Kopīgas rezolūcijas priekšlikums - RC-B8-0144/2015Kopīgas rezolūcijas priekšlikums
RC-B8-0144/2015

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Burundi — Bob Rugurika lieta

11.2.2015 - (2015/2561(RSP))

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
Verts/ALE (B8‑0144/2015)
ECR (B8‑0146/2015)
ALDE (B8‑0148/2015)
EFDD (B8‑0152/2015)
GUE/NGL (B8‑0154/2015)
S&D (B8‑0160/2015)
PPE (B8‑0163/2015)

Cristian Dan Preda, Maurice Ponga, Elmar Brok, Davor Ivo Stier, Bogdan Brunon Wenta, Mariya Gabriel, Giovanni La Via, Lara Comi, Tunne Kelam, Jiří Pospíšil, Dubravka Šuica, Pavel Svoboda, Stanislav Polčák, Francesc Gambús, Jaromír Štětina, Tomáš Zdechovský, Jeroen Lenaers, Marijana Petir, Andrej Plenković, Joachim Zeller, Franck Proust, Seán Kelly, David McAllister, Ivan Štefanec, Claude Rolin, József Nagy, Eduard Kukan, Elisabetta Gardini, László Tőkés, Ivana Maletić, Andrey Kovatchev, Monica Macovei PPE grupas vārdā
Josef Weidenholzer, Victor Boștinaru, Richard Howitt, Pier Antonio Panzeri, Kashetu Kyenge, Elena Valenciano, Enrico Gasbarra, Linda McAvan, Ana Gomes, Krystyna Łybacka, Michela Giuffrida, Nikos Androulakis, Liisa Jaakonsaari, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Andi Cristea, Claudia Tapardel, Vilija Blinkevičiūtė, Goffredo Maria Bettini, Neena Gill, Victor Negrescu, Viorica Dăncilă, Maria Arena, Luigi Morgano, Marc Tarabella, Nicola Caputo, Doru-Claudian Frunzulică, Biljana Borzan, Tonino Picula, Miriam Dalli, José Blanco López, Miroslav Poche, Afzal Khan, Hugues Bayet S&D grupas vārdā
Charles Tannock, Mark Demesmaeker, Jan Zahradil, Ryszard Czarnecki, Ruža Tomašić, Branislav Škripek ECR grupas vārdā
Javier Nart, Ramon Tremosa i Balcells, Fernando Maura Barandiarán, Ivo Vajgl, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Marielle de Sarnez, Pavel Telička, Juan Carlos Girauta Vidal, Izaskun Bilbao Barandica, Gérard Deprez, Beatriz Becerra Basterrechea, Ivan Jakovčić, Louis Michel, Marietje Schaake, Ilhan Kyuchyuk, Petras Auštrevičius, Kaja Kallas, Robert Rochefort, Jozo Radoš, Urmas Paet, Johannes Cornelis van Baalen ALDE grupas vārdā
Marie-Christine Vergiat, Martina Michels, Kostas Chrysogonos GUE/NGL grupas vārdā
Judith Sargentini, Davor Škrlec, Barbara Lochbihler Verts/ALE grupas vārdā
Ignazio Corrao, Fabio Massimo Castaldo, Laura Agea, Piernicola Pedicini, Eleonora Evi, Rosa D’Amato, Dario Tamburrano EFDD grupas vārdā

Procedūra : 2015/2561(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
RC-B8-0144/2015
Iesniegtie teksti :
RC-B8-0144/2015
Pieņemtie teksti :

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Burundi — Bob Rugurika lieta

(2015/2561(RSP))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Burundi, jo īpaši 2014. gada 16. septembra rezolūciju par Burundi, par Burundi, jo īpaši Pierre Claver Mbonimpa lietu[1],

–   ņemot vērā Kotonū nolīgumu,

–   ņemot vērā ANO Drošības padomes 2014. gada 10. aprīļa paziņojumu par stāvokli Burundi,

–   ņemot vērā Arušas Miera un samierināšanās vienošanos,

–   ņemot vērā Padomes 2014. gada 22. jūlija secinājumus attiecībā uz Lielo ezeru reģionu,

–   ņemot vērā ANO Burundi biroja (BNUB) ziņojumus,

–   ņemot vērā ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem (CTA) un par vārda brīvību, kā arī Padomes 2014. gada jūnija secinājumus par aktīvāku darbību CTA jautājumos,

–   ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–   ņemot vērā ĀS hartu par demokrātiju, vēlēšanām un pārvaldību (ACDEG),

–   ņemot vērā Nacionālās Konsultatīvās komitejas cilvēktiesību jautājumos (CNCDH) 2013. gada 25. aprīļa atzinumu,

–   ņemot vērā paziņojumu, ko 2014. gada 10. septembrī sniedza ES delegācija Burundi,

–   ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–   ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,

–   ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A. tā kā 2015. gada 20. janvārī Burundi varas iestādes apcietināja un ieslodzīja cilvēktiesību aizstāvi Radio Publique Africaine (RPA) direktoru Bob Rugurika, pēc tam, kad viņš bija atteicies atklāt savus informācijas avotus un savā radiostacijā bija translējis vairākus ar izmeklēšanu saistītus raidījumus par 2014. gada septembrī notikušo trīs vecāka gadagājuma itāļu mūķeņu — Lucia Pulici, Olga Raschietti un Bernadetta Boggian noslepkavošanu Kamengē, pilsētā netālu no Budžumburas;

B.  tā kā šajos raidījumos tika pausti pieņēmumi, ka šajās slepkavībās bija iesaistīti augsta ranga izlūkdienesta virsnieki, kuriem tika dota iespēja pirms raidījumiem sniegt savus komentārus;

C. tā kā Burundi varas iestādes nav uzrādījušas nekādus pierādījumus Bob Rugurika aizturēšanas pamatojumam — "pārkāpums pret sabiedrības solidaritāti, pārkāpumi pret izmeklēšanas konfidencialitāti, noziedznieka slēpšana un līdzdalība slepkavībā"; tā kā šī apcietināšana ir tipiska daļa no valdības uzbrukumiem vārda brīvībai, vajājot žurnālistus, aktīvistus un politisko partiju biedrus; tā kā šādi uzbrukumi ir saasinājušies, tuvojoties vēlēšanām, kas Burundi notiks 2015. gada maijā un jūnijā;

D. tā kā starptautiskie tiesību akti cilvēktiesību jomā, tostarp Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību harta un Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kurus Burundi ir ratificējusi, skaidri nosaka, ka pirmstiesas aizturēšanai ir jābūt pamatotai ar ticamu un juridiski pamatotu apsūdzību; tā kā Burundi varas iestādes nav uzrādījušas nekādus pierādījumus tam, ka Bob Rugurika būtu jātur ieslodzījumā;

E.  tā kā šis nav pirmais Burundi valdības mēģinājums aizliegt plašsaziņas līdzekļiem un cilvēktiesību aizsardzības grupām publicēt sensitīvu informāciju un ziņot par valdības iespējamu ļaunprātīgu rīcību; tā kā, neraugoties uz pastāvīgu iebiedēšanu, žurnālisti turpina dokumentēt pretrunīgas problēmas un ziņot par tām, viens no viņiem ir Pierre Claver Mbonimpa — vadošais cilvēktiesību aizstāvis, kurš tika apcietināts 2014. gada maijā par viņa komentāriem Radio Publique Africaine, tikai viņš vēlāk tika atbrīvots, bet apsūdzības pret viņu līdz šim brīdim nav atsauktas;

F.  tā kā 2013. gada jūnijā Burundi tika pieņemts ierobežojošs likums pret plašsaziņas līdzekļu brīvību, ierobežojot to jautājumu loku, par kuriem žurnālisti drīkst ziņot, un potenciāli nosakot par noziedzīgu ziņošanu par jautājumiem, kas saistīti ar sabiedrisko kārtību un drošību; tā kā Burundi žurnālisti ir iesnieguši šo jautājumu izskatīšanai Austrumāfrikas Tiesā;

G. tā kā vairāku ierobežojošu likumu pieņemšana pirms 2015. gada vēlēšanām, tostarp 2013. gada aprīļa plašsaziņas līdzekļu likums, ir pastiprinājusi vajāšanas un draudus, kas kopš 2010. gada ir vērsti pret žurnālistiem un citiem, kuri nosoda politiskās slepkavības, korupciju un sliktu valsts pārvaldību;

H. tā kā Burundi ierindojas 142. vietā no 180 valstīm organizācijas „Reportieri bez robežām” 2014. gada preses brīvības indeksā;

I.   tā kā Īpašais referents Āfrikas cilvēktiesību aizstāvju jautājumos Reine Alapini-Gansou ir nosodījis šo apcietināšanu un pieprasījis nekavējoties atbrīvot Bob Rugurika, un atgādinājis Burundi varas iestādēm par to pienākumiem, kas izriet no Āfrikas vārda brīvības principu deklarācijas un Kigali, kā arī Grandbejas deklarācijām;

J.   tā kā vārda brīvību garantē Burundi Konstitūcija un starptautiskie, kā arī reģionālie nolīgumi, kurus Burundi ir ratificējusi, un tās ievērošana ir daļa no Valsts stratēģijas labai pārvaldībai un cīņai pret korupciju, kā arī izšķiroši svarīgs nosacījums, lai 2015. gada vēlēšanas būtu brīvas un taisnīgas un lai to rezultātus varētu pieņemt visi dalībnieki;

