284/2012)
GUE/NGL (B7‑0293/2012)
Verts/ALE (B7‑0294/2012)

Diogo Feio, Filip Kaczmarek, Paulo Rangel, Michael Gahler, Cristian Dan Preda, Roberta Angelilli, Rafał Trzaskowski, Monica Luisa Macovei, Mario Mauro PPE grupas vārdā
Véronique De Keyser, Ana Gomes, Liisa Jaakonsaari, Ricardo Cortés Lastra S&D grupas vārdā
Charles Goerens, Ivo Vajgl, Olle Schmidt, Marielle de Sarnez, Robert Rochefort, Marietje Schaake ALDE grupas vārdā
Rui Tavares, Raül Romeva i Rueda Verts/ALE grupas vārdā
Charles Tannock ECR grupas vārdā
Marisa Matias, Alda Sousa GUE/NGL grupas vārdā

Procedūra : 2012/2660(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
RC-B7-0277/2012
Iesniegtie teksti :
RC-B7-0277/2012
Debates :
Pieņemtie teksti :

Eiropas Parlamenta rezolūcija par militāro apvērsumu Gvinejā-Bisavā

(2012/2660(RSP))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā to, ka 2012. gada 18. martā Gvinejā-Bisavā ir notikusi prezidenta vēlēšanu pirmā kārta un 2012. gada 29. aprīlī bija plānots rīkot šo vēlēšanu otro kārtu,

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes 2012. gada 31. marta, 13. un 21. aprīļa un 8. maija paziņojumus un 2012. gada 18. maija rezolūciju Nr. 2048,

–   ņemot vērā Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas (ECOWAS) priekšsēdētāja 2012. gada 6., 12. un 19. aprīļa paziņojumus,

–   ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2012. gada 12. un 14. aprīļa paziņojumus,

–   ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2012. gada 13. un 16. aprīļa paziņojumus,

–   ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja 2012. gada 13. aprīļa paziņojumu,

–   ņemot vērā Portugāļu valodā runājošo valstu kopienas (CPLP) priekšsēdētāja 2012. gada 13. aprīļa paziņojumu,

–   ņemot vērā CPLP Ministru padomes astotajā un devītajā ārkārtas sanāksmē 2012. gada 14. aprīlī un 5. maijā pieņemtās rezolūcijas,

–   ņemot vērā Starptautiskās Frankofonijas organizācijas (SFO) ģenerālsekretāra 2012. gada 16. aprīļa paziņojumu,

–   ņemot vērā Āfrikas Savienības (ĀS) Miera un drošības padomes 2012. gada 17. un 24. aprīļa lēmumus,

–   ņemot vērā OIF Pastāvīgās padomes 2012. gada 18. aprīļa lēmumu,

–   ņemot vērā Āfrikas Attīstības bankas grupas (ĀABG) un Pasaules Bankas grupas (PBG) 2012. gada 19. aprīļa kopīgo paziņojumu,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes 2012. gada 23. aprīļa un 3. maija secinājumus,

–   ņemot vērā ECOWAS valstu un valdību vadītāju augstākā līmeņa ārkārtas sanāksmēs 2012. gada 26. aprīlī un 3. maijā pieņemtos noslēguma komunikē,

–   ņemot vērā diplomātiskās, ekonomiskās un finansiālās sankcijas, ko ECOWAS Gvinejai‑Bisavai noteica 2012. gada 29. aprīlī un 31. maijā,

–   ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2012. gada 30. aprīļa īpašo ziņojumu,

–   ņemot vērā Padomes 2012. gada 3. maija Regulu (ES) Nr. 377/2012 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām, kuras apdraud mieru, drošību vai stabilitāti Gvinejas-Bisavas Republikā, un ņemot vērā Padomes 2012. gada 31. maija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 458/2012, ar ko īsteno Regulas (ES) Nr. 377/2012 11. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības vārdā sniegto prezidentūras 2012. gada 18. maija deklarāciju,

–   ņemot vērā 2009. gada 12. marta rezolūciju par Gvineju-Bisavu[1], 2010. gada 10. marta rezolūciju par Eiropas drošības stratēģijas un Eiropas kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) īstenošanu[2] un 2011. gada 11. maija rezolūciju par Padomes gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par kopējās ārpolitikas un drošības politikas galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli 2009. gadā[3],

–   ņemot vērā Kotonū nolīgumu, jo īpaši tā 1., 8., 9., 10., 11., 20. un 33. pantu,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. un 4. punktu,

A. tā kā 2012. gada 12. aprīlī bruņoto spēku vienības vardarbīgi sagrāba varu Gvinejā-Bisavā un aizturēja valsts pagaidu prezidentu Raimundo Pereira un ministru prezidentu Carlos Gomes Júnior;

B.  tā kā šī nelikumīgā rīcība notika dienu pirms prezidenta vēlēšanu otrās kārtas kampaņas sākuma Gvinejā-Bisavā;

C. tā kā gan valsts, gan starptautiskā līmenī ir atzīts, ka vēlēšanas Gvinejā-Bisavā ir notikušas pārredzami, ministru prezidentam Gomes Júnior pirmajā kārtā iegūstot 48,7 % no vēlētāju balsīm;

D. tā kā militārais apvērsums izpelnījās plašu starptautiskās sabiedrības nosodījumu;

E.  tā kā militārie līderi un dažas opozīcijas partijas ECOWAS aizgādībā bez valsts leģitīmo politisko institūciju brīvas piekrišanas ir vienojušies par Valsts pagaidu padomes un pagaidu valdības izveidošanu;

F.  tā kā gadu desmitiem ilgušās politiskās nestabilitātes rezultātā Gvineja-Bisava ir nonākusi dziļā politiskā, valdības un humanitārā krīzē;

G. tā kā Gvinejas-Bisavas militārie līderi ne reizi vien nepieļaujamā kārtā ir iejaukušies valsts politiskajā dzīvē un tas ir ārkārtīgi nelabvēlīgi ietekmējis demokrātisku iestāžu veidošanas procesu un tiesiskuma iedibināšanu, kā arī iedzīvotāju drošību un ekonomikas attīstību;

H. tā kā nestabilitāte Gvinejā-Bisavā ne vien liedz iespēju efektīvi cīnīties pret narkotiku tirdzniecību, bet arī apdraud miera nostiprināšanu valstī un stabilitāti Rietumāfrikas reģionā,

I.   tā kā saskaņā ar 10. Eiropas Attīstības fondu (2008–2013) Gvinejai-Bisavai paredzētais Eiropas Savienības kopējais piešķīrums sasniedz EUR 102,8 miljonus;

J.   tā kā Gvinejas-Bisavas ekonomika visnabadzīgākā un visatkarīgākā ekonomika visā Rietumāfrikas reģionā un 80 % no valsts budžeta veido starptautiskā palīdzība;

K. tā kā pašreizējā valsts politiskā stāvokļa dēļ tiek novērsta uzmanība no iedzīvotāju vajadzībām un no tā, ka humanitārā krīze vēršas plašumā;

L.  tā kā Gvinejā-Bisavā izveidotā ES drošības sektora reformas misija, kura tika sākta 2008. gada jūnijā un īstenota saskaņā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku, 2010. gada 30. maijā paziņoja, ka tās pilnvaru laiks ir beidzies un atstāja valsti,

1.  ļoti asi nosoda antikonstitucionālo apvērsumu, ko Gvinejas-Bisavas bruņotie spēki veica 2012. gada 12. aprīlī, sagrābjot varu valstī;

2.  ņem vērā to, ka 2012. gada 27. aprīlī tika atbrīvots gan pagaidu prezidents, gan ministru prezidents un ka viņi bija spiesti pamest valsti, un prasa, lai šīm abām personām tiktu brīvi ļauts atsākt civilo un politisko tiesību pilnīgu īstenošanu;

3.  pieprasa, lai pilnībā tiktu respektēta visu to valsts amatpersonu un citu pilsoņu fiziskā neaizskaramība, kuri kļuvuši par militāro dumpinieku gūstekņiem, un prasa nekavējoties viņus atbrīvot un izbeigt vardarbību, laupīšanu un iebiedēšanu;

4.  nosoda to, ka ir vardarbīgi apspiestas miermīlīgās demonstrācijas, kuru dalībnieki prasīja atjaunot tiesiskumu, jo īpaši tās demonstrācijas, kas notika 2012. gada 25. maijā Bisavā;

5.  mudina visas iesaistītās puses nekavējoties izbeigt vardarbīgās un nelikumīgās darbības un atgādina, ka armija apņēmās ievērot Gvinejas-Bisavas konstitūciju;

6.  aicina starptautisko sabiedrību izmantot visu nepieciešamo ietekmi un sniegt visu nepieciešamo atbalstu, lai panāktu šo nelikumīgo darbību rūpīgu izmeklēšanu un lai vainīgās personas tiktu sauktas pie atbildības;

7.  neatbalsta pašpasludinātas militārās pavēlniecības, pārejas nacionālās padomes un pagaidu valdības veidošanu, uzsver, ka neatzīst šādas pašpasludinātas militāras un pagaidu institūcijas un mudina starptautisko sabiedrību rīkoties tieši tāpat;

8.  atgādina par ECOWAS principu par absolūtu neiecietību pret varas iegūšanu vai saglabāšanu nekonstitucionālā un nedemokrātiskā veidā un atbalsta šo principu, un uzskata, ka Gvinejā‑Bisavā panāktā pagaidu vienošanās nepārprotami ir pretrunā ar šo principu, pārkāpj konstitūciju un leģitimizē valsts apvērsumu;

9.  pieprasa nekavējoties atjaunot konstitucionālo kārtību un tiesiskumu un pabeigt vēlēšanu, tostarp likumdevēja vēlēšanu, procesu, lai Gvinejas-Bisavas tauta lemtu par savu nākotni brīvās un godīgās vēlēšanās;

10. noraida jebkādus ārējus mēģinājumus izmantot pašreizējo situāciju un mazināt Gvinejas-Bisavas tautas suverenitāti un Gvinejas-Bisavas teritoriālo integritāti un neatkarību;

11. pieprasa, lai valsts iestādes no jauna pilnībā ievērotu un garantētu pamatbrīvības, tostarp vārda un preses brīvību, pulcēšanās un biedrošanās brīvību un pārvietošanās brīvību;

12. prasa atrisināt domstarpības ar politiskiem un miermīlīgiem līdzekļiem Gvinejas-Bisavas likumīgajās institūcijās;

13. aicina politiskās partijas vienoties par visaptverošām reformām armijā, policijā, drošības sektorā un tieslietu sistēmā, kas būtu pirmais solis ceļā uz politisko stabilitāti;

14. atbalsta valsts un starptautiskos centienus atjaunot savstarpēju uzticēšanos starp politisko procesu dalībniekiem, militārpersonām, drošības spēkiem un pilsonisko sabiedrību, lai atjaunotu valstī konstitucionālo kārtību;

15. atkārtoti uzsver stingru pārliecību, ka tikmēr, kamēr Gvinejas-Bisavas iestādēs netiks novērstas strukturālās nepilnības, pastāv risks, ka valsts arī turpmāk būs militāri nestabila un nespēs atrisināt plašās korupcijas problēmu un atbrīvoties no ietekmīgas narkotiku tranzītvalsts statusa;

16. uzsver, ka ir svarīgi izveidot ANO koordinētu Gvinejas-Bisavas krīzes kontaktgrupu, kurā būtu ĀS, ECOWAS un CPLP pārstāvji, kā minēts ANO ģenerālsekretāra 2012. gada 30. aprīļa īpašajā ziņojumā par situāciju Gvinejā-Bisavā, un prasa šajā grupā iesaistīt ES;

17. atbalsta ES vēlmi sadarboties ar Rietumāfrikas valstīm un tās reģionālajiem un starptautiskajiem partneriem, tostarp ANO, ĀS, CPLP un ECOWAS, lai izveidotu efektīvu partnerību, kas varētu veicināt miera atjaunošanu un Gvinejas-Bisavas ilgtermiņa stabilizāciju;

18. atzinīgi vērtē ECOWAS noteiktās nepieciešamās diplomātiskās, ekonomiskās un finansiālās sankcijas pret Gvineju-Bisavu, Eiropas Savienības Padomes pieņemtos ierobežojošos pasākumus pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām, kuras apdraud mieru, drošību vai stabilitāti Gvinejas-Bisavas Republikā, un ANO Drošības padomes noteikto ceļošanas aizliegumu atsevišķām personām;

19. aicina visus starptautiskos partnerus nepārtraukti un cieši uzraudzīt stāvokli Gvinejā-Bisavā un būt gataviem pārskatīt pieņemto pasākumu atbilstību, tostarp tos pastiprinot, vienlaikus nepieļaujot nekādu negatīvu ietekmi uz iedzīvotājiem;

20. ņem vērā ECOWAS lēmumu izmantot rezerves spēkus, lai nodrošinātu Angolas tehniskās militārās palīdzības misijas (MISSANG) izvešanu un sava pirmā kontingenta ierašanos Gvinejā-Bisavā;

21. atzinīgi vērtē CPLP priekšlikumu ANO sistēmā izveidot Gvinejas-Bisavas stabilizācijas spēkus, kuru pilnvaras ANO Drošības padome noteiktu sadarbībā ar ECOWAS, ĀS un ES, ņemot vērā MISSANG pieredzi;

22. aicina Padomi sniegt padomu un palīdzību, lai atbalstītu steidzamu aizsardzības un drošības nozares reformu Gvinejā-Bisavā, un apsvērt efektīvu atbalstu starptautiskas stabilizācijas operācijas izveidei saskaņā ar KDAP;

23. mudina ES, ANO, ĀS, ECOWAS un KDAP kopīgi koordinēt tos dažādos kaimiņvalstu, tostarp Angolas, Nigērijas, Senegālas un Burkinafaso, militāros spēkus, kuri jau atrodas valsts teritorijā;

24. aicina ES prasīt to valstu iestādēm, kuras nodrošina militāros un drošības spēkus un kuras visas ir ĀKK valstis, garantēt, lai šie spēki netiktu izmantoti nelikumīgas kārtības atbalstīšanai, kā to cenšas panākt valsts apvērsuma izdarītāji un pašpasludinātās pārejas iestādes, un neveiktu cilvēktiesību pārkāpumus pret Gvinejas-Bisavas iedzīvotājiem;

25. pauž nožēlu par to, ka 2010. gadā darbu Gvinejā-Bisavā ir beigusi drošības sektora reformas misija;

26. aicina augsto pārstāvi /priekšsēdētāja vietnieci un Padomi izpētīt iespēju nosūtīt uz Gvineju-Bisavu jaunu drošības sektora reformas misiju ar pastiprinātām pilnvarām, lai tā palīdzētu reformēt drošības un aizsardzības nozares, veicināt spēju veidošanu, reformēt valsts administrāciju un atbalstīt tiesiskumu, tiklīdz likumīgās iestādes no jauna sāks pilnībā īstenot Gvinejas-Bisavas pārvaldību un pieprasīs šādu misiju;

27. vēlreiz mudina Padomi un augsto pārstāvi /priekšsēdētāja vietnieci apsvērt jaunus veidus, kā palīdzēt likumīgajai Gvinejas-Bisavas valdībai cīnīties pret narkotiku tirdzniecību un organizēto noziedzību, tādējādi nepieļaujot, ka šī valsts kļūst par vēl vienu sabrukušu valsti, kurā plaukst narkotiku tirdzniecība;

28. atgādina, ka narkotiku tirdzniecība Gvinejā-Bisavā notiek ar mērķi tās novirzīt uz Eiropas tirgu un ir saistīta ar citiem noziedzīgiem tīkliem, kas darbojas šajā reģionā, tostarp teroristu tīkliem jo īpaši Sāhelā un Nigērijā;

29. prasa stiprināt ES un starptautisko apņemšanos veidot demokrātisku un stabilu Gvineju-Bisavu;

30. pievērš uzmanību humanitārajai situācijai Gvinejā-Bisavā, jo īpaši attiecībā uz valsts iekšienē pārvietotām personām, bēgļiem, epidēmiju risku un draudiem nodrošinātībai ar pārtiku un veselības aprūpei, un aicina ES un starptautisko sabiedrību nekavējoties veikt konkrētus un piemērotus palīdzības pasākumus;

31. aicina Komisiju turpināt sniegt iedzīvotājiem humāno palīdzību un tiešu atbalstu;

32. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām, ANO un ECOWAS ģenerālsekretāriem, ĀS iestādēm, ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai, CPLP sekretariātam un Gvinejas-Bisavas valdībai un parlamentam.