Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Turciju,

–   ņemot vērā 2014. gada 16. decembrī pieņemtos Vispārējo lietu padomes secinājumus,

–   ņemot vērā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra 2014. gada 15. decembra paziņojumu,

–   ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu komisāra 2014. gada 14. decembra kopīgo paziņojumu,

–   ņemot vērā 2014. gada 8. oktobrī publicēto 2014. gada progresa ziņojumu par Turciju,

–   ņemot vērā Komisijas 2014. gada 26. augusta indikatīvo stratēģijas dokumentu par Turciju (2014–2020),

–   ņemot vērā 1996. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, jo īpaši tā 19. pantu,

–   ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A. tā kā 2014. gada 14. decembrī Turcijas policija arestēja žurnālistus un plašsaziņas līdzekļu vadošos darbiniekus, tostarp laikraksta Zaman galveno redaktoru Ekrem Dumanlı un Samanyolu audiovizuālās grupas ģenerāldirektoru Hidayet Karaca; tā kā Stambulas tiesneša izdotajā rīkojumā ir teikts, ka par šīm personām tiek veikta kriminālizmeklēšana par tādas organizācijas veidošanu, kas „ar spiedienu, iebiedēšanu un draudiem ir mēģinājusi pārņemt valsts varu”, ko veikusi, „melojot, liedzot cilvēkiem brīvību un viltojot dokumentus”;

B.  tā kā vairākas 2014. gada decembrī arestētās personas ir atbrīvotas; tā kā 2014. gada 19. decembrī Stambulas tiesa paziņoja par Ekrem Dumanlı atbrīvošanu uz pārbaudes laiku un ceļošanas aizlieguma piemērošanu viņam līdz kriminālizmeklēšanas beigām, savukārt Hidayet Karaca līdz izmeklēšanas beigām turpinās atrasties apcietinājumā; tā kā 2014. gada 31. decembrī Stambulas tiesa noraidīja prokurora iebildumus Ekrem Dumanlı un septiņu citu personu atbrīvošanai;

C. tā kā valdības reakcija uz apsūdzībām korupcijā 2013. gada decembrī radīja ļoti dziļas bažas par tiesu sistēmas neatkarību un objektivitāti un apliecināja aizvien lielāku neiecietību pret politisko opozīciju, publiskiem protestiem un kritiski noskaņotiem plašsaziņas līdzekļiem;

D. tā kā Turcijā jau ir ļoti liels to žurnālistu skaits, kuri ir ieslodzīti un kuri gaida tiesu, un dažu iepriekšējo gadu laikā ir palielinājies spiediens uz plašsaziņas līdzekļiem, tostarp audiovizuālo grupu īpašniekiem un vadošajiem darbiniekiem, kā arī tiešsaistes un sociālo plašsaziņas līdzekļu platformām; tā kā politiķu paustie iebiedējošie paziņojumi un uzsāktās lietas pret kritiski noskaņotajiem žurnālistiem, kā arī plašsaziņas līdzekļu nozares īpašumtiesību struktūra ir izraisījusi plašsaziņas līdzekļu īpašnieku un žurnālistu pašcenzūru, kā arī žurnālistu atlaišanu no darba; tā kā Turcijas valdība, apsūdzot žurnālistus, galvenokārt piemēro valsts Pretterorisma likumu un Krimināllikuma pantus par teroristu organizācijām;

E.  tā kā 2015. gada 6. janvārī Dijarbakirā tika arestēta Nīderlandes korespondente Frederike Geerdink, nopratināta policijā un tajā pašā dienā atbrīvota pēc tam, kad iejaucās Nīderlandes ārlietu ministrs, kurš tieši tajā laikā atradās vizītē Turcijā, un 7. janvārī citu Nīderlandes žurnālistu Mehmet Ülger arestēja, ierodoties Stambulas lidostā, nopratināja policijas iecirknī un vēlāk tajā pašā dienā atbrīvoja;

F.  tā kā tiesiskuma un pamattiesību, tostarp vārda brīvības ievērošana ir ES pamatvērtības, kuras Turcijai ir oficiāli jāievēro, ņemot vērā tās pieteikumu dalībai ES un ar to saistītās sarunas, kā arī šīs vērtības liek ievērot dalība Eiropas Padomē;

G. tā kā ES un tās dalībvalstis ir stingri kritizējušas 2014. gada 14. decembra arestus, paužot, ka tie nav savienojami ar Eiropas vērtībām un ar plašsaziņas līdzekļu brīvību; tā kā prezidents R. T. Erdogan ir stingri noraidījis ES pausto kritiku,

1.  nosoda nesenos policijas uzbrukumus un vairāku žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu darbinieku aizturēšanu Turcijā 2014. gada 14. decembrī; uzsver, ka šīs darbības liek apšaubīt tiesiskuma un plašsaziņas līdzekļu brīvības ievērošanu, kas ir viens no demokrātijas pamatprincipiem;

2.  atgādina, ka brīva un plurālistiska prese ir ikvienas demokrātijas būtisks elements, tāpat kā pienācīga lietu iztiesāšana, nevainīguma prezumpcija un tiesu iestāžu neatkarība; tādēļ uzsver, ka saistībā ar jaunākajiem arestiem visās lietās i) jāsniedz plaša un pārredzama informācija par apsūdzībām, kas apsūdzētajiem izvirzītas; ii) visiem apsūdzētajiem jāpiešķir pilnīga pieeja apsūdzošajiem pierādījumiem un pilnīgas tiesības uz aizstāvību; iii) jānodrošina, ka lietas izskata pienācīgi, lai apsūdzību patiesumu noteiktu nekavējoties un bez vērā ņemamām šaubām; atgādina Turcijas varas iestādēm, ka attiecībās ar plašsaziņas līdzekļiem un žurnālistiem ir jāievēro vislielākā gādība, jo vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvībai joprojām ir centrālā loma, lai varētu pastāvēt demokrātiska un atvērta sabiedrība;

3.   pauž bažas par atpakaļrāpulību demokrātisko reformu procesā, jo īpaši valdības aizvien mazāko iecietību pret publiskiem protestiem un kritiski noskaņotiem plašsaziņas līdzekļiem; šajā ziņā atzīmē, ka 2014. gada 14. decembra aresti ir nosodāma rīcība, ar ko palielina spiedienu un ierobežojumus uz presi un plašsaziņas līdzekļu izdevumiem, ietverot interneta sociālos plašsaziņas līdzekļus un forumus; atzīmē, ka tīmekļa vietņu slēgšana Turcijā notiek neproporcionālos apmēros; nosoda to, ka daudzi žurnālisti atrodas pirmstiesas apcietinājumā, kuri ar to jau ir saņēmuši sodu, un aicina Turcijas tiesu iestādes pēc iespējas drīz pārskatīt un risināt šīs lietas;

4.  prasa Turcijai strādāt pie reformām, ar kurām jānodrošina atbilstīgas pārbaudes un līdzsvarota kārtība, pilnībā garantējot brīvību, tostarp domas, vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu;

5.  uzsver, cik būtiska ES paplašināšanās procesā ir preses brīvība un demokrātisko vērtību ievērošana; uzsver, ka vairāki Turcijas tiesiskā regulējuma noteikumi un tiesu iestāžu darbinieku rīcība, interpretējot šos noteikumus, joprojām rada šķēršļus vārda brīvībai, tostarp plašsaziņas līdzekļu brīvībai; atgādina, ka vārda brīvība un plašsaziņas līdzekļu plurālisms ir Eiropas pamatvērtības un ka demokrātiskā sabiedrībā neatkarīga prese ir izšķirošs elements, jo tā ļauj pilsoņiem, pamatojoties uz iegūto informāciju, aktīvi piedalīties kolektīvajos lēmumu pieņemšanas procesos un tādējādi nostiprina demokrātiju; šajā ziņā mudina Turcijas valdību prioritārā kārtā pievērsties plašsaziņas līdzekļu brīvības jautājumam un nodrošināt atbilstīgu tiesisko regulējumu, kas saskaņā ar starptautiskajiem standartiem garantē plurālismu; turklāt prasa pārtraukt spiedienu un iebiedēšanu pret kritiski noskaņotiem plašsaziņas līdzekļiem un žurnālistiem;

6.  norāda, ka Rīcības plāns par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpumu novēršanu neparedz pārskatīt visus attiecīgos Pretterorisma likuma un Kriminālkodeksa noteikumus, kas tiek izmantoti vārda brīvības ierobežošanai; uzsver, ka šajos tiesību aktos reformas ir vajadzīgas prioritārā kārtā;

7.  uzsver — kā to 2014. gada 16. decembrī apstiprināja Padome —, ka Pirmspievienošanās palīdzības instrumentā (IPA II) 2014.–2020. gadam ir paredzēts prasīt lielāku atbilstību starp finansiālo palīdzību un kopējo progresu, kāds panākts pirmspievienošanās stratēģijas īstenošanā, ietverot pamattiesību un pamatbrīvību pilnīgu ievērošanu;

8.  prasa Pirmspievienošanās atbalsta instrumenta ietvaros lielāku uzmanību pievērst neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem; turklāt šajā ziņā uzsver, cik svarīgi ir arī atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, jo tikai pārredzama un labi funkcionējoša pilsoniskā sabiedrība var radīt uzticību un paļāvību starp dažādajām darbīgas un demokrātiskas sabiedrības grupām;

9.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos un Turcijas valdībai un parlamentam.