KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par politisko vienošanos attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam
2.7.2013 - (2012/2799(RSP))
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
ALDE (B7‑0334/2013)
PPE, S&D (B7‑0340/2013)
Joseph Daul, Alain Lamassoure, Jean-Luc Dehaene PPE grupas vārdā
Hannes Swoboda, Ivailo Kalfin S&D grupas vārdā
Guy Verhofstadt, Anne E. Jensen ALDE grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par politisko vienošanos attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 310., 311., 312. un 323. pantu,
– ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 23. oktobra rezolūciju labvēlīga iznākuma panākšanai 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas apstiprināšanas procedūrā[1],
– ņemot vērā 2013. gada 13. marta rezolūciju par Eiropadomes 7. un 8. februāra secinājumiem attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu[2],
– ņemot vērā 2013. gada 8. februārī pieņemtos Eiropadomes secinājumus,
– ņemot vērā 2013. gada 28. jūnijā pieņemtos Eiropadomes secinājumus,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. un 4. punktu,
1. atzinīgi vērtē 2013. gada 27. jūnijā pēc ilgām un spraigām sarunām augstākajā politiskajā līmenī panākto Parlamenta, Padomes prezidentūras un Komisijas politisko vienošanos par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2014.–2020. gadam; atzīst Īrijas prezidentūras ievērojamās pūles šīs vienošanās panākšanai;
2. uzsver, ka – pateicoties Parlamenta neatlaidībai sarunās – pirmo reizi ir pieņemti vairāki noteikumi, kas būs svarīgi, lai jaunā finanšu shēma pilnībā darbotos, būtu saskanīga, pārredzama un atsaucīgāka uz ES pilsoņu vajadzībām; izceļ, jo īpaši jaunos noteikumus, kas attiecas uz DFS pārskatīšanu, elastību, pašu resursiem un budžeta vienotību un pārredzamību, kas bija Parlamenta galvenās sarunu prioritātes;
3. ir gatavs rudens sākumā nodot balsošanai DFS regulu un jauno Iestāžu nolīgumu, tiklīdz būs izpildīti visi tehniskie un juridiskie nosacījumi attiecīgo dokumentu pabeigšanai tā, lai tajos tiktu ņemta vērā Padomes un Parlamenta panāktā vispārējā vienošanās;
4. tomēr atgādina par savu nostāju, kas izklāstīta iepriekš minētajā 2013. gada 13. marta rezolūcijā par DFS, ka nevar apstiprinoši balsot par DFS regulu, ja nav absolūtu garantiju, ka pilnībā tiks iekļauti visi atlikto maksājumu pieprasījumi par 2013. gadu; sagaida, ka Padome tāpēc pieņems oficiālu lēmumu par 2013. gada budžeta grozījuma Nr. 2 projektu par summu 7,3 mljrd. ne vēlāk kā līdz 2013. gada 9. jūlijā paredzētajai Ekonomikas un finanšu padomes sanāksmei; mudina Padomi saglabāt politisko apņēmību bez kavēšanās pieņemt nākamos budžeta grozījumus, lai novērstu maksājumu apropriāciju samazināšanos, kas 2013. gada beigās ES budžetā var radīt strukturālu deficītu; paziņo, ka Parlaments vai nu nedos savu piekrišanu DFS regulai vai arī neapstiprinās 2014. gada budžetu līdz laikam, kad Padome būs apstiprinājusi šo jauno budžeta grozījumu, kas segs Komisijas konstatēto vēl palikušo iztrūkumu;
5. turklāt uzver, ka DFS nevar juridiski pieņemt, ja nav politiskas vienošanās par attiecīgajiem juridiskiem pamatiem, īpaši jautājumos, kas atspoguļoti arī DSF regulā; pauž vēlmi iespējami drīz pabeigt sarunas par visu daudzgadu programmu juridiskajiem pamatiem un atkārtoti apstiprina, ka turas pie principa „nekas nav nolemts, kamēr viss nav nolemts”; uzstāj, ka pilnībā ir jāievēro Parlamenta likumdošanas tiesības, kas tam piešķirta ar Lisabonas līgumu, un aicina Padomi pienācīgi apspriest juridisko pamatu visas t.s. „ar DFS saistītās” daļas; atzinīgi vērtē līdz šim panāktās politiskās vienošanās par vairākām jaunām ES daudzgadu programmām;
6. izprot fiskālo konsolidāciju, ko īsteno dalībvalstis; tomēr uzskata, ka Eiropadomes apstiprinātais nākamās DFS kopējais līmenis tomēr neatbilst ES politiskajiem mērķiem un nepieciešamībai nodrošināt stratēģijas „Eiropa 2020” sekmīgu īstenošanu; pauž bažas, ka šis resursu līmenis varētu nebūt pietiekams, lai nodrošinātu ES ar nepieciešamajiem līdzekļiem, lai tā atgūtos no krīzes un kļūtu stiprāka; pauž nožēlu, ka dalībvalstis joprojām pietiekami nenovērtē ES budžeta nozīmi un ieguldījumu visas ES ekonomikas pārvaldības nostiprināšanā un fiskālā koordinācijā; turklāt pauž nopietnas bažas, ka tik zemi DFS maksimālie apjomi Parlamentam būtiski samazina jebkādas manevra iespējas ikgadējā budžeta procedūrās;
7. uzsver, cik svarīgi ir līdz 2016. gada beigām obligāti veikt nākamās DFS pārskatu un turpmāk to pārskatīt, lai nākamā Komisija un Parlaments varētu atkārtoti izvērtēt ES politiskās prioritātes, pielāgot DFS jauniem izaicinājumiem un vajadzībām un pilnībā ņemt vērā jaunākās makroekonomiskās prognozes; uzsver, ka ES budžeta izdevumu un ieņēmumu daļas obligātais pārskats jāveic Komisijai un ka šim pārskatam jāpievieno tiesību akta priekšlikums par DFS regulas grozījumiem, kā tas teikts regulai pievienotajā Komisijas paziņojumā; izsaka nodomu šo obligāti DFS pārskatīšanu noteikt par galveno prasību, ieceļot amatā jauno Komisijas priekšsēdētāju;
8. atgādina DFS 2014.–2020. gadam lielākas elastības svarīgo nozīmi, lai pilnībā izmantotu attiecīgās DFS maksimālās summas saistībām (EUR 960 mljrd.) un maksājumiem (EUR 908,4 mljrd.), kā to noteikusi Eiropadome; tāpēc atzinīgi vērtē Padomes apstiprinājumu diviem galvenajiem Parlamenta priekšlikumiem, proti, par maksājumu vispārējo rezervi un saistību vispārējo rezervi, kas neizlietotās apropriācijas ļaus automātiski pārnest uz nākamo finanšu gadu; pauž nozēlu, ka Padomes noteiktie (laika vai summas) ierobežojumi var radīt šķēršļus šo instrumentu izmantošanai visā pilnībā; uzskata, ka šo mehānismu pilnveidošanai jābūt DFS pēcvēlēšanu pārskatīšanas neiztrūkstošai daļai un tie jāierosina Komisijai;
9. uzsver, ka jaunie noteikumi par saistību elastību DFS 2014.–2020. gadam laika gaitā var novest pie papildus apropriācijām programmām, kuras saistītas ar izaugsmi un nodarbinātību, un jo īpaši Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu, lai nodrošinātu nepārtrauktu finansējumu un apstiprināto maksimālo robežu iespējami efektīvu izmantošanu;
10. atzinīgi vērtē apropriāciju piešķīrumu Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai 2014. un 2015. gadam, un uzsver, ka šīs programmas ilgtspējas un efektivitātes nodrošināšanai 2016. gadā būs vajadzīgas papildus apropriācijas;
11. uzsver, ka Parlamenta uzstājīgās nostājas rezultātā ir piešķirts finansējums „Apvārsnis 2020”, Erasmus un COSME programmām arī 2014. un 2015. gadam, lai samazinātu līdzekļu trūkumu starp attiecīgajām apropriācijām 2013. un 2014. gada budžetā; turklāt uzstāj, ka arī turpmāk līdzekļi ir jāpiešķir Eiropas digitalizācijas programmai;
12. atzinīgi vērtē faktu, ka paredzēts papildus palielinājums līdz EUR 1 mljrd. pārtikas izdalīšanas shēmai tām dalībvalstīm, kuras to vēlas izmantot, lai palīdzētu Savienības vistrūcīgākajām personām; pauž cerību, ka Padome un Parlaments iespējami drīz vienosies par šo saistību izpildes konkrētajiem veidiem patlaban notiekošajās sarunās par minētās shēmas juridisko pamatu;
13. pauž nožēlu par Padomes nespēju virzīt pašu resursu sistēmas reformu, pamatojoties uz Komisijas iesniegtajiem tiesību aktu priekšlikumiem; uzsver, ka saskaņā ar Līgumu ES budžets jāfinansē no pašu resursiem, un paziņo par apņēmību veikt reformu, lai samazinātu pēc IKP noteikto iemaksu daļu ES budžetā līdz ne vairāk par 40 %; tāpēc izsaka cerību, ka triju ES institūciju kopīgā deklarācija par pašu resursiem ļaus panākt manāmu virzību, jo īpaši ņemot vērā DFS vidējā termiņa pārskatu un pārskatīšanu; tāpēc aicina DFS regulas oficiālās pieņemšanas laikā sasaukt augsta līmeņa grupu pašu resursu jautājumā, uzticot tai pārbaudīt visus pašu resursu sistēmas reformas aspektus;
14. atzinīgi vērtē sarunu rezultātus par ES budžeta vienotību un pārredzamību; uzskata, ka jebkāds iespējamais „eirozonas budžets”, kas turpmāk varētu būt paredzēts, jāiekļauj ES budžetā vai tam jāpievieno kā papildu sadaļa;
15. pauž dziļu nožēlu par minēto procedūru, kuras rezultātā tika panākta šāda vienošanās par DFS 2014.–2020. gadam, kas patiesībā noveda pie tā, ka Parlamentam tika liegtas tam LESD paredzētās budžeta pilnvaras; uzskata, ka daudzajām pēdējo gadu laikā notikušajām sanāksmēm, kurās Parlamenta delegācija tikās ar secīgajām Padomes prezidentūrām attiecīgās Vispārējo lietu padomes ietvaros, kā arī tā līdzdalībai Padomes DFS veltītajās neformālajās sanāksmēs nebija īstas nozīmes, jo tās neietekmēja ne pašu sarunu garu, ne grafiku vai saturu, nedz arī Padomes nostāju, tostarp attiecībā uz nepieciešamību nošķirt vienošanās par DFS juridiskos aspektus no budžeta aspektiem;
16. tādēļ aicina Budžeta komiteju sadarbībā ar Konstitucionālo jautājumu komiteju izdarīt nepieciešamos secinājumus un sagatavot jaunus priekšlikumus par šādu sarunu kārtību, lai nodrošinātu, ka visa budžeta procedūra ir demokrātiska un pārredzama;
17. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomei, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī citām attiecīgajām institūcijām un struktūrām.
- [1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0360.
- [2] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0078.