Procedūra : 2015/2573(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B8-0215/2015

Iesniegtie teksti :

RC-B8-0215/2015

Debates :

Balsojumi :

PV 12/03/2015 - 8.7
CRE 12/03/2015 - 8.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0077

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 162kWORD 76k
11.3.2015
PE550.012v01-00}
PE550.013v01-00}
PE550.022v01-00}
PE550.023v01-00}
PE550.025v01-00}
PE552.199v01-00} RC1
 
B8-0215/2015}
B8-0216/2015}
B8-0221/2015}
B8-0222/2015}
B8-0223/2015}
B8-0225/2015} RC1

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu

nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:

ALDE (B8‑0215/2015)

Verts/ALE (B8‑0216/2015)

ECR (B8‑0221/2015)

S&D (B8‑0222/2015)

EFDD (B8‑0223/2015)

PPE (B8‑0225/2015)


par attiecībām starp ES un Arābu valstu līgu un sadarbību terorisma apkarošanas jomā (2015/2573(RSP))


Cristian Dan Preda, Arnaud Danjean, Elmar Brok, Andrej Plenković, Tunne Kelam, Michèle Alliot-Marie, Mariya Gabriel, David McAllister, Ramona Nicole Mănescu, Dubravka Šuica, Fernando Ruas, Davor Ivo Stier, József Nagy, Andrey Kovatchev, Claude Rolin, Emil Radev, Ivana Maletić PPE grupas vārdā
Arne Lietz, Afzal Khan, Victor Boștinaru, Elena Valenciano, Nikos Androulakis, Neena Gill, Pier Antonio Panzeri, Richard Howitt, Vincent Peillon, Tonino Picula, Javi López, Marlene Mizzi, Zigmantas Balčytis, Tanja Fajon, Juan Fernando López Aguilar, Nicola Caputo, Knut Fleckenstein, Brando Benifei, Andi Cristea, Miroslav Poche, David Martin, Miriam Dalli, Doru-Claudian Frunzulică, Goffredo Maria Bettini, Demetris Papadakis, Liisa Jaakonsaari, Soraya Post, Birgit Sippel S&D grupas vārdā
Branislav Škripek, Charles Tannock, Beatrix von Storch, Geoffrey Van Orden, Marcus Pretzell, Hans-Olaf Henkel, David Campbell Bannerman, ECR grupas vārdā
Marietje Schaake, Jozo Radoš, Gérard Deprez, Marielle de Sarnez, Antanas Guoga, Ivan Jakovčić, Ilhan Kyuchyuk, Fernando Maura Barandiarán, Louis Michel, Urmas Paet, Pavel Telička, Ivo Vajgl ALDE grupas vārdā
Alyn Smith Verts/ALE grupas vārdā
Valentinas Mazuronis, Rolandas Paksas, Fabio Massimo Castaldo, Ignazio Corrao, Laura Ferrara EFDD grupas vārdā
GROZĪJUMI

Eiropas Parlamenta rezolūcija par attiecībām starp ES un Arābu valstu līgu un sadarbību terorisma apkarošanas jomā (2015/2573(RSP))  

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā ANO Drošības padomes 2014. gada 24. septembrī pieņemto rezolūciju par terora aktu izraisītajiem draudiem starptautiskajam mieram un drošībai (Rezolūcija Nr. 2178 (2014)),

–   ņemot vērā Rīgā pieņemto kopīgo paziņojumu pēc tieslietu un iekšlietu ministru neformālās sanāksmes, kas notika Rīgā 2015. gada 29. un 30. janvārī,

–   ņemot vērā ES un Arābu valstu līgas koordinācijas biroja Maltā veiktos pasākumus, kuru mērķis ir veicināt dialogu starp Komisiju un Arābu valstu līgu,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–   ņemot vērā deklarāciju, kas pieņemta Eiropas Savienības un Arābu valstu līgas ārlietu ministru trešajā sanāksmē 2014. gada 10. un 11. jūnijā,

–   ņemot vērā 2015. gada 19. janvārī parakstīto saprašanās memorandu starp Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Federiku Mogerīni un Arābu valstu līgas ģenerālsekretāru Nabil Elaraby, kuri attiecīgi pārstāv Eiropas Savienību un Arābu valstu līgu,

–   ņemot vērā 2010. gada 25. februārī Padomē pieņemto ES iekšējās drošības stratēģiju,

–   ņemot vērā Ārlietu padomes secinājumus par terorisma apkarošanu, jo īpaši 2015. gada 9. februārī pieņemtos secinājumus,

–   ņemot vērā 2015. gada 11. februāra rezolūciju par terorisma apkarošanas pasākumiem(1),

–   ņemot vērā 2015. gada 15. februāra rezolūciju par stāvokli Ēģiptē(2),

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Arābu valstu līgu,

–   ņemot vērā PV/AP Federikas Mogerīni 2015. gada 19. janvāra paziņojumu,

–   ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A. tā kā terorisms un vardarbīgs ekstrēmisms būtiski apdraud drošību un brīvības pasaules līmenī un tā kā pamattiesību ievērošana ir īpaši nozīmīgs veiksmīgu pretterorisma politikas virzienu elements;

B.  tā kā terorisms ir globāls apdraudējums, kas jānovērš, valstu valdībām un reģionālajām un starptautiskajām organizācijām rīkojoties saskaņoti; tā kā ir jāuzsver, ka tikai pasaules mēroga alianse var efektīvi novērst šo apdraudējumu, turklāt vienlaikus pilnībā ievērojot starptautiskās tiesības, pamatvērtības un starptautiskos cilvēktiesību standartus;

C. tā kā 2015. gada 19. janvārī Komisijas priekšsēdētāja vietniece/ Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni un Arābu valstu līgas ģenerālsekretārs Nabil El Araby parakstīja saprašanās memorandu starp Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un Arābu valstu līgas Ģenerālsekretariātu;

D. tā kā 2015. gada saprašanās memoranda starp EĀDD un Arābu valstu līgu Ģenerālsekretariātu saturs nav publiski pieejams;

E.  tā kā ES un Arābu valstu līgai ir kopējas intereses īstenot ilgtermiņa risinājumus, lai nodrošinātu reģionā mieru un stabilitāti; tā kā ar šo saprašanās memorandu ir paredzēts atbalstīt un nostiprināt ES dalībvalstu un Arābu valstu līgas dalībnieku attiecības, lai nostiprinātu to darba struktūras, apmainītos ar pieredzi un uzlabotu dialogu nolūkā sasniegt kopīgos mērķus un izpildīt uzdevumus savstarpējo interešu jomās;

F.  tā kā tuvākajos gados kaujinieki no Eiropas, visticamāk, turpinās doties uz dažādām vietām, lai piedalītos džihādā, kā arī saglabāsies drošības apdraudējums, ko viņi atgriežoties var radīt ES iekšienē; tā kā tiek ziņots, ka tūkstošiem ES dalībvalstu valstspiederīgo ir pametuši mājvietu, lai kļūtu par ārvalstu kaujiniekiem, kad sākās karš un vardarbība Sīrijā, Irākā un Lībijā, un tas rada papildu problēmas ES iedzīvotāju drošībai, tā kā nesenos terora aktus Parīzē un Kopenhāgenā veica ES valstspiederīgie;

G. tā kā teroristu propagandas izplatīšanu atvieglo interneta un sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošana; tā kā kiberterorisms ļauj teroristu grupējumiem veidot un uzturēt sakarus bez robežu radītiem fiziskiem kavēkļiem, un tādējādi mazinās viņu vajadzība veidot bāzes vai atbalsta punktus dažādās valstīs;

H. tā kā visās Arābu valstu līgas dalībvalstīs notiek smagi un sistemātiski cilvēktiesību pārkāpumi;

I.   tā kā pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras ES uzskata par tādām, kas darbojas saskaņā ar vispārējām cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, Arābu valstu līgas dalībvalstu valdības uzskata par teroristu organizācijām; tā kā aizvien biežāk terorisma apkarošana un valsts drošība tiek minēti kā leģitīmi iegansti, lai vajātu opozīcijas līderus, pilsonisko sabiedrību un žurnālistus;

J.   tā kā ar ES ārējām attiecībām ir jāsniedz ieguldījums cīņā pret terorisma apdraudējumu, kas turpina pieaugt vairākās kaimiņvalstīs; tā kā terorisma apkarošanas preventīvajās stratēģijās būtu jāizmanto daudzpusīga pieeja, kuras mērķis ir ne tikai tieši vērsties pret uzbrukumu sagatavošanu Savienības teritorijā, bet arī integrēt tajā terorisma pamatcēloņu novēršanu;

K. tā kā ES nosoda nāvessoda piemērošanu un nežēlīgu un necilvēcīgu sodu piemērošanu visā pasaulē, tostarp pret tiem, kas notiesāti par terora aktu veikšanu,

1.  pauž absolūtu sašutumu par cilvēku ciešanu un zaudēto dzīvību apmēriem teroristu uzbrukumu dēļ un pauž solidaritāti ar visu nevainīgo cietušo cilvēku ģimenēm;

2.  uzsver to, ka terorisms rada tiešus draudus visām valstīm un visiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības;

3.  prasa publiskot saprašanās memorandu, lai tā saturu varētu izvērtēt saskaņā ar demokrātisku un tiesisku pārraudzību;

4.  aicina Padomi strādāt kopā ar visām Arābu valstu līgas dalībvalstīm pie saskaņotas un nepārprotamas terorisma jēdziena definīcijas;

5.  uzsver sadarbības un humānās palīdzības jautājumu nozīmi, apmainoties ar informāciju par krīzes situācijām; uzsver, ka ir būtiski attiecīgi apmainīties ar novērtējumiem un paraugpraksi, kā arī sadarboties, lai apzinātu praktiskus pasākumus, kas palīdzētu risināt apdraudējuma problēmu, tostarp efektīvāku rīcību pret radikalizāciju, vervēšanu, teroristu un ārvalstu kaujinieku ceļošanu, kā arī darbības pēc tam, kad kaujinieki atgriezušies vietā, no kuras tie izbraukuši;

6.  vēlreiz pauž savu nostāju, ka cīņā pret terorismu ir svarīgi pievērsties ne tikai sekām, bet arī radikalizāciju veicinošajiem apstākļiem, un uzsver, ka ir nepieciešama visaptveroša starpnozaru pieeja, kas garantē visu attiecīgo politikas virzienu iesaisti, un ka ir svarīgi, piemēram, ar izglītības, sociālās un reģionālās politikas palīdzību, sekmēt iekļaušanas un iecietības kultūru;

7.  norāda, ka džihādistu ekstrēmisms ir viens no galvenajiem iemesliem pašreizējiem terorisma draudiem Eiropas Savienībā un arābu valstīs; atbalsta viedokli, ka radikalizācijas izskaušanas un terorisma apkarošanas politika efektīva var būt tikai tad, ja tā tiek izstrādāta ciešā sadarbībā ar izcelsmes valstīm;

8.  atkārtoti apstiprina, ka ir jāsaglabā līdzsvars starp brīvību un drošību, reaģējot uz teroristu uzbrukumiem, un ka visi īstenojamie pasākumi jāapsver, ņemot vērā to atbilstību tiesiskumam un pamattiesību prasībām;

9.  kopumā atzinīgi vērtē sadarbību un partnerattiecības starp ES un trešām valstīm nolūkā apkarot terorismu; atzinīgi vērtē ES un Arābu valstu līgas stratēģiskā dialoga uzsākšanu, tostarp viedokļu apmaiņu par politikas un drošības jautājumiem un ES Politikas un drošības komitejas un arābu valstu pastāvīgo pārstāvju regulāro sanāksmju rīkošanu, kā arī pauž gandarījumu par panākto attiecībā uz agrīno brīdināšanu un reaģēšanu krīzes situācijās, jo īpaši pilnībā īstenojot projektu par agrīno brīdināšanu un reaģēšanu krīzes situācijās;

10. tomēr atgādina, ka terorisma apkarošanas pasākumus nekādā gadījumā nedrīkst izmantot, lai apspiestu leģitīmu opozīciju vai pārkāptu personu vispārējās cilvēktiesības; aicina ES sadarbības ar trešām valstīm jomā novilkt skaidras „sarkanās līnijas”, lai ES tieši vai netieši neatbalstītu vai nepadarītu par leģitīmām likumīgu organizāciju un personu apspiešanu terorisma apkarošanas vārdā;

11. uzsver, ka ES un Arābu valstu līgas ārlietu ministri arī vienojās turpināt darbu, lai visaptveroši īstenotu ANO Vispārējo terorisma apkarošanas stratēģiju; atbalsta to, ka ministri atzinīgi vērtēja ANO Terorisma apkarošanas centra izveidi, kura iniciatores bija divas mošejas, un prasīja atbalstīt šo centru, un ka viņi atzinīgi vērtēja to, ka 2014. gada martā Bagdādē tiek rīkota pirmā starptautiskā terorisma apkarošanas konference, kas ir iespēja diskutēt un meklēt atbilstīgus līdzekļus un veidus, kā veicināt starptautisko sadarbību un apkarot terorismu reģionālā mērogā;

12. vēlreiz apstiprina, cik nozīmīga ir sadarbība starp ES un Arābu valstu līgu cilvēktiesību jomā, un uzsver, ka arī turpmāk ir jāveicina cilvēktiesības un jānodrošina to ievērošana attiecībā uz visiem cilvēkiem, tostarp tiesības uz ekonomisko un sociālo attīstību, vārda brīvību un reliģijas vai pārliecības brīvību, vienlaikus veicinot iecietību un līdzāspastāvēšanu starp dažādām reliģijām, kā arī mudina vērsties pret izstumšanu, ekstrēmismu, musināšanu un naida un vardarbības izplatīšanu;

13. aicina ES sadarbībā ar Arābu līgas valstīm izstrādāt īpašu mehānismu, kura mērķis būtu ierobežot ieroču tirdzniecību, jo īpaši vēršoties pret valstīm, no kurām nāk terorisma draudi vai kurās teroristi tiek apmācīti; prasa ES rūpīgi uzraudzīt ieroču eksportu, jo īpaši saistībā ar divējāda lietojuma tehnoloģijām, kuras var nonākt teroristu rīcībā; uzskata, ka ir būtiski veikt pretpasākumus terorisma finansēšanai, tos koordinējot ar attiecīgajiem dalībniekiem, tostarp Arābu valstu līgu un tās dalībvalstīm;

14. uzskata, ka ES ir jāanalizē līdzšinējā visumā neveiksmīgā terorisma apkarošanas sadarbība ar izcelsmes, tranzīta un galamērķa valstīm, caur kurām tika transportēti ārvalstu kaujinieki un resursi to atbalstam, un dažas no šīm valstīm ir Arābu līgas dalībvalstis;

15. uzsver, ka visaptverošā ES stratēģijā par terorisma apkarošanas pasākumiem, kuras pamatā ir tāda pieeja, kas ietver diplomātiskus, sociālekonomiskus, attīstības, konfliktu novēršanas, miera veidošanas un krīzes pārvaldības rīkus, pilnībā ir jāizmanto arī ārpolitika un attīstības politika, lai novērstu nabadzību, diskrimināciju un atstumtību, apkarotu korupciju un veicinātu labu pārvaldību, kā arī novērstu un atrisinātu konfliktus, jo visas šīs darbības veicina noteiktu grupu un sabiedrības slāņu atstumtību un līdz ar to padara tos neaizsargātākus pret ekstrēmistu grupu propagandu;

16. atgādina, ka līdz ar Vispārējās terorisma apkarošanas stratēģijas pieņemšanu ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūcijā Nr. 60/288 starptautiskā sabiedrība ir apņēmusies pieņemt pasākumus, ar kuriem cīņā pret terorismu par pamatprincipu noteiktu visu personu cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu;

17. atgādina dalībvalstīm un ES aģentūrām, tostarp Eiropolam un Eirojustam, ka šīm struktūrām ir jāpievēro pienākumi, kas ietverti Pamattiesību hartā, starptautiskajās cilvēktiesību normās un ES ārpolitikas mērķos;

18. vēlreiz pauž savu nostāju, ka reliģisko minoritāšu tiesības ir nesaraujami saistītas ar pārējo cilvēka pamattiesību un brīvību ievērošanu, piemēram, tiesībām uz brīvību, drošību, sieviešu un vīriešu vienlīdzīgām iespējām un vārda brīvību, un aicina Arābu valstu līgu, EĀDD un abu organizāciju dalībvalstis aizsargāt reliģiskās minoritātes arābu pasaulē un pilnībā īstenot ES pamatnostādnes par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību;

19. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos un Arābu valstu līgas ģenerālsekretāram.

 

 

 

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0032.

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0012.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika