KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par nesen notikušajām vēlēšanām Bangladešā
15.1.2014 - (2014/2516(RSP))
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
Verts/ALE (B7‑0034/2014)
ECR (B7‑0036/2014)
S&D (B7‑0037/2014)
ALDE (B7‑0038/2014)
GUE/NGL (B7‑0040/2014)
PPE (B7‑0041/2014)
José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Salvador Sedó i Alabart, Mairead McGuinness, Elmar Brok, Cristian Dan Preda, Bernd Posselt, Filip Kaczmarek, Ivo Belet, Tunne Kelam, Elena Băsescu, Monica Luisa Macovei, Mariya Gabriel, Philippe Boulland, Jean Roatta, Eduard Kukan, Roberta Angelilli, Petri Sarvamaa, Eija-Riitta Korhola, Giovanni La Via, Sergio Paolo Francesco Silvestris, Sari Essayah, Seán Kelly, Krzysztof Lisek, Joachim Zeller, Davor Ivo Stier, Laima Liucija Andrikienė, Tadeusz Zwiefka, Bogusław Sonik PPE grupas vārdā
Véronique De Keyser, Ana Gomes, Liisa Jaakonsaari, Joanna Senyszyn, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Pino Arlacchi, Mitro Repo, Marc Tarabella, Richard Howitt, John Attard-Montalto S&D grupas vārdā
Phil Bennion, Marietje Schaake, Alexander Graf Lambsdorff, Sarah Ludford, Louis Michel, Kristiina Ojuland, Johannes Cornelis van Baalen, Hannu Takkula, Ramon Tremosa i Balcells, Angelika Werthmann, Izaskun Bilbao Barandica, Marielle de Sarnez, Robert Rochefort ALDE grupas vārdā
Jean Lambert, Barbara Lochbihler, Nicole Kiil-Nielsen, Raül Romeva i Rueda, Tarja Cronberg, Iñaki Irazabalbeitia Fernández, Rui Tavares Verts/ALE grupas vārdā
Charles Tannock, Paweł Robert Kowal ECR grupas vārdā
Marie-Christine Vergiat, Nikola Vuljanić GUE/NGL grupas vārdā
Jaroslav Paška
Eiropas Parlamenta rezolūcija par nesen notikušajām vēlēšanām Bangladešā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Parlamenta rezolūcijas par Bangladešu, jo īpaši 2013. gada 21. novembra rezolūciju par Bangladešu — cilvēktiesības un gaidāmās vēlēšanas[1], 2013. gada 23. maija rezolūciju par darba apstākļiem un veselības aizsardzības un drošības standartiem pēc nesenajiem rūpnīcu ugunsgrēkiem un ēkas sabrukšanas Bangladešā[2], 2013. gada 14. marta rezolūciju par stāvokli Bangladešā[3] un 2013. gada 17. janvāra rezolūciju par cilvēku bojāeju nesenajos tekstilrūpnīcu ugunsgrēkos, jo īpaši Bangladešā[4],
– ņemot vērā augstās pārstāves Catherine Ashton 2014. gada 9. janvāra deklarāciju Eiropas Savienības vārdā par likumdevēja vēlēšanām Bangladešā un augstās pārstāves Catherine Ashton 2013. gada 30. novembra paziņojumu par gatavošanos vispārējām vēlēšanām Bangladešā,
– ņemot vērā augstās pārstāves Catherine Ashton preses sekretāra 2013. gada 20. decembra paziņojumu par ES vēlēšanu novērošanas misiju Bangladešā,
– ņemot vērā ANO augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos Navi Pillay 2013. gada 1. decembra paziņojumu presei „ Politiskā krīze, kas var būt kritiska Bangladešai”,
– ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu un 110. panta 4. punktu,
A. tā kā 2014. gada 5. janvārī Bangladešā tika rīkotas vispārējās vēlēšanas pagaidu valdības pārraudzībā, ko vada bijusī un pašreizējā premjerministre Sheikh Hasina, kura 2011. gadā likvidēja Bangladešas tradicionālo neitrālas pagaidu valdības sistēmu, pieņemot 15. Konstitūcijas grozījumu;
B. tā kā atbilstoši saņemtajām ziņām 2013. gadā noticis visvairāk vardarbības aktu Bangladešas vēsturē pēc neatkarības iegūšanas un pirmsvēlēšanu un vēlēšanu posmus jo sevišķi raksturoja plaša vardarbība, blokādes, streiki un vēlētāju iebiedēšana, ko lielākoties organizēja opozīcija, un kopš 2013. gada sākuma tikuši nogalināti vairāk nekā 300 cilvēki, tostarp vismaz 18 no tiem — vēlēšanu dienā, un šīs vardarbības rezultātā ir paralizēta Bangladešas trauslā ekonomika;
C. tā kā opozīcijas alianse, ko vada BNP (Bangladešas nacionālistu partija), kura tika uzstājusi uz bezpartejisku pagaidu valdību, vēlēšanas boikotēja un tā rezultātā gandrīz bez jebkādas pretestības uzvarēja valdošā Awami līga, vairāk nekā pusē vēlēšanu apgabalu nepiedaloties citiem kandidātiem un esot zemai balsotāju aktivitātei; tā kā ir ziņots, ka vēlēšanu komisija vairāk nekā 300 vēlēšanu iecirkņos tika apturējusi balsošanu vardarbības dēļ;
D. tā kā divām galvenajām Bangladešas partijām ir ilgstoši raksturīga nepiekāpīga konfrontācija un savstarpēja neuzticība, kas apdraud iespaidīgo sociālo un ekonomisko progresu, ko Bangladeša sasniegusi pēdējā desmitgadē;
E. tā kā Óscar Fernández-Taranco vadītā ANO misija, kam bija paredzēts palīdzēt vest sarunas kompromisa panākšanai, 2013. gada 5. oktobrī beidza savu piecu dienu vizīti bez būtiskiem panākumiem;
F. tā kā ANO ģenerālsekretārs Ban Ki-moon pauda nožēlu par to, ka partijas netika panākušas vienošanos pirms vēlēšanām, un aicināja visas iesaistītās puses nodrošināt mierīgus apstākļus, kuros „cilvēki var aizstāvēt savas tiesības uz pulcēšanās un vārda brīvību”;
G. tā kā ES un Bangladešai jau sen ir labas attiecības, tostarp pamatojoties uz Sadarbības nolīgumu par partnerību un attīstību; tā kā ES tomēr nesūtīja uz valsti vēlēšanu novērošanas misiju, jo opozīcijas kandidātu trūkuma dēļ nebija izpildīti pārstāvju vēlēšanām piemērojamie nosacījumi;
H. tā kā Bangladešas vēlēšanu komisija ir paziņojusi, ka vēlēšanas bija brīvas, godīgas un uzticamas, un tā kā ir iecelta jaunā valdība, ko vada atkārtoti ievēlētā premjerministre Sheikh Hasina; tā kā šajās vēlēšanās piedalījās ļoti maz vēlētāju: 40 % saskaņā ar valdības datiem, 20 % saskaņā ar diplomātiem, kas atrodas Dakā, vai pat vēl mazāk atbilstoši opozīcijas pārstāvju informācijai;
I. tā kā opozīcijas vadītājai Khaleda Zia ir noteikti pārvietošanās ierobežojumi, nesen ir aizturēti citi vadošie BNP biedri un ir ziņots, ka liels skaits BNP atbalstītāju paslēpušies, baidoties no izrēķināšanās;
J. tā kā opozīcijā esošā BNP turpina sadarboties ar Jamaat-e-Islami partiju un atšķēlušos Hafezat-e-Islam grupu, kuras tiek uzskatītas par galvenajām kūdītājām uz vardarbību;
K. tā kā 2013. gada 12. decembrī viens no galvenajiem Jamaat-e-Islami vadītājiem Abdul Quader Molla kļuva par pirmo personu, kam izpildīts nāvessods par Bangladešas neatkarības kara laikā izdarītiem kara noziegumiem, un tā kā valsts Starptautiskā Kara noziegumu tribunāla (ICT) īstenotā tiesvedība bija sevišķi strīdīgs vēlēšanu jautājums, jo sešiem no septiņiem cilvēkiem, kuri atzīti par vainīgiem kara noziegumos, ir piespriests nāvessods;
L. tā kā vēlēšanu laikā un pēc vēlēšanām ir notikuši vardarbīgi uzbrukumi tūkstošiem iedzīvotāju, kas pieder pie neaizsargātām minoritāšu grupām, jo īpaši hinduistu minoritātei, un šie cilvēki tikuši padzīti no mājām, un šos uzbrukumus saskaņā ar saņemtajām ziņām veikuši galvenokārt Jammat e-Islami kaujinieki daļēji ar ICT tiesvedības procesiem saistītu iemeslu dēļ, jo daudzi no apsūdzības lieciniekiem ir hinduisti;
M. tā kā vismaz viens liecinieks Starptautiskajā Kara noziegumu tribunālā — Mustafa Howlader — 2013. gada 10. decembrī tika nogalināts savās mājās,
1. stingri nosoda slepkavības un visā valstī pirms vēlēšanām 2014. gada janvārī un to laikā uzliesmojušo plaša mēroga vardarbību, jo īpaši uzbrukumus reliģiskajām un kultūras minoritātēm un citām neaizsargātām grupām; pauž dziļas bažas par paralizēto ikdienas dzīvi Bangladešā streiku un blokāžu, kā arī divu politisko nometņu konfrontācijas dēļ;
2. aicina Bangladešas valdību nekavējoties apturēt visu drošības spēku pielietoto represīvo metožu izmantošanu, tostarp vispārējo kaujas munīcijas izmantošanu un aizturēto spīdzināšanu, kā arī atbrīvot patvaļīgi apcietinātos opozīcijas politiķus; mudina veikt tūlītēju, neatkarīgu un pārredzamu izmeklēšanu par nesenajiem vardarbīgas nāves gadījumiem pirms un pēc vēlēšanām un pieprasa vainīgos, tostarp drošības spēku pārstāvjus, nodot tiesai;
3. uzsver, ka Bangladešai ir iecietīgas sabiedrības sekulārā valstī reputācija, un aicina Bangladešas iestādes pastiprināti aizsargāt apdraudētās etniskās un reliģiskās minoritātes un nodrošināt, lai visi kūdītāji uz vardarbību kopienu starpā tiktu efektīvi saukti pie atbildības;
4. pauž patiesu nožēlu par to, ka Bangladešas parlaments un politiskās partijas nav spējušas vienoties par iekļaujošu mehānismu attiecībā uz vēlēšanām, un aicina valdību un opozīciju steidzamā kārtā pievērsties Bangladešas interešu ievērošanai un rast kompromisu, kas Bangladešas tautai dotu iespēju izteikt savu demokrātisko izvēli pārstāvniecības veidā; uzskata, ka būtu jāapsver visas iespējas, tostarp pirmstermiņa vēlēšanas, ja visas likumīgās politiskās partijas vēlētos piedalīties un dot vēlētājiem izvēles iespēju;
5. aicina ES pielietot visus tās rīcībā esošos līdzekļus, lai palīdzētu šādā procesā, ja tas tiktu lūgts, un pilnā mērā izmantot tās resursus, jo īpaši Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu un stabilitātes instrumentu; arī aicina Demokrātijas atbalsta direktorātu Parlamentārās demokrātijas veicināšanas biroja darbībās galveno uzmanību pievērst Bangladešai;
6. uzskata, ka Bangladešas nākotnes interesēs partijām, kas uzskatāmas par demokrātiskām, ir jāveido savstarpējas cieņas kultūra; mudina BNP nepārprotami norobežoties no Jamaat-e-Islami un Hafezat-e-Islam partijām;
7. uzsver, ka partijas, kas pievēršas terora aktiem, būtu jāaizliedz;
8. atzīst, ka Starptautiskajam Kara noziegumu tribunālam ir bijusi nozīmīga loma, atzīstot un atlīdzinot nodarīto Bangladešas neatkarības kara upuriem un citām personām, ko tas skāris;
9. tomēr pauž bažas par to, ka Bangladešā ir pieaudzis uz nāvi notiesāto cilvēku skaits papildus ICT notiesātājām sešām personām, un jo īpaši par 152 kareivju notiesāšanu uz nāvi 2009. gada asiņainās sacelšanās dēļ, kā arī par neseno nāvessoda izpildi Abdul Quader Molla; aicina valdību un parlamentu atcelt nāvessodu un aizstāt visus piespriestos nāvessodus; turklāt aicina iestādes steidzami izveidot efektīvu mehānismu, lai aizsargātu lieciniekus ICT izskatītajās lietās;
10. arī aicina valdību pārskatīt Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju aktu un Pretterorisma aktu, kuru noteikumus iepriekšējā valdība ir padarījusi stingrākus un kurus piemērojot iedzīvotājus var patvaļīgi atzīt par vainīgiem noziedzīgos nodarījumos;
11. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, ANO Cilvēktiesību padomei un Bangladešas valdībai un parlamentam.
- [1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0516.
- [2] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0230.
- [3] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0100.
- [4] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0027.