Procedūra : 2015/2603(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B8-0241/2015

Iesniegtie teksti :

RC-B8-0241/2015

Debates :

PV 12/03/2015 - 6.2
CRE 12/03/2015 - 6.2

Balsojumi :

PV 12/03/2015 - 8.2

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0072

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 183kWORD 91k
11.3.2015
PE552.220v01-00}
PE552.234v01-00}
PE552.236v01-00}
PE552.237v01-00}
PE552.239v01-00}
PE552.242v01-00}
PE552.245v01-00} RC1
 
B8-0241/2015}
B8-0255/2015}
B8-0257/2015}
B8-0258/2015}
B8-0260/2015}
B8-0263/2015}
B8-0266/2015} RC1

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu

nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:

Verts/ALE (B8‑0241/2015)

ALDE (B8‑0255/2015)

ECR (B8‑0257/2015)

EFDD (B8‑0258/2015)

PPE (B8‑0260/2015)

gGUE/NGL (B8‑0263/2015)

S&D (B8‑0266/2015)


par Dienvidsudānu, tostarp nesenajiem bērnu nolaupīšanas gadījumiem (2015/2603(RSP))


Cristian Dan Preda, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Elmar Brok, Andrey Kovatchev, György Hölvényi, Ramona Nicole Mănescu, Jiří Pospíšil, Giovanni La Via, Eduard Kukan, Maurice Ponga, Monica Macovei, Bogdan Brunon Wenta, Stanislav Polčák, Csaba Sógor, Esther de Lange, Tomáš Zdechovský, Lara Comi, Jaromír Štětina, József Nagy, Tunne Kelam, Lars Adaktusson, Pavel Svoboda, Joachim Zeller, Andrej Plenković, David McAllister, Ivana Maletić, Therese Comodini Cachia, Francesc Gambús, Pascal Arimont, Claude Rolin, Davor Ivo Stier, Kinga Gál, Tadeusz Zwiefka, Marijana Petir PPE grupas vārdā
Gianni Pittella, Josef Weidenholzer, Kashetu Kyenge, Juan Fernando López Aguilar, Norbert Neuser, Linda McAvan, Catherine Stihler, Alessia Maria Mosca, David Martin, Maria Arena, Marlene Mizzi, Victor Boștinaru, Elena Valenciano, Enrico Gasbarra, José Blanco López, Ana Gomes, Kati Piri, Enrique Guerrero Salom, Tonino Picula, Demetris Papadakis, Nikos Androulakis, Krystyna Łybacka, Nicola Caputo, Miroslav Poche, Seb Dance, Liisa Jaakonsaari, Viorica Dăncilă, Victor Negrescu, Luigi Morgano, Sorin Moisă, Andi Cristea, Vilija Blinkevičiūtė, István Ujhelyi, Neena Gill, Miriam Dalli, Michela Giuffrida, Marc Tarabella, Doru-Claudian Frunzulică, Arne Lietz, Zigmantas Balčytis, Pier Antonio Panzeri, Momchil Nekov, Hugues Bayet, Afzal Khan, Javi López, Laurenţiu Rebega, Soraya Post, Eric Andrieu, Brando Benifei, Eider Gardiazabal Rubial S&D grupas vārdā
Charles Tannock, Mark Demesmaeker, Ryszard Czarnecki, Anna Elżbieta Fotyga, Tomasz Piotr Poręba, Ryszard Antoni Legutko, Branislav Škripek ECR grupas vārdā
Petr Ježek, Ivo Vajgl, Ramon Tremosa i Balcells, Ilhan Kyuchyuk, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Urmas Paet, Nathalie Griesbeck, Juan Carlos Girauta Vidal, Hilde Vautmans, Martina Dlabajová, Beatriz Becerra Basterrechea, Marietje Schaake, Dita Charanzová, Javier Nart, Petras Auštrevičius, Gérard Deprez, Marielle de Sarnez, Ivan Jakovčić, Louis Michel, Jozo Radoš, Robert Rochefort, Pavel Telička, Antanas Guoga, Fredrick Federley, Filiz Hyusmenova, José Inácio Faria, Johannes Cornelis van Baalen ALDE grupas vārdā
Marie-Christine Vergiat GUE/NGL grupas vārdā
Judith Sargentini, Heidi Hautala, Maria Heubuch, Jordi Sebastià, Michèle Rivasi, Barbara Lochbihler, Bodil Ceballos, Ernest Urtasun, Davor Škrlec, Igor Šoltes Verts/ALE grupas vārdā
Fabio Massimo Castaldo, Ignazio Corrao, Marco Valli, Piernicola Pedicini EFDD grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Dienvidsudānu, tostarp nesenajiem bērnu nolaupīšanas gadījumiem (2015/2603(RSP))  

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Dienvidsudānu, jo īpaši 16. janvāra(1) un 13. novembra rezolūciju par situāciju Dienvidsudānā(2),

–   ņemot vērā 2015. gada 2. februārī panākto pamieru un nolīgumu par varas sadali starp prezidentu Salva Kiir un bijušo viceprezidentu Riek Machar, ko parakstīja Adisabebā Starpvaldību attīstības iestādes (IGAD) aizgādībā;

–   ņemot vērā ANO ģenerālsekretārs Ban Ki-moon 2015. gada 3. februāra paziņojumu par miera sarunām Dienvidsudānā;

–   ņemot vērā 2015. gada10. februāra IGAD un ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroja (OCHA) augsta līmeņa sanāksmes paziņojumu par humānajām krīzēm Dienvidsudānā,

–   ņemot vērā ģenerālsekretāra īpašā pārstāvja bērnu un bruņotu konfliktu jautājumos paziņojumu 2015. gada 25. februārī,

–   ņemot vērā Dienvidsudānas Republikas un ANO 2014. gada oktobra kopīgo paziņojumu par tādas seksuālās vardarbības novēršanu, kas saistīta ar konfliktiem,

–   ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 2155 (2014) un Nr. 2206 (2015), kas veido pamatu mērķtiecīgām sankcijām pret tiem, kas bloķē miera procesu Dienvidsudānā,

–   ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federica Mogherini runaspersonas 2015. gada 6. marta paziņojumu par Dienvidsudānas konfliktā iesaistīto pušu nespēju noslēgt miera līgumu,

–   ņemot vērā Dienvidsudānas 2012. gada rīcības plāna atjaunošanu, lai izbeigtu bērnu vervēšanu un izmantošanu valdības bruņotajos spēkos un pārtrauktu citus smagus pārkāpumus pret bērniem,

–   ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,

–   ņemot vērā Āfrikas Savienības Konvenciju par īpašiem bēgļu problēmu aspektiem Āfrikā,

–   ņemot vērā ANO Konvenciju par bērna tiesībām,

–   ņemot vērā Āfrikas Hartu par bērna tiesībām un labklājību,

–   ņemot vērā ANO Konvencija pret spīdzināšanu,

–   ņemot vērā ANO Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu,

–   ņemot vērā ES 2010. gada pamatnostādnes par bērniem bruņotos konfliktos,

–   ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju Nr. 182 par bērnu darba ļaunākajām formām, ko pieņēma 1999. gadā, kurā minēts, ka „piespiedu un obligāta bērnu vervēšana izmantošanai bruņotā konfliktā” ir viena no ļaunākajām bērnu darba formām,

–   ņemot vērā Kotonū nolīgumu,

–   ņemot vērā 2005. gada Sudānas Vispārējo miera nolīgumu (VMN);

–   ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A. tā kā 2015. gada 15. un 16. februārī kaujinieku grupa, ko esot vadījis Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas (SPLA) komandieris Johnson Oloni, Wau Shilluk kopienā Augšnīlas pavalstī nolaupīja aptuveni 89 bērnu un, iespējams, vēl simtiem citu bērnu; tā kā saskaņā ar aculiecinieku teikto bruņoti karavīri ielenca kopienu un pārmeklēja ikvienu māju, ar varu aizvedot galvenokārt zēnus, kas vecāki par 12 gadiem;

B.  tā kā 2013. gada decembrī politisks strīds Dienvidsudānas valdošajā partijā (Sudānas Tautas atbrīvošanas kustība (SPLM)) Džūbā pārauga bruņotā konfliktā starp prezidentam Salva Kiir lojāliem spēkiem un tiem, kas ir lojāli bijušajam viceprezidentam Riek Machar;

C. tā kā saistībā ar bruņoto konfliktu, kas valstī sākās 2013. gada decembrī, aptuveni 1,4 miljoni cilvēku tika iekšzemē pārvietoti, 500 000 aizbēga uz kaimiņvalstīm un aptuveni 12 000 bērnu tika iesaistīti bruņotajos spēkos un grupējumos; tā kā saskaņā ar saņemto informāciju tūkstošiem bērnu ir nogalināti, izvaroti, pārvietoti un kļuvuši par bāreņiem;

D. tā kā aptuveni 4 miljoni cilvēku ir pakļauti augstam pārtikas nodrošinājuma trūkuma un nepietiekamības riskam, turklāt ANO atkārtoti brīdina par humanitārās krīzes padziļināšanos un bada pieaugumu, ja cīņas turpināsies; tā kā trūkst arī medicīniskās aprūpes un attiecīgas infrastruktūras, situācija var tikai pasliktināties;

E.  tā kā arī ANO misija Dienvidsudānas Republikā (UNMISS) tagad sniedz drošu patvērumu vairāk nekā 100 000 iekšzemē pārvietotām personām, kas meklē patvērumu no vardarbības, un tiek pakļauta uzbrukumiem;

F.  tā kā saskaņā ar ANO aplēsēm vairāk nekā puse bēgļu nometņu iedzīvotāju ir bērni, kuri tādējādi ir pakļauti ievērojamiem draudiem viņu fiziskajai drošībai, attīstībai un labklājībai; tā kā zīdaiņu mirstības rādītāji Dienvidsudānā ir vieni no augstākajiem pasaulē un tā kā tās izglītības rādītāji ir zemākie pasaulē; tā kā pašreizējā konflikta rezultātā 400 000 bērnu ir pametuši skolu;

G. tā kā konfliktā iesaistītās puses ir uzbrukušas civiliedzīvotājiem, pamatojoties uz viņu etnisko izcelsmi un domāto politisko piederību, īstenojušas seksuālas vardarbības aktus un izraisījušas plašu īpašuma iznīcināšanu un izlaupīšanu;

H. tā kā dažādas Dienvidsudānas konfliktā iesaistītās puses 2014. gada 7. janvārī Adisabebā sāka sarunas Starpvaldību attīstības iestādes (IGAD) aizgādībā; tā kā, neraugoties uz iepriekšējiem nolīgumiem par karadarbības pārtraukšanu –– nesenākais no tiem bija 2015. gada 2. februārī Adisabebā parakstītais pamiera nolīgums –– un pastāvīgiem IGAD centieniem sākt sarunas par politisku konflikta risinājumu, cīņas turpinās, pilnībā ignorējot starptautiskās cilvēktiesības un humanitārās tiesības, neuzņemoties nekādu atbildību par konfliktā izdarītajiem pārkāpumiem;

I.   tā kā valdība un nemiernieki neievēroja IGAD noteikto termiņu (2015. gada 5. marts), lai noslēgtu nolīgumu par varas sadali, un tā kā miera sarunas ir pagarināts uz nenoteiktu laiku; tā kā IGAD augstākais vidutājs ir paziņojis, ka ANO un Āfrikas Savienība tagad var īstenot tiešu ietekmi sarunās;

J.   tā kā 2014. gada martā Āfrikas Savienība izveidoja izmeklēšanas komisiju, bet tās gala ziņojums vēl nav publicēts, lai gan Āfrikas Savienības Komisijai to iesniedza jau 2014. gada oktobrī;

K. tā kā lēmums par publicēšanas atlikšanu tika uzņemts ar vispārēju vilšanos un tiek plašās aprindās uzskatīts par neveiksmi atbildības noteikšanas un nesodāmības izbeigšanas ziņā –– neapmierinātību izteikuši ANO ģenerālsekretāra asistents Ivans Simonovic, bijušais ANO augstai cilvēktiesību komisārs Navi Pillay un ievērojami Dienvidsudānas pilsoniskās sabiedrības organizāciju locekļi;

