Procedūra : 2012/2684(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B7-0304/2012

Iesniegtie teksti :

RC-B7-0304/2012

Debates :

PV 13/06/2012 - 18
CRE 13/06/2012 - 18

Balsojumi :

PV 14/06/2012 - 11.9
CRE 14/06/2012 - 11.9
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2012)0261

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 160kWORD 1346k
12.6.2012
PE489.334v01-00}
PE489.337v01-00}
PE491.929v01-00} RC1
 
B7-0304/2012}
B7-0307/2012}
B7-0310/2012} RC1

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. un 4. punktu

nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:

ECR (B7‑0304/2012)

S&D, Verts/ALE, GUE/NGL, ALDE (B7‑0307/2012)

PPE (B7‑0310/2012)


par sieviešu dzimumorgānu kropļošanas izbeigšanu (2012/2684(RSP))


Mariya Nedelcheva, Roberta Angelilli, Cristiana Muscardini, Joanna Katarzyna Skrzydlewska PPE grupas vārdā
Ana Gomes, Véronique De Keyser, Sylvie Guillaume, Britta Thomsen, Claude Moraes, Emine Bozkurt, Minodora Cliveti, Zita Gurmai S&D grupas vārdā
Renate Weber, Cecilia Wikström, Sophia in ‘t Veld, Antonyia Parvanova, Edward McMillan-Scott, Sarah Ludford, Gesine Meissner, Frédérique Ries, Izaskun Bilbao Barandica ALDE grupas vārdā
Rebecca Harms, Isabelle Durant, Marije Cornelissen, Raül Romeva i Rueda, Franziska Katharina Brantner, Nicole Kiil-Nielsen, Ana Miranda, Ulrike Lunacek, Jean Lambert, Malika Benarab-Attou, Barbara Lochbihler, Catherine Grèze Verts/ALE grupas vārdā
Marina Yannakoudakis, Andrea Češková ECR grupas vārdā
Mikael Gustafsson, Inês Cristina Zuber, Kartika Tamara Liotard, Patrick Le Hyaric, Willy Meyer, Marisa Matias, Alda Sousa GUE/NGL grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par sieviešu dzimumorgānu kropļošanas izbeigšanu (2012/2684(RSP))  

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā ziņojumus, kas iesniegti saskaņā ar ANO Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW) un tās papildprotokolu, kā arī Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcības vai sodīšanu,

–   ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 24. marta rezolūciju par cīņu pret sieviešu dzimumorgānu izkropļošanu Eiropas Savienībā(1),

–    ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2011. gada 5. decembra ziņojumu „Sieviešu dzimumorgānu kropļošanas izbeigšana”,

–   ņemot vērā 2010. gada 8. marta Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padomes secinājumus par vardarbības pret sievietēm izskaušanu Eiropas Savienībā, kuros aicināts īstenot starptautisku pieeju, lai apkarotu sieviešu dzimumorgānu kropļošanu,

–   ņemot vērā Eiropas Padomes 2011. gada 12. aprīļa Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu;

–   ņemot vērā ES pamatnostādnes par vardarbību pret sievietēm un sieviešu visāda veida diskriminācijas apkarošanu, ko Vispārējo lietu padome pieņēma 2008. gada 8. decembrī;

–   ņemot vērā 2011. gada 5. aprīļa rezolūciju par prioritātēm un pamatnostādņu izklāstu jaunai ES politikai vardarbības pret sievietēm apkarošanai(2),

–   ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 18. aprīļa rezolūciju par gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā, tostarp arī ietekmi uz ES politikas stratēģiju cilvēktiesību jomā(3),

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. un 4. punktu,

A. tā kā sieviešu dzimumorgānu kropļošana ir neatgriezeniska vardarbīga prakse, ar kuru mērķtiecīgi tiek izmainīti vai savainoti sievietes dzimumorgāni ar medicīnu nesaistītu iemeslu dēļ, tai ir nelabojamas sekas un mūsdienās tā skar 140 miljonus sieviešu un meiteņu; tā kā katru gadu vairāk nekā 3 miljoniem meiteņu draud šī procedūra;

B.  tā kā PVO dati liecina, ka Eiropā dzīvo vismaz 500 000 sieviešu, kurām veikta sieviešu dzimumorgānu kropļošana, un aprēķināts, ka riskam ir pakļauti 180 000 meiteņu; tā kā eksperti uzskata, ka šie skaitļi ir pārāk mazi un netiek ņemta vērā imigrantu otrā paaudze vai nelegālie imigranti;

C. tā kā sieviešu dzimumorgānu jebkāda veida kropļošana ir kaitīga tradicionāla prakse, ko nevar uzskatīt par reliģiska rituāla daļu, bet tā ir vardarbība pret sievietēm un meitenēm un viņu pamattiesību pārkāpums, jo īpaši pārkāpjot tiesības uz personas drošību un neaizskaramību, tiesības uz fizisko un garīgo veselību un tiesības uz seksuālo un reproduktīvo veselību, turklāt attiecībā uz nepilngadīgām meitenēm šī prakse ir arī vardarbīga izturēšanās pret bērnu; tā kā šādi pārkāpumi nekādā gadījumā nav attaisnojami ar dažādu kultūras tradīciju ievērošanu vai iniciācijas ceremoniju izpildi;

D. tā kā sieviešu dzimumorgānu kropļošana, kas pati par sevi jau ir cilvēktiesību pārkāpums, rada ļoti nopietnus un neatgriezeniskus īslaicīgus un ilgstošus fiziskās un garīgās veselības bojājumus sievietēm un meitenēm, kurām tā veikta, un pārkāpj viņu tiesības, smagi aizskarot personu un fizisko integritāti, un šī prakse atsevišķos gadījumos var izraisīt nāvi; tā kā tiek izmantoti primitīvi instrumenti un netiek veikti antiseptiski pasākumi, un tāpēc rodas kaitīgas blakusparādības, piemēram, sāpīgas dzimumattiecības un dzemdības, tiek neatgriezeniski bojāti orgāni un var rasties komplikācijas, piemēram, asiņošana, šoka stāvoklis, infekcijas, AIDS vīrusa pārnešana, stinguma krampji, labdabīgi audzēji un nopietnas komplikācijas grūtniecības un dzemdību norisē;

E.  tā kā sieviešu dzimumorgānu kropļošana ir nevienlīdzīga varas sadalījuma izpausme un vardarbības pret sievietēm paveids, kas papildina citus smagas ar dzimumu saistītas vardarbības veidus, un tā kā ir absolūti nepieciešams izveidot vispārīgu un konsekventu pieeju cīņai pret sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, lai apkarotu ar dzimumu saistītu vardarbību un vardarbību pret sievietēm,

1.  atzinīgi vērtē Sieviešu statusa komisijas 56. sesijas 2012. gada 8. marta lēmumu par to, ka sieviešu dzimumorgānu kropļošanas problēma ir jāizskata gaidāmajā ANO Ģenerālās asamblejas 67. sesijā;

2.  aicina ANO Ģenerālo asambleju tās 67. sesijā pieņemt rezolūciju, ar kuru visā pasaulē tiktu izbeigta sieviešu dzimumorgānu kropļošana — kā tas prasīts Āfrikas Savienības 2011. gada 2. jūlija samitā —, saskaņojot dalībvalstu rīcību un publicējot ieteikumus un pamatnostādnes reģionālo un starptautisko juridisko instrumentu, kā arī valstu tiesību aktu izstrādei un nostiprināšanai;

3.  atzīmē, ka sieviešu dzimumorgānu kropļošana galvenokārt tiek veikta jaunām meitenēm no dzimšanas līdz 15 gadu vecumam, tāpēc tā ir bērna tiesību pārkāpums; atgādina, ka visas 27 dalībvalstis ir apņēmušās aizsargāt ANO Konvencijā par bērna tiesībām noteiktās bērnu tiesības;

4.  aicina dalībvalstis turpināt ratificēt starptautiskos tiesību aktus un tos īstenot, izmantojot visaptverošus tiesību aktus, ar kuriem tiek aizliegta sieviešu dzimumorgānu jebkāda veida kropļošana un paredzēti iedarbīgi sodi tiem, kas atbildīgi par šādu praksi; norāda, ka tiesību aktos arī jānosaka pilnvaras veikt visus profilaktiskos un aizsardzības pasākumus, tostarp īstenot mehānismus tiesībaizsardzības pasākumu koordinēšanai, uzraudzībai un novērtēšanai, kā arī jāuzlabo apstākļi, kas sievietēm un meitenēm dod iespēju ziņot par sieviešu dzimumorgānu kropļošanu;

5.  aicina attiecīgās ANO struktūrvienības un pilsonisko sabiedrību piešķirt pienācīgus finanšu resursus un tādējādi aktīvi atbalstīt mērķtiecīgas, inovatīvas programmas un izplatīt labu praksi par to, kā nodrošināt vajadzības un prioritātes meitenēm, kas ir neaizsargātā situācijā, tostarp tādām, kurām veikta sieviešu dzimumorgānu kropļošana, un kam ir grūti piekļūt pakalpojumiem un programmām;

6.  prasa ANO ģenerālsekretāram nodrošināt, ka visas attiecīgās organizācijas un iestādes ANO sistēmā, īpaši ANO Bērnu fonds, ANO Iedzīvotāju fonds, Pasaules Veselības organizācija, ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO), ANO Dzimumu līdztiesības un sieviešu ietekmes palielināšanas struktūrvienība, ANO Sieviešu attīstības fonds, ANO Attīstības programma un ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs, katra atsevišķi un visas kopā savās valstu programmās vajadzības gadījumā un atbilstīgi valstu prioritātēm iekļauj aizsardzības un veicināšanas pasākumus attiecībā uz meiteņu tiesībām netikt pakļautām sieviešu dzimumorgānu kropļošanai, lai tādējādi vēl vairāk nostiprinātu valstu centienus šajā jomā;

7.  uzsver, ka jāsniedz atbalsts pilsoniskās sabiedrības locekļiem, īpaši sieviešu organizācijām, kas strādā savās kopienās, lai izskaustu vardarbību pret sievietēm, tostarp sieviešu dzimumorgānu kropļošanu;

8.  mudina Komisiju ar 2010. gada Rīcības plānu dzimumu līdztiesībai nodrošināt, ka pasākumi, kuru mērķis ir cīņa pret vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, un lielāka sieviešu lomas veicināšana, tiek iekļauti visos ES attīstības politikas virzienos un programmās; uzsver, ka partnervalstīs liela nozīme ir izpratnes veidošanai, kopienas mobilizācijai, izglītībai un apmācībai, kā arī valsts, reģionālo un vietējo iestāžu un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanai; norāda, ka centieni izskaust attieksmi un kaitīgu praksi, kurai ir negatīva ietekme uz meitenēm, būs sekmīga tikai tad, ja pilnībā iesaistīsies visas svarīgākās ieinteresētās personas, tostarp reliģiskie un kopienu līderi un tie, kas nepastarpināti strādā ar meitenēm, arī vecāki, ģimenes un kopienas,

9.  mudina Komisiju pievērst īpašu uzmanību sieviešu dzimumorgānu kropļošanai kā daļai vispārējā stratēģijā vardarbības pret sievietēm apkarošanai, tostarp kopīgai rīcībai pret sieviešu dzimumorgānu kropļošanu;

10. mudina Komisiju noteikt, ka vardarbības pret sievietēm un meitenēm izskaušana ir prioritāte, un, piešķirot pienācīgus finanšu resursus, atbalstīt mērķtiecīgas un inovatīvas programmas Eiropas Savienībā un trešās valstīs;

11. mudina dalībvalstis asi vērsties pret šo nelegālo praksi;

12. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ANO ģenerālsekretāram un dalībvalstu valdībām.

 

(1)

OV C 117E, 6.5.2010., 52. lpp.

(2)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0127.

(3)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0126.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika