Kopīgas rezolūcijas priekšlikums - RC-B7-0258/2013Kopīgas rezolūcijas priekšlikums
RC-B7-0258/2013
Eiropas Parlaments

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ieroču eksportu — Padomes Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP īstenošanu

2.7.2013 - (2013/2657(RSP))

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. un 4. punktu
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
Verts/ALE (B7‑0258/2013)
S&D (B7‑0263/2013)
GUE/NGL (B7‑0264/2013)

Maria Eleni Koppa, Ana Gomes, Véronique De Keyser, Raimon Obiols, Pino Arlacchi, Richard Howitt, Knut Fleckenstein S&D grupas vārdā
Tarja Cronberg, Bart Staes, Nikos Chrysogelos, Raül Romeva i Rueda Verts/ALE grupas vārdā
Sabine Lösing, Willy Meyer, Takis Hadjigeorgiou GUE/NGL grupas vārdā

Procedūra : 2013/2657(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
RC-B7-0258/2013
Iesniegtie teksti :
RC-B7-0258/2013
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ieroču eksportu — Padomes Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP īstenošanu

(2013/2657(RSP))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējos ziņojumus un rezolūcijas par ieročiem, jo īpaši 2012. gada 13. jūnija rezolūciju par sarunām par ANO ieroču tirdzniecības līgumu[1],

–   ņemot vērā Padomes 2008. gada 8. decembra Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli,

–   ņemot vērā Padomes parasto ieroču eksporta darba grupas (COARM) 13.[2] un 14.[3] gada ziņojumu,

–   ņemot vērā Ārlietu padomes 2012. gada 19. novembra secinājumus par kopējās nostājas pārskatīšanu,

–   ņemot vērā Padomes 2002. gada 12. jūlija Vienoto rīcību 2002/589/KĀDP par Eiropas Savienības ieguldījumu kājnieku ieroču un vieglo ieroču destabilizējošas uzkrāšanas un izplatīšanas apkarošanā un par Vienotās rīcības 1999/34/KĀDP atcelšanu un Eiropadomes 2005. gada 15. un 16. decembrī pieņemto ES Stratēģiju par nelikumīgas kājnieku ieroču un vieglo ieroču, kā arī to munīcijas uzkrāšanas un tirdzniecības apkarošanu[4],

–   ņemot vērā atjaunināto 2012. gada 27. februāra Eiropas Savienības Kopējo militāro preču sarakstu[5],

–   ņemot vērā 1996. gada 12. maija Vasenāras vienošanos par parastu ieroču eksporta kontroli un divējādi lietojamu preču un tehnoloģiju eksporta kontroli un 2011. un 2012. gadā atjauninātiem šo preču, tehnoloģiju un munīcijas sarakstiem[6],

–   ņemot vērā ES Stratēģiskā satvara par cilvēktiesībām un demokrātiju rīcības plāna 11.e darbību, ar kuru EĀDD un dalībvalstis apņemas nodrošināt to, ka Padomes kopējās nostājas pārskatīšanā ņem vērā cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības;

–   ņemot vērā to, ka 2013. gada 2. aprīlī ANO Ģenerālā Asambleja pieņēma Starptautisko ieroču tirdzniecības līgumu,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko dalībvalstis Eiropas Savienības interesēs tiek pilnvarotas parakstīt ieroču tirdzniecības līgumu (COM (2013)0273), un Padomes 2013. gada 28. maija secinājumus, ar kuriem tika pieņemts priekšlikums un mudinātas dalībvalstis parakstīt šo līgumu svinīgā ceremonijā Ņujorkā 2013. gada 3. jūnijā vai cik vien iespējams drīz,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. un 4. punktu,

A. tā kā ieroču eksports un nodošana ietekmē cilvēku drošību, cilvēktiesības, demokrātiju, labu pārvaldību un sociālekonomisko attīstību un tā kā tādēļ ir svarīgi stiprināt ES eksporta kontroles politiku attiecībā uz militārajām tehnoloģijām un aprīkojumu, kura būtu jāietver pārredzamā, efektīvā un kopīgi atzītā un noteiktā ieroču kontroles sistēmā;

B.  tā kā saskaņā ar Stokholmas Starptautiskā miera pētījumu institūta (SIPRI) datiem visas ES dalībvalstis kopā ir pasaulē otrais lielākais ieroču eksportētājs[7], tikai nedaudz atpaliekot no Amerikas Savienotajām Valstīm, un tā kā aizvien lielāka ieroču daļa tiek eksportēta uz valstīm ārpus ES;

C. tā kā Kopējā nostāja 2008/944/KĀDP ir juridiski saistoša sistēma, kas nosaka astoņus kritērijus, kuru neizpildei vajadzētu novest pie eksporta licences atsaukšanas (1.–4. kritērijs) vai vismaz šādas rīcības apsvēršanas (5.–8. kritērijs); tā dalībvalstis tomēr saglabā galīgo kontroli pār visiem ieroču eksporta licencēšanas aspektiem un tā kā kopējās nostājas īstenošana nav ES Tiesas jurisdikcijā;

D. tā kā nebūt ne visas ES dalībvalstis ir pilnībā iesaistītas COARM darbā; tā kā dalībvalstīm ir pašām savas atšķirīgas datu vākšanas un iesniegšanas procedūras, datu kopas ir nepilnīgas un atšķirīgas; tā kā nav mehānisma sankciju piemērošanai par kopējās nostājas neievērošanu;

E.  tā kā saskaņā ar kopējās nostājas 3. pantu šie astoņi kritēriji nosaka tikai minimālos standartus un neskar ierobežojošākus dalībvalstu ieroču kontroles pasākumus; tā kā kopējās nostājas 10. pantā ir skaidri paredzēts, ka astoņu kritēriju ievērošanai ir prioritāte pār jebkādām dalībvalstu ekonomiskām, sociālām, komerciālām vai rūpniecības interesēm;

F.  tā kā aizsardzības nozare joprojām ir būtiska nozare un darba devējs ES; tā kā kopējās nostājas kritēriji ir arī jāņem vērā Eiropas aizsardzības nozares restrukturēšanas procesā, kas ir būtiski maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri rada darba vietas;

G. tā kā kopš nākšanas klajā ar Padomes ikgadējiem ziņojumiem un saskaņā ar 8. panta 2. punktu Padomes Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli, ir konstatēta virzība uz stingrāku pārbaudes un ziņošanas sistēmu; tā kā tomēr nepastāv standartizēta pārbaudes un ziņošanas sistēma un dalībvalstīm būs jāpārvar likumdošanas un darbības šķēršļi, lai nodrošinātu labāku atbilsmi astoņiem kritērijiem;

H. tā kā atbilsme kopējai nostājai ir atkarīga no akadēmiskiem pētījumiem un pilsoniskās sabiedrības publicētiem ieguldījumiem; tā kā nav nekādu iespēju neatkarīgā veidā pārbaudīt šo astoņu kritēriju ievērošanu;

I.   tā kā organizācija Transparency International atzīst, ka starptautiskā ieroču tirdzniecība ir viena no trim visvairāk korumpētajām uzņēmējdarbības nozarēm pasaulē; tā kā Bonnas Starptautiskā pārejas centra pētījumos konstatēts, ka, piemēram, Vācijā 5 149 — un tādējādi gandrīz 30 % — no 2011. gadā piešķirtajām 17 568 atļaujām militārā ekipējuma eksportam uz 76 dažādām valstīm ir piešķirtas, neievērojot vienu vai vairākus no astoņiem kritērijiem;

J.   tā kā ieroču piegādātāji savos ieroču tirdzniecības ārvalstu darījumos galveno uzmanību turpina pievērst jaunattīstības valstīm; tā kā laika posmā no 2004. līdz 2011. gadam ieroču nodošanas līgumi ar jaunattīstības valstīm veidoja divas trešdaļas no šādu līgumu kopējā apjoma visā pasaulē; tā kā bezatbildīga ieroču nodošana un ar ieroču iegādi saistīti parādi mazina daudzu jaunattīstības valstu iespēju sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus;

K. tā kā ES tiesību akti par divējāda lietojuma precēm, proti, Regula (ES) Nr. 388/2012, reglamentē šādu preču eksportu, nodošanu, starpniecību un tranzītu; tā kā 2012. gada februārī saskaņā ar Vasenāras vienošanos tika pieņemts atjaunināts divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju saraksts, tomēr juridiski saistoša eksporta kontroles sistēma vēl arvien neattiecas uz lielāko daļu divējāda lietojuma preču, jo īpaši uzraudzības tehnoloģiju jomā;

L.  tā kā tādi notikumi kā arābu pavasaris Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā vēlreiz atklāja, ka problemātiskā saikne starp demokratizāciju un cilvēktiesību jautājumiem ietver atbildību par ieroču tirdzniecību ar šādām valstīm; tā kā arābu pavasara notikumi ir atkal apliecinājuši absolūto nepieciešamību pēc kopējās nostājas un tās astoņiem kritērijiem un tādas plašākas starptautiskās vienošanās kā ieroču tirdzniecības līgums, kā arī šādas vienošanās nozīmi; tā kā būtu tālredzīgi turpmākās iniciatīvās un ziņojumos ņemt vērā šādus piemērus, jo īpaši attiecībā uz tirgoto ieroču nonākšanu arī pie nevalstiskiem dalībniekiem, piemēram, Lībijas gadījumā, un tiešas ieroču nodošanas iespējas nemierniekiem, piemēram, Sīrijas gadījumā;

1.  atzinīgi vērtē to, ka ES ir vienīgā valstu savienība, kurai ir pasaulē unikāla tiesiski saistoša sistēma, kas ļauj labāk kontrolēt ieroču eksportu, tostarp attiecībā uz krīžu reģioniem un valstīm, kurās ir problēmas cilvēktiesību jomā, un attiecībās ar valstīm, kuras rada pierādītu risku, ka nodotās preces neatļautā veidā tiks nodotas citiem īstajiem lietotājiem;

2.  šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka trešās valstis Eiropā un ārpus Eiropas ir pievienojušās ieroču eksporta kontroles sistēmai, balstoties uz kopējo nostāju un Ieroču tirdzniecības līgumu; tomēr ar bažām norāda, ka ne visas ES dalībvalstis konsekventi piemēro un interpretē astoņus kritērijus; tādēļ prasa nodrošināt standartizētu, vienotāku un pārskatītu kopējās nostājas un visu no tās izrietošo saistību interpretāciju un īstenošanu, vienlaikus nodrošinot mehānismu, ar kuru varētu novērst dalībvalstu bažas par ieroču eksportu;

3.  norāda, ka COARM gada ziņojumi ir padarījuši dalībvalstu ieroču eksportu pārredzamāku; tomēr pauž nožēlu par to, ka datu kopas ir nepilnīgas un atšķirīgas, jo dalībvalstīm ir pašām savas atšķirīgas datu vākšanas un iesniegšanas procedūras; atgādina dalībvalstīm, ka tām ir reizi gadā jāiesniedz COARM pilnīga informācija par ieroču nodošanu, kā pieņemts un noteikts kopējā nostājā;

4.  pauž nožēlu par to, ka 2010. gadā tikai 63 % dalībvalstu iesniedza pilnīgas datu kopas par savu ieroču eksportu[8]; norāda, ka valstis, kas atkārtoti ir sniegušas nepilnīgu informāciju par savu eksportu, ir arī vienas no ES un pasaules lielākajām ieroču eksportētājvalstīm;

5.  pieņem zināšanai EĀDD un dalībvalstu apņemšanos atbilstoši ES Stratēģiskā satvara par cilvēktiesībām un demokrātiju rīcības plāna 11.e darbībai nodrošināt to, ka Padomes kopējās nostājas pārskatīšanā ņem vērā cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības; prasa EĀDD ziņot par veiktajiem pasākumiem šīs apņemšanās izpildei un iesaistīt pārskatīšanas procesā NVO un pilsonisko sabiedrību;

6.  aicina iekļaut kopējā nostājā pēcembargo instrumentu kopumu, kas ļaus regulāri reizi trijos mēnešos apmainīties ar informāciju par atteiktajām licencēm, izsniegtajām licencēm, precēm, to kategoriju ES Kopējā militāro preču sarakstā, vienību kopējo skaitu un īsto lietotāju; aicina dalībvalstis un COARM iesaistīt arī citas attiecīgās ES struktūras un darba grupas;

7.  ņemot vērā pārskatīšanas procesu, prasa, lai kopējās nostājas formulējums tiktu padarīts skaidrāks un nepārprotamāks nolūkā nodrošināt, ka šie kritēriji tiek interpretēti un piemēroti vienotāk; jo īpaši pieprasa ievērot kopējās nostājas 10. pantu; prasa norādījumos nodrošināt sīkāk izstrādātas vadlīnijas saskaņā ar 2. un 7. kritēriju, kā arī atjaunināt I līdz IV pielikumu, tostarp atsauci uz ES valstu stratēģijām cilvēktiesību jomā;

8.  pieņem zināšanai to, ka nepastāv sekas gadījumos, kad dalībvalsts neievēro astoņus kritērijus; uzskata, ka būtu jānodrošina neatkarīgu pārbaužu iespējas kopējās nostājas pārkāpumu gadījumos; uzskata, ka efektīva kontrole pār kritēriju piemērošanu būtu jānodrošina valstu parlamentiem vai īpašām parlamentārām struktūrām, piemēram, parlamentārās uzraudzības komitejām;

9.  aicina ES Kopējā nostājā par ieroču eksportu iekļaut papildu kritērijus, kas uzliek dalībvalstīm par pienākumu novērtēt kukuļdošanas un korupcijas risku, pirms tās izsniedz ieroču eksporta atļauju uz jebkuru valsti;

10. atgādina, ka nepārredzami veikti ieroču iepirkumi ir būtiski palielinājuši vairāku valstu, tostarp dažu dalībvalstu, parādsaistības; tādēļ uzstāj, ka ir jābūt lielākai pārredzamībai attiecībā uz ieroču pirkšanu un pārdošanu un ka informācija par Kopienas iekšienē veikto ieroču tirdzniecību būtu jāturpina iekļaut ES gada ziņojumā;

11. atzinīgi vērtē to, ka Padome ir pieņēmusi Vasenāras vienošanās munīcijas saraksta atjaunināto versiju, kurā ir ņemtas vērā visas 2011. gadā izdarītās izmaiņas munīcijas sarakstā; aicina Padomi pieņemt arī jaunākos grozījumus, kuri 2011. gadā cita starpā veikti divējāda lietojuma preču sarakstā un par kuriem 2012. gadā vienojās ekspertu grupa;

12. aicina dalībvalstis un augsto pārstāvi / Komisijas priekšsēdētāja vietnieci meklēt vienotu un mērķtiecīgu veidu, kā astoņus kritērijus piemērot visām dalībvalstīm; aicina dalībvalstis un augsto pārstāvi / Komisijas priekšsēdētāja vietnieci arī veicināt augstāka līmeņa pārredzamību, laicīgāk publicējot pilnīgus datu kopumus par visu dalībvalstu ieroču eksportu; šajā sakarībā uzsver, ka liela nozīme ir sadarbībai ar pilsonisko sabiedrību;

13. turklāt aicina labāk piemērot Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP kritērijus un ierosina izpētīt iespēju piemērot astoņus kritērijus attiecībā uz pakalpojumiem, kas saistīti ar ieročiem, un divējāda lietojuma precēm un tehnoloģijām;

14. uzsver, ka pilsoniskajai sabiedrībai, valstu parlamentiem un Eiropas Parlamentam ir svarīga nozīme to standartu īstenošanā un piemērošanā, par kuriem panākta vienošanās un kuri iekļauti kopējās nostājā dokumentā kā valsts, tā Eiropas līmenī un pārredzamas kontroles sistēmas izveidošanā, kas ietver pārskatatbildību; tādēļ aicina izveidot stabilu un pārredzamu kontroles mehānismu, kas nostiprinātu parlamentu lomu, tostarp izveidojot neatkarīgu ekspertu grupu, kura konsultētu COARM par astoņu kritēriju piemērošanu un īstenošanu, kā arī par to trešo valstu saraksta izveidi, attiecībā uz kurām ir jāievēro piesardzība un uzmanība, izsniedzot kopējās nostājas 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās eksporta licences;

15. uzskata, ka būtu jāizveido standartizēta kontroles un ziņošanas sistēma, lai regulāri sniegtu informāciju par to, vai un cik lielā mērā katras dalībvalsts eksports atbilst astoņiem kritērijiem; uzskata, ka ir svarīgi, lai šādas sistēmas pamatā būtu pārredzamības princips;

16. atzinīgi vērtē dalībvalstu iniciatīvas uzlabot situāciju, iesniedzot un publicējot precīzu, aktuālu un izsmeļošu informāciju; prasa COARM gada ziņojumā norādīt visus licences izsniegšanas atteikuma gadījumus, atsaucoties uz kritērijiem, kuru pamatā ir atteikums, un attiecīgo dalībvalsti;

17. aicina dalībvalstis sniegt papildu aktuālāku informāciju, ko nepieciešamības gadījumā varētu izmantot par pamatu, lai izstrādātu kopīgu to valstu sarakstu, uz kurām veikts ieroču eksports un nodošana varētu pārkāpt vienu vai vairākus no astoņiem kritērijiem, un par pamatu, lai valsts un plaši atzītas starptautiskas uzraudzības struktūras varētu labāk izprast situāciju un īstenot labāku kontroli, kā arī šo informāciju varētu izmantot COARM gada ziņojumā; šajā sakarībā ierosina izveidot pēceksporta kontroles mehānismu;

18. ar gandarījumu norāda, ka Padomes darba grupas COARM sanāksmēs sadarbībā ar Padomes cilvēktiesību darba grupu (COHOM) notiek apspriedes ar valdības amatpersonām, kuras atbild par valsts eksporta atļauj piešķiršanu, taču šādām apspriedēm vajadzētu notikt regulārāk, jo tās var sniegt būtisku ieguldījumu kopējās nostājas īstenošanā un tādējādi iespējams panākt kvalitatīvākas informācijas apmaiņu; turklāt uzskata, ka būtu jāapspriežas arī ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citām iesaistītajām pusēm, kas risina ieroču eksporta kontroles jautājumus;

19. atzinīgi vērtē Apvienoto Nāciju Organizācijas ieroču tirdzniecības līgumu (ITL), kurā ir noteikti kopēji standarti, kas ir jāpiemēro globālajā parasto ieroču tirdzniecībā; prasa ES dalībvalstīm un citām sarunās iesaistītajām pusēm parakstīt, ratificēt un pilnībā īstenot ITL;

20. uzsver to, cik svarīgi ir pārredzamības un atbildības mehānismi, lai varētu efektīvi īstenot jebkādu starptautisku vienošanos par ieroču kontroli; tādēļ aicina iekļaut mehānismus informācijas un labākās prakses apmaiņai starp parakstītājvalstīm par ieroču eksporta, importa un nodošanas lēmumiem, kā arī stingrus un precīzus noteikumus par parakstītājvalstu sagatavotiem publiskiem gada ziņojumiem attiecībā uz visiem ieroču nodošanas gadījumiem;

21. aicina augsto pārstāvi / Komisijas priekšsēdētāja vietnieci, Komisiju un dalībvalstis izpildīt ES saistības attiecībā uz vieglo ieroču un kājnieku ieroču un to munīcijas nelikumīgu uzkrāšanu un tirdzniecību; atgādina, ka šajās saistībās paredzēta palīdzība ārpus ES esošām valstīm krājumu pārvaldībā, marķēšanā un līdzīgos centienos kontrolēt vieglos ieročus un kājnieku ieročus, un ar tām papildina ES mehānismus, kas regulē militāro preču nodošanu, lai izvairītos no iespējas, ka ES dalībvalstis apgādā tādas valstis, kurās ieročus var izmantot neatbilstoši;

22. prasa katru gadu organizēt Parlamentā apspriešanos un iesniegt gada ziņojumu par kopējās nostājas īstenošanu, lai nodrošinātu pienācīga līmeņa parlamentāro uzraudzību un pārredzamību Eiropas līmenī;

23. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un ANO ģenerālsekretāram.

 

Juridisks paziņojums - Privātuma politika