L.  tā kā 2015. gada 3. martā ANO Drošības padome vienbalsīgi apstiprināja sistēmu, saskaņā ar kuru nosaka sankcijas tiem, kas ir atbildīgi par konflikta turpināšanos vai bloķēt miera procesu Dienvidsudānā vai arī līdzdarbojas konfliktā; tā kā sankcijas attiecas arī uz tiem, kas uzbrūk civiliedzīvotājiem vai slimnīcām, reliģiskiem objektiem, skolām vai vietām, kur civiliedzīvotāji meklē patvērumu, un uz tiem, kas vervē vai iesaista bērnus bruņotajos spēkos vai grupējumos;

M. tā kā Dienvidsudāna vēl nav parakstījusi nevienu no tādiem svarīgākajiem starptautiskajiem vai reģionālajiem cilvēktiesību līgumiem kā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību harta, Āfrikas Savienības Konvencija par īpašiem bēgļu problēmu aspektiem Āfrikā, ANO Konvencija par bērna tiesībām, ANO Konvencija pret spīdzināšanu un ANO Konvencija par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu, neraugoties valsts parlamenta balsojumu par to ratificēšanu;

N. tā kā Starptautiskās Krimināltiesas Statūti nosaka, ka bērnu līdz 15 gadu vecumam rekrutēšana, iesaukšana armijā vai iesaistīšana karadarbībā valsts bruņotajos spēkos vai bruņotos grupējumos ir kara noziegums;

O. tā kā Dienvidsudānas parlaments izskatīja likumprojektu par nevalstiskajām organizācijām, kuru pieņemot tiktu ierobežotas biedrošanās brīvības tiesības, reģistrācija būtu obligāta, aizliedzot NVO darbību bez reģistrēšanās, un kriminālatbildība būtu noteikta brīvprātīgām darbībām, kas veiktas bez reģistrācijas apliecības;

P.  tā kā skolas joprojām tiek izmantotas, cita starpā, militāriem mērķiem, kā okupētas vai vervēšanai paredzētas vietas; tā kā 2015. gada februāra beigās tika ziņots, ka 30 skolas joprojām tiek izmantotas militāriem mērķiem;

Q. tā kā, neskaitot donoru un humāno palīdzību, Dienvidsudānas ekonomika ir gandrīz pilnībā atkarīga no naftas ieguves nozares –– naftas eksports veido vairāk nekā 70 % no valsts IKP un aptuveni 90 % no valsts ieņēmumiem; tā kā ieņēmumi, kas iegūti no naftas ieguves nozares, ir saasinājuši vardarbīgus konfliktus;

R.  tā kā Dienvidsudānā notiekošā vardarbība rada smagas humānās izmaksas –– pēc ANO aplēsēm 2015. gadā humānās palīdzības vajadzībām būs nepieciešami 1,8 miljardu ASV dolāru; tā kā ANO situācijai Dienvidsudānā ir noteikusi ārkārtas situācijas trešo līmeni, kas ir sliktākais iespējamais humanitārās krīzes novērtējums;

S.  tā kā ES un tās dalībvalstis, reaģējot uz humanitāro krīzi un Dienvidsudānas bēgļu steidzamu vajadzību apmierināšanai reģionā 2014. gadā humānai palīdzībai sniedza gandrīz EUR 300 miljonus,

1.  pauž nopietnas bažas par Dienvidsudānā vērojamo drošības un humanitārās situācijas pasliktināšanos, kas var destabilizēt visu Austrumāfrikas reģionu; aicina visas puses nekavējoties pārtraukt vardarbību un cilvēktiesību pārkāpumus, izveidot vienotu valsts pārejas perioda valdību un nodrošināt humanitārās palīdzības pilnīgu pieejamību; aicina puses pārtraukt uzbrukumus izglītības un publiskām iestādēm un izbeigt izmantot skolas militāriem nolūkiem, tostarp bērnu kareivju rekrutēšanai; šajā sakarībā atgādina par savu atbalstu vadlīnijām skolu un universitāšu aizsardzībai pret militāru izmantošanu bruņotu konfliktu laikā;

2.  pauž dziļu sarūgtinājumu par to, ka pēc vairāk nekā gadu ilgajām sarunām Starpvaldību attīstības iestādes (IGAD) vadībā, nav panākts nekāds vērā ņemams progress; mudina visas konfliktā iesaistītās puses panākt vienošanos par varas sadali un pilnībā atbalsta pašlaik notiekošo sarunu procesu, prasot nekavējoties bez nosacījumiem noslēgt pilnīgu pamieru un pārtraukt karadarbību un nekavējoties pārtraukt civiliedzīvotāju rekrutēšanu un mobilizāciju; aicina pielikt pūles, lai rastu veidu, kā panākt ilgstošu mieru un stabilitāti; aicina valdību un dumpiniekus iesaistīties integrējošās un visaptverošās politiskās sarunās bez jebkādiem nosacījumiem, lai pēc labākās sirdsapziņas panāktu veiksmīgu sarunu noslēgumu; mudina Āfrikas Savienību un IGAD turpināt darbu pie iekļaujoša dialoga un starpniecības sekmēšanas;

3.  prasa nekavējoties atbrīvot visus bērnus, ko bruņotie spēki rekrutējuši kopš konflikta sākuma 2013. gada decembrī, un garantēt viņu drošu atgriešanos mājās; stingri norāda visām konfliktā iesaistītajām pusēm par to, ka bērnu rekrutēšana un izmantošana bruņotajos spēkos un grupās ir smags starptautisko tiesību pārkāpums;

4.  aicina Sudānas Tautas atbrīvošanās armiju (SPLA) un opozīcijas karaspēku rūpīgi un pārredzamā veidā pārliecināties par to, ka viņu rindās vairs nav bērnu, un nekavējoties izstrādāt un īstenot rīcības plānu bērnu tiesību smagu pārkāpumu pārtraukšanai, koordinējot šīs darbības ar ANO;

5.  atgādina par Dienvidsudānas varas iestāžu 2009. gadā izdarīto un 2012. gadā atjaunoto apņemšanos pārtraukt bērnu rekrutēšanu un izmantošanu konfliktā, atbrīvot visus ar valdības drošības dienestiem saistītos bērnus, nodrošināt pakalpojumus saistībā ar šo bērnu atgriešanos un reintegrāciju viņu ģimenēs un izmeklēt pret bērniem izdarītus smagus pārkāpumus; pauž nožēlu par to, ka šī apņemšanās nav pilnībā ievērota; aicina puses pilnībā īstenot rīcības plānā iekļautās vadlīnijas;

6.  aicina Komisiju palīdzēt darīt pieejamus resursus, lai sniegtu palīdzību saistībā ar bruņotajos spēkos rekrutēto bērnu un konflikta skarto iedzīvotāju ilgtermiņa reintegrāciju, koordinējot šo darbību ar ANO īpašā pārstāvja bruņotos konfliktos iesaistītu bērnu jautājumos biroju, UNICEF un citām aģentūrām;

7.  uzstāj, ka intervences humanitāro krīžu gadījumos ir jātuvina ilgtermiņa attīstības sadarbībai; jo īpaši uzskata, ka ilgtermiņa attīstības plānošanā, kas saistīta ar bruņota konflikta skartiem bērniem, ir cita starpā jākoncentrējas uz bērnu aizsardzības, izglītības un nodarbinātības sistēmām; mudina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt humanitārās palīdzības sniegšanu un nodrošināt resursu pieejamību vietējiem lauksaimniekiem un ražotājiem;

8.  mudina Āfrikas Savienības Miera un drošības padomi publicēt Āfrikas Savienības Izmeklēšanas komisijas Dienvidsudānas jautājumos ziņojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem valstī un, reaģējot uz šīs komisijas konstatējumiem, nekavējoties veikt atbilstīgus pasākumus;

9.  uzsver, ka minētā ziņojuma publicēšana ir izšķiroši svarīga, lai panāktu mieru un izlīgumu; atzīst, ka visai Dienvidsudānas tautai ir tiesības uz patiesību un taisnīgumu un ka simtiem zvērībās cietušo personu un to liecinieku ir veltījuši milzīgas personiskās pūles, lai sadarbotos ar Āfrikas Savienības izmeklēšanas komisiju Dienvidsudānas jautājumā, bieži vien uzņemoties būtisku personīgo risku sāpīgās pieredzes stāstīšanā, lai sniegtu ieguldījumu konflikta pilnīgākā atspoguļošanā;

10. prasa Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam aktīvi atbalstīt izmeklēšanas komisijas ieteikumu īstenošanu, tostarp attiecībā uz iespējamu hibrīdtiesas izveidi zvēriskas rīcības gadījumu izskatīšanai, kā to ierosināja ANO ģenerālsekretārs;

11. atzinīgi vērtē ANO Drošības padomes pieņemto rezolūciju Nr. 2206, kas paredz piemērot precīzi mērķētas sankcijas, kuras tieši skartu personas, kas veicinājušas konfliktu, un prasa nekavējoties īstenot šo rezolūciju; uzsver — lai pārtrauktu ieroču piegādi indivīdiem un grupām, kas ir izdarījuši smagus cilvēktiesību pārkāpumus, kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci, un lai aizsargātu nopietnam riskam pakļautus civiliedzīvotājus, reģionālā un starptautiskā līmenī ir jāpieņem visaptverošs ieroču embargo;

12. aicina Dienvidsudānas valdību veikt tūlītēju, objektīvu un neatkarīgu izmeklēšanu par cilvēktiesību pārkāpumiem, lai apsūdzētu un sauktu pie atbildības indivīdus, kas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām tiek turēti aizdomās par noziegumu izdarīšanu un smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp bērnu nolaupīšanu un vervēšanu dalībai bruņotos konfliktos un seksuālu vardarbību pret sievietēm un bērniem;

13. atgādina Starpvaldību attīstības iestādes 2014. gada 25. augusta protokolu, kurā noteikts, ka indivīdi, ko Āfrikas Savienības izmeklēšanas komisija Dienvidsudānas jautājumā identificējusi kā atbildīgus par smagu noziegumu izdarīšanu, nebūs tiesīgi piedalīties pārejas perioda valdībā;

14. aicina Dienvidsudānas valdību steidzami pabeigt leģislatīvo grozījumu izstrādi, saskaņā ar kuriem par kriminālnoziegumu tiek atzīta bērnu vervēšana un izmantošana, izmantot šos tiesību aktus, lai ierosinātu krimināllietu pret noziedzniekiem, pabeigt starptautisko nolīgumu, tai skaitā 2002. gada Konvencijas par bērna tiesībām Fakultatīvā protokola, īstenošanu un pievienoties Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtiem;

15. aicina Dienvidsudānas valdību nepieņemt tiesību aktus, kas varētu ierobežot sektorus, kuros atļauts strādāt NVO un asociācijām, jo šāda ierobežošana nopietni apdraudētu sabiedrības attīstību un centienus sniegt humāno palīdzību;

16. aicina Dienvidsudānas valdību pildīt savu pienākumu, proti, rūpēties par savu tautu un mudina starptautiskos līdzekļu devējus palielināt atbalstu, kā arī, ņemot vērā vajadzību apmēru un steidzamību, aicina starptautisko kopienu pēc tam, kad būs izpildīti visi miera nodrošināšanas nosacījumi un izveidots ieņēmumu pienācīgas sadales mehānisms, sasaukt jaunu starptautisko līdzekļu devēju konferenci Dienvidsudānas jautājuma izskatīšanai;

17. mudina atbildīgi apsaimniekot Dienvidsudānas dabas resursus, lai nodrošinātu, ka no naftas gūtie ieņēmumi neveicina konflikta turpināšanu; aicina sarunās iesaistītās puses pārredzamību un publisko kontroli naftas nozarē iekļaut miera sarunās un jebkādā galīgajā vienošanās tā, lai no šī avota gūtos ieņēmumus varētu izmantot valsts ilgtspējīgai attīstībai un valsts iedzīvotāju iztikas iespēju uzlabošanai;

18. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Dienvidsudānas valdībai, Dienvidsudānas cilvēktiesību komisāram, Dienvidsudānas Nacionālajai leģislatīvajai asamblejai, Āfrikas Savienības iestādēm, Starpvaldību attīstības iestādei, ES un ĀKK Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājiem un ANO ģenerālsekretāram.

 

(1)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0042.

(2)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0053.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika