Procedūra : 2015/2604(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B8-0242/2015

Iesniegtie teksti :

RC-B8-0242/2015

Debates :

PV 12/03/2015 - 6.3
CRE 12/03/2015 - 6.3

Balsojumi :

PV 12/03/2015 - 8.3

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0073

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 173kWORD 83k
11.3.2015
PE552.221v01-00}
PE552.240v01-00}
PE552.244v01-00}
PE552.246v01-00}
PE552.247v01-00}
PE552.249v01-00} RC1
 
B8-0242/2015}
B8-0261/2015}
B8-0265/2015}
B8-0267/2015}
B8-0268/2015}
B8-0270/2015} RC1

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu

nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:

Verts/ALE (B8‑0242/2015)

ALDE (B8‑0261/2015)

ECR (B8‑0265/2015)

EFDD (B8‑0267/2015)

PPE (B8‑0268/2015)

S&D (B8‑0270/2015)


par Tanzāniju, jo īpaši par zemes sagrābšanas jautājumu (2015/2604(RSP))


Cristian Dan Preda, Maurice Ponga, Elmar Brok, Andrey Kovatchev, György Hölvényi, Ramona Nicole Mănescu, Jiří Pospíšil, Giovanni La Via, Bogdan Brunon Wenta, Stanislav Polčák, Csaba Sógor, Tomáš Zdechovský, Lara Comi, Jaromír Štětina, Pavel Svoboda, József Nagy, Tunne Kelam, Lars Adaktusson, Joachim Zeller, Andrej Plenković, David McAllister, Ivana Maletić, Therese Comodini Cachia, Francesc Gambús, Pascal Arimont, Claude Rolin, Davor Ivo Stier, Monica Macovei, Marijana Petir PPE grupas vārdā
Josef Weidenholzer, Nikos Androulakis, Norbert Neuser, Miroslav Poche, Liisa Jaakonsaari, Nicola Caputo, Enrico Gasbarra, Kashetu Kyenge, Krystyna Łybacka, Alessia Maria Mosca, Tonino Picula, Neena Gill, David Martin, Arne Lietz, Marc Tarabella, Elena Valenciano, Carlos Zorrinho, István Ujhelyi, Michela Giuffrida, Viorica Dăncilă, Victor Negrescu, Sorin Moisă, Andi Cristea, Marlene Mizzi, Vilija Blinkevičiūtė, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Zigmantas Balčytis, Maria Arena, Hugues Bayet, Eric Andrieu, Eider Gardiazabal Rubial, Ana Gomes, Demetris Papadakis, Afzal Khan, Jude Kirton-Darling, Luigi Morgano, Soraya Post, Pier Antonio Panzeri, Brando Benifei, Juan Fernando López Aguilar, Javi López, Momchil Nekov, José Blanco López, Laurenţiu Rebega S&D grupas vārdā
Charles Tannock ECR grupas vārdā
Catherine Bearder, Ramon Tremosa i Balcells, Hilde Vautmans, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Ivo Vajgl, Martina Dlabajová, Beatriz Becerra Basterrechea, Urmas Paet, Marietje Schaake, Dita Charanzová, Javier Nart, Petras Auštrevičius, Gérard Deprez, Marielle de Sarnez, Ivan Jakovčić, Louis Michel, Jozo Radoš, Robert Rochefort, Pavel Telička, Antanas Guoga, Fredrick Federley, José Inácio Faria, Johannes Cornelis van Baalen ALDE grupas vārdā
Maria Heubuch, Heidi Hautala, Judith Sargentini, Jordi Sebastià, Michèle Rivasi, Bodil Ceballos, Barbara Lochbihler, Ernest Urtasun, Davor Škrlec, Igor Šoltes Verts/ALE grupas vārdā
Ignazio Corrao, Fabio Massimo Castaldo, Piernicola Pedicini, Marco Valli, Eleonora Evi, Rolandas Paksas, Valentinas Mazuronis EFDD grupas vārdā
GROZĪJUMI

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Tanzāniju, jo īpaši par zemes sagrābšanas jautājumu (2015/2604(RSP))  

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā G8 2013. gada Zemes pārredzamības iniciatīvu,

–   ņemot vērā Āfrikas Savienības nostādnes un vadlīnijas par zemes politiku Āfrikā (ALPFG), Āfrikas Savienības „Ganību lopkopības ietvarpolitiku Āfrikā: ganību lopkopju kopienu dzīves apstākļu, iztikas līdzekļu un tiesību nodrošināšana, aizsardzība un uzlabošana”, ko 2010. gada oktobrī pieņēma Āfrikas lauksaimniecības ministru konferencē un 2011. gada janvārī apstiprināja Izpildpadomes 18. kārtējā sesijā Adisabebā (dokuments Nr. EX.CL/631 XVIII), un Āfrikas Savienības 2009. gada deklarāciju par zemes jautājumiem un izaicinājumiem Āfrikā,

–   ņemot vērā Pasaules samitā par nodrošinātību ar pārtiku 2010. gadā Romā pieņemto deklarāciju, Atbildīgu lauksaimniecības investīciju principus (PRAI), kuri respektē tiesības, iztiku un resursus, un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) Brīvprātīgās vadlīnijas par zemes, zivsaimniecības un mežu īpašumtiesību atbildīgu pārvaldību valsts pārtikas nodrošinājuma kontekstā (VGGT),

–   ņemot vērā Āfrikas Savienības, Āfrikas Attīstības bankas un Ekonomikas komisijas Āfrikai Pamatprincipus liela mēroga zemes investīcijām Āfrikā (LSLBI),

–   ņemot vērā ANO īpašā referenta par tiesībām uz pārtiku Olivier De Schutter 2009. gada 11. jūnija ziņojumu „Zemes iegūšana un iznomāšana lielos apjomos — pamatprincipu un pasākumu kopums problēmu risināšanai cilvēktiesību jomā”,

–   ņemot vērā 2000. gada 8. septembra Tūkstošgades deklarāciju, kurā izklāstīti Tūkstošgades attīstības mērķi (TAM), jo īpaši 1., 3. un 7. mērķi,

–   ņemot vērā ANO „Tūkstošgades attīstības mērķu 2014. gada ziņojumu”,

–   ņemot vērā Riodežaneiro (Brazīlijā) 2012. gada 20.–22. jūnijā notikušās ANO Ilgtspējīgas attīstības konferences ziņojumu,

–   ņemot vērā ANO Mājokļu programmas (UN-Habitat) 2008. gada pētījumu „Garantētas tiesības uz zemi visiem” un ANO Mājokļu programmas rokasgrāmatu „Kā izstrādāt nabadzīgajiem iedzīvotājiem labvēlīgu zemes politiku — process, norādes un gūtā pieredze”,

–   ņemot vērā ANO Deklarāciju par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām (UNDRIP) un Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Pirmiedzīvotāju un cilšu tautu konvenciju (Nr. 169),

–   ņemot vērā Tanzānijas Savienotās Republikas 1999. gada Ciematu zemes likumu Nr. 5 un 1982. gada Pašvaldību likumu,

–   ņemot vērā ES 2004. gada Zemes politikas vadlīnijās sniegtās norādes par zemes politikas izstrādi un plānošanu jaunattīstības valstīs,

–   ņemot vērā Komisijas 2014. gada 9. aprīļa paziņojumu par jaunas programmas izveidi līdz EUR 33 000 000 apmērā, kuras mērķis ir uzlabot zemes pārvaldību un pārtikas un uztura nodrošinājumu ģimenes lauksaimniekiem un mazaizsargātām kopienām Subsahāras Āfrikā,

–   ņemot vērā ANO 2011. gada Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus,

–   ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas 2013. gada novembra rezolūciju par ganību lopkopības sociālo un vides ietekmi ĀKK valstīs (ACP-EU/101.526/13/fin),

–   ņemot vērā 2015. gada pētījumu „Meklējot risinājumu zemes sagrābšanas ietekmei uz cilvēktiesībām”, ko pasūtīja Cilvēktiesību apakškomiteja,

–   ņemot vērā pārskatīto Kotonū nolīgumu,

–   ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–   ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,

–   ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A. tā kā visas 21. gadsimta galvenās problēmas — uzturdrošība, nepietiekami enerģijas krājumi, ūdens trūkums, pilsētvides izaugsme un iedzīvotāju skaita pieaugums, vides degradēšanās, klimata pārmaiņas, dabas katastrofas un valsts trauslums — ir sasaistītas ar zemes pārvaldības jautājumiem, tādējādi pastiprinot vajadzību piešķirt prioritāti visaptverošai zemes reformai un tiesību uz zemi nodrošināšanai;

B.  tā kā Tanzānijas varas iestādes paziņoja par plānu 1 500 kvadrātkilometrus masaju zemes Rietumu Serengeti pārdot privātam medību un safari uzņēmumam, kas atrodas Apvienotajos Arābu Emirātos; tā kā šis plāns paredz padzīt 40 000 masajus, kas nodarbojas ar ganību lopkopību;

C. tā kā starptautiskā spiediena rezultātā Tanzānijas prezidents Jakaya Kikwete 2014. gada novembrī apgalvoja, ka šo plānu ir atmetis, un solīja nekad nespiest masajus pamest viņu senču zemes; tā kā, neraugoties uz šo solījumu, tūkstošiem masaji tika nelikumīgi padzīti no savas zemes; tā kā nesenie ziņojumi liecina, ka Tanzānijas varas iestādes iznīcināja vairāk nekā 200 mājas un konfiscēja mājlopus, vairāk nekā 3 000 cilvēku atstājot bez mājām un pajumtes;

D. tā kā Tanzānijas masajiem jau ilgstoši — kopš 1992. gada, kad ārvalstnieku īpašumā esošajam uzņēmumam „Ortello Business Corporation” (OBC) tika piešķirtas medīšanas tiesības Loliondo medību kontroles zonā, kura pieder masaju lopkopjiem un kurā tie dzīvo, — ir bijuši strīdi par zemes īpašumtiesībām ar Tanzānijas varas iestādēm un tie saasinās;

E.  tā kā Ngorongoro apgabala masaju kopienas petīciju tiešsaistē platformā AVAAZ ir parakstījuši vairāk nekā 2 miljoni iedzīvotāju no visas pasaules;

F.  tā kā privātie investori un valdības izrāda arvien lielāku interesi par liela mēroga zemes iegādi vai zemes ilgtermiņa nomu pārtikas vai enerģijas ražošanas vai izrakteņu ieguves nolūkā, galvenokārt Āfrikas jaunattīstības valstīs, īpaši Tanzānijā;

G. tā kā laikā no 2005. līdz 2008. gadam Tanzānijā ievērojami palielinājās ārvalstnieku un vietējo iedzīvotāju interese par liela mēroga plantāciju izveidi biodegvielas ražošanai valstī un 640 000 hektāru zemes tika piešķirti investoriem, tādējādi atņemot zemniekiem un lauku mājsaimniecībām viņu zemi un iztikas līdzekļus un palielinot uzturnedrošību;

H. tā kā aptuveni 1,4 miljardi hektāru pasaulē tiek pārvaldīti ar paražu normām; tā kā SDO Konvencijā Nr. 169 un ANO Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām ir paredzēti konkrēti aizsardzības veidi attiecībā uz pirmiedzīvotāju piekļuvi zemei, bet ANO Deklarācijas par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām 10. pants garantē tiesības netikt ar varu pārvietotam no savas zemes vai teritorijas un to, ka nekāda pārvietošana nedrīkst notikt bez pirmiedzīvotāju brīvprātīgas, iepriekšējas un informētas piekrišanas un nevienojoties par taisnīgu un godīgu kompensāciju, kā arī, ja iespējams, par iespēju atgriezties;

I.   tā kā liela mēroga zemes iegādi saskaņā ar 2011. gada Tirānas deklarāciju var definēt kā zemes sagrābšanu, ja ir izpildīti viens vai vairāki šādi nosacījumi: ja ir nepārprotami pārkāptas cilvēktiesības, ja skarto vietējo kopienu pārvietošana tiek veikta bez viņu brīvprātīgas, iepriekšējas un informētas piekrišanas, ja tās pamatā nav pārredzami līgumi un ja ir novērtēta negatīva ietekme uz sociālo jomu, ekonomiku un vidi;

J.   tā kā saskaņā ar Āfrikas Attīstības bankas datiem 75 % no Tanzānijas iedzīvotājiem ir mazi lauksaimnieki; tā kā lopkopji, kas ir aptuveni 10 % no Tanzānijas iedzīvotājiem, tostarp masaji, dzīvo labi un harmonijā ar aizsargātu dzīvo dabu, bet joprojām zaudē lielas zemes teritorijas, jo zeme tiek izpārdota bez pietiekamām zināšanām par juridiskajām un praktiskajām sekām, tā tiek korumpētā veidā un nelegāli piešķirta ārzemniekiem un varas iestādes to klasificē kā tresta zemi, liegumu vai nacionālo parku;

K. tā kā Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 17. pantā ir atzītas ikviena cilvēka tiesības uz īpašumu kā vienpersoniski, tā arī kopīgi ar citiem, un noteikts, ka nevienam nedrīkstētu patvaļīgi atņemt īpašumu;

L.  tā kā starptautiskajiem uzņēmumiem, arī Eiropas uzņēmumiem, ir bijusi nozīmīga loma liela mēroga zemes iegādē Tanzānijā un starptautiskās finanšu iestādes ir bijušas iesaistītas liela mēroga zemes darījumu finansēšanā valstī;

M. tā kā satvarā un pamatnostādnēs par zemes politiku Āfrikā tiek aicināts ievērot vietējo kopienu cilvēktiesības, tostarp uz paražām balstītas tiesības uz zemi un ar zemi saistītos resursus;

N. tā kā ES 2014. gada maijā sāka jaunu programmu, lai Āfrikas valstīs uzlabotu zemes pārvaldību un palīdzētu uzlabot lauksaimnieku ģimeņu un neaizsargātu kopienu uzturdrošību,

1.  stingri nosoda vietējo lauku kopienu nelikumīgo pārvietošanu, viņu ciematu un tradicionālā dzīvesveida iznīcināšanu un viņu galveno cilvēktiesību, tostarp tiesību uz pienācīgu pārtiku, tiesību uz ūdeni un tiesību uz pienācīgu mājokli, neievērošanu;

2.  nosoda jo īpaši darbības, kas tiek veiktas, lai neatzītu par likumīgu uz paražām balstītu zemes lietošanas kārtību, saskaņā ar kuru fiziskām personām un kopienām piešķir ar likumu noteiktas tiesības un tiek novērsta tiesību uz zemi atņemšana un ļaunprātīga izmantošana, kas ir īpaši izplatīta attiecībā uz kopienām Āfrikā;

3.  aicina Tanzānijas valdību nekavējoties īstenot brīvprātīgās pamatnostādnes par atbildīgu zemes, zivsaimniecības un mežu lietošanas pārvaldību (VGGT) un piešķirt tajā paredzētajām tiesībām efektīvu piekritību, ievērot pirmo pamatprincipu no pamatprincipiem par liela mēroga investīcijām zemes platībās Āfrikā, kas paredz ievērot vietējo kopienu cilvēktiesības un tiesības uz zemi, kas balstītas uz paražām, un sekmēt atbildīgu zemes un zemes resursu pārvaldību, ievērojot tiesiskumu, kā arī uzlabot sieviešu tiesības uz zemi, jo viņas ir vismaz puse no darbaspēja lauksaimniecībā un tirdzniecībā, bet viņu piekļuve tiesībām uz zemi un pakalpojumiem, kas saistīti ar šādām tiesībām (piem., piekļuve bankām, dalība apvienībās), joprojām ir apgrūtināta, un arī neaizsargātu kopienu un sociālo grupu, piemēram, lopkopju, tiesības uz zemi;

4.  prasa sākt neatkarīgu izmeklēšanu saistībā ar strīdiem par zemi Loliondo;

5.  mudina Tanzānijas valdību veicināt tādus ieguldījumus lauksaimniecībā, kas nāk par labu vietējiem iedzīvotājiem attiecīgajos reģionos, ievērot un padarīt stingrāku savu politiku attiecībā uz sociālās ietekmes un ietekmes uz vidi novērtējumiem, tostarp ietekmes uz vietēju pārtikas ražošanu novērtējumiem, kuri jāveic pirms jebkādu ieguldījumu projektu sākšanas, kā arī pienācīgi ievērot noteikumus par apspriešanos un kompensācijām zemes atsavināšanas gadījumā;

6.  īpaši atgādina, ka pirmiedzīvotāju tiesībām uz zemi starptautiskajām tiesībās ir noteikti konkrēti aizsardzības veidi; uzsver — ievērojot ANO Deklarāciju par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām —, ka visām zemes izmantošanas veida izmaiņām būtu jānotiek tikai ar attiecīgo vietējo kopienu brīvprātīgu, iepriekšēju un zināšanās pamatotu piekrišanu; uzstāj, ka valstīm ir jānodrošina efektīvi mehānismi, lai novērstu visas darbības, kuru mērķis vai rezultāts ir zemes, teritorijas vai resursu atņemšana pirmiedzīvotāju tautām, un atjaunotu tiesiskumu šādos gadījumos;

7.  pauž bažas par precīzas informācijas trūkumu un slepenību, kas raksturīga vairākiem ieguldījumiem Tanzānijā; aicina Komisiju mudināt iestādes nodrošināt, ka darījumi ar zemi notiek publiski, pārredzami un rēķinoties ar lopkopjiem vai klejotājiem lopkopjiem;

8.  īpaši aicina Komisiju aktīvi kontaktēties ar Tanzānijas iestādēm, lai stingri mudinātu tās juridiski saistošā un kodificētā veidā atzīt masaju tiesības, īpaši attiecībā uz viņu senču zemi, tādējādi nodrošinot juridisko aizsardzību, kas nepieciešama turpmāku strīdu novēršanai;

9.  uzsver, ka lauku kopienu zemes lietošanas tiesību nostiprināšana ir būtiska Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanai; prasa ES stiprināt jaunattīstības valstu tiesu spēju efektīvi piemērot tiesību aktus īpašumtiesību jomā un atrisināt strīdus par zemi saskaņā ar holistisku pieeju, kuras mērķis ir tiesu sistēmu un tiesiskuma nostiprināšana;

10. atgādina, ka liela mēroga projekti bieži rada nopietnu kaitējumu dabai, tādu kā mežu izciršana, bioloģiskās daudzveidības zaudēšana un ūdens saindēšana;

11. aicina Komisiju nodrošināt zemes politikas pamatnostādņu un VGTT saskaņotību, kā arī pievērst šim jautājumam lielāku uzmanību attīstības sadarbības programmās, tirdzniecības un ieguldījumu politikā un līdzdalībā daudzpusējās finanšu institūcijās;

12. atkārtoti norāda, ka cilvēktiesības un noteikumi, kas aizliedz zemes sagrābšanu, būtu visaptveroši jāintegrē ES tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos, tostarp vispārējā preferenču sistēmā (VPS);

13. uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt to ES uzņēmumu un finanšu institūciju darbību pilnīgu pārredzamību un atbildīgumu, kas iesaistīti liela mēroga ieguldījumos lauksaimniecības biznesā un zemes iegādē Tanzānijā, un prasa izveidot stingru un efektīvu ES mehānismu šādu darbību uzraudzībai;

14. aicina Komisiju iesniegt Parlamentam ziņojumu par tiem attīstības programmu un ES budžeta izdevumiem, kas saistīti ar zemes pārvaldību, lai nodrošinātu, ka minētās programmas veicina cilvēktiesību ievērošanu un risina ar zemes sagrābšanu saistītās problēmas;

15. uzsver, ka zemes politikas procesos ir nepārprotami jāatzīst ne tikai valsts, bet arī vietēju un kopienas līmeņa zemes administrēšanas/pārvaldības iestāžu un struktūru loma;

16. mudina Eiropas privāto sektoru pārskatīt pašreizējos brīvprātīgos un saistošos rīcības kodeksus attiecībā uz zemes sagrābšanu un nodrošināt, ka Eiropas uzņēmumi šajā sakarībā piemēro vienus un tos pašus kvalitātes standartus gan Savienībā, gan veicot ieguldījumus ārpus ES;

17. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Āfrikas Savienībai un Tanzānijas valdībai un parlamentam.

 

Juridisks paziņojums - Privātuma politika