KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Krieviju, it īpaši Alekseja Navaļnija lietu
14.1.2015 - (2015/2503(RSP))
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
Verts/ALE (B8‑0046/2015)
ECR (B8‑0047/2015)
ALDE (B8‑0048/2015)
EFDD (B8‑0049/2015)
S&D (B8‑0055/2015)
PPE (B8‑0059/2015)
Cristian Dan Preda, Elmar Brok, Arnaud Danjean, Tunne Kelam, Giovanni La Via, Eduard Kukan, Dubravka Šuica, Bogdan Brunon Wenta, David McAllister, Csaba Sógor, Jiří Pospíšil, Seán Kelly, Jarosław Wałęsa, Andrej Plenković, Monica Macovei, Andrzej Grzyb, Michaela Šojdrová, Tomáš Zdechovský, Jaromír Štětina, Davor Ivo Stier, Jeroen Lenaers, Luděk Niedermayer, Inese Vaidere, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Stanislav Polčák, Pavel Svoboda, Gabrielius Landsbergis PPE grupas vārdā
Josef Weidenholzer, Knut Fleckenstein, Richard Howitt, Liisa Jaakonsaari, Nicola Caputo, Enrico Gasbarra, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Goffredo Maria Bettini, Kashetu Kyenge, Krystyna Łybacka, Vilija Blinkevičiūtė, Elena Valenciano, Pier Antonio Panzeri, Michela Giuffrida, Marc Tarabella, Victor Negrescu, Viorica Dăncilă, Miriam Dalli, Afzal Khan, Miroslav Poche S&D grupas vārdā
Charles Tannock, Mark Demesmaeker, Ryszard Antoni Legutko, Ryszard Czarnecki, Jana Žitňanská, Stanisław Ożóg, Karol Karski, Zbigniew Kuźmiuk, Ruža Tomašić, Tomasz Piotr Poręba, Jadwiga Wiśniewska, Kazimierz Michał Ujazdowski, Hans-Olaf Henkel ECR grupas vārdā
Guy Verhofstadt, Urmas Paet, Beatriz Becerra Basterrechea, Dita Charanzová, Gérard Deprez, Martina Dlabajová, Ivan Jakovčić, Petr Ježek, Marielle de Sarnez, Kaja Kallas, Ilhan Kyuchyuk, Fernando Maura Barandiarán, Louis Michel, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Robert Rochefort, Jozo Radoš, Marietje Schaake, Pavel Telička, Ramon Tremosa i Balcells, Ivo Vajgl, Johannes Cornelis van Baalen ALDE grupas vārdā
Heidi Hautala, Tamás Meszerics, Bodil Ceballos, Bart Staes, Barbara Lochbihler Verts/ALE grupas vārdā
Fabio Massimo Castaldo, Ignazio Corrao, Valentinas Mazuronis EFDD grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Krieviju, it īpaši Alekseja Navaļnija lietu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Krievijas konstitūciju, jo īpaši tās 118. pantu, kurā noteikts, ka tieslietas Krievijas Federācijā pārvalda tikai tiesas, un 120. pantu, kurā noteikts, ka tiesneši ir neatkarīgi un pakļauti tikai Krievijas konstitūcijai un federālajiem likumiem; ņemot vērā iepriekšējos ziņojumus un rezolūcijas par Krieviju, jo īpaši 2012. gada 23. oktobra rezolūciju par kopējiem vīzas saņemšanas ierobežojumiem Krievijas amatpersonām, kuras iesaistītas Sergeja Magņicka lietā[1], 2013. gada 13. jūnija rezolūciju par tiesiskumu Krievijā[2], 2014. gada 13. marta rezolūciju par Krieviju — Bolotnaja laukuma notikumos iesaistīto demonstrantu notiesāšana[3], 2014. gada 23. oktobra rezolūciju par nevalstiskās organizācijas Memorial (Saharova balvas 2009. gada laureāte) slēgšana Krievijā[4] un Eiropas Parlamenta 2014. gada 2. aprīļa ieteikumu Padomei par kopēju vīzas saņemšanas ierobežojumu noteikšanu Krievijas amatpersonām, kuras iesaistītas Sergeja Magņicka lietā[5],
− ņemot vērā 2013. gada 11. decembra rezolūciju par 2012. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā[6],
− ņemot vērā Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos / Komisijas priekšsēdētāja vietnieces 2014. gada 30. decembra paziņojumu par Alekseja Navaļnija un viņa brāļa Oļega Navaļnija notiesāšanu Zamoskvoreckas tiesā,
− ņemot vērā ES un Krievijas 2013. gada 28. novembra apspriedes par cilvēktiesību jautājumiem,
− ņemot vērā spēkā esošo Partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN) starp ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses, un apturētās sarunas par jaunu ES un Krievijas nolīgumu;
– ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,
A. tā kā Krievijas Federācija ir Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pilntiesīga locekle un ir parakstījusi attiecīgo ANO deklarāciju, tādējādi apņemoties ievērot demokrātijas, tiesiskuma un pamatbrīvību, kā arī cilvēktiesību ievērošanas principus; tā kā pēdējos mēnešos daudzos gadījumos ir nopietni pārkāpts tiesiskums un pieņemti ierobežojoši tiesību akti, pastāv nopietnas bažas par to, vai Krievija pilda starptautiskajos un valsts tiesību aktos noteiktās saistības; un tā kā Eiropas Savienība vairākkārt ir piedāvājusi papildu palīdzību un specializētās zināšanas, izmantojot arī partnerību modernizācijai, lai Krievija spētu modernizēt un uzturēt savu konstitucionālo un tiesisko kārtību atbilstīgi Eiropas Padomes standartiem; tā kā ir daudzi tiesvedības procesi, kas tiek īstenoti ar politiski motivētu pamatojumu, lai izskaustu politisko konkurenci un iebiedētu pilsonisko sabiedrību, kā arī atturētu iedzīvotājus no piedalīšanās publiskos mītiņos un protestos, kuros tiek pausts protests pret pašreizējiem šīs valsts vadītājiem;
B. tā kā A. Navaļnijs regulāri ir nodevis atklātībā informāciju par plašu korupciju augstākajos Krievijas valsts aparāta līmeņos; tā kā viņam pirmo reizi piespriestais piecu gadu sods 2013. gada jūlijā tika uzskatīts par politiski motivētu; tā kā 2014. gada februārī viņam uz diviem mēnešiem tika noteikts mājas arests un 2014. gada martā tika uzlikta elektroniskā aproce, lai pārraudzītu viņa darbības;
C. tā kā A. Navaļnijs 2013. gada septembrī Maskavas mēra vēlēšanās ieguva 27 % balsu, tādējādi apliecinot sevi par vienu no visievērojamākajiem Kremļa opozīcijas pārstāvjiem;
D. tā kā A. Navaļnija otro tiesas spriedumu bija paredzēts pieņemt 2015. gada 15. janvārī, bet tiesa neizprotamu iemeslu dēļ to pārcēla uz agrāku datumu — 30. decembri, kad lielākā daļa Krievijas iedzīvotāju domā tikai par Jaungada brīvdienām; tā kā šo pašu paņēmienu — pārcelšanu uz agrāku datumu — izmantoja arī saistībā ar M. Hodorkovski;
E. tā kā situācija cilvēktiesību jomā Krievijā pēdējo gadu laikā ir pasliktinājusies un Krievijas varas iestādes ir pieņēmušas vairākus tiesību aktus, kuru teksta redakcija ir neskaidra un kurus izmanto, lai vēl vairāk ierobežotu opozīciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kā arī apgrūtinātu vārda un pulcēšanās brīvību;
F. tā kā pagājušajā gadā pieņemtie tiesību akti par NVO un tiesībām uz pulcēšanās brīvību ir izmantoti, lai apspiestu pilsoniskās sabiedrību, slāpētu pretējus politiskos uzskatus un iebaidītu NVO, demokrātisko opozīciju un plašsaziņas līdzekļus; tā kā, izmantojot likumu par „ārvalstu aģentiem”, faktiski tika slēgta neatkarīgā cilvēktiesību organizācija Memorial; tā kā šā likuma īstenošanas gaitā tika veiktas vairākas darbības, kuru mērķis bija neļaut pilsoniskās sabiedrības organizācijām, arī organizācijai „Kareivju mātes”, veikt savus darbu un atrunāt tās no šādas darbības;
G. tā kā 2014. gada decembra beigās Krievijas Federācijas Tieslietu ministrija būtiski grozīja „ārzemju aģentu” sarakstu, iekļaujot tajā vairākas organizācijas, kas ar savu darbību atbalstīja cilvēktiesību aizsardzību, cita starpā Saharova centru, tādējādi ievērojami apgrūtinot to darbību un cilvēktiesību aizsardzību Krievijā;
H. tā kā dažos pēdējos gados vairāki tiesas procesi un prāvas, piemēram, S. Magņicka, M. Hodorkovska un A. Poļitkovskas lietās, lika apšaubīt Krievijas Federācijas tiesībsargājošo iestāžu neatkarību un objektivitāti; tā kā tādi plašu sabiedrības uzmanību piesaistījušie gadījumi kā A. Navaļnija lieta ir tikai ārpus Krievijas labāk zināmie no visiem tiem gadījumiem, kas kopumā liecina par Krievijas nespēju uzturēt tiesiskumu un nodrošināt saviem pilsoņiem taisnīgu tiesu; tā kā šis tiesas nolēmums ir politiski motivēts mēģinājums sodīt šo cilvēku par to, ka viņš ir viens no ietekmīgākajiem valdības oponentiem;
I. tā kā pieaug nepieciešamība īstenot stingru, saskaņotu un visaptverošu ES politiku attiecībā uz Krieviju, ko atbalsta visas dalībvalstis, un, sniedzot tai atbalstu un palīdzību, vienlaikus paužot stingru un taisnīgu kritiku;
1. pauž visnopietnākās bažas par to, ka Krievijā tiesību akti tiek izmantoti kā politisks instruments; uzsver, ka process, lai nosodītu A. Navaļniju, ievērojamu juristu, cīnītāju pret korupciju un sabiedrisko aktīvistu, piespriežot viņam 3 ar pusi gadus ilgu nosacītu sodu, un viņa brāli O. Navaļniju, kuram tika piespriests 3 ar pusi gadus ilgs cietumsods, bija balstīs uz nepamatotām apsūdzībām; stingri nosoda to, ka šī kriminālvajāšana šķiet politiski motivēta;
2. ar bažām norāda uz to, ka — lai gan A. Navaļnijs neatrodas cietumā — viņa brālis O. Navaļnijs patlaban ir ieslodzīts, un ka šis fakts rada bažas par to, ka ģimenes locekli politisku iemeslu dēļ varētu izmantot, lai iebiedētu un apklusinātu vienu no Krievijas opozīcijas līderiem — A. Navaļniju, atgādina, ka O.Navaļnijs, divu bērnu tēvs un bijušais valsts pasta darbinieks, nekad nav iesaistījies Krievijas opozīcijas kustībā;
3. mudina Krievijas tiesu un tiesībaizsardzības iestādes pildīt savus pienākumus objektīvi un neatkarīgi, bez politiskās iejaukšanās un nodrošināt, ka tiesas procesi saistībā ar Navaļniju lietu izskatīšanu un visi pārējie pret opozīcijas pārstāvjiem vērstie izmeklēšanas un tiesu procesi atbilst starptautiski pieņemtiem standartiem; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt, ka tiesu lēmumus neietekmē politiska iejaukšanās, tie ir neatkarīgi un tiek pieņemti, pilnībā ievērojot tiesiskuma principus;
4. pilnībā atbalsta A. Navaļnija sākto kampaņu pret korupciju un Krievijas iedzīvotāju centienus rast risinājumu, kas nodrošina demokrātiju, politisko plurālismu, vienotību un cilvēktiesību ievēršanu;
5. uzskata, ka Krievijas Federācijai kā Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas loceklei būtu jāievēro saistības, par kuru ievērošanu tā ir parakstījusies; norāda, ka pēdējā laika notikumi liecina par šajā valstī notiekošo virzību prom no tiesiskuma un tiesu iestāžu neatkarības;
6. aicina Padomes un Komisijas priekšsēdētājus, kā arī Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos / Komisijas priekšsēdētāja vietnieci turpināt cieši sekot līdzi šādiem gadījumiem, šos jautājumus aktualizēt dažādos sanāksmju formātos un sanāksmēs ar Krievijas pārstāvjiem un ziņot Parlamentam par viedokļu apmaiņu ar Krievijas iestādēm;
7. uzsver, ka pulcēšanās brīvība Krievijas Federācijā ir paredzēta Krievijas konstitūcijas 31. pantā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, kuru Krievija ir parakstījusi un kuru Krievijas iestādēm tādēļ ir pienākums ievērot;
8. mudina Padomi izstrādāt vienotu politiku attiecībā uz Krieviju, saskaņā ar kuru 28 ES dalībvalstīm un ES iestādēm jāpauž spēcīgs kopējs vēstījums par cilvēktiesību nozīmi ES un Krievijas attiecībās un nepieciešamību izbeigt vārda, pulcēšanās un biedrošanās brīvības apspiešanu Krievijā;
9. lūdz Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos / Komisijas priekšsēdētāja vietnieci steidzami izstrādāt visaptverošu stratēģiju attiecībām ar Krieviju, kuras mērķis būtu saglabāt Eiropas valstu teritoriālo integritāti un suverenitāti, un vienlaicīgi atbalstīt demokrātijas principu stiprināšanu, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu Krievijā;
10. pauž nopietnas bažas par Krievijā notiekošajiem nepārtrauktajiem uzbrukumiem neatkarīgām cilvēktiesību organizācijām un pilsoniskās sabiedrības grupām, kas ir vēl viens pierādījums neatkarīgu viedokļu apklusināšanai, un šī tendence Eiropas Savienībā rada arvien lielākas bažas; mudina Komisiju un EĀDD, ņemot vērā ES finanšu instrumentu pašreizējo plānošanas posmu, palielināt finansiālo palīdzību Krievijas pilsoniskajai sabiedrībai, izmantojot Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu un pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējo iestāžu fondus, un ES un Krievijas pilsoniskās sabiedrības forumu iekļaut partnerības instrumentā, lai nodrošinātu stabilu un uzticamu ilgtermiņa atbalstu; atzinīgi vērtē Eiropas Demokrātijas fonda valdes lēmumu ļaut Fondam savā darbībā iekļaut arī Krieviju;
11. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos / Komisijas priekšsēdētāja vietniecei, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai un Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam.
- [1] OV C 68 E, 7.3.2014., 13. lpp.
- [2] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0284.
- [3] Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0253.
- [4] Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0039.
- [5] Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0258.
- [6] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0575.