Procedūra : 2013/2823(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B7-0399/2013

Iesniegtie teksti :

RC-B7-0399/2013

Debates :

PV 12/09/2013 - 17.2
CRE 12/09/2013 - 17.2

Balsojumi :

PV 12/09/2013 - 19.2

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0389

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 172kWORD 81k
11.9.2013
PE515.967v01-00}
PE519.242v01-00}
PE519.246v01-00}
PE519.247v01-00}
PE519.248v01-00}
PE519.249v01-00} RC1
 
B7-0399/2013}
B7-0402/2013}
B7-0406/2013}
B7-0407/2013}
B7-0408/2013}
B7-0409/2013} RC1

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 122. panta 5. punktu un 110. panta 4. punktu

nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:

ECR (B7‑0399/2013)

PPE (B7‑0402/2013)

S&D (B7‑0406/2013)

ALDE (B7‑0407/2013)

GUE/NGL (B7‑0408/2013)

Verts/ALE (B7‑0409/2013)


par stāvokli Centrālāfrikas Republikā (2013/2823(RSP))


Cristian Dan Preda, Bernd Posselt, Filip Kaczmarek, Tunne Kelam, Roberta Angelilli, Eija-Riitta Korhola, Monica Luisa Macovei, Philippe Boulland, Jean Roatta, Mariya Gabriel, Sergio Paolo Francesco Silvestris, Giovanni La Via, Eduard Kukan, Sari Essayah, Petri Sarvamaa, Laima Liucija Andrikienė, Zuzana Roithová, Jarosław Leszek Wałęsa, Krzysztof Lisek, Michèle Striffler, Anne Delvaux, Bogusław Sonik PPE grupas vārdā
Véronique De Keyser, Ricardo Cortés Lastra, Ana Gomes, Liisa Jaakonsaari, Norbert Neuser, Patrice Tirolien, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Joanna Senyszyn, Mitro Repo, Antigoni Papadopoulou, Françoise Castex S&D grupas vārdā
Marielle de Sarnez, Marietje Schaake, Alexander Graf Lambsdorff, Johannes Cornelis van Baalen, Ramon Tremosa i Balcells, Robert Rochefort, Izaskun Bilbao Barandica, Hannu Takkula ALDE grupas vārdā
Judith Sargentini, Barbara Lochbihler, Nicole Kiil-Nielsen, Raül Romeva i Rueda Verts/ALE grupas vārdā
Charles Tannock ECR grupas vārdā
Marie-Christine Vergiat, Patrick Le Hyaric GUE/NGL grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Centrālāfrikas Republikā (2013/2823(RSP))  

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Librevilas (Gabona) 2013. gada 11. janvāra Nolīgumu par politiski militārās krīzes atrisināšanu Centrālāfrikas Republikā (CĀR), kuru parakstīja Centrālāfrikas valstu ekonomikas kopienas (ECCAS) valstu un valdību vadītāju uzraudzībā un kurā izklāstīti nosacījumi, kā izbeigt krīzi CĀR,

–   ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2013. gada 14. augusta ziņojumu par situāciju CĀR, ANO integrētās Miera uzturēšanas biroja Centrālāfrikas Republikā (BINUCA) vadītāja, ANO ģenerālsekretāra vietnieka humānās palīdzības jautājumos un ANO ģenerālsekretāra vietnieka cilvēktiesību jautājumos ziņojumus,

–   ņemot vērā attiecīgo Apvienoto Nāciju organizācijas Drošības padomes 2013. gada 24. janvāra Rezolūciju Nr. 2088(2013), ANO Drošības padomes deklarācijas par Centrālāfrikas Republiku un prasot ANO Drošības padomei atbalstīt jauno Āfrikas vadīto operāciju,

–   ņemot vērā Āfrikas Savienības Miera un drošības padomes 2013. gada 19. jūlija lēmumu, ar ko tiek atļauts no 2013. gada 1. augusta veikt Āfrikas spēku vadītu miera atbalsta operāciju,

–   ņemot vērā ECCAS valstu un valdību vadītāju ārkārtas augstākā līmeņa sanāksmes, kas notika Ndžamenā (Čadā) 2012. gada 21. decembrī, 2013. gada 3. aprīlī un 2013. gada 18. aprīlī, un to lēmumus izveidot Nacionālo pārejas padomi (NTC) ar likumdošanas un konstitūcijas izstrādes tiesībām un pieņemt CĀR pārejas procesa ceļvedi,

–   ņemot vērā Starptautiskās kontaktgrupas tikšanos 2013. gada 3. maijā Brazavilā (Kongo), kurā apstiprināja pārejas ceļvedi un izveidoja īpašu fondu, lai palīdzētu CĀR,

–   ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2012. gada 21. decembra, 2013. gada 11. janvāra, 2013. gada 25. marta, 2013. gada 21. aprīļa un 2013. gada 27. augusta paziņojumus par CĀR,

–   ņemot vērā par humānās palīdzības un civilās aizsardzības atbildīgās ES komisāres 2012. gada 21. decembra paziņojumu par jaunu konfliktu CĀR,

–   ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas 2013. gada 19. jūnija rezolūciju par CĀR,

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 2012. gada 27. decembra un 2013. gada 11. janvāra paziņojumus presei par CĀR,

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra Ban Ki-Moon 2012. gada 26. decembra paziņojumu, kurā pausts nosodījums nemiernieku rīkotajiem uzbrukumiem un visas puses tiek mudinātas ievērot 2012. gada 21. decembrī Ndžamenā pieņemtos ECCAS lēmumus, un 2013. gada 5. augusta paziņojumu ar aicinājumu izbeigt visu nopietno cilvēktiesību pārkāpumu nesodāmību CĀR, tostarp apsvērt sankcijas,

–   ņemot vērā ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos Navanethem Pillay 2013. gada 16. aprīļa paziņojumu, kurā viņa aicināja izbeigt vardarbību un atjaunot tiesiskumu šajā valstī,

–   ņemot vērā Āfrikas Savienības Komisijas priekšsēdētājas Nkosazana Dlamini-Zuma 2012. gada 12., 19. un 31. decembra paziņojumus par situāciju CĀR,

–   ņemot vērā pārskatīto Kotonū nolīgumu,

–   ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 17. janvāra rezolūciju par situāciju CĀR,

–   ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu un 110. panta 4. punktu,

A. tā kā kopš Séléka koalīcijas militārās uzvaras 2013. gada 24. martā un varas sagrābšanas šīs koalīcijas dalībnieki ir izdarījuši daudz nežēlību, izvarošanu, noziegumu, fiziskas vardarbības aktu un zādzību, kā arī laupīšanu un citu cilvēktiesību pārkāpumu gan galvaspilsētā, gan provincēs, un uz viņiem neattiecas nekādas kontroles;

B.  tā kā 2013. gada 20. augustā atbruņošanas operācija, ko vadīja Séléka galvaspilsētas daļā Boy-Rabe, kurā dominē bijušā prezidenta François Bozizé sekotāji, noveda pie 11 personu nogalināšanas, ievainojot desmitiem, kā arī notika izlaupīšanas;

C. tā kā 2013. gada 28. augustā vairāk nekā 5 000 iedzīvotāji Bangi aizbēga uz CĀR galveno starptautisko lidostu, lai izvairītos no bijušo nemiernieku kaujinieku marodierisma, un uzturējās uz skrejceļu apmēram 18 stundas;

D. tā kā pastāv risks, ka var atsākties bruņotas sadursmes, ko varētu veikt bijušie CĀR bruņotie spēki, kuri ir gāztā prezidenta François Bozizé pusē, un ņemot vērā savstarpējās reliģiskās spriedzes izmantošanu un risku, ko tā rada;

E.  tā kā 2013. gada 4. septembrī Bangi Tiesas prokurors pieprasīja 10 gadu cietumsodu 24 bijušajiem Séléka nemierniekiem, kas tika saukti pie atbildības pirmajā tiesas procesā par pārkāpumiem, kas izdarīti CĀR;

F.  tā kā cilvēktiesību ievērošana ir Eiropas Savienības būtiska vērtība un ir Kotonū nolīguma būtisks elements;

G. tā kā tas, ka nav sodīti cilvēktiesību pārkāpumus un kara noziegumus izdarījušie, veicina nesodāmību un turpmāku noziegumu izdarīšanu;

H. tā kā 2013. gada 7. augustā Starptautiskās krimināltiesas prokurore izdeva savu otro brīdinājumu, ka noziegumi CĀR var būt Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikcijā, un ka viņas birojs vajadzības gadījumā veiks kriminālvajāšanu;

I.   tā kā šī vardarbība atkal izraisa cilvēku pārvietošanas un Humānās palīdzības koordinācijas iestāde lēš, ka trešdaļa iedzīvotāju ir atstājuši savas mājas un cieš no nepietiekama uztura, 1,6 miljoni cilvēku ir ārkārtēja nepieciešamība pēc palīdzības, no kuriem 200 000 ir nepieciešama veselības aprūpe, bet 484 000 būtiski trūkst pārtikas, 206 000 cilvēku ir pārvietoti, no kuriem 60 000 ir atraduši patvērumu kaimiņvalstīs; tā kā turklāt 650 000 bērnu vairs neapmeklē skolu, jo bruņotas grupas ir okupējušas skolas, un tā kā 3 500 bērnu ir iesaukti bruņotajos spēkos un bruņotos grupējumos;

J.   tā kā 2013. gada 21. augustā Kamerūnas iestādes uz laiku slēdza robežu ar CĀR, apgalvojot, ka Séléka nemiernieki bija uzbrukuši pierobežas pilsētai Toktoio un nogalinājuši Kamerūnas robežsargu; tā kā, neskatoties uz robežas vēlāku atvēršanu, kravas automašīnu vadītāji joprojām baidās iebraukt CĀR arvien sliktāko drošības apstākļu dēļ;

K. tā kā CĀR saskaras ar sociālām un ekonomiskām problēmām, jo valsts un privātais sektors ir izlaupīts un iznīcināts, nopietni apdraudot valsts pārvaldi un ekonomisko struktūru un radot sociālu satricinājumu; tā kā slimnīcas arī ir ievērojami izlaupītas, kas ir radījis katastrofālu veselības stāvokli valstī;

L.  atgādina, ka Librevilas nolīgums joprojām ir pamats pārejas procesiem; tā kā pēc 18 mēnešu pārejas perioda ir jāorganizē brīvas, demokrātiskas, pārredzamas un regulāras vēlēšanas, bet valsts vadītājam, premjerministram, pagaidu valdības locekļiem un Nacionālās pārejas padomes prezidija locekļiem nebūs atļauts balotēties;

M. tā kā ECCAS valstu vadītāju augstākā līmeņa sanāksmē 2013. gada 3. aprīlī izveidota Nacionālā pārejas padome, un tā kā tās 2013. gada 18. aprīļa sanāksmē pieņēma ceļvedi par tās sastāvu un darbību;

N. tā kā 2013. gada maijā izveidota Starptautiskā kontaktgrupa Centrālāfrikas Republikas jautājumos reģionālas, kontinenta mēroga un starptautiskas rīcības koordinācijai, lai šīs valsts pastāvīgajām problēmām rastu ilgstošu risinājumu;

O. tā kā Eiropas Savienība iesaistījusies regulārā politiskā dialogā ar CĀR saskaņā ar Kotonū Nolīgumu, tā kā tā ir šīs valsts galvenais donors, un tā kā 8. jūlijā tā pieņēmusi lēmumu palielināt humānās palīdzības apjomu no 8 milj. euro līdz 20 milj. euro; tā kā šī ES palīdzība nevar būt pietiekama un tā kā šādas saistības jāuzņemas arī citiem starptautiskajiem partneriem;

P.  tā kā kopš 1960. gada, kad CĀR ieguva neatkarību, stāvoklis valstī ir nestabils un politiskie nemieri ilgst jau vairākus gadu desmitus; tā kā, neraugoties uz to, ka CĀR ir bagātīgi dabas resursi (koksne, zelts, dimanti, urāns u.c.), ANO vērtējumā pēc tautas attīstības indeksa tā ierindota tikai 179. vietā no 187. valstīm, aptuveni 70 % tās iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa un tā ir viena no visnabadzīgākajām valstīm pasaulē,

1.  asi nosoda 2013. gada 24. martā Séléka koalīcijas bruņoto spēku izdarīto varas antikonstitucionālo pārņemšanu;

2.  pauž nopietnas bažas par situāciju CĀR, kas raksturojama kā pilnīgs likumības un kārtības sabrukums un tiesiskuma trūkums; nosoda neseno vardarbību, kas valstī vēl vairāk pasliktinājusi pat pašus nepieciešamākos pamatpakalpojumus un saasinājusi jau tā smago humanitāro stāvokli, no kā cieš visi tās iedzīvotāji;

3.  aicina CAR iestādes veikt konkrētus pasākumus civiliedzīvotāju aizsardzībai un izbeigt bērnu iesaukšanu un izmantošanu bruņotās grupās, atjaunot drošību un sabiedrisko kārtību, kā arī elektroenerģijas un ūdensapgādes pamatpakalpojumu sniegšanu;

4.  stingri nosoda nopietnos humanitāro tiesību pārkāpumus un plaši izplatītos cilvēktiesību pārkāpumus, jo īpaši Séléka daļu izdarītos pārkāpumus, tostarp nogalināšanu bez tiesas sprieduma, tūlītēju nāvessodu izpildi, piespiedu pazušanas, patvaļīgus arestus un ieslodzījumu, spīdzināšanu, seksuālu vardarbību un vardarbību uz dzimuma pamata un bērnu iesaukšanu;

5.  aicina CĀR iestādes un visas iesaistītās puses pievērsties valsts pastāvīgo krīžu strukturālajiem cēloņiem un sadarboties Librevilas Nolīguma īstenošanai, kurā paredzēti pārejas perioda nosacījumi un atgriešanās pie konstitucionālas kārtības ar mērķi valstī panākt ilgstošu mieru un demokrātiskus risinājumus;

6.  aicina starptautiskos partnerus pilnībā atbalstīt to kopējos pūliņus drošības, humānās palīdzības un tiesiskuma iedibināšanas jomā; aicina ANO Drošības Padomi steidzami izskatīt Āfrikas Savienības iesniegto atbalsta pieprasījumu finansēt 3600 cilvēku lielu civilā un militārā personāla miera uzturēšanas misiju CĀR;

7.  atbalsta patlaban CĀR notiekošo pāreju no Miera nostiprināšanas misijas (MICOPAX) uz Āfrikas dalībnieku vadītu starptautisku atbalsta misiju CĀR (AFISM‑CAR) ar ANO mandātu;

8.  atzinīgi novērtē ECCAS valstu vadītāju lēmumu būtiski palielināt Centrālās Āfrikas valstu daudznacionālos bruņotos spēkus (FOMAC) un pieņemt atbilstošu misijas mandātu, lai dotu ieguldījumu drošībai CĀR; vienlaikus tā pauž bažas par to, ka lai gan CĀR ir izvietots 1300 cilvēku liels ECCAS valstu bruņoto spēku kontingents, tās nav spējušas novērst šīs valsts slīdēšanu nelikumībās; uzsver, ka situācijas pasliktināšanās CĀR var novest pie nestabilitātes reģionā;

9.  aicina ziņot par visiem cilvēktiesību pārkāpumu, kara noziegumu, noziegumu pret cilvēci, pret sievietēm pastrādātas seksuālās vardarbības un bērnu karavīru iesaukšanas gadījumiem un uzrādīt vainīgos, nodot kriminālvajāšanai un sodīt saskaņā ar valsts un starptautiskajām krimināltiesībām; uzsver, ka šajā sakarībā par situāciju CĀR jau ir iesniegums Starptautiskajai Krimināltiesai, un saskaņā ar šīs tiesas statūtiem genocīda noziegumiem, kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci nav noilguma;

10. atzinīgi novērtē CĀR lēmumu kā atbildi uz vardarbību un sīko noziedzību šajā ilgstoši nestabilajā valstī sākt nelikumīgi turēto ieroču nodošanas programmu; mudina valdību šo pasākumu padarīt obligātu;

11. pieņem zināšanai par apvienotās komitejas izveidošanu nežēlīgo noziegumu izmeklēšanai laikā, kopš varu sagrābusi Séléka, un aicina visa šajā struktūrā iesaistītās puses rīkoties saskaņoti, lai veicinātu izlīgumu valstī;

12. uzskata par nepieciešanu bez tam pievērsties konfliktu sekām, jo īpaši, veicot bruņoto spēku un drošības spēku reformu, demilitarizāciju, demobilizāciju un bijušo kaujinieku reintegrāciju, bēgļu repatriāciju, nodrošinot valsts iekšienē pārvietoto personu atgriešanos savās mājās un īstenojot reāli dzīvotspējīgas attīstības programmas;

13. uzsver, ka visaptverošs politisks risinājums, tostarp ieņēmumu taisnīga sadalīšana ar valsts budžeta starpniecību, ir pilnīgi nepieciešams krīzes atrisināšanai un ceļam uz ilgtspējīgu attīstību reģionā; aicina ANO Ģenerālsekretāru nozīmēt ekspertu grupu CĀR lauksaimniecības un minerālo resursu izmantošanas izpētei ar mērķi izveidot tādu tiesisko regulējumu, lai valsts resursi nestu labumu tās iedzīvotājiem;

14. atzinīgi novērtē ES pieaugošo atbalstu humānās krīzes risināšanai CĀR un aicina ES un tās dalībvalstis kā šīs valsts galvenos donorus pilnveidot savas darbības koordināciju ar citiem donoriem un starptautiskajām organizācijām, lai pienācīgi nodrošinātu neatliekamās humānās vajadzības un atvieglotu CĀR tautas ciešanas; pieprasa sarīkot starptautisku sanāksmi par CĀR 2013. gada septembrī Ņujorkā vienlaikus ar ANO Ģenerālo Asambleju;

15. aicina ar CĀR piekrišanu pastiprināt starptautiskās operācijas, lai arestētu „Tā Kunga pretošanās armijas” (Lord’s Resistance army, LRA) locekļus un izbeigtu šā noziedzīgā grupējuma postošo darbību;

16. aicina CĀR iestādes ievērot saistības, kas noteiktas Starptautiskās krimināltiesas Romas Statūtos, ko viņu valsts ir parakstījusi;

17. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ANO Drošības padomei un ANO ģenerālsekretāram, Āfrikas Savienības institūcijām, ECCAS, ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai un Eiropas Savienības dalībvalstīm.

 

Juridisks paziņojums - Privātuma politika