Procedūra : 2014/2716(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B8-0059/2014

Iesniegtie teksti :

RC-B8-0059/2014

Debates :

Balsojumi :

PV 17/07/2014 - 10.7

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2014)0011

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 169kWORD 78k
16.7.2014
PE536.960v01-00}
PE536.961v01-00}
PE536.962v01-00}
PE536.964v01-00}
PE536.965v01-00} RC1
 
B8-0059/2014}
B8-0060/2014}
B8-0061/2014}
B8-0063/2014}
B8-0064/2014} RC1

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu

nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:

ECR (B8‑0059/2014)

PPE (B8‑0060/2014)

S&D (B8‑0061/2014)

Verts/ALE (B8‑0063/2014)

ALDE (B8‑0064/2014)


par stāvokli Irākā (2014/2716(RSP))


Cristian Dan Preda, Arnaud Danjean, Jacek Saryusz-Wolski, Elmar Brok, Mariya Gabriel, Andrey Kovatchev, Esther de Lange, Michèle Alliot-Marie, Tunne Kelam, Lars Adaktusson, Davor Ivo Stier, Philippe Juvin PPE grupas vārdā
Victor Boştinaru, Elena Valenciano Martínez-Orozco, Ana Gomes, Kati Piri, Eugen Freund, Demetris Papadakis, Silvia Costa S&D grupas vārdā
Charles Tannock, Geoffrey Van Orden, Anna Elżbieta Fotyga, Angel Dzhambazk ECR grupas vārdā
Marietje Schaake, Johannes Cornelis van Baalen, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Gérard Deprez, Petras Auštrevičius, Louis Michel, Robert Rochefort, Jean-Marie Cavada, Marielle de Sarnez, Charles Goerens, Alexander Graf Lambsdorff, Fernando Maura Barandiarán ALDE grupas vārdā
Alyn Smith, Bodil Ceballos, Jean Lambert, Tamás Meszerics Verts/ALE grupas vārdā
GROZĪJUMI

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Irākā (2014/2716(RSP))  

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Irāku, jo īpaši 2014. gada 27. februāra rezolūciju par stāvokli Irākā(1),

–   ņemot vērā partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN) starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Irākas Republiku, no otras puses, un Parlamenta 2013. gada 17. janvāra rezolūciju par ES un Irākas partnerības un sadarbības nolīgumu(2),

–   ņemot vērā Ārlietu padomes secinājumus par Irāku, jo īpaši 2014. gada 23. jūnijā pieņemtos secinājumus,

–   ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra paziņojumus par Irāku,

–   ņemot vērā 1948. gadā pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–   ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuram ir pievienojusies arī Irāka,

–   ņemot vērā 2013. gada 24. jūnijā pieņemtās ES pamatnostādnes par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību,

–   ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu par Irāku,

–   ņemot vērā 2014. gada 11. marta rezolūciju par Saūda Arābija, tās attiecībām ar ES un tās lomu Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā(3), 2011. gada 24. marta rezolūciju par Eiropas Savienības attiecībām ar Persijas līča Sadarbības padomi(4) un 2014. gada 3. aprīļa rezolūciju par ES stratēģiju attiecībā uz Irānu(5),

–   ņemot vērā Reglamenta 128. panta 2. un 4. punktu,

A. tā kā Irāka joprojām saskaras ar nopietnām politiskām, drošības un sociāli ekonomiskām problēmām un tās politiskā skatuve ir ļoti sadrumstalota un vardarbības un sektu politikas novājināta, būtiski kaitējot Irākas iedzīvotāju likumīgajiem centieniem panākt mieru, labklājību un patiesu pāreju uz demokrātiju; tā kā Irāku ir pārņēmis visspēcīgākais vardarbības vilnis kopš 2008. gada;

B.  tā kā no al-Qaeda atšķēlusies džihādistu grupa Islāma valsts (IS) — bijusī Irākas un Levantes Islāma valsts (ISIL) — iekaroja daļu ziemeļrietumu Irākas, tostarp Irākas otru lielāko pilsētu Mosulu, veica tūlītējus nāvessodus Irākas pilsoņiem, piemēroja šariata likumu skarbu interpretāciju, iznīcināja šiītu, sufiju, sunnītu un kristiešu kulta vietas un svētnīcas un veica citus nežēlīgus noziegumus pret civiliedzīvotājiem;

C. tā kā Irākas un Sīrijas robežas sabrukums ir devis IS iespējas palielināt klātbūtni abās valstīs; tā kā IS virzīšanos uz priekšu pacieš un pat atbalsta daļa vīlušos sunnītu iedzīvotāju un bijušo bātistu; tā kā 2014. gada 29. jūnijā tika ziņots, ka IS ir proklamējusi kalifātu jeb islāma valsti tās kontrolētajās Irākas un Sīrijas teritorijās, un tās vadonis Abdu Bakr al-Baghdadi ir pasludinājis sevi par kalifu;

D. tā kā ievērojami IS ienākumu avoti ir banku un uzņēmumu izlaupīšana kontrolētajās teritorijās, pārņemot kontroli pār sešiem naftas laukiem Sīrijā, tostarp Sīrijas lielāko naftas ieguves iekārtu — al-Omar naftas lauku, kas atrodas tuvu Irākas robežai, un līdzekļu saņemšana no turīgiem donoriem, jo īpaši no Saūda Arābijas, Kataras, Kuveitas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem;

E.  tā kā IS straujā ietekmes palielināšanās parādīja, cik trausla ir Irākas armija un institūcijas, kurām traucē korupcija, sektantisms un premjerministra Nuri al-Maliki valdības īstenotā ekskluzīvisma politika, kas ir novedusi pie Irākas sunnītu minoritātes un citu minoritāšu ievērojamas atsvešināšanās;

F.  tā kā Kurdu reģiona valdības militārās vienības 2014. gada jūnija vidū pārņēma kontroli pār multietnisko pilsētu Kirkūku, tādējādi desmit gadu garumā apstrīdēto ar naftu bagāto teritoriju integrējot Kurdu provincē, un tā kā kurdu valdība paziņoja par plāniem attiecībā uz kurdu iedzīvotāju referendumu, lai iegūtu neatkarību no Irākas;

G. tā kā ES ir atzinusi, kāds slogs gulstas uz Kurdistānas reģionu un Kurdistānas reģionālo valdību, kas ir uzņēmusi lielu skaitu iekšzemē pārvietoto personu,

H. tā kā Irākā 2014. gada 30. aprīlī notika parlamenta vēlēšanas, kurās vairākumu saņēma premjerministra Nuri al-Maliki „Tiesiskuma bloks”; tā kā pie varas esošā valdība nav spējusi izveidot Irākā iekļaujošāku sabiedrību; tā kā arvien palielinās aicinājumi al-Maliki necensties palikt uz trešo premjerministra pilnvaru termiņu un ka tā vietā būtu jāveido patiesi iekļaujoša valdība; tā kā šiītu reliģiskais līderis ajatolla Sistani aicināja visas Irākas partijas steidzami vienoties par šādu valdību, bet jaunievēlētajam Irākas parlamentam to līdz šim nav izdevies paveikt;

I.   tā kā Amerikas Savienotās Valstis, Krievija un Irānas Islāma Republika ir sniegušas atbalstu Irākas valdībai; tā kā Irānas prezidents Hassan Rouhani paziņoja par gatavību sadarboties ar ASV, lai cīnītos pret IS draudiem Irākā, bet ekstrēmistu sunnītu bruņotie grupējumi, tostarp IS, šajā reģionā pēdējo gadu laikā ir saņēmuši ideoloģisku atbalstu no dalībniekiem Saūda Arābijā un Persijas līča valstīs;

J.   tā kā ir ziņojumi, ka vairāki simti ārvalstu kaujinieku, tostarp daudzi no ES dalībvalstīm, ir pievienojušies IS grupējumam; tā kā dalībvalstu valdības šos ES pilsoņus uzskata par drošības risku;

K. tā kā saskaņā ar ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroju (OCHA) Irākas centrālajā daļā un ziemeļos ir aptuveni 1,2 miljoni iekšzemē pārvietoto personu un aptuveni 1,5 miljoni cilvēku, kam vajadzīga humānā palīdzība; tā kā IS darbības paplašināšanās ir radījusi humanitāro krīzi, jo īpaši civiliedzīvotāju masveida pārvietošanu; tā kā ES nolēma palielināt humāno palīdzību Irākai par EUR 5 miljoniem, lai sniegtu pamatpalīdzību pārvietotajiem cilvēkiem, līdz ar to līdzšinējais finansējums humānajai palīdzībai Irākā 2014. gadā sasniedz EUR 12 miljonus,

L.  tā kā Irākas konstitūcija garantē vienlīdzību likuma priekšā visiem pilsoņiem, kā arī „administratīvās, politiskās, kultūras un izglītības tiesības dažādām tautībām”; tā kā Irākas valdība ir atbildīga par to, lai nodrošinātu visiem iedzīvotājiem viņu tiesību ievērošanu, labklājību un drošību;

M. tā kā ir ziņojumi par mērķtiecīgiem uzbrukumiem sievietēm un meitenēm Irākā, kā arī par nolaupīšanu, izvarošanu un piespiedu laulībām, ko veic IS kaujinieki un citas bruņotās grupas; tā kā Human Rights Watch 2014. gada 12. jūlijā ziņojumā norādīts, ka Irākas drošības spēki un ar valdību saistīti kaujinieki pēdējā mēneša laikā, šķiet, ir nelikumīgi izpildījuši nāvessodu vismaz 255 ieslodzītajiem, acīmredzami vēlēdamies atriebties par Islāma valsts kaujinieku veiktajām slepkavībām;

N. tā kā 2014. gada 25. jūnijā pēc vēsturiskās Asīrijas pilsētas Karakošas (ko sauc arī par Elhamdaniju) pilsētas apkārtnes apšaudes ar mīnmetējiem līdz 10 000 iedzīvotāju no šīs lielākoties kristiešu apdzīvotās pilsētas devās bēgļu gaitās; tā kā tiek uzskatīts, ka kopš 2003. gada vismaz puse Irākas kristiešu ir pametuši valsti; tā kā saskaņā ar Open Doors International kristiešu skaits Irākā ir ievērojami samazinājies no 1,2 miljoniem 1990. gadu sākumā līdz 330 000–350 000 šobrīd;

1.  pauž nopietnas bažas par drošības situācijas straujo pasliktināšanos Irākā; stingri nosoda IS uzbrukumus Irākas pilsoņiem un Irākas valstij, kā rezultātā ir izpildīti tūlītēji nāvessodi, piemērota šariata likumu skarba interpretācija, iznīcinātas kulta vietas un reģiona vēstures, kultūras un mākslas mantojums un veikti citi nežēlīgi noziegumi; brīdina, ka IS ekstrēmie pret šiītiem un kristiešiem vērstie uzskati palielina sektantisku masveida slepkavību risku, ja IS tiks ļauts ieņemto teritoriju noturēt un paplašināt;

2.  asi nosoda uzbrukumus civiliem mērķiem, tostarp slimnīcām, skolām un reliģiskiem objektiem, kā arī nāvessoda izpildes un seksuālās vardarbības izmantošanu šajā konfliktā; uzsver, ka vainīgie nedrīkst palikt nesodīti; pauž dziļas bažas par humanitāro krīzi un civiliedzīvotāju masveida pārvietošanu;

3.  atbalsta Irākas varasiestādes cīņā pret IS terorismu un citiem bruņotiem teroristu grupējumiem, bet uzsver, ka drošības pasākumi ir jāveic vienlaikus ar ilgtspējīgu politisku risinājumu, iesaistot visas Irākas sabiedrības daļas un risinot to likumīgās sūdzības; turklāt uzsver, ka cīņā pret terorismu ir jāievēro cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības; mudina Irākas drošības spēkus rīkoties saskaņā ar starptautiskiem un valsts tiesību aktiem un ievērot Irākas saistības, ko nosaka starptautiskie nolīgumi cilvēktiesību un pamatbrīvību jomā; aicina Irākas valdību un visus politiskos līderus veikt nepieciešamos pasākumus, lai visiem Irākas iedzīvotājiem un it īpaši neaizsargātu grupu un reliģisku kopienu pārstāvjiem garantētu drošību un aizsardzību;

4.  pilnībā noraida un uzskata par nelikumīgiem jebkādus IS vadītāju paziņojumus par kalifāta nodibināšanu tā pašreiz kontrolētajās teritorijās, un noraida jebkādus mēģinājumus vienpusīgi vardarbīgi grozīt starptautiski atzītas robežas, kā arī iestājas par to cilvēku pamattiesībām un pamatbrīvībām, kuri atrodas IS kontrolētajās teritorijās;

5.  uzsver, ka ANO Drošības padome ar rezolūciju Nr. 1267 (1999) un rezolūciju Nr. 1989 (2011) ir piemērojusi IS ieroču embargo un līdzekļu iesaldēšanu, un uzsver ātras un efektīvas šo pasākumu īstenošanas nozīmi;

6.  uzskata, ka 2014. gada 30. aprīlī Irākā notikušās parlamenta vēlēšanas nodrošina iespēju izveidot patiesi reprezentatīvu valdību, kuras programma veicinātu iekļaušanu; atzinīgi vērtē to, ka 2014. gada 14. jūlijā Irākas parlaments ievēlēja jaunu priekšsēdētāju; mudina visus politiskos līderus, jo īpaši premjerministru Nouri al-Maliki, nodrošināt, ka steidzami tiek izveidota iekļaujoša valdība; uzsver, ka šādai valdībai vajadzētu pienācīgi pārstāvēt Irākas sabiedrības politisko, reliģisko un etnisko daudzveidību, lai apturētu asinsizliešanu un valsts sadalīšanos;

7.  aicina visus reģionālos dalībniekus pielikt pūles, lai veicinātu drošību un stabilitāti Irākā un it īpaši mudinātu Irākas valdību panākt sunnītu minoritātes iekļaušanu un armijas reorganizēšanu iekļaujošā, nesektantiskā un bezpartejiskā veidā;

8.  aicina visus reģiona dalībniekus darīt visu iespējamo, lai izbeigtu jebkādas valsts vai privātu struktūru darbības, kuru mērķis ir propagandēt un izplatīt ekstrēmas islāmistu ideoloģijas vārdos un darbos; aicina starptautisko sabiedrību, jo īpaši ES, veicināt reģionālu dialogu par Tuvo Austrumu problēmām un iekļaut visas būtiski iesaistītās puses, jo īpaši Irānu un Saūda Arābiju;

9.  uzsver, ka ES būtu jāizstrādā vispusīga politiska pieeja reģionam, un jo īpaši uzsver, ka Irāna, Saūda Arābija un citas Persijas līča valstis kā būtiski dalībnieki ir jāiekļauj visos deeskalācijas procesos Sīrijā un Irākā;

10. uzsver, ka krīzes situācijās ir jāievēro cilvēktiesības un pamatbrīvības, jo īpaši vārda brīvība, preses brīvība un digitālā brīvība;

11. pieņem zināšanai Kurdistānas reģionālās valdības paziņojumu par neatkarības referendumu; tomēr aicina Irākas Kurdistānas parlamentu un prezidentu Massoud Barzani turpināt īstenot iekļaujošu procesu attiecībā uz šajā provincē dzīvojošo mazākumtautību tiesībām;

12. pauž bažas par ziņām, ka simtiem ārvalstu kaujinieku, tostarp no ES dalībvalstīm pievienojas IS nemierniekiem; turklāt prasa nodrošināt starptautisku sadarbību, lai pienācīgā veidā tiesiski vērstos pret jebkuru personu, kas iesaistīta teroristiskās darbībās;

13. atzinīgi vērtē ES 2014. gada 19. jūlija lēmumu palielināt humāno palīdzību Irākai par EUR 5 miljoniem, lai sniegtu pamatpalīdzību pārvietotajiem cilvēkiem, līdz ar to līdzšinējam finansējumam humānajai palīdzībai Irākai 2014. gadā sasniedzot EUR 12 miljonus;

14. vēlreiz apliecina ES apņēmību stiprināt attiecības ar Irāku, tostarp īstenojot ES un Irākas Partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN); aicina Padomi turpināt palīdzēt Irākai veicināt demokrātiju, cilvēktiesības, labu pārvaldību un tiesiskumu, tostarp izmantojot EUJUST LEX-Iraq misijas pieredzi un sasniegumus; atbalsta arī UNAMI un ANO ģenerālsekretāra īpašā pārstāvja Irākā centienus palīdzēt Irākas valdībai stiprināt demokrātiskās iestādes un procesus, veicināt tiesiskumu, atvieglot reģionālo dialogu, uzlabot pamatpakalpojumu sniegšanu un nodrošināt cilvēktiesību aizsardzību;

15. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Irākas valdībai un Pārstāvju padomei, Kurdistānas reģionālajai valdībai, ANO ģenerālsekretāram un ANO Cilvēktiesību padomei.

(1)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0171.

(2)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0023.

(3)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0207.

(4)

OV C 247 E, 17.8.2012., 1. lpp.

(5)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0339.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika