Kopīgas rezolūcijas priekšlikums - RC-B8-0289/2014Kopīgas rezolūcijas priekšlikums
RC-B8-0289/2014

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Pakistānas tiesību aktiem par zaimošanu

26.11.2014 - (2014/2969(RSP))

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
ECR (B8‑0289/2014)
EFDD (B8‑0290/2014)
S&D (B8‑0291/2014)
ALDE (B8‑0293/2014)
PPE (B8‑0302/2014)

Cristian Dan Preda, Jeroen Lenaers, Elmar Brok, Michèle Alliot-Marie, Rachida Dati, Pavel Svoboda, Philippe Juvin, Giovanni La Via, Tunne Kelam, Joachim Zeller, Lars Adaktusson, Jarosław Wałęsa, Mariya Gabriel, David McAllister, Lorenzo Cesa, Franck Proust, Petri Sarvamaa, Andrej Plenković, Bogdan Brunon Wenta, Monica Macovei, Dubravka Šuica, Jaromír Štětina, Eduard Kukan, Seán Kelly, Jiří Pospíšil, Barbara Matera, Marijana Petir, Davor Ivo Stier, Tomáš Zdechovský, Csaba Sógor, Stanislav Polčák, László Tőkés, Lara Comi, Massimiliano Salini, Ivana Maletić PPE grupas vārdā
Josef Weidenholzer, Goffredo Maria Bettini, Enrico Gasbarra, Luigi Morgano, Liisa Jaakonsaari, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Krystyna Łybacka, Nicola Caputo, Richard Howitt, Miroslav Poche, Andi Cristea, Tonino Picula, Afzal Khan, Miriam Dalli, Marc Tarabella, Elena Valenciano Martínez-Orozco S&D grupas vārdā
Charles Tannock, Mark Demesmaeker, Peter van Dalen, Branislav Škripek, Jana Žitňanská, Bas Belder, Arne Gericke, Geoffrey Van Orden, Ryszard Czarnecki ECR grupas vārdā
Dita Charanzová, Juan Carlos Girauta Vidal, Fernando Maura Barandiarán, Pavel Telička, Izaskun Bilbao Barandica, Marielle de Sarnez, Marietje Schaake, Louis Michel, Johannes Cornelis van Baalen, Petras Auštrevičius, Ivan Jakovčić, Gérard Deprez, Ivo Vajgl, Petr Ježek, Javier Nart, Antanas Guoga, Urmas Paet, Jozo Radoš ALDE grupas vārdā
Jean Lambert, Barbara Lochbihler, Heidi Hautala Verts/ALE grupas vārdā
Ignazio Corrao, Fabio Massimo Castaldo, Marco Valli, Laura Agea, Rolandas Paksas EFDD grupas vārdā

Procedūra : 2014/2969(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
RC-B8-0289/2014
Iesniegtie teksti :
RC-B8-0289/2014
Pieņemtie teksti :

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Pakistānas tiesību aktiem par zaimošanu

(2014/2969(RSP))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Pakistānu,

–   ņemot vērā 1948. gada Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 18. pantu un 1966. gada Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 18. pantu,

–   ņemot vērā ANO 1981. gada Deklarāciju par jebkādas uz reliģiju un ticību balstītas neiecietības un diskriminācijas izskaušanu,

–   ņemot vērā ANO īpašā referenta par reliģijas un pārliecības brīvību ziņojumus,

–   ņemot vērā ANO īpašās referentes par tiesnešu un advokātu neatkarību Gabriela Knaul 2013. gada 4. aprīļa ziņojumu pēc misijas Pakistānā 2012. gada 19.–29. maijā,

–   ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 11. decembra rezolūciju par 2012. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā, kurā nosodīta kristiešu un citu reliģisko minoritāšu vajāšana[1],

–   ņemot vērā ES vadlīnijas par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību[2],

–   ņemot vērā 2012. gada martā pieņemto ES un Pakistānas attiecību stiprināšanas piecgades plānu, kurā iekļautas tādas prioritātes kā laba pārvaldība un dialogs par cilvēktiesībām, kā arī ar to cieši saistīto otro ES un Pakistānas stratēģisko dialogu 2014. gada 25. martā,

–   ņemot vērā Padomes 2013. gada 11. marta secinājumus par Pakistānu, kuros atkārtoti paustas ES cerības attiecībā uz cilvēktiesību veicināšanu un ievērošanu un nosodīta jebkāda veida vardarbība, tostarp pret reliģiskajām minoritātēm[3],

–   ņemot vērā EĀDD preses sekretāra 2014. gada 18. oktobra paziņojumu par Lahoras Augstās tiesas lēmumu atstāt spēkā Asia Bibi notiesāšanu Pakistānā,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības delegācijas Pakistānā 2014. gada 29. oktobra paziņojumu presei saistībā ar ES īpašā pārstāvja cilvēktiesību jautājumos vizīti Pakistānā 2014. gada 26.–29. oktobrī,

–   ņemot vērā 2014. gada 12. marta rezolūciju par Pakistānas lomu reģionā un politiskajām attiecībām ar Eiropas Savienību[4],

–   ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A. tā kā Pendžābas kristiete Asia Bibi 2009. gadā tika arestēta un 2010. gadā saskaņā ar Pakistānas Kriminālkodeksa 295-C iedaļu notiesāta uz nāvi par zaimošanu; tā kā Lahoras Augstā tiesa 2014. gada 16. oktobrī noraidīja Asia Bibi apelāciju un atstāja spēkā spriedumu; tā kā 2014. gada 24. novembrī atbildētāja iesniedza apelāciju Augstākajā tiesā, un šī procedūra var ilgt vairākus gadus; tā kā Pakistānas prezidents apžēlošanas kārtībā joprojām var atcelt Lahoras Augstās tiesas lēmumu un amnestēt Asia Bibi;

B.  tā kā 2014. gada 7. novembrī kristiešu pāri Shama Bibi un Shahbaz Masih Pakistānas austrumos piekāva pūlis, apsūdzot viņus par Korāna lapu dedzināšanu; tā kā viņu ķermeņi tika sadedzināti ķieģeļu ceplī, turklāt daži ziņojumi liecina, ka viņi vēl bija dzīvi, kad tika iemesti krāsnī;

C. tā kā pēdējā laikā vairāki nāvessodi Pakistānas pilsoņiem ir piespriesti saistībā ar tiesību akta par zaimošanu pārkāpumiem, tostarp kristietim Sawan Masih, kurš, iespējams, apvainojoši izteicies par pravieti Muhamedu kādā sarunā, un kristiešu pārim Shafqat Emmanuel un Shagufta Kausar par, iespējams, pravieša apvainošanu īsziņā;

D. tā kā cilvēktiesību aktīvists un advokāts Rashid Rehman 2014. gada 7. maijā tika nogalināts; tā kā dažas nedēļas pirms tam Rashid Rehman tika izteikti draudi par to, ka viņš aizstāvēja lektoru, pret kuru bija sākta kriminālvajāšana saskaņā ar Pakistānas tiesību aktu par zaimošanu;

E.  tā kā Pakistānas izcelsmes Apvienotās Karalistes pilsonim Mohammad Asghar 2014. gada oktobrī Apvienotajā Karalistē diagnosticēja garīgu slimību, bet viņš joprojām atrodas ieslodzījumā par zaimošanu un cietuma uzraugs uz viņu šāva un ievainoja; ņemot vērā, ka provinces iestādes viņa uzbrucēju arestēja un apsūdzēja slepkavības mēģinājumā un astoņi citi cietuma uzraugi ir atstādināti no pienākumu pildīšanas;

F.  tā kā 45 gadus veco šiītu Tufail Haider 2014. gada 5. novembrī pratināšanas laikā nogalināja policists, kurš vēlāk apgalvoja, ka Tufail Haider izteicis nievājošas piezīmes par „pravieša Muhameda pavadoņiem”;

G. tā kā tiek ziņots, ka kopumā Pakistānā no 1987. gada līdz 2014. gadam oktobrim zaimošanā ir tikuši apsūdzēti 1 438 cilvēki, tostarp 633 musulmaņi, 494 ahmedi, 187 kristieši un 21 hinduists; tā kā kopš 1990. gada vismaz 60 cilvēku ir gājuši bojā pūļa vardarbības rezultātā ar zaimošanu saistītās lietās;

H. tā kā pašlaik cietumos saistībā ar apsūdzībām zaimošanā atrodas vairāki desmiti cilvēku, tostarp musulmaņi, hinduisti, kristieši un citi; tā kā līdz šim neviens nāves spriedums saistībā ar apsūdzībām par zaimošanu nav izpildīts, bet vairāki apsūdzētie ir gājuši bojā pūļa vardarbības rezultātā; tā kā zināmi reliģiskie līderi rada milzīgu spiedienu uz Pakistānas tiesu sistēmu, lai tiktu apstiprināti un izpildīti nāvessoda spriedumi, ko parasti pieņem zemākas instances tiesas; tā kā tiesvedība nereti ilgst daudzus gadus un tai ir postoša ietekme uz nevainīgiem Pakistānas pilsoņiem un viņu ģimenēm un kopienām;

I.   tā kā saistībā ar tiesību aktiem par zaimošanu Pakistānas reliģiskajām minoritātēm ir bīstami brīvi paust savu viedokli vai atklāti iesaistīties reliģiskās darbībās; tā kā ir labi dokumentēta šo tiesību aktu plaši izplatīta ļaunprātīga izmantošana; tā kā tā vietā, lai aizsargātu reliģiskās kopienas, šie tiesību akti ir radījuši plaši izplatītas bailes Pakistānas sabiedrībā; tā kā jebkādus mēģinājumus reformēt šos tiesību aktus vai to piemērošanu aptur draudi un slepkavības; tā kā mēģinājumi apspriest šos jautājumus plašsaziņas līdzekļos gan tiešsaistē, gan bezsaistē bieži saskaras ar draudiem un apspiešanu, tostarp no valdības puses;

J.   tā kā Pakistānai ir svarīga loma Dienvidāzijas stabilitātes veicināšanā un tādēļ varētu cerēt, ka tā rādīs piemēru tiesiskuma un cilvēktiesību stiprināšanā;

K. tā kā Pakistāna ir nesen ratificējusi septiņus no deviņiem galvenajiem cilvēktiesību dokumentiem, tostarp Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem, kurā ir daudzas normas par tieslietu sistēmu, tiesībām uz taisnīgu tiesu, vienlīdzību likuma priekšā un nediskrimināciju;

L.  tā kā, izmantojot ANO cilvēktiesību mehānismus, Pakistāna ir aicināta atcelt tiesību aktus par zaimošanu vai vismaz nekavējoties ieviest drošības pasākumus, lai novērstu iespēju, ka šos tiesību aktus ļaunprātīgi izmanto iedzīvotāju vajāšanai, kuri turklāt nereti pārstāv reliģisko minoritāšu kopienas;

M. tā kā ES un Pakistāna ir padziļinājušas un paplašinājušas divpusējos kontaktus un kā piemērus tam var minēt 2012. gada martā sākto ES un Pakistānas attiecību stiprināšanas piecgades plānu un otro ES un Pakistānas stratēģisko dialogu, kas notika 2014. gada 25. martā; tā kā ES un Pakistānas attiecību stiprināšanas piecgades plāna mērķis ir veidot stratēģiskas attiecības un partnerību mieram un attīstībai, pamatojoties uz kopīgām vērtībām un principiem;

N. tā kā 2014. gada 1. janvārī Pakistāna pirmo reizi sāka dalību VPS+ sistēmā; tā kā ar šo sistēmu būtu jānodrošina spēcīgs stimuls ievērot galvenās cilvēktiesības un darba tiesības, kā arī vides un labas pārvaldības principus,

1.  pauž dziļas bažas un skumjas par Lahoras Augstās tiesas 2014. gada 16. oktobra lēmumu, ar kuru tika apstiprināts Asia Bibi pasludinātais nāvessods par zaimošanu; aicina Augstāko tiesu steidzami un nekavējoties sākt tiesvedību par šo lietu un savā spriedumā atbalstīt tiesiskumu un pilnīgu cilvēktiesību ievērošanu;

2.  aicina Pakistānas tiesas arī steidzami sākt pārskatīt Sawan Masih, Mohammad Asgar, Shafqat Emmanuel un viņa sievai Shagufta Kausar, kā arī visiem citiem tiem pilsoņiem piespriestos nāvessodus, kas šobrīd gaida nāvessoda izpildi, jo viņi ir tikuši apsūdzēti par zaimošanas tiesību aktu pārkāpšanu;

3.  stingri nosoda Shama Bibi un Shahbaz Masih slepkavības un izsaka līdzjūtību viņu ģimenēm, kā arī visu to cilvēku ģimenēm, kuri kā nevainīgi upuri ir tikuši nogalināti Pakistānas zaimošanas tiesību aktu dēļ; prasa saukt pie atbildības šajos nodarījumos vainīgos; pieņem zināšanai Pendžābas valdības lēmumu izveidot komiteju nolūkā paātrināt izmeklēšanu par Shama Bibi un Shahbaz Masih slepkavībām un norīkot papildu policijas aizsardzību provinces kristiešu rajoniem; tomēr uzsver nepieciešamību likvidēt nesodāmības gaisotni un veikt plašākas reformas, lai risinātu jautājumu par vardarbību pret reliģiskajām minoritātēm, kas Pakistānā joprojām ir plaši izplatīta;

4.  pauž dziļas bažas par to, ka strīdīgie tiesību akti par zaimošanu rosina uz to ļaunprātīgu izmantošanu, kas var ietekmēt visu reliģisko pārliecību cilvēkus Pakistānā; pauž īpašas bažas par to, ka tiesību akti par zaimošanu, pret kuriem publiski iebilda bijušais ministrs Shahbaz Bhatti, bijušais gubernators Salman Taser un Rashid Rehman, kuri tika nogalināti tādēļ, ka viņi iestājās par iecietību reliģijas jautājumos, Pakistānā arvien vairāk tiek izmantoti, lai vērstos pret neaizsargātām minoritāšu grupām, tostarp ahmediem un kristiešiem;

5.  aicina Pakistānas valdību rūpīgi pārskatīt pret zaimošanu vērstos tiesību aktus un to pašreizējo piemērošanu, jo īpaši kriminālkodeksa 295.B un C pantu, kuri paredz obligātu mūža ieslodzījumu (295.B un C pants) vai pat nāvessodu (295.C pants) apsūdzības gadījumā par zaimošanu, nolūkā šos tiesību aktus atcelt; aicina Pakistānas valdību atcelt nāvessodu, tostarp par zaimošanu vai apostāziju, un ieviest drošības pasākumus, lai novērstu iespēju, ka šīs tiesību normas par zaimošanu vai apostāziju izmanto ļaunprātīgi;

6.  aicina Pakistānas varas iestādes garantēt tiesu neatkarību, tiesiskumu un pienācīgu tiesvedības procesu atbilstoši starptautiskajiem standartiem, tostarp ņemot vērā ieteikumus, ko nesen sagatavojis ANO īpašais referents par tiesnešu un advokātu neatkarību; turklāt aicina Pakistānas varas iestādes nodrošināt pietiekamu aizsardzību visiem tiem cilvēkiem, pret kuriem izskata lietas par zaimošanu, tostarp aizsargājot tiesnešus pret ārēju spiedienu, aizsargājot apsūdzētos un viņu ģimenes un kopienas pret pūļa vardarbību, un nodrošinot risinājumus tiem, kas ir attaisnoti, taču nevar atgriezties savās dzimtajās vietās;

7.  atgādina, ka Pakistānas konstitūcija garantē reliģiskās pārliecības brīvību un minoritāšu tiesības; atzinīgi vērtē pasākumus, kurus Pakistānas valdība kopš 2008. gada novembra īsteno reliģisko minoritāšu interesēs, piemēram, paredzot minoritātēm 5 % kvotu federālajā darbvietu sektorā, atzīstot ne tikai musulmaņu, bet arī citu ticību pārstāvju svētku dienas un pasludinot Nacionālo minoritāšu dienu;

8.  mudina Pakistānas valdību tomēr pielikt lielākus centienus, lai veicinātu reliģiju savstarpējo saprašanos, aktīvi risinātu reliģiskā saspīlējuma situāciju, kas vērojams sabiedrības pārstāvju vidū, cīnītos pret reliģisku neiecietību, vardarbību un iebiedēšanu, kā arī vērstos pret faktisku vai šķietamu nesodāmību;

9.  stingri nosoda visus vardarbības aktus pret reliģiskajām kopienām, kā arī visu veidu diskrimināciju un neiecietību reliģiskās ticības un pārliecības dēļ; uzsver, ka tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību ir vienas no cilvēka pamattiesībām; turklāt uzsver, ka visi pakistānieši neatkarīgi no viņu ticības vai reliģiskās pārliecības ir jāciena un viņu cilvēktiesības ir jāveicina un jāaizsargā;

10. aicina EĀDD un Komisiju izmantot visus to rīcībā esošos instrumentus, tostarp tos, kas formulēti ES pamatnostādnēs par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību, lai palīdzētu reliģiskajām kopienām un izdarītu spiedienu uz Pakistānas valdību darīt vairāk reliģisko minoritāšu aizsardzībai; šajā sakarā atzinīgi vērtē ES īpašā pārstāvja cilvēktiesību jautājumos neseno vizīti Pakistānā un tur notikušās apspriedes;

11. uzsver, ka VPS+ statusa piešķiršana ir balstīta uz nosacījumiem un cita starpā paredz, ka ir jāratificē un jāīsteno 27 starptautiskas konvencijas, kā norādīts jaunās VPS pamatregulas VIII pielikumā, no kurām lielākā daļa attiecas uz cilvēktiesībām, un uzsver arī to, ka ES var nolemt atņemt VPS+ preferences, ja kāda valsts savas saistības nepilda;

12. mudina EĀDD un Komisiju stingri uzraudzīt to, kā Pakistāna pilda savas saistības saistībā ar VPS+, kā arī sekmēt un aizstāvēt cilvēktiesības Pakistānā;

13. aicina EĀDD un Komisiju strādāt ar Pakistānas varas iestādēm, lai reformētu to, kā tiek izmantoti tiesību akti par zaimošanu, tostarp īstenojot iepriekš 5. punktā minētos pasākumus;

14. mudina Pakistānas valdību strādāt ar ANO struktūrām, tostarp ANO īpašo referentu par tiesnešu un advokātu neatkarību, lai risinātu pamatotas bažas par cilvēktiesību problēmām;

15. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, ANO Cilvēktiesību padomei, kā arī Pakistānas valdībai un parlamentam.