Kopīgas rezolūcijas priekšlikums - RC-B7-0388/2014Kopīgas rezolūcijas priekšlikums
RC-B7-0388/2014

    KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Ziemeļkorejā (Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā)

    16.4.2014 - (2014/2696(RSP))

    iesniegts saskaņā ar Reglamenta 122. panta 5. punktu un 110. panta 4. punktu
    nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
    ECR (B7‑0388/2014)
    PPE (B7‑0409/2014)
    S&D (B7‑0411/2014)
    ALDE (B7‑0412/2014)
    Verts/ALE (B7‑0414/2014)

    José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Cristian Dan Preda, Herbert Reul, Bernd Posselt, Filip Kaczmarek, Tunne Kelam, Elena Băsescu, Monica Luisa Macovei, Eduard Kukan, Philippe Boulland, Jean Roatta, Roberta Angelilli, Petri Sarvamaa, Eija-Riitta Korhola, Sergio Paolo Francesco Silvestris, Sari Essayah, Laima Liucija Andrikienė, Dubravka Šuica, Peter Šťastný, Csaba Sógor, Salvador Sedó i Alabart, Jarosław Leszek Wałęsa, Seán Kelly, László Tőkés, Bogusław Sonik PPE grupas vārdā
    Véronique De Keyser, Libor Rouček, Ana Gomes, Joanna Senyszyn, Richard Howitt, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Mitro Repo, Tonino Picula, George Sabin Cutaş, David Martin, Liisa Jaakonsaari, Antigoni Papadopoulou S&D grupas vārdā
    Jelko Kacin, Marietje Schaake, Alexander Graf Lambsdorff, Sarah Ludford, Louis Michel, Leonidas Donskis, Phil Bennion, Graham Watson, Izaskun Bilbao Barandica, Kristiina Ojuland, Hannu Takkula, Ramon Tremosa i Balcells, Johannes Cornelis van Baalen, Robert Rochefort, Marielle de Sarnez ALDE grupas vārdā
    Gerald Häfner, Barbara Lochbihler, Nicole Kiil-Nielsen, Tarja Cronberg, Raül Romeva i Rueda Verts/ALE grupas vārdā
    Charles Tannock ECR grupas vārdā

    Procedūra : 2014/2696(RSP)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    RC-B7-0388/2014
    Iesniegtie teksti :
    RC-B7-0388/2014
    Pieņemtie teksti :

    Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Ziemeļkorejā (Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā)

    (2014/2696(RSP))

    Eiropas Parlaments,

    –   ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, Konvenciju par bērna tiesībām un Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu, kurām visām Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (KTDR) ir pievienojusies,

    –   ņemot vērā 1984. gada Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu,

    –   ņemot vērā 2013. gada 14. marta rezolūciju par kodoldraudiem un cilvēktiesībām Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā[1], 2012. gada 24. maija rezolūciju par Ziemeļkorejas bēgļu situāciju[2] un 2010. gada 8. jūlija rezolūciju par Ziemeļkoreju[3],

    –   ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Catherine Ashton preses sekretāra 2013. gada 19. augusta paziņojumu par nesenajiem nolīgumiem starp abām Korejām un 2013. gada 5. jūnija paziņojumu par deviņu ziemeļkorejiešu izraidīšanu no Laosas un Catherine Ashton 2013. gada 13. marta paziņojumu par kodoldraudiem un cilvēktiesībām Ziemeļkorejā,

    –   ņemot vērā KTDR 2013. gada 13. marta deklarāciju par to, ka tā ir izbeigusi 1953. gada pamieru un ka „to neierobežo Ziemeļu un Dienvidu deklarācija par neuzbrukšanu”;

    –   ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2014. gada 26. marta un 2013. gada 21. marta rezolūcijas un ANO Ģenerālās asamblejas 2013. gada 18. decembra rezolūciju par cilvēktiesību situāciju Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā,

    –   ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2013. gada 21. martā izveidoto Izmeklēšanas komisiju par cilvēktiesībām Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā,

    –   ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu un 110. panta 4. punktu,

    A. tā kā ANO Izmeklēšanas komisija (IK) izmeklēja „sistemātiskus, plašus un smagus cilvēktiesību pārkāpumus”' Ziemeļkorejā un 2014. gada 7. februārī publicēja ziņojumu;

    B.  tā kā IK izmantotās profesionālās, rūpīgās un iekļaujošās darba metodes var kalpot par piemēru tam, kā ANO Cilvēktiesību padomes prasītās faktu vākšanas misijas turpmāk jāveic gadījumos, kad valdības atsakās no jebkādas sadarbības, kā tas bija Ziemeļkorejas gadījumā;

    C. tā kā KTDR pēc IK izveidošanas paziņoja, ka tā „pilnībā to noraida un neņem vērā”, atteica atļaut apmeklēt valsti un nesadarbojās nekādā veidā; tā kā KTDR režīms kopumā nav sadarbojies ar ANO un ir noraidījis visas ANO Cilvēktiesību padomes un Ģenerālās asamblejas rezolūcijas par cilvēktiesībām Ziemeļkorejā; tā kā tas nav sadarbojies ar ANO īpašo referentu par cilvēktiesību situāciju šajā valstī un ir noraidījis jebkādu ANO augstā cilvēktiesību komisāra palīdzību;

    D. tā kā ES un KTDR cilvēktiesību dialogu 2003. gadā KTDR pārtrauca;

    E.  tā kā IK nonāca pie secinājuma, ka „KTDR ir veikusi un turpina veikt sistemātiskus, plašus un rupjus cilvēktiesību pārkāpumus, daudzos gadījumos konstatētie pārkāpumi ir noziegumi pret cilvēci un balstās uz valsts politiku un tiem nav analogu mūsdienu pasaulē”;

    F.  tā kā šie noziegumi pret cilvēci ietver iznīcināšanu, slepkavību, paverdzināšanu, spīdzināšanu, brīvības atņemšanu, izvarošanu, piespiedu abortus un citu seksuālu vardarbību, vajāšanu politisku, reliģisku, rasisku un ar dzimumu saistītu iemeslu dēļ, iedzīvotāju piespiedu pārvietošanu, personu piespiedu pazušanu un necilvēcīgas darbības, apzināti izraisot ilgstošu badu; tā kā šie noziegumi pret cilvēci KTDR turpinās, jo nemainās politika, institūcijas un nesodāmības modeļi;

    G. tā IK ziņojumā secināts, ka „neaprakstāmās zvērības”, no kurām cietuši simtiem tūkstoši bijušo un pašreizējo ieslodzīto cietumu nometnēs, „atgādina šausmas divdesmitā gadsimta totalitāro valstu izveidotajās nometnēs”;

    H. tā kā ziņojumā parādīts, ka KTDR valsts uzņemas absolūtu kontroli pār katru tās pilsoņa dzīvi un absolūtu monopolu pār informāciju, pārvietošanos valstī un ārpus tās un sociālo dzīvi (Songbun šķiru sistēma);

    I.   tā kā valdība represijas veic pat ārpus valsts robežām, sistemātiski veicot nolaupīšanas un atsakot repatriāciju vairāk nekā 200 000 cilvēku no citām valstīm, no kuriem daudzi vēlāk ir piespiedu kārtā pazuduši;

    J.   tā kā diskriminācija un vardarbība pret sievietēm ir plaši izplatīta, tostarp publiskas piekaušanas un seksuāli uzbrukumi sievietēm, ko veic valsts amatpersonas; tā kā sievietes un meitenes ir neaizsargātas pret cilvēktirdzniecību un piespiedu seksuāliem pakalpojumiem,

    1.  ar ārkārtējām bažām norāda uz ANO IK secinājumiem un atbalsta tās ieteikumus;

    2.  atkārtoti pauž stingru nosodījumu par desmitgadi ilgušajām sistemātiskajām valsts represijām, ko īsteno pašreizējie un agrākie KTDR augstākie vadītāji un administrācija, un aicina KTDR nekavējoties izbeigt rupjos, plašos un sistemātiskos cilvēktiesību pārkāpumus, kas vērsti pret savu tautu;

    3.  uzsver, ka minētie pārkāpumi, no kuriem daudzi ir noziegumi pret cilvēci, pārāk ilgi turpina notikt, lai gan starptautiskā sabiedrība par to ir informēta, un aicina ES dalībvalstis un visus ANO Ģenerālās asamblejas locekļus izvirzīt Ziemeļkorejas iedzīvotāju ciešanas politiskās darba kārtības priekšplānā un nodrošināt rīcību saskaņā ar IK ieteikumiem;

    4.  ir pārliecināts, ka ir pienācis laiks starptautiskajai sabiedrībai veikt konkrētus pasākumus, lai izbeigtu vainīgo personu nesodāmību; prasa tos, kas ir visvairāk atbildīgi par KTDR veiktajiem noziegumiem pret cilvēci, saukt pie atbildības, tiesāt Starptautiskajā krimināltiesā un pakļaut mērķtiecīgām sankcijām;

    5.  prasa Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) nodrošināt, lai IK ieteikumu īstenošana pastāvīgi būtu cilvēktiesību dialogu un citu sanāksmju ar trešām valstīm darba kārtībā, jo īpaši dialogos ar Krieviju un Ķīnu; turklāt prasa EĀDD un ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos nodrošināt, lai visi EĀDD vēstnieki būtu informēti par IK ziņojumu un saprastu, ka viņu uzdevums ir nodrošināt pasaules mēroga atbalstu ANO Drošības padomes rīcībai saskaņā ar IK ieteikumiem;

    6.  aicina KTDR valdību izpildīt saistības saskaņā ar cilvēktiesību instrumentiem, kuriem tā ir pievienojusies, un pilnībā sadarboties ar humānās palīdzības organizācijām, neatkarīgiem cilvēktiesību novērotājiem un ANO īpašo referentu par cilvēktiesību situāciju KTDR, tostarp sniedzot piekļuvi valstij;

    7.  aicina EĀDD un dalībvalstis atbalstīt ANO cilvēktiesību augsto komisāru, lai izveidotu īpašas struktūras, kas nodrošinātu saukšanu pie atbildības par veiktajiem noziegumiem, pastāvīgi vācot pierādījumus un dokumentāciju;

    8.  aicina KTDR nekavējoties un uz visiem laikiem izbeigt nāvessodu publisku un slepenu izpildi un aizliegt nāvessodu; turklāt aicina KTDR izbeigt ārpustiesas nāvessodus, piespiedu pazušanas un kolektīvu sodīšanu, slēgt visas cietumu nometnes, atbrīvot politieslodzītos un ļaut iedzīvotājiem brīvi pārvietoties gan valsts iekšienē, gan ārpus tās; aicina KTDR nodrošināt valsts un starptautiskajiem plašsaziņas līdzekļiem vārda brīvību un preses brīvību un iedzīvotājiem piekļuvi internetam bez cenzūras;

    9.  mudina KTDR valdību sniegt visu informāciju par trešo valstu valstspiederīgajiem, par kuriem ir aizdomas, ka tos pēdējo desmitgažu laikā ir nolaupījuši Ziemeļkorejas valsts aģenti, un nekavējoties nodrošināt šo nolaupīto personu, kuras joprojām ir aizturētas, atgriešanos izcelsmes valstīs;

    10. pauž īpašas bažas par joprojām slikto nodrošinājumu ar pārtiku šajā valstī un tā ietekmi uz iedzīvotāju ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām; aicina Komisiju saglabāt pašreizējās humānās palīdzības programmas un sakaru kanālus ar KTDR un nodrošināt šādas palīdzības drošu piegādi iedzīvotāju mērķgrupām; aicina KTDR iestādes nodrošināt piekļuvi pārtikas un humānajai palīdzībai visiem iedzīvotājiem atkarībā no nepieciešamības un saskaņā ar humānās palīdzības principiem; turklāt aicina KTDR ieguldīt savus resursus, lai uzlabotu biedējoši sliktos iedzīvotāju dzīves apstākļus, nevis turpinātu palielināt militāro arsenālu un īstenot kodolprogrammu;

    11. aicina visas ANO dalībvalstis un jo īpaši Ķīnas Tautas Republiku palīdzēt Ziemeļkorejas iedzīvotājiem, kuriem izdodas aizbēgt no valsts, piešķirot uzturēšanās tiesības, tiesisko aizsardzību un pamatpakalpojumus, kas līdzvērtīgi savas valsts iedzīvotājiem pieejamajiem, kā arī obligāti atturēties no jebkādas sadarbības ar KTDR administrāciju attiecībā uz Ziemeļkorejas pilsoņu izdošanu vai repatriāciju;

    12. atzinīgi vērtē jebkādus humānās palīdzības projektus starp abām Korejām, piemēram, ļaut atjaunot Dienvidkorejā un Ziemeļkorejā nošķirtās ģimenes, tādējādi konkrētā veidā atvieglot iedzīvotāju ciešanas, un aicina abu valstu valdības palielināt šāda veida iniciatīvas;

    13. aicina ANO saskaņā ar IK ierosinājumu sasaukt augsta līmeņa politisko konferenci starp Korejas kara pusēm ar mērķi noslēgt galīgu kara noregulējumu un izveidot procedūru sadarbības pastiprināšanai, piemēram, līdzīgi kā Helsinku procesā;

    14. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, KTDR valdībai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, ANO Cilvēktiesību padomei, ANO Izmeklēšanas komisijai par cilvēktiesībām KTDR, tostarp īpašajam referentam, Korejas Republikas valdībai un parlamentam, Krievijas Federācijas valdībai un parlamentam, Japānas valdībai un parlamentam un Ķīnas Tautas Republikas valdībai.