KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Palestīnas valsts statusa atzīšanu
16.12.2014 - (2014/2964(RSP))
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
PPE (B8‑0277/2014)
Verts/ALE (B8‑0309/2014)
GUE/NGL (B8‑0310/2014)
ALDE (B8‑0349/2014)
S&D (B8‑0357/2014)
Elmar Brok, Cristian Dan Preda, Arnaud Danjean, Andrej Plenković, David McAllister, Francesc Gambús, Michèle Alliot-Marie, Lorenzo Cesa, Tokia Saïfi, Othmar Karas, Davor Ivo Stier, Claude Rolin, Gunnar Hökmark, Pascal Arimont, Ivo Belet PPE grupas vārdā
Gianni Pittella, Richard Howitt, Victor Boştinaru, Knut Fleckenstein, Nikos Androulakis, Francisco Assis, Zigmantas Balčytis, Brando Benifei, Goffredo Maria Bettini, Nicola Caputo, Tanja Fajon, Eugen Freund, Neena Gill, Jude Kirton-Darling, Miapetra Kumpula-Natri, Miltiadis Kyrkos, Mary Honeyball, Liisa Jaakonsaari, Afzal Khan, Arne Lietz, Juan Fernando López Aguilar, Javi López, Andrejs Mamikins, David Martin, Costas Mavrides, Sorin Moisă, Norbert Neuser, Pier Antonio Panzeri, Gilles Pargneaux, Ioan Mircea Paşcu, Tonino Picula, Kati Piri, Miroslav Poche, Soraya Post, Isabelle Thomas, Marita Ulvskog, Elena Valenciano, Josef Weidenholzer, Boris Zala, Janusz Zemke S&D grupas vārdā
Fernando Maura Barandiarán, Ivo Vajgl, Gérard Deprez, Izaskun Bilbao Barandica, Javier Nart, Marietje Schaake ALDE grupas vārdā
Patrick Le Hyaric, Martina Anderson, Neoklis Sylikiotis, Pablo Iglesias, Marisa Matias, Ángela Vallina, Younous Omarjee, Marie-Christine Vergiat, Josu Juaristi Abaunz, Tania González Peñas, Lola Sánchez Caldentey, Martina Michels, Fabio De Masi, Anne-Marie Mineur, Eleonora Forenza, Gabriele Zimmer GUE/NGL grupas vārdā
Tamás Meszerics, Margrete Auken, Helga Trüpel, Philippe Lamberts, Reinhard Bütikofer, Rebecca Harms, Karima Delli, Ernest Maragall Verts/ALE grupas vārdā
Fabio Massimo Castaldo, Laura Agea, Ignazio Corrao, Tiziana Beghin, Marco Zullo, Piernicola Pedicini, Daniela Aiuto, Eleonora Evi
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Palestīnas valsts statusa atzīšanu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par miera procesu Tuvajos Austrumos,
– ņemot vērā 2014. gada 17. novembrī pieņemtos Ārlietu padomes secinājumus par Tuvo Austrumu miera procesu,
– ņemot vērā augstās pārstāves / Komisijas priekšsēdētāja vietnieces paziņojumus par uzbrukumu Har Nof sinagogā 2014. gada 18. novembrī un par teroristu uzbrukumu 2014. gada 5. novembrī Jeruzalemē, kā arī augstās pārstāves preses sekretāra paziņojumu 2014. gada 10. novembrī par jaunākajiem notikumiem Tuvajos Austrumos,
– ņemot vērā Zviedrijas valdības 2014. gada 30. oktobra paziņojumu par Palestīnas valsts atzīšanu, kā arī to, ka citas dalībvalstis jau agrāk atzinušas Palestīnas valsti vēl pirms pievienošanās Eiropas Savienībai,
– ņemot vērā priekšlikumu, kuru 2014. gada 13. oktobrī apstiprinājusi Apvienotās Karalistes parlamenta Pārstāvju palāta, priekšlikumu, kuru 2014. gada 22. oktobrī apstiprinājis Īrijas Senāts, priekšlikumu, kuru 2014. gada 18. novembrī apstiprinājis Spānijas parlaments, priekšlikumu, kuru 2014. gada 2. decembrī apstiprinājusi Francijas Nacionālā asambleja, un priekšlikumu, kuru 2014. gada 12. decembrī apstiprinājusi Portugāles Asambleja, par Palestīnas valsts atzīšanu,
– ņemot vērā starptautiskās tiesības,
– ņemot vērā Reglamenta 128. panta 2. un 4. punktu,
A. tā kā ES vairākkārt ir apliecinājusi atbalstu divu valstu risinājumam uz 1967. gada robežu pamata un ar nosacījumu, ka Jeruzaleme ir abu šo valstu galvaspilsēta, ar kuru saskaņā mierā un drošībā līdzās pastāvētu droša Izraēlas Valsts un neatkarīga, demokrātiska, suverēna un dzīvotspējīga Palestīnas valsts, un ir aicinājusi atjaunot tiešas miera sarunas starp Izraēlu un Palestīniešu pašpārvaldi,
B. tā kā taisnīga un ilgstoša miera panākšana starp izraēliešiem un palestīniešiem ir bijis starptautiskās sabiedrības, tostarp arī Eiropas Savienības, bažu galvenais iemesls gandrīz pusi gadsimta;
C. tā kā tiešas miera sarunas starp pusēm ir apstājušās; tā kā ES ir aicinājusi puses rīkoties tā, lai radītu savstarpējas uzticēšanās gaisotni, kāda nepieciešama jēgpilnu sarunu nodrošināšanai, un atturēties no rīcības, kas varētu apdraudēt procesa uzticamību, kā arī nepieļaut provokācijas;
D. tā kā 2012. gada 22. novembra rezolūcijā Parlaments uzsvēra, ka miermīlīgi un nevardarbīgi līdzekļi ir vienīgais veids, kā panākt taisnīgu un ilgstošu mieru starp izraēliešiem un palestīniešiem, aicināja radīt nosacījumus tiešu abu pušu miera sarunu atjaunošanai, šajā sakarībā atbalstīja Palestīnas lūgumu kļūt par novērotājvalsti, kas nav ANO dalībvalsts, uzskatīja, ka tas ievērojami palīdzētu padarīt skaidrākas, pārliecinošākas un efektīvākas Palestīnas prasības un šajā sakarībā aicināja ES dalībvalstis un starptautisko sabiedrību panākt vienošanos šajā jautājumā;
E. tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja 2012. gada 29. novembrī nolēma piešķirt Palestīnai tādas novērotājas valsts statusu, kura nav ANO dalībvalsts,
F. tā kā Palestīnas valsts atzīšana ir dalībvalstu kompetencē;
G. atgādinot par Palestīnas Atbrīvošanas organizācijas apņemšanos kopš 1993. gada atzīt Izraēlu,
1. principā atbalsta Palestīnas valsts statusa atzīšanu un divu valstu risinājumu, un uzskata, ka šāds risinājums jāpanāk, konsekventi attīstot miera sarunas, kuras būtu jāvirza uz priekšu;
2. atbalsta prezidenta M. Abbas un Palestīniešu nacionālās vienprātības valdības centienus; vēlreiz uzsver, cik svarīgi ir nekavējoties konsolidēt Palestīniešu vienprātības valdības iestādi un tās administrāciju Gazas joslā; mudina visus palestīniešu grupējumus, tostarp Hamas, akceptēt Palestīnas Atbrīvošanas organizācijas apņemšanos un izbeigt iekšējo šķelšanos; aicina sniegt nepārtrauktu ES atbalstu un palīdzību palestīniešu iestāžu veiktspējas veidošanā;
3. pauž dziļas bažas par reģionā pieaugošo spriedzi un vardarbību; kategoriski nosoda visus terora vai vardarbības aktus un izsaka līdzjūtību tajos bojāgājušo tuviniekiem; brīdina par turpmākas vardarbības eskalācijas risku, kas aptver arī svētvietas un var Izraēlas un Palestīnas konfliktu pārvērst arī par reliģisku konfliktu; aicina visu iesaistīto pušu politiskos līderus sadarboties, veicot pamanāmus pasākumus, lai normalizētu situāciju, un uzsver, ka nevardarbīgi līdzekļi un cilvēktiesību un humanitāro tiesību ievērošana ir vienīgais veids, kā panākt ilgtspējīgu Izraēlas un Palestīnas konflikta noregulējumu un taisnīgu un ilgstošu mieru starp šīm valstīm; uzsver, ka jebkāda vardarbīga rīcība var tikai veicināt ekstrēmismu abās pusēs; mudina visas puses atturēties no jebkādas rīcības, kas pasliktinātu situāciju, piemēram, kūdīšanas, provokācijām, pārmērīga spēka lietošanas un atriebības;
4. uzsver, ka jāatturas no rīcības, kas liktu šaubīties par pasludināto apņēmību panākt risinājumu sarunu ceļā; uzsver, ka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām apmetnes ir nelikumīgas; aicina abas puses atturēties no jebkādas rīcības, kas var vājināt divu valstu risinājuma dzīvotspēju un izredzes;
5. vēlreiz pauž stingru atbalstu divu valstu risinājumam, kura pamatā būtu 1967. gada robežas, ar kuru saskaņā Jeruzaleme būtu abu valstu galvaspilsēta un kura rezultātā droša Izraēlas Valsts mierā un drošībā pastāvētu līdzās neatkarīgai, demokrātiskai, suverēnai un dzīvotspējīgai Palestīnas valstij, ievērojot tiesības uz pašnoteikšanos un pilnībā ievērojot starptautiskās tiesības;
6. atzinīgi vērtē Savienības augstās pārstāves / Komisijas priekšsēdētāja vietnieces neseno Izraēlas un Palestīnas apmeklējumu un viņas apņemšanos aktīvi iesaistīties pozitīvā procesā, kura mērķis ir pārtraukt apburto loku konfliktā un radīt apstākļus patiesam progresam miera procesā; uzskata, ka Eiropas Savienībai vajadzētu uzņemties pienākumu patiesi līdzdarboties Tuvo Austrumu miera procesā un sekmēt to, ņemot vērā arī nepieciešamību atsākt miera sarunas, tostarp izveidojot kopēju pieeju un visaptverošu stratēģiju Izraēlas un Palestīnas konflikta atrisināšanai; atgādina, ka ir vajadzīga diplomātiska pieeja Tuvo Austrumu Kvarteta paspārnē un atgādina par Arābu valstu miera iniciatīvas nozīmīgumu;
7. aicina AP/PV sekmēt kopēju ES nostāju šajā jautājumā;
8. uzsver vajadzību pēc visaptveroša miera, kura rezultātā tiktu izbeigtas visas pretenzijas un īstenoti abu pušu leģitīmie centieni, tostarp Izraēlas centieni panākt drošību un palestīniešu — iegūt valsts statusu; uzsver, ka vienīgais iespējamais konflikta risinājums ir divu valstu — Izraēlas un Palestīnas — līdzāspastāvēšana;
9. nolemj uzsākt iniciatīvu „Parlamentārieši par mieru”, kuras mērķis būtu apvienot Eiropas, Izraēlas un palestīniešu deputātus, lai palīdzētu virzīt programmu mieram un papildinātu ES diplomātiskos centienus;
10. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos / Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniecei, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, Tuvo Austrumu Kvarteta sūtnim, Izraēlas Knesetam un valdībai, Palestīniešu pašpārvaldes prezidentam un Palestīniešu likumdošanas padomei.