Procedūra : 2014/2533(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B7-0150/2014

Iesniegtie teksti :

RC-B7-0150/2014

Debates :

PV 05/02/2014 - 18
CRE 05/02/2014 - 18

Balsojumi :

PV 06/02/2014 - 9.8

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2014)0101

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 175kWORD 87k
5.2.2014
PE527.350v01-00}
PE527.351v01-00}
PE527.352v01-00}
PE527.356v01-00}
PE527.359v01-00} RC1
 
B7-0150/2014}
B7-0151/2014}
B7-0152/2014}
B7-0156/2014}
B7-0159/2014} RC1

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. un 4. punktu

nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:

ALDE (B7‑0150/2014)

ECR (B7‑0151/2014)

S&D (B7‑0152/2014)

PPE (B7‑0156/2014)

GUE/NGL (B7‑0159/2014)


par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi (2014/2533(RSP))


Ria Oomen-Ruijten, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Elmar Brok, Mairead McGuinness, Cristian Dan Preda, Roberta Angelilli, Arnaud Danjean, Paweł Zalewski, Michael Gahler, Francisco José Millán Mon, Bernd Posselt, Alf Svensson, Monica Luisa Macovei, Marietta Giannakou, Anna Ibrisagic, Eduard Kukan, Laima Liucija Andrikienė, Davor Ivo Stier, Tunne Kelam, Tokia Saïfi, György Schöpflin, Andrzej Grzyb, Krzysztof Lisek, Nadezhda Neynsky, Daniel Caspary, Elena Băsescu, Petri Sarvamaa, Andrej Plenković, Salvador Sedó i Alabart PPE grupas vārdā
Libor Rouček, Knut Fleckenstein, Ana Gomes, Justas Vincas Paleckis, Boris Zala, Liisa Jaakonsaari, Tonino Picula, Michael Cashman S&D grupas vārdā
Guy Verhofstadt, Kristiina Ojuland, Leonidas Donskis, Graham Watson, Louis Michel, Sophia in 't Veld, Marietje Schaake, Johannes Cornelis van Baalen, Ramon Tremosa i Balcells, Sarah Ludford, Alexander Graf Lambsdorff ALDE grupas vārdā
Charles Tannock ECR grupas vārdā
Helmut Scholz GUE/NGL grupas vārdā
GROZĪJUMI

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi (2014/2533(RSP))  

Eiropas Parlaments,

–         ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju,

–         ņemot vērā spēkā esošo Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses, un patlaban notiekošās sarunas par jaunu ES un Krievijas nolīgumu,

–         ņemot vērā Modernizācijas partnerību, kas tika ierosināta 2010. gada maija sanāksmē Rostovā pie Donas, un Krievijas vadošo amatpersonu apņemšanos nodrošināt tiesiskuma ievērošanu kā pamatu Krievijas modernizācijai,

–         ņemot vērā ES un Krievijas mērķi, kas tika noteikts kopīgajā paziņojumā pēc ES un Krievijas 11. augstākā līmeņa sanāksmes Sanktpēterburgā 2003. gada 31. maijā, proti, izveidot kopēju ekonomisko telpu, kopēju brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kopēju sadarbības telpu ārējās drošības jomā un kopēju pētniecības un izglītības telpu, tajā iekļaujot arī kultūras aspektus (četras kopējās telpas),

–         ņemot vērā ES un Krievijas apspriedes par cilvēktiesību jautājumiem 2013. gada 28. novembrī,

–         ņemot vērā Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmi 2013. gada 28. un 29. novembrī,

–         ņemot vērā ES un Krievijas 2013. gada 28. janvāra augstākā līmeņa sanāksmi,

–        ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja José Manuel Durão Barroso paziņojumu un Eiropadomes priekšsēdētāja Herman Van Rompuy piezīmes pēc ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmes 2014. gada 28. janvārī,

–         ņemot vērā ES un Krievijas 2014. gada 28. janvāra kopīgo paziņojumu par terorisma apkarošanu,

–         ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. un 4. punktu,

A.       tā kā ES nav atkāpusies no savas apņemšanās turpmāk padziļināt un attīstīt ES un Krievijas attiecības, par ko liecina apņemšanās nopietni iesaistīties sarunās par jauna pamatnolīguma noslēgšanu abu pušu attiecību turpmākai pilnveidošanai, un tā kā ES un Krievija ir izveidojušas dziļas un visaptverošas attiecības, jo īpaši enerģētikas, ekonomikas un uzņēmējdarbības nozarēs;

B.       tā kā ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksme 2014. gada 28. janvārī bija tikai ierobežota trīs stundu tikšanās, kurā izskatīja vien nedaudzus jautājumus, atspoguļojot problēmas, kas jārisina ES un Krievijas attiecībās un ko lielākoties izraisījis Krievijas spiediens uz Austrumu partnervalstīm;

C.       tā kā tāpēc ES un Krievijas ciešākai sadarbībai un labām kaimiņattiecībām ir svarīga nozīme stabilitātes, drošības un labklājības nodrošināšanā Eiropā un jo īpaši kopējās kaimiņvalstīs; tā kā ES un Krievijas Federācijas stratēģisko partnerību var veidot, vienīgi pamatojoties uz kopīgām vērtībām; tā kā nolūkā uzlabot globālo pārvaldību un risināt kopīgās problēmas ir ārkārtīgi svarīgi stiprināt abu partneru sadarbību starptautiskā līmenī visās iestādēs, organizācijās un forumos;

D.       tā kā vēl arvien pastāv bažas par pavērsieniem Krievijas Federācijā attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu un aizsardzību un to demokrātijas principu un tiesiskuma normu ievērošanu, par ko notikusi kopīga vienošanās; tā kā Krievijas Federācija ir pilntiesīga Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dalībvalsts un kā tāda ir apņēmusies īstenot demokrātijas principus un ievērot cilvēktiesības;

E.        tā kā Austrumu partnerības Viļņas augstākā līmeņa sanāksmē visi dalībnieki atkārtoti apliecināja savu apņemšanos ievērot starptautisko tiesību principus un pamatvērtības, tostarp demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības;

F.        tā kā labas kaimiņattiecības, miers un stabilitāte kopējās kaimiņvalstīs ir gan Krievijas, gan ES ieinteresēs; tā kā vajadzētu attīstīt atvērtu, godīgu un uz rezultātiem orientētu dialogu par krīzēm šajās valstīs, jo īpaši ņemot vērā neatrisinātos konfliktus, lai nostiprinātu drošību un stabilitāti, sekmētu attiecīgo valstu teritoriālo vienotību un izveidotu vienotus krīžu pārvaldības mehānismus;

G.       tā kā saskaņā ar Helsinku nolīgumu Austrumu partnerības valstīm ir pilnīgas un suverēnas tiesības un brīvība kā līdztiesīgām partnerēm veidot attiecības ar brīvi izvēlētām partnervalstīm;

H.       tā kā robežu veidošanas process Abhāzijā un Dienvidosetijas Chinvali reģionā ar Krievijas spēku atbalstu paplašinās un kļūst agresīvāks, tā samazinot Gruzijas teritoriju;

I.         tā kā no 2013. gada 1. decembra gaisa pārvadātāji nosūta Krievijas varas iestādēm papildu informāciju par pasažieri (API), no 2014. gada 1. jūlija Krievijas varas iestādes pieprasīs pilnus pasažieru un apkalpes datus attiecībā uz visiem pārlidojumiem; tā kā Krievijas varas iestāžu mērķis ir izveidot visaptverošu pasažieru vārdu uzskaites apkopošanas sistēmu,

1.        uzskata, ka ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksme 2014. gada 28. janvārī deva iespēju padomāt par ES un Krievijas stratēģiskās partnerības būtību un virzību un apspriest jautājumus, kuros pušu viedokļi atšķiras; atzīmē, ka ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmes ierobežotais formāts atspoguļo pašreizējās ES un Krievijas attiecības, kas dod iespēju pragmatiski apmainīties viedokļiem par svarīgākajiem jautājumiem, vienlaikus simboliski norādot uz pašreizējām problēmām ES un Krievijas sadarbībā; sagaida, ka diskusijas uzlabos savstarpējo uzticēšanos un radīs apstākļus jaunai politiskajai motivācijai sekmēt partnerības turpmāko virzību;

 

2.        atkārtoti pauž pārliecību, ka Krievija vēl aizvien ir viens no svarīgākajiem Eiropas Savienības partneriem stratēģiskās sadarbības veidošanā, ar kuru to vieno ne tikai ekonomiskās un tirdzniecības intereses, bet arī centieni īstenot kopīgas demokrātiskas vērtības; uzsver –– lai panāktu progresu divpusējās attiecībās, vajadzīga atklāta diskusija, kurā noskaidro jautājumus, kas izraisījuši savstarpējās nesaskaņas;

3.        uzsver, ka ir vajadzīgs ilgstošs un konstruktīvs dialogs, lai apspriestu notikumus kopējās kaimiņvalstīs, kā arī dažādas reģionālās ekonomiskās integrācijas iniciatīvas, un jo īpaši to ietekmi uz tirdzniecību, pamatojoties uz esošajām Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) saistībām; aicina ES un Krieviju rast iespējas, kā attiecīgos reģionālās integrācijas procesus padarīt saderīgākus, vienlaikus turpinot strādāt, lai nākotnē sasniegtu kopējas tirdzniecības un ekonomiskās zonas mērķi;

4.        atgādina, ka ES un Krievijas dialogam par jautājumiem, kas saistīti ar kopējām kaimiņvalstīm, ir jābalstās uz kaimiņvalstu suverenitātes un neatkarības pamatprincipu, ko piemēro, izvēloties politiskos un tirdzniecības sabiedrotos; pauž pārliecību, ka turpmākas Austrumu partnerības valstu, tostarp Ukrainas, politiskās un ekonomiskās reformas, kuru pamatā ir ES vērtības un standarti, ir arī Krievijas interesēs, jo tādējādi gar tās robežām tiek paplašināta stabilitātes, labklājības un sadarbības zona; atgādina par ES pastāvīgo uzaicinājumu Krievijai sekmēt šo procesu, izmantojot konstruktīvu sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm; iebilst pret Krievijas nodomu turpināt Austrumu partnerības reģionu uzskatīt par tās ietekmes sfēru; uzskata, ka tikai Ukrainas pilsoņiem pašiem ir jābūt tiesībām lemt par savas valsts nākotni;

5.        pauž nožēlu, ka Krievijas vadošās aprindas uzskata, ka ES Austrumu partnerība ir apdraudējums tās politiskajām un ekonomiskajām interesēm; uzsver, ka, gluži pretēji, Krievija būs ieguvēja no aktīvākas tirdzniecības un intensīvākas ekonomiskās aktivitātes un ka stabilas un paredzamas kaimiņvalstis sekmēs tās drošību; uzsver, ka ir svarīgi veidot sinerģiju, lai kopējās kaimiņvalstis spētu gūt maksimālu labumu no divpusējām attiecībām gan ar ES, gan Krievijas Federāciju;

6.        atgādina, ka atšķirībā no Krievijas virzītās Muitas savienības ES nolīgumi par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA) ar Austrumu partnerības valstīm neliedz tām iesaistīties brīvā tirdzniecībā ar trešām valstīm; tādēļ norāda, ka pēc asociācijas nolīguma parakstīšanas, tostarp attiecībā uz DCFTA, Austrumu partneri joprojām varēs īstenot brīvu tirdzniecību ar Krieviju saskaņā ar brīvās tirdzniecības nolīgumiem, kurus šobrīd ir parakstījušas Neatkarīgo valstu savienības (NVS) valstis;

7.        pauž cerību, ka nosacījumu pienācīgas sagatavošanas gadījumā sarunas par jauno nolīgumu varēs sākt nākamajā augstākā līmeņa sanāksmē, kas notiks 2014. gada jūnijā Sočos; pauž nožēlu par virzības trūkumu sarunās par jauno partnerības un sadarbības nolīgumu, ar ko aizstās pašreizējo nolīgumu, galvenokārt tādēļ, ka Krievija neizrāda apņēmību iesaistīties būtiskās sarunās par tirdzniecības sadaļu; uzsver nepieciešamību saglabāt apņemšanos īstenot partnerību modernizācijai;

8.        aicina nākamajā Eiropas Komisijas pilnvaru termiņā efektīvi koordinēt ES politikas atbildību pret Krieviju, paredzot skaidru un centrālo lomu Augstajam pārstāvim / priekšsēdētāja vietniekam un dalībvalstīm apņemoties sarunās ar Krieviju ieņemt vienotu nostāju;

9.        aicina Krieviju ievērot visas daudzpusējās saistības, kas izriet no tās pievienošanās PTO, un pilnībā īstenot tās PTO saistības; aicina Krieviju atturēties no patvaļīgu aizliegumu paredzēšanas attiecībā uz atsevišķu ES dalībvalstu produktiem, jo šādi pasākumi kaitē divpusējām attiecībām starp atsevišķām dalībvalstīm un Krieviju, kā arī ES un Krievijas attiecībām;

10.      stingri nosoda nesenos barbariskos uzbrukumus Volgogradā; atzinīgi vērtē ES un Krievijas 2014. gada 28. janvāra kopīgo paziņojumu par cīņu pret terorismu, kurā ES un Krievija vienojās izskatīt iespējas vēl vairāk stiprināt sadarbību reaģēšanā uz noziegumiem, ko veic teroristi un organizētās noziedzības grupējumi, paplašināt sadarbību, apmainoties ar paraugpraksi pretterorisma jomā un apmācot speciālistus terorisma apkarošanā, un pastiprināt sadarbību ANO sistēmā un citos daudzpusējos forumos;

11.      norāda uz ES un Krievijas kopējās telpas progresa ziņojumiem, kas atspoguļo progresu vai arī regresu, īstenojot ES un Krievijas kopējo telpu un 2005. gadā pieņemtos ceļvežus; īpaši atbalsta sadarbību pētniecības un attīstības jomā un uzsver, ka četru kopējo telpu pamatā ir savstarpīguma princips;

12.      uzsver, cik svarīga ir energoapgādes drošība un ka dabas resursu piegādes nedrīkst izmantot kā politisku instrumentu; uzsver sadarbības enerģētikas jomā nozīmi abām pusēm, jo tā dod iespēju turpmākai sadarbībai tirdzniecībā un ekonomikā atklātā un pārredzamā tirgū, pilnīgi izprotot ES nepieciešamību dažādot transportēšanas kanālus un enerģijas piegādātājus; uzsver, ka šādas sadarbības pamatā ir jābūt savstarpīguma un pārredzamības principiem, kā arī vienādām iespējām piekļūt tirgiem, infrastruktūrai un ieguldījumiem; aicina ES un Krievijas sadarbību enerģētikas jomā balstīt uz stingriem iekšējā tirgus principiem, tostarp Trešo enerģētikas tiesību aktu kopumu, jo īpaši attiecībā uz trešo pušu piekļuvi, un Enerģētikas hartas nolīgumu; pauž pārliecību –– ja Krievija pilnībā atzītu Enerģētikas hartas nolīguma principus, tas labvēlīgi ietekmētu divpusējās attiecības enerģētikas jomā; aicina veidot ciešu sadarbību starp ES un Krieviju attiecībā uz izejvielu un retzemju metālu piegādi, jo īpaši attiecībā uz tiem, kas tiek uzskatīti par kritiskiem, un aicina ievērot starptautiskos noteikumus, jo īpaši PTO noteikumus;

13.      mudina Krievijas Federāciju palielināt tās ieguldījumu klimata pārmaiņu novēršanā; jo īpaši aicina Krieviju īstenot otrā saistību perioda mērķi, ratificējot ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola Dohas grozījumu;

14.      atkārtoti pauž apņemšanos īstenot ilgtermiņa mērķi par bezvīzu režīmu starp ES un Krieviju, pamatojoties uz pakāpeniski ieviešamu pieeju, kas vērsta uz būtību un praktisku attīstību; norāda, ka sarunas par modernizētu vīzu režīma atvieglojumu nolīgumu turpinās, bet vienlaikus turpinās arī kopīgo pasākumu īstenošana ar mērķi panākt vīzu režīma atcelšanu īstermiņa ceļojumiem; pauž bažas par plāniem paredzēt vīzu režīma atvieglojumu nolīgumā īpaši atvieglotus noteikumus lielam skaitam Krievijas amatpersonu ar „dienesta pasēm”;

15.      pauž bažas par tendencēm, kas vērojamas Krievijas Federācijā attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu un aizsardzību un vispārpieņemtu demokrātijas principu, noteikumu un procedūru ievērošanu, jo īpaši attiecībā uz „ārvalstu aģentu” likumu, pret lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem un transpersonām (LGBT) vērstiem tiesību aktiem, kriminālatbildības atjaunošanu par goda aizskaršanu, likumu par nodevību un tiesību aktiem par publiskiem protestiem; mudina Krieviju ievērot tās kā Eiropas Padomes locekles starptautiskās saistības;

16.      atzinīgi vērtē nesenos amnestijas gadījumus un uzsver, ka skaidra un uzticama izpratne par pamatbrīvībām, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu palīdzēs nodrošināt mūsu stratēģiskās partnerības tālāko virzību; uzsver, ka neatkarīga, objektīva un efektīva tiesu sistēma ir galvenais tiesiskuma elements, kas lielā mērā veicina uzticamas un stabilas uzņēmējdarbības vides un ieguldījumu klimata attīstību;

17.      atkārtoti pauž bažas par vispārējo cilvēktiesību situāciju Krievijā un to, ka nav nekādas virzības ES un Krievijas apspriedēs par cilvēktiesību jautājumiem; jo īpaši pauž nožēlu par to, ka šis dialogs ir kļuvis par procesu, nevis par līdzekli izmērāmu un reālu rezultātu sasniegšanai; atkārtoti uzstāj, ka šajās apspriedēs par cilvēktiesībām ir jāiekļauj publiski paveiktā rādītāji, jāuzlabo dialoga organizēšanas kārtība, piemēram, mainot apspriežu rīkošanas vietu, izmantojot Krievijas NVO un Krievijas iestāžu mijiedarbību kā daļu no šī procesa, kā arī attiecībā uz Krievijas delegācijas sastāvu, un jāsagatavo publisks paveiktā novērtējums ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmēm un pēc partnerattiecību padomes sanāksmēm;

18.      aicina Krieviju pilnībā atcelt federālo likumu par „netradicionālo seksuālo attiecību propagandu” un līdzīgus reģionālas nozīmes pretpropagandas tiesību aktus, kas ierobežo cilvēktiesības un jo īpaši vārda un pulcēšanās brīvību saistībā ar seksuālo orientāciju un dzimuma identitāti; pauž visdziļāko satraukumu par šo likumu negatīvajām sekām sabiedrībā, palielinoties diskriminācijai un vardarbībai pret LGBT piederošajām personām; aicina ES delegāciju saskaņā ar attiecīgajām pamatnostādnēm palielināt atbalstu LGBT cilvēktiesību aizstāvjiem;

19.      atkārtoti aicina Komisiju nolūkā plānot Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta (EIDHR) un pilsoniskās sabiedrības organizāciju un pašvaldību (CSO-LA) finanšu instrumenta plānošanu ievērojami pastiprināt centienus sniegt atbalstu apspiestajai pilsoniskajai sabiedrībai, dubultojot finanšu piešķīrumus konkrētajai valstij;

20.      uzsver, ka regulāras politiskā dialoga sanāksmes par dažādiem ārpolitikas jautājumiem ir būtisks ES un Krievijas attiecību elements; norāda, ka Krievijai kā ANO Drošības padomes pastāvīgajai loceklei ir jāuzņemas atbildība par starptautisko krīžu novēršanu; aicina Krieviju Ženēvas II konferencē par Sīriju, kuras mērķis ir panākt politisku konflikta risinājumu, izmantot ļoti konstruktīvu pieeju; atzinīgi vērtē Krievijas centienus kopīgi ar ASV un starptautisko sabiedrību apstiprināt ANO Drošības padomes rezolūciju par Sīrijas ķīmisko ieroču iznīcināšanu un Ženēvas II sarunu sākšanu;

21.      uzsver dialoga un sadarbības ar Krieviju nozīmi, lai efektīvi risinātu tādus globālas nozīmes jautājumus kā situācija Afganistānā, Tuvo Austrumu Kvarteta darbs un pirātisma apkarošanas centieni pie Āfrikas raga; rosina padziļināt un stiprināt šo sadarbību, kuras mērķis ir kopīga rīcība attiecībā uz Irānas kodolprogrammu;

22.      aicina Krieviju atsaukt Gruzijas reģionu Abhāzijā un Dienvidosetijas Chinvali reģionā atdalīšanās atzīšanu; stingri nosoda robežu veidošanas procesu Abhāzijā un Dienvidosetijas Chinvali reģionā, kura rezultātā ir paplašinātas okupētās teritorijas, samazinot Gruzijas teritoriju; aicina Gruziju un Krieviju iesaistīties tiešās sarunās bez priekšnosacījumiem par vairākām tēmām, nepieciešamības gadījumā piesaistot starpniecību, proti, abpusēji pieņemamu trešo personu, un šādām sarunām būtu jāpapildina pašreizējais Ženēvas process, to neaizstājot;

23.      aicina Krievijas Federāciju pildīt saistības, ko tā uzņēmās 1996. gada Eiropas Padomes sanāksmē un kas tika atspoguļotas EDSO augstākā līmeņa sanāksmes lēmumos (1999. gadā Stambulā un 2002. gadā Portu) attiecībā uz Krievijas karaspēka un bruņojuma izvešanu no Moldovas teritorijas; pauž bažas par virzības trūkumu šajā jautājumā; uzsver to, ka visi dalībnieki 5+2 sarunās ir apņēmušies risināt konfliktu, balstoties uz Moldovas Republikas teritoriālo integritāti; aicina Krieviju konstruktīvi īstenot centienus, lai Minskas grupā atrisinātu ieilgušo konfliktu Kalnu Karabahā;

24.      uzskata, ka ir jāatjauno centieni, lai veicinātu ES un Krievijas sadarbību un dialogu par reģionālās drošības jautājumiem, tostarp lai risinātu ieilgušos konfliktus kaimiņvalstīs;

25.      uzsver, ka ir svarīgi stiprināt ES un Krievijas starpkultūru dialogu un dialogu par vēstures zināšanām un kultūras mantojumu, kā arī veicināt studentu, skolotāju, pasniedzēju un pētnieku mobilitāti un apmaiņu, lai sekmētu cilvēku personīgos kontaktus, kas sniegtu redzamus un reālus apliecinājumus ilgtspējīgai partnerībai, ilgtermiņā veidojot kopīgas vērtības;

26.      aicina Krievijas iestādes sadarboties Krievijas arhīvu atvēršanā, ļaujot pētniekiem tiem piekļūt un pārklasificējot attiecīgus dokumentus, tostarp par Raoul Vallenberg likteni, kurš pirms 70 gadiem izglāba tūkstošiem Ungārijas ebreju no genocīda;

27.      atzinīgi vērtē darbu, ko veic ES un Krievijas Parlamentārās sadarbības komiteja, kura veido platformu sadarbības attīstībai un pastāvīgam dialogam starp abām parlamentārajām institūcijām;

28.      uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Austrumu partnerības valstu valdībām un parlamentiem, Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam, Eiropas Padomei un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika