Kopīgas rezolūcijas priekšlikums - RC-B7-0446/2013Kopīgas rezolūcijas priekšlikums
RC-B7-0446/2013

    KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par nesenajiem vardarbības uzliesmojumiem Irākā

    9.10.2013 - (2013/2874(RSP))

    iesniegts saskaņā ar Reglamenta 122. panta 5. punktu un 110. panta 4. punktu
    nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
    Verts/ALE (B7‑0446/2013)
    ECR (B7‑0447/2013)
    S&D (B7‑0458/2013)
    PPE (B7‑0459/2013)
    ALDE (B7‑0462/2013)

    José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Cristian Dan Preda, Alejo Vidal‑Quadras, Bernd Posselt, Mariya Gabriel, Tunne Kelam, Eduard Kukan, Roberta Angelilli, Laima Liucija Andrikienė, Andrzej Grzyb, Petri Sarvamaa, Monica Luisa Macovei, Eija-Riitta Korhola, Philippe Boulland, Jean Roatta, Sergio Paolo Francesco Silvestris, Giovanni La Via, Sari Essayah, Krzysztof Lisek, Tokia Saïfi, Martin Kastler, Bogusław Sonik PPE grupas vārdā
    Véronique De Keyser, Ana Gomes, Silvia Costa, Maria Eleni Koppa, Pino Arlacchi, Corina Creţu, Joanna Senyszyn, Liisa Jaakonsaari, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Mitro Repo, Marc Tarabella, Antigoni Papadopoulou, María Muñiz De Urquiza S&D grupas vārdā
    Jelko Kacin, Louis Michel, Alexander Graf Lambsdorff, Marietje Schaake ALDE grupas vārdā
    Tarja Cronberg, Barbara Lochbihler, Nicole Kiil-Nielsen, Raül Romeva i Rueda Verts/ALE grupas vārdā
    Charles Tannock, Struan Stevenson, Ryszard Antoni Legutko, Tomasz Piotr Poręba, Ryszard Czarnecki, ECR grupas vārdā
    Jaroslav Paška

    Procedūra : 2013/2874(RSP)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    RC-B7-0446/2013
    Iesniegtie teksti :
    RC-B7-0446/2013
    Pieņemtie teksti :

    Eiropas Parlamenta rezolūcija par nesenajiem vardarbības uzliesmojumiem Irākā

     
    (2013/2874(RSP))

    Eiropas Parlaments,

    –  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Irāku, proti, 2013. gada 14. marta rezolūciju "Irāka — mazākumtautību, tai skaitā Irākas turkmēņu, grūtais stāvoklis"[1],

    –  ņemot vērā partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Irākas Republiku, no otras puses, un Parlamenta 2013. gada 17. janvāra rezolūciju par ES un Irākas partnerības un sadarbības nolīgumu[2],

    –    ņemot vērā Komisijas kopīgo stratēģijas dokumentu attiecībā uz Irāku (20112013),

    –    ņemot vērā ziņojumu par cilvēktiesībām Irākā laikposmā no 2012. gada janvāra līdz jūnijam, ar kuru 2012. gada 19. decembrī kopīgi iepazīstināja ANO palīdzības misija Irākā (UNAMI) un ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs,

    –   ņemot vērā Starptautiskās krīžu grupas 2013. gada 14. augusta ziņojumu Nr. 144 par Tuvajiem Austrumiem "Būt vai nebūt - Irākas sunnīti un valsts",

     

    –   ņemot vērā ANO 2013. gada 1. oktobrī publicētos datus par cietušo skaitu septembrī,

     

    –   ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra Ban-Ki Moon 2013. gada 29. jūlija paziņojumu, kurā līderiem tiek prasīts apturēt Irākas "virzību uz bezdibeni",

     

    –  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra Ban-Ki Moon 2013. gada 1. septembra paziņojumu par traģiskajiem notikumiem Ashraf nometnē, kuri noveda pie 52 cilvēku nāves,

    –  ņemot vērā ANO 1981. gada Deklarāciju par jebkādas uz reliģiju vai ticību balstītas neiecietības un diskriminācijas izskaušanu,

    –  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuram ir pievienojusies arī Irāka,

    –    ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu un 110. panta 4. punktu,

    –   ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Catherine Ashton 2013. gada 5. septembra paziņojumu par nesenajiem vardarbības uzliesmojumiem Irākā,

    A.    tā kā Irāka joprojām saskaras ar nopietnām politiskām, drošības un sociāli ekonomiskām problēmām un tās politiskā skatuve ir ļoti sadrumstalota un vardarbības un reliģiskas politikas novājināta, būtiski kaitējot Irākas iedzīvotāju likumīgajiem centieniem panākt mieru, labklājību un patiesu pāreju uz demokrātiju;

    B.   tā kā saskaņā ar UNAMI sniegto informāciju par cietušo skaitu, 2013. gada septembrī terora un vardarbības aktos kopumā ir gājuši bojā 979 un ievainoti 2133 Irākas iedzīvotāji; tā kā Bagdāde 2013. gada septembrī bija vissmagāk skartā province ar 1429 cietušiem civiliedzīvotājiem (418 nogalināto un 1011 ievainoto), un tai seko Nineva, Dijala, Salahudina un Anbara; tā kā tika ziņots par cietušajiem arī Kirkūkā, Erbilā, Babilā, Vasitā, Dikarā un Basrā;

    C.   tā kā vardarbības ietekme uz civiliedzīvotājiem joprojām ir biedējoši augsta un pieaugoša — kopš 2013. gada sākuma gājuši bojā līdz 5000 un ievainoti līdz 10 000 civiliedzīvotāju, kas ir visaugstākais rādītājs pēdējo 5 gadu laikā;

    D.   tā kā būtiskās sociālās un ekonomiskās problēmas — visaptverošā nabadzība, augstais bezdarbs, ekonomikas stagnācija, vides degradācija un pamata sabiedrisko pakalpojumu trūkums — turpina skart lielu daļu sabiedrības; tā kā daudzas miermīlīgas demonstrācijas, kurās tiek prasīts vairāk sociālo, ekonomisko un politisko tiesību, joprojām izraisa ļoti regulāras drošības spēku nesodīti īstenotas represijas;

    E.   tā kā Irākas konstitūcija garantē vienlīdzību likuma priekšā visiem pilsoņiem, kā arī "administratīvās, politiskās, kultūras un izglītības tiesības dažādām tautībām";

    F.   tā kā ES un Irākas partnerības un sadarbības nolīgumā un it īpaši tā cilvēktiesību klauzulā ir uzsvērts, ka ES un Irākas politiskajā dialogā galvenā uzmanība jāpievērš cilvēktiesībām un demokrātisko institūciju stiprināšanai,

    1.   stingri nosoda nesenos vardarbības aktus un pastiprinātu reliģiski motivētu vardarbību, kas rada draudus valstij nonākt atpakaļ reliģisko grupu konfliktsituācijā un izraisa bailes par plašāka reliģiska konflikta izplatīšanos reģionā; norāda — lai gan vardarbība notiek starp reliģiskām grupām, tās iemesli ir drīzāk politiski nekā reliģiski;

    2.    izsaka līdzjūtību mirušo un ievainoto ģimenēm un draugiem;

    3.   pauž nosodījumu par uzbrukumiem, kas notika: 2013. gada 3. septembrī, nogalinot 60 cilvēkus galvenokārt Bagdādes šiītu kvartālos; 2013. gada 15. septembrī, nogalinot 40 cilvēkus sprādzienos, kas galvenokārt tika vērsti pret šiītu teritorijām; 2013. gada 3. septembrī, bēru laikā nogalinot vismaz 60 cilvēkus Sadrā Bagdādē; 2013. gada 30. septembrī, automašīnās ievietotiem spridzekļiem nogalinot 54 cilvēkus galvenokārt Bagdādes šiītu kvartālos; 2013. gada 5. oktobrī, uzbrukumā Bagdādē pašnāvnieka izraisītā sprādzienā, kas tika vērsts pret šiītu svētceļniekiem Alaldamijas rajonā, nogalinot 51 un ievainojot vairāk nekā 70 cilvēku, kā arī tajā pašā dienā nogalinot vismaz 12 un ievainojot vismaz 25 cilvēkus pašnāvnieka sprādzienā kafejnīcā Baladā uz ziemeļiem no Bagdādes; 2013. gada 6. oktobrī, nogalinot vismaz 12 bērnus vecumā no 6 līdz 12 gadiem un daudzus ievainojot pašnāvnieka sarīkotā sprādzienā pie pamatskolas turkmēņu šiītu apdzīvotajā Kabakas ciematā; 2013. gada 7. oktobrī, nogalinot vismaz 22 cilvēkus jaunā sprādzienu virknē Bagdādē un 2013. gada 8. oktobrī, automašīnā ievietotam spridzeklim un uzbrukumos drošības spēkiem valsts ziemeļos nogalinot vismaz 9 cilvēkus;

    4.   stingri nosoda 2013. gada 1. septembrī notikušo Irākas spēku uzbrukumu Ashraf nometnei, kurā tika nogalināti 52 bēgļi no Irānas un nolaupīti 7 iemītnieki, tostarp 6 sievietes, kas, kā norāda priekšsēdētāja vietniece / Savienības augstā pārstāve Catherine Ashton, visticamāk tiek turētas Bagdādē, un prasa viņu tūlītēju atbrīvošanu bez nosacījumiem; pauž atbalstu UNAMI darbam, kas cenšas pārvietot aptuveni 3000 iedzīvotājus ārpus Irākas;

    5.   pauž dziļas bažas par jauno nestabilitātes pieaugumu un aicina Irākas politiskos līderus no visām etniskajām un reliģiskajām grupām kopīgi strādāt, lai apturētu uz reliģiju balstītu vardarbību un neuzticēšanos un apvienotu Irākas tautu;

    6.   aicina Irākas valdību un reģionālās valdības nosodīt minētos uzbrukumus un veikt pilnīgu un ātru starptautisko izmeklēšanu par nesenajiem teroristu uzbrukumiem reģionā un aicina Irākas valdību pilnībā sadarboties šajā izmeklēšanā, lai sauktu pie atbildības vainīgos;

    7.   pauž bažas par vardarbības izplatīšanos no konflikta Sīrijā uz Irāku, ietekmi gūstot džihādistu nemierniekiem, kas saistīti ar grupējumu "Irākas islāma valsts" un ir sunnītu kauninieku vienība, kura ietver Al-Qaeda;

    8.   nekavējoties aicina politiskos, reliģiskos un civilos līderus un drošības spēkus sākt strādāt kopā, lai apturētu asinsizliešanu un nodrošinātu vienlīdzīgu aizsardzību visiem Irākas pilsoņiem;

    9.    aicina Irākas valdību un visus politiskos līderus veikt nepieciešamos pasākumus, lai visiem Irākas iedzīvotājiem un it īpaši neaizsargātiem minoritāšu pārstāvjiem garantētu drošību un aizsardzību; aicina Irākas valdību nodrošināt, lai drošības spēki ievērotu tiesiskumu un starptautiskos standartus;

    10.   aicina starptautisko sabiedrību un ES atbalstīt Irākas valdību, sekmējot iniciatīvas nacionālajam dialogam, tiesiskuma nostiprināšanai un pamata pakalpojumu nodrošināšanai, lai radītu drošu, stabilu, vienotu, pārticīgu un demokrātisku Irāku, kurā tiek aizsargātas visu iedzīvotāju cilvēktiesības un politiskās tiesības;

    11.   aicina Irākas iestādes steidzami veikt pasākumus, lai novirzītu vairāk resursu programmām situācijas uzlabošanai, ņemot vērā, ka drošības situācija ir padziļinājusi problēmas vairākām neaizsargātām grupām, piemēram, sievietēm, jauniešiem un pamattiesību aktīvistiem, tostarp arodbiedrību pārstāvjiem;

    12.   mudina uz reliģisku dialogu starp sunnītu un šiītu garīdzniekiem kā nepieciešamu līdzekli konflikta atrisināšanai; uzskata, ka nesenās sarunas starp ASV un Irānu arī nodrošina iespēju Irākai būt par starpnieku, ņemot vērā, ka tā ir viena no valstīm, kurām ir spēcīgas attiecības ar abām pusēm; aicina Irānas līderus konstruktīvi iesaistīties reģiona stabilizācijā;

    13.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Irākas valdībai un Pārstāvju padomei, Kurdistānas reģionālajai valdībai, ANO ģenerālsekretāram un ANO Cilvēktiesību padomei.