K. tā kā brīvs, taisnīgs un miermīlīgs vēlēšanu process 2015. gadā dos valstij, kura joprojām cieš no pēckonflikta situācijas, iespēju izrauties no politiskā strupceļa, kurā tā nonāca 2010. gada vēlēšanu procesa rezultātā;

L.  tā kā pēc Parlamenta 2014. gada 18. septembra rezolūcijas, un jo īpaši atsauces tajā uz Kotonū nolīguma 96. pantu, ES pārstāvji ir uzstājuši, ka nepieciešama visu valsts politisko spēku iekļaujoša līdzdalība vēlēšanu procesā saskaņā ar Ceļvedi un Rīcības kodeksu;

M. tā kā Burundi valdība ir apstiprinājusi apņēmību rīkoties, lai nodrošinātu, ka sarunās ar visiem politiskajiem spēkiem valstī tiktu ievēroti abi iepriekšminētie dokumenti, un ir atkārtojusi savu lūgumu ES un tās dalībvalstīm sniegt materiālu un finansiālu atbalstu pašreizējam vēlēšanu procesam, kā arī nosūtīt novērošanas misijas uz Burundi pirms vēlēšanām, to laikā un pēc vēlēšanām;

N. tā kā ES nesen ir piešķīrusi EUR 432 miljonus Burundi no Eiropas Attīstības fonda 2014.–2020. gada laikposmam, lai cita starpā palīdzētu uzlabot pārvaldību un pilnveidotu pilsonisko sabiedrību;

O. tā kā Burundi joprojām nomāc smagākā politiskā krīze kopš šajā valstī 2005. gadā beidzās 12 gadus ilgušais pilsoņu karš un tā kā tas atkal rada draudus ne tikai stabilitātei valsts iekšienē, bet arī kaimiņvalstīs jau tā nestabilajā Āfrikas kontinenta reģionā,

 

1.  nosoda nepamatoto Bob Rugurika aizturēšanu un aicina nekavējoties un bez nosacījumiem viņu atbrīvot; aicina iestādes vienlaikus arī turpināt izmeklēšanu saistībā ar trīs itāliešu mūķeņu traģisko nogalināšanu un saukt vainīgos pie atbildības; tāpat aicina triju mūķeņu nogalināšanas lietā veikt neatkarīgu izmeklēšanu;

2.  nosoda visus cilvēktiesību pārkāpumus Burundi un ierobežojošu likumu ieviešanu pirms valsts prezidenta un parlamenta vēlēšanām 2015. gadā, jo īpaši tos pārkāpumus, kam ir kaitīga ietekme uz opozīciju, plašsaziņas līdzekļiem un pilsonisko sabiedrību, ierobežojot vārda, biedrošanās un pulcēšanās brīvību;

3.  aicina Burundi iestādes nodrošināt atbilstošu un taisnīgu līdzsvaru starp plašsaziņas līdzekļu brīvību, tostarp žurnālistiem nodrošinātu brīvību izmeklēt noziegumus un ziņot par tiem, un nepieciešamību nodrošināt kriminālizmeklēšanas integritāti;

4.  aicina Burundi valdību, gatavojoties 2015. gada vēlēšanām, atļaut patiesas un atklātas politiskās diskusijas un ievērot ceļvedi un rīcības kodeksu, par ko vienojās sarunās ANO aizgādībā un ko parakstīja visi Burundi politiskie līderi; atgādina, ka Burundi konstitūcija nosaka, ka „Republikas prezidents tiek ievēlēts uz piecu gadu termiņu, ko var atjaunot vienu reizi. Neviens prezidenta amatā nevar būt ilgāk par diviem termiņiem.„

5.  aicina Burundi valdību ievērot vēlēšanu kalendāru un iekļaut opozīcijas partijas vēlēšanu uzraudzībā, tostarp jauno vēlētāju daļējas reģistrācijas posmā, par ko vienojās Neatkarīgā valsts vēlēšanu komisija (CENI) un politiskās partijas vēlētāju reģistrācijas novērtējuma sanāksmē 2015. gada 29.–30. janvārī;

6.  pauž nopietnas bažas par valdības iejaukšanos opozīcijas partiju iekšējā pārvaldībā, brīvības trūkumu šīm partijām veidot kampaņas un tiesu iestādēs pieaugošo tendenci izslēgt opozīcijas līderus no vēlēšanu procesa;

7.  mudina Burundi valdību veikt pasākumus, ar kuriem tiktu kontrolēta CNDD-FDD jaunatnes līga, un neļaut tās biedriem iebiedēt cilvēkus, ko viņi uzskata par oponentiem, un uzbrukt tiem, kā arī mudina nodrošināt, ka tie, kuri ir atbildīgi par ļaunprātībām, tiek tiesāti; prasa veikt neatkarīgu starptautisku izmeklēšanu par apgalvojumiem, ka CNDD-FDD apbruņo un apmāca savus jaunatnes līgas biedrus; mudina opozīcijas partiju vadītājus novērst vardarbību pret oponentiem;

8.  šajā sakarībā atgādina, ka ir svarīgi ievērot Rīcības kodeksu vēlēšanu jomā (Code de bonne conduite en matière électorale) un ar ANO starpniecību sagatavoto vēlēšanu ceļvedi, ko politiskie spēki parakstīja 2013. gadā, un pilnībā atbalsta ANO un starptautiskās sabiedrības darbības, kuru mērķis ir novērst turpmāku politiskās vardarbības palielināšanos laikā, kad notiek gatavošanās 2015. gada vēlēšanām, un palīdzēt atjaunot drošību un mieru ilgtermiņā;

9.  mudina visus, kas iesaistīti vēlēšanu procesā, tostarp iestādes, kas atbildīgas par vēlēšanu organizēšanu un drošības pasākumiem, ievērot saistības, kas noteiktas Arušas nolīgumā, atgādinot, ka ar šo vienošanos izbeidza pilsoņu karu un ka tā ir Burundi Konstitūcijas pamatā;

10. uzsver vadošo lomu, kādu ES būtu jāuzņemas pirmsvēlēšanu situācijas uzraudzībā, lai izvairītos no jebkādas saistību mazināšanas, kas varētu būtiski ietekmēt ne tikai demokratizācijas procesu, bet arī mieru un drošību Burundi un visā Lielo ezeru reģionā;

11. atgādina, ka Burundi ir saistoša Kotonū nolīguma cilvēktiesību klauzula, Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību harta un tādēļ tai ir pienākums ievērot vispārējās cilvēktiesības, tostarp vārda brīvību; aicina Burundi valdību atļaut pirms 2015. gada vēlēšanām rīkot patiesas un atvērtas politiskās debates, neradot bailes par iebiedēšanu, neiejaucoties opozīcijas partiju iekšējā pārvaldībā, nenosakot ierobežojumus nevienas partijas kampaņām, īpaši lauku rajonos, un nepieļaujot tiesu varas ļaunprātīgu izmantošanu, lai atbrīvotos no politiskajiem sāncenšiem;

12. aicina Komisiju, priekšsēdētāja vietnieci / augsto pārstāvi un dalībvalstis atbilstoši ES Stratēģiskajam satvaram par cilvēktiesībām attiecībā uz Burundi nodrošināt skaidru un principiālu ES politiku, kurā vēršas pret nemitīgajiem un smagajiem cilvēktiesību pārkāpumiem; aicina Komisiju apsvērt apspriežu sākšanu ar Burundi saskaņā ar Kotonū nolīguma 96. pantu par iespējamu nolīguma apturēšanu un apspriežu laikā veikt jebkādus atbilstošus pasākumus;

13. aicina priekšsēdētāja vietnieci / augsto pārstāvi sarunās ar Burundi valdību izmantot pastiprinātu politisko dialogu, kas paredzēts saskaņā ar Kotonū partnerattiecību nolīguma 8. pantu, lai konkrēti risinātu jautājumu par Burundi brīvās politiskās telpas slēgšanu un noteiktu skaidrus un konkrētus kritērijus attīstības mērīšanai un stratēģiju to īstenošanai;

14. aicināt Burundi valdību, opozīcijas partiju līderus un pilsoniskās sabiedrības aktīvistus darīt visu iespējamo, lai demokrātiskā un pārredzamā veidā atbalstītu Miera un samierināšanas komisiju, izskatītu pagātnes noziegumus un virzītos uz priekšu, lūkojoties nākotnē;

15. aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis piešķirt līdzekļus, kas nepieciešami, lai risinātu humanitāro situāciju šajā pasaules daļā un strādātu sadarbībā ar ANO struktūrām, jo īpaši saistībā ar ieilgušo nepietiekama uztura problēmu;

16. aicina Komisiju savus līdzekļus 2014.–2020. gada periodā prioritāri piešķirt NVO un starptautiskajām organizācijām, kas strādā, cieši sadarbojoties ar cilvēkiem, un izdarīt spiedienu uz Burundi valdību, lai tā īstenotu reformas, kas vajadzīgas, lai nostiprinātu valsti;

17. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstīm, Burundi valdībai un Lielo ezeru reģiona valstu valdībām, Āfrikas Savienībai, ANO ģenerālsekretāram, ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājiem un Panāfrikas parlamentam.