Kopīgas rezolūcijas priekšlikums - RC-B7-0449/2013Kopīgas rezolūcijas priekšlikums
RC-B7-0449/2013
Eiropas Parlaments

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par nesenajiem pret kristiešiem vērstas vardarbības un vajāšanas gadījumiem, jo īpaši Maaloula (Sīrija) un Peshawar (Pakistāna), un mācītāja Saeed Abedini lietu (Irāna)

9.10.2013 - (2013/2872(RSP))

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 122. panta 5. punktu un 110. panta 4. punktu
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
ECR (B7‑0449/2013)
S&D (B7‑0450/2013)
EFD (B7‑0451/2013)
PPE (B7‑0452/2013)
ALDE (B7‑0454/2013)

José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Elmar Brok, Cristian Dan Preda, Bernd Posselt, Tunne Kelam, Eduard Kukan, Roberta Angelilli, Laima Liucija Andrikienė, Jarosław Leszek Wałęsa, Andrzej Grzyb, Lena Kolarska-Bobińska, Petri Sarvamaa, Monica Luisa Macovei, Eija‑Riitta Korhola, Philippe Boulland, Jean Roatta, Sergio Paolo Francesco Silvestris, Giovanni La Via, Sari Essayah, Zuzana Roithová, Krzysztof Lisek, Csaba Sógor, Anne Delvaux, Anna Záborská, Miroslav Mikolášik, László Tőkés, Jan Olbrycht, Martin Kastler, Ria Oomen-Ruijten, Jaime Mayor Oreja, Thomas Mann, Bogusław Sonik PPE grupas vārdā
Véronique De Keyser, Ana Gomes, Liisa Jaakonsaari, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Joanna Senyszyn, Corina Creţu, Mitro Repo, Marc Tarabella, Maria Eleni Koppa, Antigoni Papadopoulou, María Muñiz De Urquiza S&D grupas vārdā
Alexander Graf Lambsdorff, Phil Bennion, Marielle de Sarnez, Sylvie Goulard, Izaskun Bilbao Barandica, Louis Michel, Robert Rochefort, Angelika Werthmann, Ramon Tremosa i Balcells ALDE grupas vārdā
Charles Tannock, Peter van Dalen, Ryszard Antoni Legutko, Valdemar Tomaševski, Marek Henryk Migalski, Adam Bielan, Tomasz Piotr Poręba, Konrad Szymański, Ryszard Czarnecki ECR grupas vārdā
Bastiaan Belder, Fiorello Provera, Nikolaos Salavrakos, Claudio Morganti, Lorenzo Fontana, Philippe de Villiers, Jaroslav Paška EFD grupas vārdā


Procedūra : 2013/2872(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
RC-B7-0449/2013
Iesniegtie teksti :
RC-B7-0449/2013
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

Eiropas Parlamenta rezolūcija par nesenajiem pret kristiešiem vērstas vardarbības un vajāšanas gadījumiem, jo īpaši Maaloula (Sīrija) un Peshawar (Pakistāna), un mācītāja Saeed Abedini lietu (Irāna)

(2013/2872(RSP))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās Parlamenta rezolūcijas, sevišķi 2007. gada 15. novembra rezolūciju par bīstamiem notikumiem, kas apdraud kristiešu un citu ticīgo kopienu pastāvēšanu[1], 2010. gada 21. janvāra rezolūciju par uzbrukumiem kristiešu kopienu pārstāvjiem[2], 2010. gada 6. maija rezolūciju par nežēlīgajiem slaktiņiem Džosā, Nigērijā[3], 2010. gada 20. maija rezolūciju par reliģijas brīvību Pakistānā[4], 2010. gada 25. novembra rezolūciju par Irāku, jo īpaši nāvessoda piespriešanu (sevišķi Tariq Aziz lietā) un uzbrukumiem kristiešu kopienām[5], 2011. gada 20. janvāra rezolūciju par kristiešu stāvokli saistībā ar reliģijas brīvību[6], 2011. gada 27. oktobra rezolūciju par stāvokli Ēģiptē un Sīrijā, jo īpaši kristiešu kopienās[7] un 2012. gada 13. decembra rezolūciju par 2011. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā[8],

–   ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 13. jūnija ieteikumu Padomei par projektu ES pamatnostādnēm par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību[9],

–   ņemot vērā ES pamatnostādnes par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību,

–   ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētaja vietnieces Catherine Ashton 2013. gada 23. septembra paziņojumu , nosodot uzbrukumu kristiešu kopienai Peshawar (Pakistāna),

–   ņemot vērā Padomes 2011. gada 21. februāra secinājumus par neiecietību, diskrimināciju un vardarbību reliģijas vai ticības dēļ, kā arī Padomes 2009. gada 16. novembra secinājumus, uzsverot reliģiskās pārliecības vai ticības brīvības, kā arī cīņas pret reliģisko neiecietību stratēģisko nozīmi,

–   ņemot vērā 1948. gadā pieņemtās Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 18. pantu,

–   ņemot vērā 1966. gadā pieņemtā Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 18. pantu,

–   ņemot vērā ANO 1981. gada Deklarāciju par jebkādas uz reliģiju vai ticību balstītas neiecietības un diskriminācijas izskaušanu,

–   ņemot vērā ANO īpašā referenta par reliģijas un pārliecības brīvību ziņojumus,

–   ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu un 110. panta 4. punktu,

A. tā kā Eiropas Savienība vairākkārt ir paudusi apņemšanos aizstāvēt reliģijas, apziņas un domas brīvību un uzsvērusi, ka valdībām ir pienākums nodrošināt šo brīvību ievērošanu visā pasaulē; tā kā politisko un reliģisko vadītāju pienākums ir visos līmeņos novērst ekstrēmismu un veicināt personu un reliģisko grupu savstarpēju cieņu; tā kā attiecības ar trešām valstīm Eiropas Savienība veido uz cilvēktiesību, demokrātijas un pilsonisko brīvību izaugsmes vispārējā pamata, kas noteikts ES un trešo valstu nolīgumu demokrātijas klauzulā;

B.  tā kā saskaņā ar starptautisko cilvēktiesību aktiem un jo īpaši Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 18. pantu katram cilvēkam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģijas brīvību; tā kā šīs tiesības nozīmē arī brīvību pieņemt reliģiju vai pārliecību pēc savas izvēles un brīvību nodoties savai reliģijai un pārliecībai tiklab vienatnē, kā arī kopā ar citiem, publiski vai nošķirti, piekopjot kultu izpildot reliģiskas un rituālas ceremonijas un sludinot mācību; tā kā ANO Cilvēktiesību komiteja ir noteikusi, ka reliģijas vai pārliecības brīvība aizsargā visas pārliecības, tostarp teisku, neteisku un ateisku pārliecību;

C. tā kā vairākās ANO Cilvēktiesību komisijas rezolūcijās visas valstis tiek aicinātas atbilstīgi valsts tiesiskam regulējumam un ievērojot starptautiskos cilvēktiesību instrumentus, īstenot visus piemērotos pasākumus, lai apkarotu ienaidu, diskrimināciju un vardarbības aktus, reliģiskās neiecietības izraisītu iebiedēšanu un ietekmēšanu, tostarp uzbrukumus svētvietām, veicināt sapratni, iecietību un cieņu jautājumos, kas saistās ar pārliecības vai reliģijas brīvību;

D. tā kā saskaņā ar dažādiem ziņojumiem palielinās valstu represijas un sociālais saspīlējums starp personām un grupām, kas pārstāv dažādas reliģijas vai ticības, jo īpaši Pakistānā, Arābu pavasara valstīs un atsevišķās Āfrikas daļās; tā kā dažos gadījumos kristiešu kopienas ir nostādītas tādā situācijā, kas apdraud to turpmāko pastāvēšanu, un, ja tās pazustu, tas katrā konkrētajā valstī nozīmētu būtisku reliģiskā mantojuma zaudējumu;

Maaloula, Sīrija

E.  tā kā 2013. gada 4. septembrī ar al-Qaeda saistītās grupas Jabhat al-Nusra kaujinieki uzbruka sīriešu ciemam Maaloula;

F.  tā kā Maaloula ir kristiešu klātbūtnes Sīrijā simbols un ir dažādu reliģisko kopienu mājvieta, kuras ir mierīgi līdzāspastāvējušas gadsimtiem ilgi; tā kā ik gadu septembrī visas reliģijas pārstāvošie sīrieši šajā ciemā piedalās Krusta dienas svinībās; tā kā Maaloula ir viena no trim pilsētām un ciemiem valstī, kur vietējie iedzīvotāji vēl arvien runā aramiešu valodā;

G. tā kā vardarbīgās sadursmes Maaloula kopš vardarbības krīzes sākuma Sīrijā ir vieni no pirmajiem uzbrukumiem, kuras ir īpaši vērstas pret ievērojamo kristiešu kopienu; tā kā šajās sadursmēs tika nogalināti vismaz četri cilvēki — Michael Thaalab, Antoine Thaalab, Sarkis Zakem un Zaki Jabra, bet Shadi Thaalab, Jihad Thaalab, Moussa Shannis, Ghassan Shannis, Daoud Milaneh un Atef Kalloumeh tika nolaupīti vai ir pazuduši; tā kā kopš kauju sākuma pilsētā lielākā daļa tās 5 000 iedzīvotāju ir aizbēguši uz blakus ciemiem vai uz Damasku; tā kā notikumi Maaloula ir apliecinājums Sīrijas konflikta pāraugšanai reliģiskajā fanātismā;

H. tā kā St. Tekla klosteris (Mar Takla) vēsturiski ir bijusi mājvieta gan kristiešu, gan musulmaņu mūķenēm un bāreņiem; tā kā aptuveni 40 mūķeņu un bāreņu, neraugoties uz intensīvajām kaujām, ir palikuši Maaloula un ir iesprostoti klosterī apstākļos, kas arvien pasliktinās ūdens un cita veida rezervju trūkuma dēļ;

Peshawar, Pakistāna

I.   tā kā 2013. gada 22. septembrī divu pašnāvnieku izraisītos bumbas sprādzienos Visu svēto baznīcā Peshawar piepilsētā Kohati Gate tika nogalināti vismaz 82 cilvēki un ievainoti vairāk nekā 120;

J.   tā kā ar Tehrik-i-Talibaan Pakistan saistītā islāmistu grupa Jundullah uzņēmās atbildību par šo uzbrukumu, apgalvojot, ka tā turpinās uzbrukumus kristiešiem un nemusulmaņiem, jo tie esot islāma ienaidnieki, un šīs darbības turpinās, kamēr ASV bezpilota lidaparāti nepārtrauks uzbrukumus Pakistānai; tā kā Tehrik-i-Talibaan Pakistan noliedza jebkādu saistību ar sprādzieniem un ar Jundullah;

K. tā kā Pakistānas ministru prezidents Nawaz Sharif nosodīja uzbrukumus, apgalvojot, ka uzbrukumi nevainīgiem cilvēkiem ir pretruna islāma mācībai;

L.  tā kā kristieši, kas veido apmēram 1,6 % no Pakistānas Islāma republikas iedzīvotājiem, cieš no aizspriedumiem un sporādiskiem vardarbīgiem konfliktiem;

M. tā kā lielākā daļa Pakistānas kristiešu dzīvo nedrošas eksistences apstākļos un bieži vien bailēs tikt apvainotiem zaimošanā, kas var kalpot par iemeslu šādai masu vardarbībai;

N. tā kā 2013. gada 9. martā musulmaņi Lahore pilsētā aizdomās par zaimošanu aizdedzināja vairāk nekā 150 kristiešu māju un 2 baznīcas;

O. tā kā saistībā ar tiesību aktiem par zaimošanu Pakistānas reliģiskajām minoritātēm ir bīstami brīvi izpausties vai atklāti iesaistīties reliģiskajās darbībās;

Priestera Saeed Abedini lieta, Irāna

P.  tā kā irāņu – amerikāņu priesteri Saeed Abedini, kurš kopš 2012. gada 26. septembra tiek turēts apcietinājumā, 2013. gada 27. janvārī Irānas revolucionārā tiesa notiesāja, piespriežot astoņu gadu cietumsodu par valsts drošības apdraudēšanu, privātmājās izveidojot kristiešu baznīcu tīklu; tā kā tiek ziņots, ka pret Saeed Abedini cietumā tiek vērsta fiziska un psiholoģiska vardarbība;

Q. tā kā ANO īpašais referents par cilvēktiesībām Irānas Islāma republikā pauž pārliecību, ka kristieši nav jāpakļauj sodiem par savas ticības paušanu un īstenošanu, un tāpēc ir noraizējies par ziņām, ka kristieši tiek aizturēti un saukti pie atbildības, pamatojoties uz neskaidri formulētiem valsts drošības noteikumu pārkāpumiem saistībā ar viņu ticības apliecināšanu,

1.  kategoriski nosoda nesenos uzbrukumus kristiešiem un pauž solidaritāti ar cietušo ģimenēm; atkārtoti pauž nopietnas bažas par to, ka aizvien pieaug neiecietība un represijas pret kristiešu kopienām, un tās tiek pakļautas nežēlīgiem uzbrukumiem, jo īpaši Āfrikas, Āzijas un Tuvo Austrumu valstīs; mudina attiecīgās valdības nodrošināt, ka šo noziegumu izdarītāji un visas personas, kas ir atbildīgas par šiem uzbrukumiem, kā arī citiem pret kristiešiem un citām reliģiskām mazākuma grupām īstenotiem vardarbības aktiem, tiek sauktas pie atbildības un tiesātas taisnīgā tiesas procesā;

2.  asi nosoda visu veidu diskrimināciju un neiecietību, kuras pamatā ir reliģija un pārliecība, kā arī nosoda vardarbību pret visām reliģiskajām kopienām; atkārtoti uzsver, ka tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību ir vienas no cilvēka pamattiesībām;

3.  atkārtoti pauž savas bažas par to, ka pēdējos gados kristieši masveidā izceļojuši no vairākām valstīm, jo īpaši no Tuvo Austrumu valstīm;

Maaloula, Sīrija

4.  ir noraizējies par pašreizējo situāciju, ar kuru saskaras kristieši Sīrijā; nosoda Jabhat al-Nusra un ar viņu saistīto karojošo personu rīcību Maaloula un apkārtnē; norāda, ka līdz šim kristieši un musulmaņi mierīgi sadzīvoja šajā ciemā pat konflikta laikā, un bija vienojušies, ka šai pilsētai jāpaliek par teritoriju, kurā valda miers; atzīst, ka uzbrukums Maaloula ir tikai viens no Sīrijas pilsoņu kara aspektiem;

5.  uzsver, ka ir jāaizsargā Maaloula klosteri, lai saglabātu cilvēku dzīvības, reliģiskus kultus un arhitektūras vērtības un ļautu kristiešiem un musulmaņiem miermīlīgi sadzīvot;

6.  aicina nekavējoties sniegt atbalstu un humāno palīdzību mūķenēm un bāreņiem, kas ieslodzīti St. Tekla klosterī (Mar Takla); aicina visas konfliktā iesaistītās puses ļaut humānās palīdzības sniedzēju grupām piekļūt klosterim;

7.  ir nobažījies par šādu uzbrukumu konsekvencēm un par iespējamo risku, kas apdraud kristiešu kopienu; apzinās, ka kristiešu un citas kopienas atrodas krustugunīs un tiek piespiesti pievienoties kādai no pusēm karadarbībā, kuras pamatā ir arvien lielāks reliģiskais fanātisms;

8.  uzsver, ka visu iesaistīto pušu pienākums ir aizsargāt visas Sīrijā pārstāvētās atšķirīgās minoritātes, tostarp šiītus, alavītus, kurdus, drūzus un kristiešus;

Peshawar, Pakistāna

9.  asi nosoda uzbrukumu Visu svēto baznīcai Peshawar un citus nesen notikušos teroristu uzbrukumus;

10. atzinīgi vērtē Pakistānas pilsoniskās sabiedrības politisko spēku un politisko virzienu plašo nosodījumu attiecībā uz uzbrukumiem;

11. mudina Pakistānas valdību darīt visu iespējamo, lai sauktu pie atbildības vainīgos uzbrukumā Visu svēto baznīcai Peshawar; aicina rīkoties apņēmīgāk, lai nodrošinātu visu Pakistānas pilsoņu aizsardzību neatkarīgi no viņu reliģijas un pārliecības un sauktu pie atbildības visas grupas un indivīdus, kas vainīgi terora aktu ierosināšanā un īstenošanā;

12. aicina Pakistānas valdību veikt pasākumus, lai aizsargātu pret pūļa īstenotu vardarbību reliģisku motīvu dēļ, aktīvi risinātu reliģiskā saspīlējuma situāciju, kas vērojams sabiedrības pārstāvju vidū, cīnītos pret reliģisku neiecietību, vardarbības aktiem un iebiedēšanu, kā arī vērstos pret pārliecību par nesodāmību;

13. ir ļoti satraucies par pieaugušo apdraudējumu Pakistānas kristiešiem, ņemot vērā to, ka pēdējā laikā ir palielinājies uzbrukumu skaits šai minoritātei, piemēram, simtiem kristiešu vajāšana, ko fanātiķi martā veica Lahore pilsētā, par ieganstu izmantojot apgalvojumus, ka tiek zaimots islāms;

14. ir ārkārtīgi nobažījies par vispārējo situāciju, ar kuru Pakistānā saskaras reliģiskās minoritātes un jo īpaši kristiešu baznīcas, kuras saņēmušas draudus no Taliban grupējumiem un citām ekstrēmistu grupām;

15. pauž dziļas bažas par to, ka strīdīgie tiesību akti attiecībā uz zaimošanu rosina uz to ļaunprātīgu izmantošanu, kas var ietekmēt visu reliģisko pārliecību cilvēkus Pakistānā; pauž īpašas bažas par to, ka tiesību akti, kas vērsti pret zaimošanu un pret kuriem publiski iebilda bijušais ministrs Shahbaz Bhattiand un bijušais gubernators Salman Taser, pašreiz arvien vairāk tiek izmantoti pret kristiešiem Pakistānā;

16. aicina Pakistānas valdību rūpīgi pārskatīt pret zaimošanu vērstos tiesību aktus un to pašreizējo piemērošanu, jo īpaši kriminālkodeksa 295.B un C pantu, kuri paredz obligātu mūža ieslodzījumu (295.B un C pants) vai pat nāvessodu (295.C pants) apsūdzības gadījumā par zaimošanu;

17. atgādina, ka Pakistānas konstitūcija garantē reliģiskās pārliecības brīvību un minoritāšu tiesības; mudina visus pakistāniešus vienoties kopīgos centienos veicināt toleranci un savstarpēju sapratni;

18. atzinīgi vērtē pasākumus, kurus Pakistānas valdība kopš 2008. gada novembra īsteno reliģisko minoritāšu interesēs, piemēram, paredzot minoritātēm 5 % kvotu federālajā nodarbinātības nozarē, atzīstot citu ticību pārstāvju ne tikai musulmaņu svētku dienas un deklarējot Nacionālo minoritāšu dienu;

Priestera Saeed Abedini lieta, Irāna

19. ir ļoti nobažījies par priestera Saeed Abedini likteni Irānā, kurš jau vairāk nekā gadu atrodas ieslodzījumā un ir notiesāts ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem par apsūdzībām, kas saistītas ar viņa reliģisko pārliecību;

20. aicina Irānas valdību atbrīvot no kriminālatbildības un nekavējoties atsvabināt Saeed Abedini un visas pārjās personas, kas ir aizturētas vai sodītas, balstoties uz viņu reliģisko piederību;

21. atkārtoti prasa Irānai veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka pilnībā tiek respektēta reliģijas vai pārliecības brīvība, tostarp gādājot par to, ka Irānas tiesību akti un to piemērošana praksē pilnībā atbilst 18. pantam Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām; norāda, ka ir nepieciešams, lai bez jebkādiem nosacījumiem un pilnībā būtu garantēta arī ikvienas personas tiesību atzīšana pievērsties citai reliģijai, ja izdarīta šāda izvēle;

22. atkārtoti aicina Padomi, Komisiju un Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos / Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieci nolīgumos un sadarbībā ar trešām valstīm, kā arī ziņojumos par cilvēktiesībām lielāku uzmanību veltīt reliģijas vai pārliecības brīvības jautājumiem un reliģisko kopienu, tostarp kristiešu stāvoklim,

23. atzinīgi vērtē to, ka Padome 2013. gada 24. jūnijā pieņēmusi ES pamatnostādnes par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību; mudina Komisiju, Eiropas Ārējās darbības dienestu un dalībvalstis pilnībā īstenot šīs pamatnostādnes un izmantot absolūti visus instrumentus un ieteikumus, kas tajā norādīti;

24. atbalsta visas iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt dialogu un savstarpējo cieņu starp dažādām kopienām; aicina visas reliģiskās struktūras veicināt toleranci un uzņemties iniciatīvu, lai nepieļautu naida kurināšanu, vardarbību un ekstrēmistu radikālisma pieaugumu;

25. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, ANO Cilvēktiesību padomei, ANO struktūrai dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanai (UN Women), Sīrijas valdībai, Sīrijas Nacionālajai Padomei, Pakistānas valdībai un parlamentam un Irānas valdībai un parlamentam.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika