KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par iepriekšēju vienošanos par spēļu rezultātu un korupciju sportā
12.3.2013 - (2013/2567(RSP))
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
S&D, PPE (B7‑0130/2013)
Verts/ALE (B7‑0131/2013)
ALDE (B7‑0139/2013)
ECR (B7‑0140/2013)
Roberta Angelilli, Zoltán Bagó, Erik Bánki, Heinz K. Becker, Ivo Belet, Piotr Borys, Anne Delvaux, Santiago Fisas Ayxela, Seán Kelly, Salvatore Iacolino, Véronique Mathieu Houillon, Doris Pack, Marie‑Thérèse Sanchez-Schmid, Marco Scurria, Manfred Weber PPE grupas vārdā
Emine Bozkurt, Petra Kammerevert, Mitro Repo S&D grupas vārdā
Morten Løkkegaard, Hannu Takkula, Liam Aylward, Robert Rochefort, Nadja Hirsch, Jürgen Creutzmann ALDE grupas vārdā
Rebecca Harms, Malika Benarab-Attou, Rui Tavares, Raül Romeva i Rueda, Jan Philipp Albrecht Verts/ALE grupas vārdā
Emma McClarkin ECR grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par iepriekšēju vienošanos par spēļu rezultātu un korupciju sportā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 2012. gada 20. septembra Nikosijas deklarāciju par cīņu pret spēļu rezultātu sarunāšanu,
– ņemot vērā Komisijas 2011. gada 18. janvāra paziņojumu „Attīstīt Eiropas dimensiju sportā” (COM(2011)0012),
– ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 2. februāra rezolūciju par Eiropas dimensiju sportā[1],
– ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 10. marta rezolūciju par tiešsaistes azartspēļu integritāti[2],
– ņemot vērā Komisijas balto grāmatu par sportu (COM(2007)0391),
– ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 14. aprīļa rezolūciju par dopinga izmantošanas apkarošanu sportā[3],
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Korupcijas apkarošana Eiropas Savienībā” (COM(2011)0308),
– ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 15. novembra rezolūciju par tiešsaistes azartspēlēm iekšējā tirgū[4],
– ņemot vērā Komisijas 2012. gada 23. oktobra paziņojumu „Ceļā uz visaptverošu Eiropas regulējumu tiešsaistes azartspēlēm” (COM(2012)0596),
– ņemot vērā Komisijas 2011. gada 24. marta zaļo grāmatu par tiešsaistes azartspēlēm iekšējā tirgū (COM(2011)0128),
– ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 15. septembra rezolūciju par ES centieniem korupcijas apkarošanā[5],
– ņemot vērā sagatavošanas darbību „Eiropas sporta partnerības” un jo īpaši tādu projektu apkopošanu, kas vērsti uz to, lai novērstu spēļu rezultātu sarunāšanas gadījumus, izglītojot un informējot attiecīgās ieinteresētās personas,
– ņemot vērā Komisijas Ieteikumu Padomes lēmumam, ar ko Eiropas Komisiju pilnvaro ES vārdā piedalīties sarunās par Eiropas Padomes starptautisku konvenciju pret manipulācijām ar sporta rezultātiem (COM(2012)0655),
– ņemot vērā rezultātus, kas iegūti Komisijas pasūtītajā 2012. gada marta pētījumā „Spēļu rezultātu sarunāšana sportā”,
– ņemot vērā Eiropas Padomes 1989. gada 16. novembra Antidopinga konvenciju,
– ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas 2011. gada 28. septembra Ieteikumu par godīguma veicināšanu sportā, lai apkarotu manipulācijas ar rezultātiem, jo īpaši spēļu rezultātu sarunāšanu,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. un 4. punktu,
A. tā kā Eiropola Apvienotās izmeklēšanas grupa (JIT) ar kodēto nosaukumu „Operācija veto” atklāja, ka pēdējos gados ir plaši izplatījusies futbola spēļu rezultātu sarunāšana — pasaulē kopā par aizdomīgām uzskata 680 spēles, tostarp 380 spēles Eiropā, un tā kā pētījumā aprakstīts plašs spēļu rezultātu sarunāšanas tīkls, kurš skar sporta būtību un kura 425 locekļi tiek turēti aizdomās un 50 — ir arestēti;
B. tā kā Eiropols apgalvo, ka šie skaitļi ir tikai aisberga redzamā daļa;
C. tā kā spēļu rezultātu sarunāšana ir ietekmējusi lielu skaitu dalībvalstu, kas ir cēlonis nopietnām bažām, jo tā ir saistīta ar organizēto noziedzību un ir galvenais riska avots sporta pasaulei praktiski visās dalībvalstīs;
D. tā kā spēļu rezultātu sarunāšana ir kriminālnoziegums, kas rada lielus ienākumus, bet notiesāšanas un atklāšanas iespējamība ir ļoti zema, un tā kā šo iespēju izmanto kriminālas organizācijas nelegālām darbībām, piemēram, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un cilvēku un narkotiku tirdzniecībai;
E. tā kā spēļu atsevišķu daļu sarunāšana, kas ir nelikumīga darbība, kuras rezultātā vienojas par atsevišķu spēles daļu, nevis gala rezultātu, var būt grūtāk konstatējama nekā parastā spēles rezultāta sarunāšana;
F. tā kā kriminālās organizācijas darbojas starptautiskā līmenī un tām ir tādi sakari visā pasaulē, ka neviena iestāde, valsts vai organizācija nespēj viena pati apkarot spēļu rezultātu sarunāšanu;
G. tā kā šī parādība var ietekmēt visus sporta veidus un līdz ar to ir apdraudēts godīgums sportā;
H. tā kā pašreizējie kontroles mehānismi nespēj konstatēt sarunātas spēles nekavējoties, ņemot vērā nelegālo darbību globālo raksturu;
I. tā kā sporta organizācijā pārredzamība, pārskatatbildība un demokrātija, proti, laba pārvaldība, ir priekšnoteikumi, lai sporta kustībai varētu būt jebkāda nozīmīga sekmīga loma, apkarojot spēļu rezultātu sarunāšanu un krāpniecību sportā;
J. tā kā daudzas sporta organizācijas šajā jomā jau ir pieņēmušas normas, piemēram, rīcības kodeksus un nesaudzīgas izskaušanas politikas nostādnes;
K. tā kā likmes uz sarunātām spēlēm galvenokārt piedāvā operatori, kas atrodas ārpus ES, tādējādi radot nepieciešamību cīņai pret spēļu sarunāšanu pievērst starptautisku uzmanību;
L. tā kā eksperti norāda, ka pieaug bažas par dažu personu ļaunprātīgiem nolūkiem, iegādājoties futbola klubus, lai varētu turpināt tos izmantot spēļu rezultātu sarunāšanai un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai;
M. tā kā spēlētāju savienības norāda uz to, ka spēļu rezultātu sarunāšana ir problēma arī tādēļ, ka spēlētāji nesaņem laikā algu un tiek iebiedēti un šantažēti,
1. aicina galvenās ieinteresētās personas uzņemties personīgu atbildību un izstrādāt visaptverošu pieeju, papildinot viens otra centienus apkarot spēļu sarunāšanu sportā;
2. prasa Komisijai izstrādāt koordinētu pieeju cīņā pret spēļu sarunāšanu un organizēto noziedzību, koordinējot tādu galveno ieinteresēto personu kā sporta organizāciju, valstu policijas un tiesu iestāžu un azartspēļu rīkotāju centienus šajā jomā un nodrošinot diskusiju un informācijas un paraugprakses apmaiņas platformu;
3. aicina sporta organizācijas nesaudzīgi izskaust korupciju gan organizāciju iekšienē, gan darījumos ar ārējiem līgumslēdzējiem, lai atturētu to locekļus no pakļaušanās ārējam spiedienam;
4. mudina sporta organizācijas pieņemt rīcības kodeksu, kas būtu jāpiemēro visiem darbiniekiem un amatpersonām (spēlētājiem, treneriem, tiesnešiem, medicīniskajiem un tehniskajiem darbiniekiem, klubiem un apvienībām) un kurā būtu izskaidrota spēļu rezultātu sarunāšanas bīstamība, ietverts precīzs aizliegums manipulēt ar spēļu rezultātiem derību vai citiem mērķiem, noteiktas saistītās sankcijas un aizliegums slēgt derības par savu spēli un pienākums ziņot par visiem attiecīgiem mēģinājumiem sarunāt spēļu rezultātus vai aizdomām par šādu sarunāšanu, garantējot atbilstošu ziņotāju aizsardzības mehānismu;
5. prasa visām sporta pārvaldes iestādēm īstenot apņemšanos ieviest labas pārvaldes praksi, lai samazinātu risku kļūt par spēļu rezultātu sarunāšanas upuri;
6. uzsver, cik svarīgi ir izglītot par godīguma sportā aizsardzību; tādēļ aicina dalībvalstis un sporta federācijas jau no agra vecuma un visos līmeņos (gan amatieru, gan profesionāļu) atbilstīgi informēt un izglītot sportistus un patērētājus;
7. mudina sporta organizācijas sākt un turpināt tādu vispārēju preventīvu tiesību aktu un izglītības programmu īstenošanu, kuros būtu skaidri paredzētas klubu, līgu un federāciju saistības, jo īpaši attiecībā uz nepilngadīgajiem, un nodibināt disciplināru struktūru, kas vērstos pret spēļu rezultātu sarunāšanu;
8. aicina Komisiju cieši mudināt dalībvalstis spēļu rezultātu sarunāšanu konkrēti iekļaut savās krimināltiesībās, lai noteiktu atbilstošu kopējo sankciju minimumu un aizpildītu šā brīža regulējuma robus, pilnībā ievērojot pamattiesībām;
9. atzinīgi vērtē aktuālo diskusiju par iespējamo Eiropas Padomes konvenciju, ar ko varētu apkarot manipulēšanu ar sporta rezultātiem un kas valstu sistēmām sniegtu vajadzīgos līdzekļus, zināšanas un resursus, lai pret šo negatīvo parādību cīnītos;
10. mudina sporta organizācijas piemērot augstus un pārliecinošus pārvaldības standartus;
11. prasa Komisijai nodrošināt, lai visas dalībvalstis aizliegtu derības par sacensībām, kurās piedalās nepilngadīgie;
12. aicina dalībvalstis izveidot specializētu tiesībaizsardzības vienību, kas cīnītos pret spēļu rezultātu sarunāšanu un būtu komunikācijas un sadarbības ar galvenajām ieinteresētajām personām centrālais punkts, un pieprasīt derību rīkotājiem sniegt informāciju par nelikumīgu azartspēļu modeļiem šai specializētajai vienībai un sporta organizācijām, lai veiktu turpmāku izmeklēšanu un vērstos pie kriminālvajāšanas iestādēm;
13. aicina dalībvalstis uzlabot Eiropas tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību, izveidojot kopīgas izmeklēšanas vienības, un uzlabot kriminālvajāšanas iestāžu sadarbību; uzsver vajadzību pieņemt normas un efektīvi kontrolēt to īstenošanu, lai apkarotu nelikumīgo derību tīmekļa vietnes un anonīmās derības; uzskata, ka būtu jāapmainās ar informāciju par personām, kas ir minētas saistībā ar vēršanos pie spēlētājiem spēļu sarunāšanas nolūkā vai ir par to notiesātas;
14. aicina dalībvalstis izveidot regulatīvas struktūras, kas sporta derību jomā spētu atklāt un novērst nelikumīgas darbības un iegūtu, analizētu un izplatītu pierādījumus un apmainītos ar pierādījumiem par spēļu rezultātu sarunāšanu, sporta krāpniecību un citām sporta korupcijas formām gan Eiropā, gan ārpus tās; uzsver nepieciešamību cieši sadarboties ar citiem regulatoriem, tostarp licencēšanas iestādēm, tiesībaizsardzības iestādēm un policiju;
15. mudina Komisiju starp šīm regulatīvām iestādēm atvieglot informācijas apmaiņu attiecībā uz nelegālām vai aizdomīgām sporta derību darbībām;
16. mudina Komisiju un dalībvalstis izveidot sadarbību ar trešām valstīm nolūkā apkarot spēļu rezultātu sarunāšanā iesaistīto organizēto noziedzību, cita starpā piedaloties sarunās par starptautisku Eiropas Padomes konvenciju, ko pieņemot, varētu apkarot manipulēšanu ar sporta rezultātiem;
17. atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir publicējusi divgadīgo ziņojumu par korupcijas apkarošanu, klāt pievienojot katras dalībvalsts analīzi, kurā ir izteikti konkrētai dalībvalstij domāti ieteikumi (sākot ar 2013. gadu);
18. mudina Padomi arī turpmāk īstenot ES Sporta jomas darba plānā 2011.–2014. gada laikposmam nospraustos mērķus, jo īpaši uzsverot nepieciešamību dalībvalstīs izstrādāt jaunatnes izglītības programmas, lai uzlabotu izpratni par tādām sporta vērtībām kā godīgums, spēlēšana pēc noteikumiem un citu personu cienīšana;
19. atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu 2014. gadā pieņemt ieteikumu par paraugpraksi, novēršot un apkarojot spēļu rezultātu sarunāšanu derību slēgšanas nolūkā;
20. atzinīgi vērtē to, ka Par fizisko audzināšanu un sportu atbildīgo ministru un augstākā līmeņa amatpersonu (MINEPS) piektā starptautiskā konference risinās jautājumu par godīgumu sportā un cīņu pret spēļu rezultātu sarunāšanu, un uzskata, ka tas ir piemērots forums, kurā varētu risināt vajadzību pēc pasaules līmeņa struktūras, kas nodarbotos ar spēļu rezultātu sarunāšanas jautājumu, un kurā visas ieinteresētās puses varētu tikties, apmainīties ar informāciju un saskaņot savu rīcību, un popularizēt labas pārvaldības koncepciju;
21. aicina Komisiju noskaidrot trešās valstis, piemēram, „Āzijas derību oāzes”, kurās ir īpašas problēmas attiecībā uz spēļu rezultātu sarunāšanu derību slēgšanu nolūkā par ES teritorijā notiekošiem sporta pasākumiem, un uzlabot tās sadarbību ar šīm valstīm, lai cīnītos pret spēļu rezultātu sarunāšanu;
22. aicina Padomi raiti un apņēmīgi turpināt sarunas par priekšlikumu jaunai direktīvai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu (COM(2013)0045), lai risinātu jautājumu par tiešsaistes sporta derību izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas nolūkā;
23. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Eiropas, starptautiskajām un nacionālajām sporta organizācijām.
- [1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0025.
- [2] OV C 87 E, 1.4.2010., 30. lpp.
- [3] OV C 33 E, 9.2.2006., 590. lpp.
- [4] Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0492.
- [5] Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0388.