Procedūra : 2013/2827(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B7-0474/2013

Iesniegtie teksti :

RC-B7-0474/2013

Debates :

Balsojumi :

PV 23/10/2013 - 11.13
CRE 23/10/2013 - 11.13

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0448

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 169kWORD 87k
21.10.2013
PE519.352v01-00}
PE519.353v01-00}
PE519.354v01-00}
PE519.355v01-00}
PE519.357v01-00}
PE519.358v01-00} RC1
 
B7-0474/2013}
B7-0475/2013}
B7-0476/2013}
B7-0477/2013}
B7-0479/2013}
B7-0480/2013} RC1

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. un 4. punktu

nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:

PPE (B7‑0474/2013)

ALDE (B7‑0475/2013)

S&D (B7‑0476/2013)

EFD (B7‑0477/2013)

GUE/NGL (B7‑0479/2013)

Verts/ALE (B7‑0480/2013)


par migrantu plūsmām Vidusjūrā, īpašu uzmanību pievēršot traģiskajiem notikumiem pie Lampedūzas krastiem (2013/2827(RSP))


Véronique Mathieu Houillon, Salvatore Iacolino, Roberta Angelilli PPE grupas vārdā
Juan Fernando López Aguilar, Sylvie Guillaume, Claude Moraes, Rita Borsellino S&D grupas vārdā
Guy Verhofstadt, Jan Mulder, Sonia Alfano, Cecilia Wikström, Nathalie Griesbeck, Marielle de Sarnez, Ramon Tremosa i Balcells, Alexander Graf Lambsdorff, Nadja Hirsch, Hannu Takkula, Andrew Duff, Niccolò Rinaldi ALDE grupas vārdā
Daniel Cohn-Bendit, Rebecca Harms, Hélène Flautre, Franziska Keller, Jean Lambert, Judith Sargentini, Jean-Jacob Bicep, Malika Benarab-Attou, Raül Romeva i Rueda Verts/ALE grupas vārdā
Marie-Christine Vergiat, Patrick Le Hyaric, Alda Sousa, Marisa Matias GUE/NGL grupas vārdā
Rolandas Paksas EFD grupas vārdā
Cristiana Muscardini

Eiropas Parlamenta rezolūcija par migrantu plūsmām Vidusjūrā, īpašu uzmanību pievēršot traģiskajiem notikumiem pie Lampedūzas krastiem (2013/2827(RSP))  

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju,

–   ņemot vērā 1948. gadā pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–   ņemot vērā 1949. gada Ženēvas konvencijas un to papildprotokolus,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Regulu (ES) Nr. 439/2010, ar ko izveido Eiropas Patvēruma atbalsta biroju(1),

–   ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru paredz noteikumus ārējo jūras robežu uzraudzībai saistībā ar operatīvo sadarbību, ko koordinē Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (COM(2013)0197),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 1168/2011, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004, ar ko izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām(2),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta nostāju, kas pieņemta pirmajā lasījumā 2013. gada 10. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2013, ar ko izveido Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (EUROSUR),

–   ņemot vērā Komisijas un Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2013. gada 20. marta kopīgo paziņojumu „Eiropas kaimiņattiecību politika: ceļā uz ciešāku partnerību” (JOIN/2013/0004),

–   ņemot vērā 2011. gada 7. aprīļa rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politikas dienvidu dimensijas pārskatīšanu(3),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvu 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi(4),

–   ņemot vērā Padomes 2009. gada 6. aprīļa Lēmumu 2009/371/TI, ar ko izveido Eiropas Policijas biroju (Eiropolu)(5),

–   ņemot vērā 2013. gada 25. februāra jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski 000021/2013, par brīvprātīgu pastāvīgu shēmu pārvietošanai Savienības teritorijā,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu par tās delegācijas vizīti Lampedūzā 2011. gada novembrī,

–   ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja J. M. Barroso un iekšlietu komisāres C. Malmström vizīti Lampedūzā 2013. gada 9. oktobrī un ar to saistītās debates plenārsēdē, kas notika tajā pašā dienā, par ES migrācijas politiku Vidusjūras reģionā, īpašu uzmanību veltot traģiskajiem notikumiem Lampedūzā,

–   ņemot vērā Īpašās komitejas organizētās noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas jautājumos galīgo rezolūciju, kurā īpaši minēta cīņa pret cilvēku tirdzniecību un t. s. nāves tirgotājiem,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 77., 78., 79. un 80. pantu,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā pie Lampedūzas krastiem nesen gāja bojā vismaz 360 migranti un vēl vairāk pazuda bez vēsts;

B.  tā kā saskaņā ar Starptautiskās migrācijas organizācijas datiem kopš 1993. gada jūrā bojā gājušas vismaz 20 000 personas, vēlreiz norādot uz nepieciešamību dalībvalstīm darīt visu iespējamo, lai glābtu briesmās nonākušo cilvēku dzīvības, un uz nepieciešamību ievērot savas starptautiskās saistības attiecībā uz glābšanu jūrā;

C.  tā kā ES līmenī joprojām trūkst skaidrības par atbildības sadalījumu starp daudzajām struktūrām, kuras sniedz palīdzību nelaimē nonākušajiem kuģošanas līdzekļiem, un par to, kam ir pienākums koordinēt meklēšanas un glābšanas operācijas;

D.  tā kā kontrabandisti un cilvēku tirgotāji izmanto nelegālo migrāciju un noziedzības tīkli savus upurus piespiež, vilina vai maldina, liekot doties uz Eiropu, un tā kā minētie tīkli nopietni apdraud migrantu dzīvību un rada ES problēmas;

E.  tā kā solidaritātes un atbildības taisnīga sadalījuma princips ir noteikts LESD 80. pantā;

F.  tā kā jaunās pārskatītās kopējās Eiropas patvēruma sistēmas (CEAS) mērķis ir paredzēt precīzākus noteikumus un garantēt taisnīgu un pienācīgu aizsardzību tiem cilvēkiem, kuriem vajadzīga starptautiska aizsardzība;

G.  tā kā ES tiesību aktos ir paredzēti atsevišķi instrumenti, piemēram, Vīzu kodekss un Šengenas robežu kodekss, kas paredz iespēju izsniegt humanitārās vīzas;

H.  tā kā dalībvalstis ir jāmudina izmantot līdzekļus, kas būs pieejami no Patvēruma un migrācijas fonda, un līdzekļus, kas pieejami saistībā ar sagatavošanās darbību „Nodrošināt bēgļu pārvietošanu ārkārtas situācijās”, kas cita starpā ietver šādus pasākumus: atbalstīt personas, kuras par bēgļiem jau ir atzinis ANO augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR) birojs; atbalstīt ārkārtas pasākumus, ja kā prioritāras ir noteiktas bēgļu grupas, kas cieš no bruņota uzbrukuma un kas ir ārkārtīgi neaizsargātas un atrodas dzīvībai bīstamā situācijā; ārkārtas gadījumos sniegt papildu finansiālo atbalstu UNHCR un tā sadarbības organizācijām dalībvalstīs un Eiropas Savienības līmenī;

I.  tā kā Itālija sākusi Mare Nostrum patrulēšanas, glābšanas un uzraudzības operācijas, lai pastiprinātu cilvēku glābšanas darbības Vidusjūrā,

1.  izsaka dziļas bēdas un nožēlu par traģisko dzīvības zaudēšanu Lampedūzā; mudina Eiropas Savienību un dalībvalstis pielikt lielākas pūles, lai turpmāk novērstu dzīvību zaudēšanu jūrā;

2.  uzskata, ka Lampedūzai jākļūst par pagrieziena punktu Eiropai un ka vienīgais veids, kā novērst citas traģēdijas, ir solidāri un atbildīgi pieņemt saskaņotu pieeju, izmantojot kopīgus instrumentus;

3.  aicina sniegt humanitāro palīdzību šādos traģiskos notikumos izdzīvojušajiem un prasa, lai ES un dalībvalstis uzņemtos saistības migrantiem garantēt vispārīgās pamattiesības, jo īpaši pamattiesības nepavadītiem nepilngadīgajiem;

4.  atzīst Itālijas, jo īpaši Lampedūzas, un Maltas iedzīvotāju un tādu nevalstisko organizāciju kā Caritas un Sarkanais Krusts milzīgos pūliņus, iesaistoties visu imigrantu glābšanas operācijās un sākotnējā uzņemšanā;

5.  atzinīgi vērtē Komisijas nodomu izveidot darba grupu, kas nodarbosies ar jautājumiem saistībā ar migrantu plūsmām Vidusjūrā; uzskata, ka šajā darba grupā jābūt gan politiskam, gan operatīvam elementam; šajā sakarībā pieprasa, lai šajā darba grupā politiskā vai tehniskā līmenī tiktu iesaistīts Parlaments; pieprasa arī, lai šādas darba grupas izveidošanu varētu uzskatīt tikai par pirmo soli virzībā uz tālejošāku pieeju;

6.  prasa palielināt budžetu Eiropas Patvēruma atbalsta birojam (EASO) un Eiropas Aģentūrai operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex), lai sniegtu atbalstu dalībvalstīm apstākļos, kad pie ārējām robežām nepieciešama pastiprināta tehniskā un operatīvā palīdzība, tostarp situācijās, kurās jāsniedz neatliekama humānā palīdzība un jāveic glābšanas darbi jūrā; atgādina, ka saskaņotas pieejas izstrādāšanai ir izšķiroši svarīga šo iestāžu pienācīga finansēšana; prasa dalībvalstīm arī paplašināt praktisko sadarbību ar EASO un Frontex, tostarp sniedzot palīdzību natūrā (nosūtot darbiniekus, materiālo atbalstu u. c.); prasa Padomei un Komisijai apsvērt iespējas izveidot ES krasta apsardzi un atvērt vēl vienu Frontex operatīvo biroju darbībai reģionos, kuros ir sarežģīta situācija migrācijas jomā;

7.  uzsver kopīgas atbildības svarīgo nozīmi patvēruma jomā, un iesaka, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, izveidot mehānismu spiediena mazināšanai uz tām dalībvalstīm, kurās absolūtā vai relatīvā izteiksmē ierodas daudz patvēruma meklētāju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju;

8.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus izvērst meklēšanas un glābšanas operāciju no Kipras līdz Spānijai un stiprināt Frontex, palielinot tās budžetu un veiktspēju, lai glābtu cilvēku dzīvības un cīnītos pret cilvēku tirdzniecību un kontrabandu;

9.  aicina likumdevējas iestādes ātri pieņemt jaunus pārtveršanas noteikumus attiecībā uz operācijām jūrā, ko koordinē Frontex, lai ES līmenī nodrošinātu efektīvus un koordinētus glābšanas pasākumus un to, ka šīs operācijas veic, pilnībā ievērojot attiecīgās starptautiskās cilvēktiesības, tiesību aktus un standartus attiecībā uz bēgļiem, un jūras tiesībās paredzētos pienākumus;

10.  prasa Savienībai un dalībvalstīm apsvērt iespēju izveidot mehānismus tādu drošu vietu identificēšanai, kurās izglābtie bēgļi un migranti var droši izcelties krastā;

11.  aicina Savienību un dalībvalstis nodrošināt piekļuvi taisnīgām un efektīvām patvēruma procedūrām tiem, kuriem var būt nepieciešama starptautiska aizsardzība, pamatojoties uz izpratni, ka nokļūšana krastā nebūt nenozīmē tikai tās valsts atbildību, kuras teritorijā izglābtie cilvēki ir izkāpuši krastā;

12.  aicina dalībvalstis nodrošināt, lai tiktu pareizi īstenoti visi CEAS dažādo instrumentu noteikumi; atgādina dalībvalstīm, ka cilvēki, kas meklē starptautisku aizsardzību, ir jānosūta uz valstu kompetentajām patvēruma piešķiršanas iestādēm un ka viņiem jābūt piekļuvei taisnīgām un efektīvām patvēruma piešķiršanas procedūrām;

13.  aicina Frontex un dalībvalstis nodrošināt, lai visiem robežsargiem un pārējam dalībvalstu personālam, kas darbojas Eiropas robežapsardzes vienībās, kā arī Frontex personālam saskaņā ar pārskatītās Frontex reglulas 5. pantu tiktu nodrošināta apmācība par attiecīgajiem Savienības un starptautiskajiem tiesību aktiem, tostarp pamattiesībām;

14.  prasa Savienībai un dalībvalstīm uzraudzīt jauktās patvēruma meklētāju plūsmas, izmantojot pieejamos Eiropas un dalībvalstu instrumentus, un uzturēt labu koordināciju un komunikāciju, piemēram, atvieglojot informācijas apmaiņu starp dalībvalstu krasta apsardzes dienestiem;

15.  prasa Savienībai, Frontex un dalībvalstīm nodrošināt, ka nesen pieņemtās EUROSUR regulas īstenošanas galveno prioritāšu vidū ir palīdzība dzīvības briesmās nonākušiem migrantiem un glābšana jūrā;

16.  prasa prioritārā kārtā uzlabot ES līdzekļu un resursu, tostarp Frontex rīcībā esošo līdzekļu (piemēram, EUROSUR) un Eiropola rīcībā esošo līdzekļu, koordināciju, lai kopā ar trešām valstīm pastiprinātu cīņu pret cilvēku tirgotāju un kontrabandistu kriminālajiem tīkliem;

17.  atgādina, ka ES solidaritātei jāiet roku rokā ar atbildību; atgādina, ka dalībvalstīm ir juridisks pienākums sniegt palīdzību migrantiem jūrā;

18.  mudina dalībvalstis izmantot savas prerogatīvas, lai saskaņā ar savām starptautiskajām saistībām glābtu dzīvības jūrā;

19.  pauž bažas par to, ka aizvien vairāk cilvēku riskē ar dzīvību, ar nedrošiem kuģošanas līdzekļiem cenšoties šķērsot Vidusjūru, lai nokļūtu Eiropas Savienībā; aicina dalībvalstis veikt pasākumus, lai patvēruma meklētāji varētu drošā un godīgā veidā piekļūt Savienības patvēruma piešķiršanas sistēmai;

20.  norāda, ka priekšroka dodama likumīgai ieceļošanai ES, nevis bīstamai neregulētai iekļūšanai, kas var būt saistīta ar cilvēku tirdzniecības riskiem un dzīvības zaudēšanu;

21.  prasa izmantot holistiskāku pieeju migrācijai, lai nodrošinātu iespēju ar migrāciju saistītās problēmas risināt vispusīgākā veidā;

22.  mudina ES izstrādāt vispusīgāku stratēģiju, jo īpaši Vidusjūras reģionam, kurā darbaspēka migrācija tiktu skatīta tās kaimiņvalstu sociālās, ekonomiskās un politiskās attīstības kontekstā; aicina ES un dalībvalstis apsvērt iespējas izmantot instrumentus, kas pieejami saistībā ar ES vīzu politiku un ES tiesību aktiem darbaspēka migrācijas jomā;

23.  prasa dalībvalstīm noteikt stingrus kriminālsodus personām, kas veicina cilvēku tirdzniecību, gan ievedot migrantus ES, gan viņus pārvadājot tās robežās, kā arī organizēt plašas informācijas kampaņas, lai palielinātu izpratni par riskiem, ar kuriem saskaras tie, kas savu dzīvību uztic cilvēku tirgotājiem un kontrabandistiem;

24.  aicina ES un dalībvalstis grozīt vai pārskatīt visus tiesību aktus, kuros paredzētas kriminālsankcijas cilvēkiem, kas sniedz palīdzību jūrā nelaimē nonākušiem migrantiem; prasa Komisijai pārskatīt Padomes Direktīvu 2002/90/EK, kurā noteiktas sankcijas par nelikumīgas ieceļošanas, tranzīta un apmešanās veicināšanu, lai skaidri noteiktu, ka humānās palīdzības sniegšana migrantiem, kas jūrā nonākuši nelaimē, ir vērtējama atzinīgi, un ka tā nav rīcība, par kuru piemērojamas jebkāda veida sankcijas;

25.  aicina uz ES efektīvāku sadarbību ar trešām valstīm, lai novērstu pie Lampedūzas krastiem notikušajai traģēdijai līdzīgu notikumu atkārtošanos; uzskata ES nolīgumus ar tranzītvalstīm par migrācijas pārvaldību par Savienības tuvākās nākotnes prioritāti un uzsver nepieciešamību trešām valstīm ievērot starptautiskās tiesības attiecībā uz dzīvības glābšanu jūrā un nodrošināt bēgļu aizsardzību un pamattiesību ievērošanu;

26.  aicina ES turpināt sniegt humāno, finanšu un politisko palīdzību krīzes zonās Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos, lai novērstu migrācijas un humanitāro problēmu pamatcēloņus; tāpēc aicina ES uzraudzīt un padarīt demokrātiski pārskatatbildīgāku šā finansējuma sadali tā, lai šiem līdzekļiem būtu pozitīva ietekme, kuras līdz šim trūka;

27.  aicina ES un dalībvalstis veikt piemērotus un atbildīgus pasākumus saistībā ar iespējamo bēgļu pieplūdumu dalībvalstīs; aicina Komisiju un dalībvalstis arī turpmāk uzraudzīt situāciju un uzlabot operatīvās rīcības plānus ārkārtas situācijām, palielināt rīcības veiktspēju, izveidot politisko dialogu un ievērot savas saistības cilvēktiesību jomā attiecībā uz aizturēšanas apstākļiem;

28.  aicina dalībvalstis saskaņā ar spēkā esošajiem starptautiskajiem un ES tiesību aktiem ievērot neizraidīšanas principu; aicina dalībvalstis nekavējoties izbeigt nepamatotas un ilgstošas aizturēšanas praksi, kas ir starptautisko un Eiropas tiesību aktu pārkāpums, un norāda, ka par migrantu aizturēšanu visos gadījumos jābūt administratīvam lēmumam un tai jābūt pienācīgi pamatotai un īslaicīgai;

29.  mudina dalībvalstis risināt steidzamās vajadzības, izmantojot bēgļu izmitināšanu papildus pašreizējām valstu kvotām un ļaujot ieceļot ar humanitārajām vīzām;

30.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, ANO ģenerālsekretāram un ANO augstajam komisāram bēgļu jautājumos.

(1)

OV L 132, 29.5.2010., 11. lpp.

(2)

OV L 304, 22.11.2011., 1. lpp.

(3)

OV C 296 E, 2.10.2012., 114. lpp.

(4)

OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.

(5)

OV L 121, 15.5.2009., 37. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika