KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Sudānu, Dr. Amin Mekki Medani lietu
17.12.2014 - (2014/3000(RSP))
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
Verts/ALE (B8‑0389/2014)
PPE (B8‑0390/2014)
ECR (B8‑0391/2014)
S&D (B8‑0392/2014)
EFDD (B8‑0393/2014)
ALDE (B8‑0394/2014)
GUE/NGL (B8‑0395/2014)
Cristian Dan Preda, Joachim Zeller, Davor Ivo Stier, Bogdan Brunon Wenta, Elmar Brok, Lorenzo Cesa, Tunne Kelam, Monica Macovei, Philippe Juvin, Maurice Ponga, Franck Proust, Andrej Plenković, Jaromír Štětina, Francesc Gambús, Jarosław Wałęsa, Giovanni La Via, Dubravka Šuica, David McAllister, Jeroen Lenaers, Lara Comi, Tomáš Zdechovský, Seán Kelly, Eduard Kukan, Csaba Sógor, Inese Vaidere, Tadeusz Zwiefka, Alessandra Mussolini, Stanislav Polčák, Andrzej Grzyb, Pál Csáky, Pavel Svoboda, Michaela Šojdrová, Marijana Petir, Gabrielius Landsbergis, Anna Záborská PPE grupas vārdā
Josef Weidenholzer, Victor Boştinaru, Elena Valenciano, Richard Howitt, Ana Gomes, Enrique Guerrero Salom, Krystyna Łybacka, Miroslav Poche, Norbert Neuser, Nicola Caputo, Alessia Maria Mosca, Kashetu Kyenge, Liisa Jaakonsaari, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Andi Cristea, Alessandra Moretti, Goffredo Maria Bettini, Hugues Bayet, Marc Tarabella, Marlene Mizzi, Miriam Dalli, Michela Giuffrida, Doru-Claudian Frunzulică, Neena Gill, Vilija Blinkevičiūtė S&D grupas vārdā
Charles Tannock, Mark Demesmaeker, Jana Žitňanská, Arne Gericke ECR grupas vārdā
Louis Michel, Frédérique Ries, Ramon Tremosa i Balcells, Ivo Vajgl, Pavel Telička, Juan Carlos Girauta Vidal, Izaskun Bilbao Barandica, Marietje Schaake, Ivan Jakovčić, Fernando Maura Barandiarán, Jozo Radoš, Petras Auštrevičius, Antanas Guoga, Marielle de Sarnez, Javier Nart, Johannes Cornelis van Baalen, Dita Charanzová, Gérard Deprez ALDE grupas vārdā
Marie-Christine Vergiat GUE/NGL grupas vārdā
Judith Sargentini, Barbara Lochbihler, Ernest Urtasun, Maria Heubuch, Heidi Hautala Verts/ALE grupas vārdā
Ignazio Corrao, Fabio Massimo Castaldo EFDD grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Sudānu, Dr. Amin Mekki Medani lietu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Sudānu,
– ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes neatkarīgā eksperta 2013. gada 18. septembra ziņojumu par cilvēktiesību stāvokli Sudānā,
– ņemot vērā ES 2014. gada 15. jūlija paziņojumu par politiskos ieslodzīto atbrīvošanu Sudānā,
– ņemot vērā ES Ārlietu padomes 2014. gada 11. novembra secinājumus par Sudānu,
– ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes neatkarīgā eksperta 2014. gada 4. septembra ziņojumu par cilvēktiesību stāvokli Sudānā,
– ņemot vērā nacionālā dialoga un konstitucionālā procesa nolīgumus, kas Adisabebā parakstīti 2014. gada 4. septembrī;
– ņemot vērā „Sudānas aicinājuma” deklarāciju par pilsoniskas un demokrātiskas valsts izveidi,
– ņemot vērā Sudānas valsts cilvēktiesību plānu, kas pieņemts 2013. gadā, pamatojoties uz visu cilvēku universāluma un taisnīguma principiem,
– ņemot vērā tā 2014. gada 25. novembra rezolūciju par ES un globālo regulējumu attīstības jomā pēc 2015. gada[1],
– ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,
– ņemot vērā 1979. gada 18. decembra ANO Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW),
– ņemot vērā Johannesburgas principus par valsts drošību, vārda brīvību un piekļuvi informācijai (ANO dok. E/CN.4/1996/39 (1996)),
– ņemot vērā 2005. gada Sudānas Vispārējo miera nolīgumu (VMN);
– ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,
– ņemot vērā Kotonū nolīgumu,
– ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,
A. tā kā 2014. gada 6. decembrī valsts izlūkošanas un drošības dienesti (NISS) arestēja plaši pazīstamo cilvēktiesību aktīvistu un Sudānas cilvēktiesību uzraugu (SHRM), bijušo prezidentu Dr. Amin Mekki Medani viņa mājās Hartumā;
B. tā kā pastāv nopietnas bažas par Dr. Medani drošību, jo viņam jau ir 76 gadi un slikts veselības stāvoklis; tā kā tiek apgalvots, ka NISS viņam aizlieguši apcietinājumā līdzi ņemt nepieciešamās zāles;
C. tā kā Dr. Medani vienmēr ir paudis stingru apņemšanos attiecībā uz cilvēktiesībām, humānismu un tiesiskumu un ir ieņēmis augstus amatus dažādās valsts un starptautiskās iestādēs, tostarp Sudānas tiesu iestādēs, Sudānas demokrātiskajā pārejas valdībā (kā ministru kabineta loceklis miera jautājumos), un ANO; tā kā viņš ir pārstāvējis pārkāpumos cietušos un ir pastāvīgi paudis nosodījumu varas ļaunprātīgai izmantošanai, turklāt 2013. gadā ES delegācija Sudānā par viņa pūlēm cilvēktiesību veicināšanā uz vietas un starptautiski viņam piešķīra balvu par varonību cilvēktiesību jomā;
D. tā kā Dr. Medani tika arestēts neilgi pēc viņa atgriešanās no Adisabebā, kur viņš pilsoniskās sabiedrības organizāciju vārdā parakstīja „Sudānas aicinājumu” –– apņemšanos sekmēt dažādos Sudānas reģionos notiekošo konfliktu izbeigšanu un virzīt tiesiskas, institucionālas un ekonomiskas reformas; tā kā opozīcijas Nacionālā konsensa foruma līderis Farouk Abu Issa un Dr. Farah Ibrahim Mohamed Alagar tika arestēti līdzīgā veidā;
E. tā kā deklarāciju, kas uzliek tās parakstītājiem pienākumu pārtraukt karus un konfliktus, parakstīja politisko un opozīcijas partiju, tostarp Nacionālās Umma partijas, Nacionālo konsensa spēku un Sudānas Revolucionārās frontes (SRF) pārstāvji; tā kā šī deklarācija ir 2014. gada 8. augusta Parīzes deklarācijas sastāvdaļa un to ir parakstījušas SRF un Nacionālās Umma partija, pēdējo no kurām pārstāvēja Sadiq Al Mahdi;
F. tā kā Dr. Medani arests liecina par Sudānas iestāžu represīvo politiku, ko tās īstenoja, lai traucētu likumīgām, mierīgām politiskajām debatēm, un ko tās izmantoja, lai ierobežotu uzskatu, vārda un biedrošanās brīvību, un tas ir vēl viens piemērs NISS īstenotai, nelikumīgai un patvaļīgai aizturēšanai;
G. tā kā valdību galvenais pienākums ir novērst pilsoņu politiskās, ekonomiskās un sociālās bažas; tā kā konflikts starp valdību un iedzīvotājiem ir jārisina ar politiskiem līdzekļiem sarunu ceļā;
H. tā kā Sudāna ir nonākusi politiskā dialoga kritiskajā posmā, kurā tādas personas kā Dr. Medani ir ļoti nepieciešamas, lai ar savām zināšanām sekmētu reformu procesu,
1. stingri nosoda Dr. Medani un citu miermīlīgo aktīvistu patvaļīgo arestu un aizturēšanu, to uzskatot par viņu miermīlīgo un likumīgo politisko un cilvēktiesību aktivitāšu prettiesisku pārtraukšanu; prasa viņus nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot;
2. joprojām pauž bažas par pašreizējo aizturēšanu un opozīcijas partijas biedru, jauniešu aktīvistu, cilvēktiesību aizstāvju un žurnālistu stāvokli Sudānā; aicina Sudānas valdību nodrošināt vārda, pulcēšanās un biedrošanās brīvības miermīlīgu īstenošanu; aicina Sudānas iestādes izbeigt cilvēktiesību aizstāvju un politisko aktīvistu visa veida vajāšanu un iebiedēšanu un ievērot attiecīgās starptautiskās normas un standartus;
3. aicina Sudānas iestādes saskaņā ar starptautiskajām tiesībām atjaunot un ievērot cilvēktiesības un pamatbrīvības, tostarp vārda brīvību, pulcēšanās brīvību, reliģiskās pārliecības brīvību, sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesību; uzsver, ka tiesiskuma un iedzīvotāju pamattiesību stingrākā ievērošanā liela nozīme ir neatkarīgām, objektīvām un pieejamām tiesu iestādēm;
4. aicina Sudānas valdību pārskatīt Valsts drošības aktu, kas ļauj aizdomās turamos turēt apcietinājumā līdz četrarpus mēnešiem, neizskatot lietu tiesā, un arī aicina Sudānas valdību veikt tiesību sistēmas reformu saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesību normām;
5. atzinīgi vērtē to, ka ir parakstīti nacionālā dialoga un konstitucionālā procesa nolīgumi, kuros visi grupējumi tiek aicināti atteikties no vardarbības politisko pārmaiņu panākšanai un ir pausta apņemšanās nekavējoties sākt nacionālo dialogu un sarunas; uzsver, ka nozīmīgs ir nacionālā dialoga process, kas ir labākā iespēja, kā Sudānā panākt valsts mēroga mieru, samierināšanos un demokrātisku pārvaldību;
6. tomēr joprojām ir ļoti nobažījies par konfliktiem, kas turpinās Sudānā, sevišķi Dārfūrā, Dienvidkordofānā un Zilajā Nīlā, un par humanitāro tiesību un cilvēktiesību normu pārkāpumiem, kuri ar tiem saistīti, kā arī par nopietnu ārkārtas humanitāro situāciju, kas turpina izraisīt milzīgas cilvēku ciešanas un pārvietošanu iekšzemē un apdraud stabilitāti reģionā;
7. no jauna — kā pausts arī nacionālajā dialogā — atkārto, ka būtu jānotiek konstruktīvam dialogam, tajā piedaloties opozīcijas partijām un pilsoniskajai sabiedrībai, tostarp sieviešu grupām; uzsver, ka dialogā vajadzētu iekļaut ieinteresētās personas no visiem Sudānas reģioniem un tam būtu jāatspoguļo visa Sudānas etniskā, reliģiskā un kultūras daudzveidība;
8. mudina visas puses, izmantojot nacionālo dialogu, tostarp attiecībā uz visu grupu identitāti un sociālo vienlīdzību, risināt Sudānas iekšējos konfliktus un tādas problēmas kā sociālekonomiskā marginalizācija, resursu nevienlīdzīga sadale, politiska atstumtība un nepietiekama sabiedrisko pakalpojumu pieejamība; šajā sakarībā atbalsta jaunu un iekļaujošu pārvaldības kārtību, galīgo konstitūciju un ceļvedi valsts vēlēšanu rīkošanai;
9. uzsver, ka nacionālais dialogs būs veiksmīgs tikai tad, ja tas notiks apstākļos, kad ir garantēta vārda brīvība, plašsaziņas līdzekļu brīvība, biedrošanās un pulcēšanās brīvība; tāpēc prasa atbrīvot visus politiskos ieslodzītos un nekavējoties izbeigt patvaļīgas aizturēšanas praksi; aicina Sudānas valdību atcelt nāvessodu, kas joprojām ir spēkā, un aizstāt nāvessoda spriedumus ar citiem piemērotiem sankciju veidiem;
10. aicina Komisiju un EĀDD turpināt atbalstīt dialogu starp Sudānu un Dienvidsudānu, un kaimiņvalstīm, lai pilnībā īstenotu 2005. gada Vispārējo miera nolīgumu, kā arī 2012. gada Adisabebas nolīgumus un risinātu visus vēl neatrisinātos jautājumus;
11. aicina Komisiju un EĀDD atbalstīt nacionālo dialogu, Āfrikas Savienības Augsta līmeņa īstenošanas darba grupu, kā arī ANO un Āfrikas Savienības kopīgo īpašo pārstāvi Dārfurā un izsaka atzinību prezidentam Mbeki par viņa centieniem veicināt īstu nacionālo dialogu;
12. pauž bažas par to, ka Sudānā turpinās un bieži notiek sieviešu tiesību pārkāpumi, jo īpaši saskaņā ar Kriminālkodeksa 152. pantu; mudina Sudānas iestādes nekavējoties parakstīt un ratificēt ANO Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu;
13. aicina Sudānas valdību, opozīciju un bruņotās kustības izmantot nacionālā dialoga radīto impulsu, lai apliecinātu vadības spējas, kādas nepieciešamas, lai Sudānu ievirzītu uz miera, labklājības un tiesiskuma ceļa; vēlreiz uzsver, ka svarīgi ir novērst nesodāmību;
14. pauž bažas par humanitārās situācijas pasliktināšanos daudzos Sudānas reģionos un sevišķi par piekļuves ierobežojumiem, kas joprojām attiecas uz starptautiskās humānās palīdzības aģentūrām un organizācijām; vēlreiz aicina Sudānas valdību un bruņotās kustības saskaņā ar starptautiskajiem humanitārajiem principiem garantēt drošu, savlaicīgu un netraucētu iespēju humānās palīdzības aģentūrām sniegt humāno palīdzību visos reģionos, jo īpaši konflikta skartajās teritorijās;
15. nosoda valdības apstiprināto NVO likumu, kas ierobežo NVO spēju sniegt visnepieciešamāko humāno palīdzību Sudānai, un padara sarežģītākus nevalstiskajām organizācijām jau tā grūtos apstākļus šajā valstī, kurus raksturo aizvien uztraucošāka tendence aizskart humānās palīdzības darbiniekus un iejaukties viņu darbā, kā arī represijas pret pilsonisko sabiedrību un demokrātiskajām brīvībām;
16. aicina ES un tās dalībvalstis saglabāt savu apņemšanos atbalstīt Sudānu un Sudānas tautu pārejā uz iekšēji reformētu demokrātiju;
17. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Sudānas valdībai, Āfrikas Savienībai, ANO ģenerālsekretāram, ĀKK un ES Parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājiem un Panāfrikas parlamentam.
- [1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0059.