Procedūra : 2012/2681(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B7-0308/2012

Iesniegtie teksti :

RC-B7-0308/2012

Debates :

PV 14/06/2012 - 16.2
CRE 14/06/2012 - 16.2

Balsojumi :

PV 14/06/2012 - 17.2

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2012)0264

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 160kWORD 83k
13.6.2012
PE489.338v01-00}
PE491.949v01-00}
PE491.950v01-00}
PE491.951v01-00}
PE491.952v01-00}
PE491.953v01-00}
PE491.954v01-00} RC1
 
B7-0308/2012}
B7-0330/2012}
B7-0331/2012}
B7-0332/2012}
B7-0333/2012}
B7-0334/2012}
B7-0335/2012} RC1

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 122. panta 5. punktu un 110. panta 4. punktu

nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:

ECR (B7‑0308/2012)

EFD (B7‑0330/2012)

Verts/ALE (B7‑0331/2012)

S&D (B7‑0332/2012)

ALDE (B7‑0333/2012)

PPE (B7‑0334/2012)

GUE/NGL (B7‑0335/2012)


par nesodāmības gadījumiem Filipīnās (2012/2681(RSP))


Cristian Dan Preda, Mario Mauro, Bernd Posselt, Tunne Kelam, Roberta Angelilli, Monica Luisa Macovei, Eija-Riitta Korhola, Sari Essayah, Elena Băsescu, Sergio Paolo Francesco Silvestris, Giovanni La Via, Laima Liucija Andrikienė, Csaba Sógor PPE grupas vārdā
Véronique De Keyser, Marc Tarabella, Pino Arlacchi S&D grupas vārdā
Marietje Schaake, Robert Rochefort, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Marielle de Sarnez, Kristiina Ojuland, Izaskun Bilbao Barandica, Gesine Meissner, Jelko Kacin, Ramon Tremosa i Balcells, Sonia Alfano, Wolf Klinz, Johannes Cornelis van Baalen, Anneli Jäätteenmäki ALDE grupas vārdā
Barbara Lochbihler, Rui Tavares, Raül Romeva i Rueda Verts/ALE grupas vārdā
Charles Tannock, Ryszard Antoni Legutko, Tomasz Piotr Poręba, Adam Bielan, Ryszard Czarnecki, Paweł Robert Kowal ECR grupas vārdā
Fiorello Provera EFD grupas vārdā
Willy Meyer GUE/NGL grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par nesodāmības gadījumiem Filipīnās (2012/2681(RSP))  

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kā arī tā papildu protokolu, ko Filipīnas ir parakstījušas,

–   ņemot vērā Komisijas Valsts stratēģijas dokumentu attiecībā uz Filipīnām laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam,

–   ņemot vērā 2009. gada oktobrī parakstīto finansēšanas līgumu ES un Filipīnu Tiesu iestāžu atbalsta programmai, kas paredzēta to tiesas procesu paātrināšanai, kuros izskata to personu lietas, kuras apsūdzētas nogalināšanā bez tiesas sprieduma, kā arī jauno programmu „Tiesiskums visiem”,

–   ņemot vērā to, ka Filipīnas ratificējušas Starptautiskās Krimināltiesas Romas Statūtus un Konvencijas pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu fakultatīvo protokolu (OPCAT),

–   ņemot vērā 2012. gada 31. maija ziņojumu par Filipīnām, ko sagatavojusi ANO Vispārējā regulārā pārskata darba grupa,

–   ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves Ketrinas Eštones 2012. gada 24. aprīļa paziņojumu,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Filipīnām, jo īpaši 2010. gada 21. janvāra rezolūciju,

–   ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu un 110. panta 4. punktu,

A. tā kā Maguindanao dzīvojošās Ampatuanu ģimenes nodarbinātais Esmail Amil Enog pazuda bez vēsts 2012. gada martā pēc liecināšanas tiesā par to, ka bija vedis bruņotus vietējās milicijas locekļus uz vietu, kur 2009. gadā tika nogalināti 57 cilvēki; tā kā viņa izkropļotais ķermenis, uz kura bija saskatāmas spīdzināšanas pēdas, tika atrasts 2012. gada 31. maijā;

B.  tā kā Ampatuanu ģimenes līderi pēc 2009. gada 23. novembra notikumiem tika arestēti un viņiem tika izvirzīta apsūdzība par Maguindanao masu slepkavību plānošanu, un vienlaikus tika iesaldēti 28 klana locekļu un viņu partneru aktīvi un bankas konti, kas ir līdz šim vēl nebijis solis;

C. tā kā Manilā 2010. gada 8. septembrī sākās Maguindanao masveida slepkavošanās apsūdzēto personu tiesas process; tā kā notiek Andal Ampatuan un vairāku viņa dēlu tiesas procesi, taču 100 citi aizdomās turamie joprojām atrodas brīvībā;

D. tā kā Esmail Enog bija trešais liecinieks, kurš tika nogalināts kopš 2010. gadā sāktā tiesas procesa, un citu liecinieku radinieki ir ziņojuši, ka viņiem uzbrukts, piedraudēts, viņiem piedāvāti kukuļi vai viņi tikuši vajāti;

E.  tā kā E. Enog brutālā nonāvēšana ir skaidra norāde uz to, ka nesodāmības gaisotne, kas veicinājusi Maguindanao masveida slepkavošanas, joprojām valstī saglabājas;

F.  tā kā saskaņā ar starptautiskās preses ziņojumiem 2012. gadā nogalināti četri žurnālisti un cilvēktiesību uzraudzības organizācijas uzskata Filipīnas par plašsaziņas līdzekļiem bīstamu valsti;

G. tā kā pēc prezidenta Benigno Aquino stāšanās amatā nogalināšanas bez tiesas sprieduma un piespiedu pazušanas gadījumu skaits ir ievērojami samazinājies; tā kā tomēr valdības spēja efektīvi cīnīties ar plaši izplatīto nesodāmības parādību, kā arī ar politiski motivētu vardarbību valstī joprojām ir nepietiekamas;

H. tā kā saskaņā ar cilvēktiesību aizstāvju organizāciju informāciju pēdējā desmitgadē no daudzu simtu nogalināšanas bez tiesas sprieduma gadījumiem tikai septiņas lietas ar 11 tiesājamiem ir tikušas sekmīgi izskatītas, taču kopš prezidenta B. Aquino stāšanās amatā nav izskatīta neviena lieta;

I.   tā kā pēc Maguindanao masveida slepkavošanas valdība izveidoja neatkarīgu komisiju pret privātajām armijām, kuras uzdevums ir atbruņot privātās milicijas grupējumus, taču līdz šim konkrēti rezultāti nav sasniegti;

J.   tā kā saskaņā ar 2011. gada maija ziņojumu, kuru sagatavoja neatkarīgā komisija pret privātajām armijām, valstī aktīvi darbojas vismaz 72 privāti bruņoti grupējumi;

K. tā kā jaunākajā vispārējā regulārajā pārskatā par Filipīnām ir atkārtoti 2008. gadā izstrādātie ieteikumi, proti, izbeigt nesodāmību par nogalināšanu bez tiesas sprieduma, piespiedu pazušanu un spīdzināšanu un saukt vainīgos pie atbildības; pastiprināt centienus, lai pilnīgi aizliegtu spīdzināšanu, nogalināšanu bez tiesas sprieduma un piespiedu pazušanu; vainīgos saukt pie atbildības, tā izbeidzot nesodāmību; kā arī nodrošināt žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju pienācīgu aizsardzību;

L.  tā kā Filipīnu senāts Aktu pret piespiedu pazušanu pieņēma 2011. gada jūnijā un valsts Pārstāvju palāta to pieņēma 2012. gada maijā,

1.  stingri nosoda Maguindanao masveida slepkavošanas trešā liecinieka un četru žurnālistu nonāvēšanu un pauž solidaritāti bojāgājušo ģimenēm;

2.  pauž dziļas bažas par nepietiekamo tiesu neatkarību un lēno lietu izskatīšanu, kurās tiek piespriesti sodi par cilvēktiesību pārkāpumiem valstī, un prasa nekavējoties uzsākt neatkarīgu izmeklēšanu par nesenajiem slepkavību gadījumiem;

3.  aicina Filipīnu valdību veikt turpmākus pasākumus, kuru mērķis ir izbeigt nesodāmību par nogalināšanu bez tiesas sprieduma, piespiedu pazušanu un spīdzināšanu, un saukt vainīgos pie atbildības, tostarp tos, kas vainojami Maguindanao masveida slepkavošanā un joprojām atrodas brīvībā; turklāt prasa atbrīvot visas pazudušās personas, kuras vēl arvien ir nebrīvē, un izskatīt visas pārējās nepabeigtās lietas;

4.  atzinīgi vērtē to, ka izvirzīta apsūdzība 196 personām par Maguindanao masveida slepkavošanām, taču pauž nožēlu, ka līdz šim tiesas procesā nav panākts reāls progress;

5.  mudina Filipīnu valdību ratificēt Starptautisko Konvenciju par visu personu aizsardzību pret cilvēku piespiedu pazušanu un īstenot Aktu pret piespiedu pazušanu;

6.  aicina Filipīnu valdību nodrošināt cilvēktiesību aizstāvju, arodbiedrību darbinieku un žurnālistu pienācīgu aizsardzību, efektīvi izmeklēt uzbrukumus pret žurnālistiem un ierosināt lietas par nodarījumiem, kā arī valsts tiesību aktos ieviest stingrus noteikumus, ar ko aizliedz šādus nodarījumus un piemēro kriminālsodus;

7.  mudina valsts institūcijas sadarbībā ar Cilvēktiesību komisiju izstrādāt specializētu programmu liecinieku un cietušo aizsardzībai, tostarp cietušo ģimeņu aizsardzībai, smagu cilvēktiesību pārkāpumu gadījumos, jo īpaši tādos gadījumos, kad iespējamie vainīgie ir karavīri, policijas virsnieki vai valsts ierēdņi;

8.  pauž bažas par to, ka policijas aizturēšanas laikā joprojām plaši izplatīta ir aizdomās turamo spīdzināšana un slikta izturēšanās pret viņiem, un mudina Filipīnu iestādes pastiprināt centienus, lai bargi cīnītos pret 2009. gadā pieņemtā valsts Pretterorisma akta pārkāpumiem;

9.  mudina valdību nekavējoties aizliegt un izformēt paramilitāros spēkus (tostarp tādus, kuru darbību uzrauga militārā vadība) un vietējos milicijas grupējumus, un nodibināt pilnīgu militāru un policijas kontroli pār bruņotajām civilajām vienībām, jo īpaši civilo bruņoto spēku ģeogrāfiskajām vienībām un civilajām brīvprātīgajām organizācijām;

10. aicina valdību veikt konkrētus pasākumus to ieteikumu īstenošanai, kuri attiecībā uz Filipīnām tika izstrādāti jaunākajā vispārējā regulārajā pārskatā; mudina to nekavējoties atcelt Rīkojumu Nr. 546, lai aizliegtu privātos armijas grupējumus;

11. atzinīgi vērtē to, ka Filipīnas 2011. gada 30. augustā ratificējušas Starptautiskās Krimināltiesas Romas Statūtus un 2012. gada 17. aprīlī — Konvencijas pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu fakultatīvo protokolu (OPCAT);

12. atzinīgi vērtē nozīmīgos pasākumus, kurus veikusi Filipīnu valdība nolūkā novērst nogalināšanu un vainīgos saukt pie atbildības, kā arī jaunas darba grupas izveidi, kurā darbojas pārliecināti prokurori, lai izmeklētu nogalināšanas bez tiesas sprieduma un piespiedu pazušanas gadījumus;

13. atzinīgi vērtē programmas „EPJUST” sekmīgo īstenošanu un jauno ES un Filipīnu Tiesu iestāžu atbalsta programmu „Tiesiskums visiem”, kuru uzsāks drīzumā un kurai 2012.–2015. gadu periodā tiks piešķirti EUR 10 miljoni, lai veicinātu taisnīgu piekļuvi tiesu iestādēm un sekmētu tiesiskuma ievērošanu attiecībā uz visiem iedzīvotājiem kopumā un jo sevišķi nabadzīgiem un neaizsargātiem cilvēkiem, ir īpaši sievietēm, bērniem, minoritātēm un pirmiedzīvotāju tautībām, kā arī cilvēktiesību un sociālo tiesību aktīvistiem;

14. aicina Filipīnu valdību nodrošināt apstākļus, lai ANO īpašais referents varētu izmeklēt cilvēktiesību situāciju valstī;

15. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Filipīnu prezidentam un valdībai, ANO Augstajam komisāram cilvēktiesību jautājumos un Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) dalībvalstu valdībām.

 

Juridisks paziņojums - Privātuma politika