Kopīgas rezolūcijas priekšlikums - RC-B7-0219/2014Kopīgas rezolūcijas priekšlikums
RC-B7-0219/2014

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Ukrainā

26.2.2014 - (2014/2595(RSP))

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. un 4. punktu
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
ECR (B7‑0219/2014)
PPE (B7‑0220/2014)
ALDE (B7‑0222/2014)
S&D (B7‑0223/2014)
Verts/ALE (B7‑0224/2014)

José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Elmar Brok, Mairead McGuinness, Jacek Saryusz-Wolski, Laima Liucija Andrikienė, Roberta Angelilli, Sophie Auconie, Elena Băsescu, Ivo Belet, Jerzy Buzek, Mário David, Anne Delvaux, Mariya Gabriel, Michael Gahler, Andrzej Grzyb, Gunnar Hökmark, Anna Ibrisagic, Tunne Kelam, Andrey Kovatchev, Jan Kozłowski, Eduard Kukan, Krzysztof Lisek, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Monica Luisa Macovei, Francisco José Millán Mon, Nadezhda Neynsky, Ria Oomen-Ruijten, Alojz Peterle, Bernd Posselt, Zuzana Roithová, Cristian Dan Preda, Jacek Protasiewicz, György Schöpflin, Salvador Sedó i Alabart, Davor Ivo Stier, Dubravka Šuica, Inese Vaidere, Andrej Plenković PPE grupas vārdā
Hannes Swoboda, Libor Rouček, Ana Gomes, Marek Siwiec, Tonino Picula, Knut Fleckenstein, Evgeni Kirilov, Maria Eleni Koppa, Liisa Jaakonsaari, Boris Zala, Wolfgang Kreissl-Dörfler S&D grupas vārdā
Guy Verhofstadt, Johannes Cornelis van Baalen, Marielle de Sarnez, Ramon Tremosa i Balcells, Louis Michel, Marietje Schaake, Phil Bennion, Jelko Kacin, Sarah Ludford, Izaskun Bilbao Barandica, Norica Nicolai, Catherine Bearder, Hannu Takkula, Ivo Vajgl, Eduard-Raul Hellvig, Jan Mulder, Cecilia Wikström, Gerben-Jan Gerbrandy, Graham Watson, Nathalie Griesbeck, Philippe De Backer, Frédérique Ries, Alexander Graf Lambsdorff, Nils Torvalds, Sonia Alfano, Liam Aylward, Robert Rochefort, Pat the Cope Gallagher, Rebecca Taylor, Justina Vitkauskaite Bernard, Anneli Jäätteenmäki, Stanimir Ilchev, Alexandra Thein, Marian Harkin ALDE grupas vārdā
Rebecca Harms, Mark Demesmaeker, Tarja Cronberg, Bart Staes, Malika Benarab-Attou Verts/ALE grupas vārdā
Charles Tannock, Paweł Robert Kowal, Ryszard Antoni Legutko, Adam Bielan, Tomasz Piotr Poręba, Ryszard Czarnecki, Marek Henryk Migalski, Valdemar Tomaševski ECR grupas vārdā
Adrian Severin


Procedūra : 2014/2595(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
RC-B7-0219/2014
Iesniegtie teksti :
RC-B7-0219/2014
Debates :
Pieņemtie teksti :

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Ukrainā

(2014/2595(RSP))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Eiropas kaimiņattiecību politiku, par Austrumu partnerību un par Ukrainu, jo īpaši 2014. gada 6. februāra rezolūciju par stāvokli Ukrainā[1],

–   ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 12. decembra rezolūciju par Viļņas augstākā līmeņa sanāksmes rezultātiem un Austrumu partnerības nākotni, jo īpaši attiecībā uz Ukrainu[2],

–   ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 19. un 20. decembra sanāksmē pieņemtos secinājumus,

–   ņemot vērā 2014. gada 20. februārī notikušās Ārlietu padomes ārkārtas sanāksmes secinājumus par Ukrainu,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. un 4. punktu,

A. tā kā pēc tam, kad Ukrainas prezidents un valdība pieņēma lēmumu apturēt asociācijas nolīguma parakstīšanu, simtiem tūkstošu cilvēku spontāni izgāja ielās visā valstī, demonstrējot atbalstu integrācijai Eiropā; tā kā Kijevā demonstranti miermīlīgi pulcējās Neatkarības laukumā (Maidan Nezalezhnosti), pieprasot spēcīgas politiskās pārmaiņas, lai piespiestu valdību pārskatīt savu lēmumu;

B.  tā kā iestādes prezidenta Janukoviča vadībā nepārprotami pārkāpa likumu, dodot atļauju drošības spēkiem pret protestētājiem izmantot kaujas munīciju un izvietojot snaiperus uz mājām Maidana laukumā un tā apkārtnē, kas jau no pagājušā gada novembra bija pret valdību vērsto un virzību uz Eiropu atbalstošo protestu centrs; tā kā Kijevas ielās tika nogalināti protestētāji un šo notikumu vērotāji, izraisot starptautiskās sabiedrības sašutumu un nosodījumu;

C. tā kā tajā pašā laikā trīs ārlietu ministri no ES devās uz Kijevu, lai kā starpnieki sarunās starp prezidentu Janukoviču un opozīciju censtos rast kompromisa risinājumu; tā kā viņiem izdevās panākt vienošanos par ceļvedi mieram un demokrātiskam šīs krīzes risinājumam; tā kā panākt šo vienošanos palīdzēja arī Krievijas īpašais sūtnis, lai gan viņš to neparakstīja;

D. tā kā šo darbību rezultātā ES nolēma piemērot mērķtiecīgas sankcijas, tostarp finanšu līdzekļu iesaldēšanu un aizliegumu izsniegt vīzas, personām, kuras ir atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem, vardarbību un pārmērīga spēka lietošanu; tā kā dalībvalstis turklāt vienojās apturēt eksporta licences aprīkojumam, ko varētu izmantot iekšējām represijām, un atkārtoti izvērtēt eksporta licences aprīkojumam, uz ko attiecas Kopējā nostāja 2008/944/KĀDP;

E.  tā kā Ļvovas un Doņeckas iedzīvotāji ierosināja iniciatīvu savās ikdienas gaitās 2014. gada 26. februārī runāt attiecīgi krievu un ukraiņu valodās, lai attiecībā uz visu valsti paustu solidaritāti un vienotību;

F.  tā kā Ukrainas parlaments (Augstākā Rada) 2014. gada 21. februārī pieņēma rezolūciju, kurā nosodīja „pretterorisma” operācijas un pieprasīja atsaukt drošības spēkus no Kijevas centra; tā kā ar šo rīcību parlaments pierādīja apņemšanos uzņemties vadošo lomu un pārņemt kontroli par stāvokli valstī; tā kā nākamajā dienā tas balsoja par prezidenta V. Janukoviča atlaišanu, 2004. gada konstitūcijas atjaunošanu, pirmstermiņa vēlēšanām 2014. gada 25. maijā un bijušās ministru prezidentes Jūlijas Timošenko atbrīvošanu,

1.  pauž cieņu tiem, kas cīnās un mirst par Eiropas vērtībām, un izsaka visdziļāko līdzjūtību upuru ģimenēm, stingri nosoda visus vardarbības aktus un aicina visus Ukrainas iedzīvotājus, kā arī vadošos politiķus un pilsoniskās sabiedrības vadītājus šajā Ukrainai vēsturiskajā momentā rīkoties ar vislielāko atbildības sajūtu;

2.  stingri nosoda pret protestētājiem sūtīto drošības spēku, piemēram, Berkut, snaiperu un citu, brutālās un nesamērīgās darbības, kuru rezultātā Ukrainā notika dramatiska vardarbības eskalācija; pauž nožēlu par nogalinātajiem un ievainotajiem abās pusēs un izsaka visdziļāko līdzjūtību šo upuru ģimenēm; brīdina, ka jebkāds turpmāks vardarbības pieaugums būtu ļoti postošs Ukrainas tautai un varētu mazināt šīs valsts vienotību un teritoriālo integritāti; uzsver, ka patlaban ir ārkārtīgi svarīgi, lai visas puses izrādītu atbildību, savaldību un apņemšanos sākt visaptverošu politisku dialogu un nepieļautu ārpustiesas represijas; mudina visus politiskos spēkus sadarboties šajā Ukrainai tik kritiskajā brīdī un atbalstīt kompromisa risinājumus, skaidri norobežojoties no ekstrēmistiem un nepieļaujot provokācijas un vardarbību, kas varētu stimulēt separātiskas darbības;

3.  atzinīgi vērtē Ukrainas parlamenta atbildīgo un likumīgo rīcību, pilnībā veicot savas konstitucionālās funkcijas un aizpildot politisko vakuumu, ko radīja valdības atkāpšanās un prezidenta atstādināšana, ko pēc tam apstiprināja arī parlaments; ņem vērā parlamenta līdz šim pieņemtos pasākumus, jo īpaši attiecībā uz atgriešanos pie 2004. gada konstitūcijas, lēmumu rīkot prezidenta vēlēšanas 2014. gada 25. maijā, lēmumu atvilkt policijas un drošības spēkus un Jūlijas Timošenko atbrīvošanu no cietuma; uzsver, cik svarīgi ir tas, lai Ukrainas parlaments un tā deputāti turpinātu ievērot tiesiskumu;

4.  uzteic Ukrainas tautu par organizētu varas maiņu un pilsonisko izturību aizvadīto mēnešu laikā un uzsver, ka šis pilsoniskais un tautas atbalstītais protests ir paraugs un ka tas iezīmēs lūzumu Ukrainas vēsturē; uzsver, ka šo demokrātisko, pilsonisko uzvaru nedrīkst apēnot alkas pēc atmaksas, atriebība pretiniekiem vai cīņa par politisko varu; uzsver, ka personām, kas veikušas noziegumus pret Ukrainas iedzīvotājiem un kas ļaunprātīgi izmantojušas valsts varu, būtu jāstājas neatkarīgas tiesas priekšā; aicina ciešā sadarbībā ar Eiropas Padomes Starptautisko konsultatīvo komiteju un EDSO izveidot neatkarīgu komisiju kopš demonstrāciju sākuma notikušo cilvēktiesību pārkāpumu izmeklēšanai;

5.  atbalsta ES divējādo pieeju, kurā intensīvi diplomātiski centieni ir apvienoti ar mērķtiecīgām sankcijām pret personām, kas atbildīgas par saistībā ar politisku apspiešanu veiktiem cilvēktiesību pārkāpumiem; aicina piemērot mērķtiecīgās sankcijas, par kurām vienojās Ārlietu padome, un mudina dalībvalstis īstenot savus tiesību aktus naudas atmazgāšanas jomā, lai apturētu nelikumīgas naudas plūsmas no Ukrainas, un nodrošināt piesavināto un ES noguldīto aktīvu atgūšanu; uzskata, ka nekavējoties jāsāk patiesi neatkarīga pastrādāto noziegumu izmeklēšana un ka šīs mērķtiecīgas sankcijas vajadzētu atcelt tiklīdz stāvoklis Ukrainā būs uzlabojies un šāda pastrādāto noziegumu izmeklēšana sāks dot rezultātus; aicina izmeklēt masveidīgo valsts līdzekļu un aktīvu izšķērdēšanu, ko veica gāztā prezidenta Janukoviča tuvās personas un „ģimene”, nolūkā iesaldēt visus viņu līdzekļus līdz turpmākai apstākļu noskaidrošanai par to iegūšanu, un, ja būs pierādījumi, ka tie ir zagti, lai ES dalībvalstu valdības šos līdzekļus atdotu to patiesajiem īpašniekiem;

6.  aicina Komisiju, dalībvalstis un starptautiskās humānās palīdzības organizācijas rast veidu, kā sniegt visiem cietušajiem ātru, lietderīgu un nepastarpinātu medicīnisko un cita veida humāno palīdzību;

7.  aicina visas puses un trešās valstis ievērot un atbalstīt Ukrainas vienotību un teritoriālo integritāti; aicina visus Ukrainas politiskos spēkus un visus iesaistītos starptautiskos dalībniekus uzņemties saistības atbalstīt Ukrainas vienotību un teritoriālo integritāti, ņemot vērā dažādos šīs valsts reģionos pārstāvētās kultūras un valodas, kā arī tās vēsturi; aicina Ukrainas parlamentu un nākamo valdību ievērot valstī minoritāšu tiesības un krievu valodas un minoritāšu valodu izmantošanu; aicina pieņemt jaunus tiesību aktus, kas atbilst saistībām, ko Ukraina uzņēmusies saskaņā ar Eiropas Hartu par reģionālajām vai minoritāšu valodām;

8.  atgādina, ka pašreizējās Ukrainas robežas garantēja Amerikas Savienotās Valstis, Krievijas Federācija un Apvienotā Karaliste Budapeštas memorandā par drošības garantijām, kad Ukraina atteicās no kodolieročiem un pievienojās Kodolieroču neizplatīšanas līgumam (KNL); atgādina Krievijas Federācijai, ka tā kopā ar abām nosauktajām valstīm minētajā dokumentā ir apņēmusies atturēties no ekonomiskas ietekmēšanas ar mērķi pakļaut savām interesēm Ukrainas to tiesību izmantošanu, kuras ir daļa no tās suverenitātes, un tādējādi iegūt jebkāda veida priekšrocības;

9.  uzsver cik svarīgi ir nezaudēt impulsu, risinot šīs krīzes pamatcēloņus un atjaunojot iedzīvotāju uzticēšanos politikai un iestādēm; turklāt uzskata, ka tam nepieciešamas konstitucionālas un strukturālas reformas, kuru mērķis ir radīt efektīvu kontroles un līdzsvara sistēmu, ciešāka saikne starp politiku un sabiedrību, tiesiskums, pārskatatbildība, kā arī patiesi neatkarīga un objektīva tiesu sistēma un ticamas vēlēšanas;

10. atzinīgi novērtē 2014. gada 20. februārī notikušās Ārlietu padomes ārkārtas sanāksmes secinājumus, jo īpaši lēmumu ieviest mērķtiecīgas sankcijas, tostarp līdzekļu iesaldēšanu un vīzu aizliegumu, pret tiem, kuri ir atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem, vardarbību un pārmērīga spēka lietošanu, un lēmumu apturēt eksporta licences tāda aprīkojuma piegādēm, ko varētu izmantot iekšējām represijām; norāda, ka šādām sankcijām bijusi milzīga ietekme uz Ukrainas iedzīvotāju viedokli un uzskata, ka šādi pasākumi varētu būt pieņemti jau agrāk; tomēr uzskata, ka pārejas perioda laikā šīs sankcijas būtu jāsaglabā kā daļa no ES īstenotās politikas attiecībā uz Ukrainu;

11. atzinīgi vērtē iepriekšējās premjerministres Jūlijas Timošenko atbrīvošanu no cietuma un cer, ka viņas atbrīvošana simbolizēs selektīvās un politiski motivētās tiesu sistēmas beigas Ukrainā; pieprasa nekavējoties un bez jebkādiem nosacījumiem atbrīvot un politiski reabilitēt visus demonstrantus un nelikumīgi apcietinātos politiskos ieslodzītos, atceļot visas pret viņiem izvirzītās apsūdzības;

12. mudina visus politiskos spēkus šajā Ukrainai kritiskajā brīdī sadarboties un virzīties uz miermīlīgu politisko pāreju, mērķtiecīgu un plašu reformu programmu un valdību, kas orientēta uz Eiropas standartiem, saglabāt valsts vienotību un teritoriālo integritāti un veicināt kompromisa risinājumus Ukrainas nākotnei; aicina pagaidu iestādes garantēt demokrātiskās tiesības un brīvības visiem demokrātiskajiem politiskajiem spēkiem un novērst uzbrukumus pret jebkuru no tiem;

13. atkārtoti norāda, ka asociācijas nolīgums un padziļināts un visaptverošs brīvās tirdzniecības nolīgums ir gatavs parakstīšanai, tiklīdz tas būs iespējams un jaunā valdība būs gatava to darīt;

14. atzinīgi novērtē to, ka no trijiem Ārlietu padomes 2012.gadā noteiktajiem kritērijiem viens — selektīva tiesiskuma izbeigšana (Jūlijas Timošenko turēšana cietumā) ir izpildīts, savukārt attiecībā uz pārējiem diviem — tiesiskumu un vēlēšanu sistēmu, kas bija protesta kustības prasības, jau notiek dziļas pārmaiņas un reforma, kuru, cerams, drīzumā pabeigs jaunā koalīcijas valdība un atbalstīs jaunā parlamenta vairākums;

15. aicina Komisiju sadarboties ar Ukrainas iestādēm, lai atrastu veidu, kā kompensēt Maskavas veikto pretpasākumu un, iespējams, jaunu pasākumu ietekmi, kuru mērķis ir apturēt asociācijas nolīguma parakstīšanu; atzinīgi novērtē ES komisāra ekonomikas un monetāro lietu un euro jautājumos Olli Rēna paziņojumu par ES gatavību sniegt ievērojamu un tālejošu īstermiņa un ilgtermiņa finansiālās palīdzības paketi, tiklīdz būs rasts politisks risinājums, kura pamatā ir demokrātiski principi, apņēmība veikt reformas un izveidot leģitīmu valdību; aicina Krieviju ieņemt konstruktīvu nostāju, lai radītu apstākļus, kuros Ukraina varētu gūt labumu no divpusējām attiecībām gan ar ES, gan ar Krieviju; mudina ES un dalībvalstis, runājot ar Krieviju, paust vienotu viedokli, atbalstot Ukrainas un citu to Austrumu partnerības valstu centienus integrēties Eiropā, kuras pašas vēlas veidot ciešākas attiecības ar ES;

16. sagaida, ka Padome un Komisija kopā ar SVF, Pasaules Banku, ERAB un EIB, pēc iespējas ātrāk piedāvās īstermiņa finansiālo palīdzību un maksājumu bilances stabilizācijas instrumentu un ilgtermiņa finansiālā atbalsta pasākumu kopumu, kas palīdzētu Ukrainai novērst ekonomiskās un sociālās situācijas pasliktināšanos, un sniegs ekonomisku atbalstu, ar kuru varētu sākt īstenot pamatīgas un visaptverošas reformas, kas nepieciešamas Ukrainas ekonomikai; tādēļ aicina nekavējoties sarīkot starptautisku līdzekļu devēju konferenci; aicina Komisiju un EĀDD vislietderīgākajā veidā izmantot pašreizējos finanšu instrumentos Ukrainai paredzētos līdzekļus un pēc iespējas drīzāk apsvērt papildu līdzekļu piešķiršanu Ukrainai;

17. atzīst, ka visos pārvaldes līmeņos plaši izplatītā korupcija joprojām kavē Ukrainas potenciālo attīstību un apdraud tās iedzīvotāju uzticību savas valsts iestādēm; tādēļ mudina jauno valdību korupcijas apkarošanu noteikt par savas programmas galveno prioritāti, un aicina ES šos pūliņus atbalstīt;

18. uzsver neatliekamo vajadzību izveidot patiesi neatkarīgu un objektīvu tiesu sistēmu;

19. aicina Padomi pilnvarot Komisiju paātrināt dialogu par vīzām ar Ukrainu; uzsver, ka ātri panākta galīgā vienošanās par vīzu liberalizācijas nolīgumu pēc Moldovas parauga starp ES un Ukrainu ir labākais veids, kā atbildēt uz Ukrainas pilsoniskās sabiedrības un jaunatnes cerībām; prasa pa to laiku nekavējoties ieviest ļoti vienkāršu pagaidu kārtību ES un dalībvalstu līmenī, kādā bez maksas būtu iespējams saņemt vīzu, kā arī stiprināt sadarbību pētniecības jomā, paplašināt jauniešu apmaiņu un palielināt pieejamo stipendiju skaitu;

20. uzskata, ka visaptveroša brīvās tirdzniecības nolīguma noteikumi nerada nekādas tirdzniecības problēmas Krievijas Federācijai un ka asociācijas nolīgums neapdraud Ukrainas labas attiecības ar tās austrumu kaimiņu; uzsver, ka kopīgu kaimiņvalstu nestabilitāte nav ne ES, ne Krievijas interesēs; uzsver, ka, izdarot politisku, ekonomisku un citādu spiedienu, tiek pārkāpts Helsinku nobeiguma akts;

21. ņem vērā lēmumu prezidenta vēlēšanas rīkot 2014. gada 25. maijā; uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka šīs vēlēšanas būs brīvas un godīgas; visnotaļ mudina Augstāko Radu pieņemt nepieciešamos vēlēšanu tiesību aktus, kas atbilstu Venēcijas komisijas ieteikumiem, cita starpā atjaunotu tiesību aktu par politisko partiju finansēšanu, kurā būtu risināti GRECO un EDSO/DICB konstatētie trūkumi; rosina uz gaidāmo vēlēšanu starptautisku novērošanu un paziņo par gatavību šim mērķim izveidot savu Eiropas Parlamenta vēlēšanu novērošanas misiju; uzskata, ka likumdevēja vēlēšanas ir jāorganizē drīz pēc prezidenta vēlēšanām un vēl līdz šā gada beigām; aicina Komisiju, Eiropas Padomi un EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroju sniegt pastiprinātu pirmsvēlēšanu atbalstu un nodrošināt būtisku ilgtermiņa vēlēšanu novērošanas misiju, lai 2014. gada 25. maijā plānotās prezidenta vēlēšanas varētu notikt saskaņā ar augstākajiem standartiem un lai to rezultātus varētu atzīt visi sāncenši; aicina ES delegācijai Kijevā uz laiku līdz vēlēšanām norīkot Eiropas Parlamenta darbiniekus;

22. atzinīgi vērtē Padomes nesen izdarīto secinājumu, ka asociācijas nolīgums, tostarp padziļināts un visaptverošs brīvās tirdzniecības nolīgums, nav galīgais mērķis ES un Ukrainas sadarbībā; norāda, ka ES ir gatava parakstīt asociācijas nolīgumu un padziļinātu un visaptverošs brīvās tirdzniecības nolīgumu, tiklīdz būs atrisināta pašreizējā ekonomiskā krīze un Ukrainas jaunās iestādes būs gatavas vērā ņemamai Eiropas perspektīvai; turklāt atgādina, ka LES 49. pants attiecas uz Ukrainu gluži tāpat kā uz jebkuru citu Eiropas valsti, ja tā ievēro demokrātijas principus, ievēro cilvēktiesības un pamatbrīvības, cilvēktiesības un minoritāšu tiesības un nodrošina tiesiskumu;

23. pauž atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un bezpartejiskajai iniciatīvai izveidot „Maidana platformu”, lai izstrādātu stratēģiju, ar kuras palīdzību izskaustu Ukrainā plaši izplatīto korupciju;

24. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām, Ukrainas prezidentam, valdībai un parlamentam, Eiropas Padomei un Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam.