Procedūra : 2015/2589(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B8-0363/2015

Iesniegtie teksti :

RC-B8-0363/2015

Debates :

Balsojumi :

PV 29/04/2015 - 10.66
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0175

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 196kWORD 115k
28.4.2015
PE555.137v01-00}
PE555.138v01-00}
PE555.139v01-00}
PE555.140v01-00}
PE555.142v01-00}
PE555.146v01-00}
PE555.150v01-00} RC1
 
B8-0363/2015}
B8-0364/2015}
B8-0365/2015}
B8-0366/2015}
B8-0368/2015}
B8-0372/2015}
B8-0376/2015} RC1

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu

nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:

ECR (B8-0363/2015)

GUE/NGL (B8-0364/2015)

Verts/ALE (B8-0365/2015)

EFDD (B8-0366/2015)

S&D (B8-0368/2015)

PPE (B8-0372/2015)

ALDE (B8-0376/2015)


par Rana Plaza ēkas sabrukšanas otro gadadienu un pašreizējo stāvokli ilgtspējas pakta īstenošanā (2015/2589(RSP))


Fernando Ruas, Tokia Saïfi, Daniel Caspary, Franck Proust, Davor Ivo Stier, Milan Zver, Ivo Belet, Lara Comi, Thomas Mann, Dubravka Šuica, József Nagy, Claude Rolin, Alessandra Mussolini, Barbara Matera, Raffaele Fitto, Giovanni Toti, Elisabetta Gardini, Ivana Maletić, Jiří Pospíšil, Tomáš Zdechovský PPE grupas vārdā
Victor Boștinaru, Jörg Leichtfried, David Martin, Bernd Lange, Linda McAvan, Richard Howitt, Viorica Dăncilă, Agnes Jongerius, Jude Kirton-Darling, Emmanuel Maurel, Marlene Mizzi, Victor Negrescu, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Siôn Simon, Jutta Steinruck, Martina Werner, Elena Valenciano, Afzal Khan, Alessia Maria Mosca, Maria Arena, Eric Andrieu, Pedro Silva Pereira, Norbert Neuser, Josef Weidenholzer, Liisa Jaakonsaari, Arne Lietz, Zigmantas Balčytis, Neena Gill, Momchil Nekov, Michela Giuffrida, Nicola Danti, Sorin Moisă, Enrique Guerrero Salom, Enrico Gasbarra, Tonino Picula, Nicola Caputo S&D grupas vārdā
Sajjad Karim, Charles Tannock ECR grupas vārdā
Catherine Bearder, Filiz Hyusmenova, Ivan Jakovčić, Marielle de Sarnez, Beatriz Becerra Basterrechea, Frédérique Ries, Louis Michel, Jozo Radoš, Marietje Schaake, Ivo Vajgl, Gérard Deprez, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Petras Auštrevičius, Robert Rochefort, Hilde Vautmans, José Inácio Faria ALDE grupas vārdā
Anne-Marie Mineur, Helmut Scholz, Stefan Eck, Patrick Le Hyaric, Rina Ronja Kari, Marie-Christine Vergiat, Malin Björk, Paloma López Bermejo, Kostas Chrysogonos, Eleonora Forenza, Sofia Sakorafa, Luke Ming Flanagan GUE/NGL grupas vārdā
Jean Lambert, Judith Sargentini Verts/ALE grupas vārdā
Tiziana Beghin, David Borrelli, Marco Valli EFDD grupas vārdā
GROZĪJUMI

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Rana Plaza ēkas sabrukšanas otro gadadienu un pašreizējo stāvokli ilgtspējas pakta īstenošanā (2015/2589(RSP))  

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Bangladešu, jo īpaši tās, kas tika pieņemtas 2014. gada 18. septembrī(1), 2014. gada 16. janvārī(2), 2013. gada 21. novembrī(3) un 2013. gada 14. martā(4),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2010. gada 25. novembra rezolūciju par cilvēktiesībām un sociāliem un vides standartiem starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos(5) un par uzņēmumu sociālo atbildību starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos(6),

–   ņemot vērā Sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Bangladešas Tautas Republiku par partnerību un attīstību(7),

–   ņemot vērā Ilgtspējas paktu par darba tiesību un rūpnīcu drošības uzlabošanu gatavo apģērbu un trikotāžas nozarē Bangladešā,

–   ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federica Mogherini, tirdzniecības komisāres Cecilia Malmström, par nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darba ņēmēju mobilitātes jautājumiem atbildīgās komisāres Marianne Thyssen un Starptautiskās sadarbības un attīstības komisāra Neven Mimica kopīgo paziņojumu saistībā ar Rana Plaza traģēdijas otro gadskārtu,

–   ņemot vērā ANO Johannesburgas deklarāciju par ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu, lai veicinātu sociālo un ekonomisko attīstību,

–   ņemot vērā SDO Konvenciju par stimulējošu pamatu drošībai un veselības aizsardzībai darbā (2006, C-187) un Konvenciju par darba drošību un arodveselību (1981, C-155), kuras Bangladeša vēl nav ratificējusi, kā arī to attiecīgos ieteikumus (R-197); ņemot vērā arī Bangladešas parakstīto Darba inspekcijas konvenciju (1947, C-081), kā arī tās ieteikumus (R-164),

–   ņemot vērā SDO Bangladešas Darba apstākļu uzlabošanas programmu, kas tika uzsākta 2013. gada oktobrī,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Atjaunota ES stratēģija 2011.–2014. gadam attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību” (COM(2011)0681) un sabiedriskās apspriešanas rezultātus par Komisijas darbu, pārraugot korporatīvās sociālās atbildības (CSR) politiku laikposmam pēc 2014. gada,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta ziņojumu „Korporatīvā sociālā atbildība — atbildīga un pārredzama uzņēmējdarbības prakse un noturīga izaugsme“ un „Korporatīvā sociālā atbildība — sabiedrības interešu veicināšana un ceļš uz ilgtspējīgu un iekļaujošu atlabšanu“,

–   ņemot vērā ANO Pamatprincipus uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā, ar kuriem valdībām un uzņēmumiem tiek noteikts cilvēktiesību aizsardzības un ievērošanas satvars un kurus Cilvēktiesību padome apstiprināja 2011. gada jūnijā,

–   ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes (UNHRC) 2014. gada 26. jūnijā pieņemto rezolūciju, ar kuru tiek izveidota starpvaldību darba grupa ar pilnvarām izstrādāt starptautisku juridiski saistošu instrumentu transnacionālu korporāciju darbības reglamentēšanai,

–   ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Deklarāciju par principiem un pamattiesībām darbavietā,

–   ņemot vērā ANO Globālo līgumu par cilvēktiesībām, vides aizsardzību un korupcijas apkarošanu,

–   ņemot vērā priekšlikumu Komisijas regulai, ar ko izveido Savienības sistēmu attiecībā uz piegādes ķēdes pienācīgu pārbaudi, ar mērķi transponēt tiesību aktos ESAO Pienācīgas pārbaudes pamatnostādnes attiecībā uz atbildīgām izrakteņu piegādes ķēdēm no konfliktu skartajām un augsta riska teritorijām,

–   ņemot vērā likumprojektu par mātesuzņēmumu un galveno darbuzņēmēju pienācīgu pārbaudi (Nr.°2578), ko Francijas Nacionālā asambleja 2015. gada 30. martā pieņēma pirmajā lasījumā,

–   ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A. tā kā 2013. gada 24. aprīlī Savārā netālu no Dakas sagruva astoņu stāvu Rana Plaza ēka, kurā bija izvietotas vairākas apģērbu rūpnīcas, nogalinot vairāk nekā 1100 un ievainojot aptuveni 2500 cilvēku; tā kā Rana Plaza ēkas sabrukšana ir Bangladešas visu laiku traģiskākā rūpnieciskā katastrofa un bojāgājušo skaits šajā konstrukcijas bojājumu negadījumā ir vislielākais mūsdienu vēsturē;

B.  tā kā 2012. gada 24. novembrī vismaz 112 cilvēku gāja bojā ugunsgrēkā, kas izcēlās Tazreen rūpnīcā Dakas Ašulijas rajonā; tā kā rūpnīcu ugunsgrēki, ēku sabrukšana un citi negadījumi, kas saistīti ar darba drošības un veselības aizsardzības jautājumiem, neaprobežojas tikai un vienīgi ar gatavo apģērbu rūpniecības nozari Bangladešā, bet rada nopietnas bažas arī citās jaunattīstības valstīs un vismazāk attīstītajās valstīs, kurās ir spēcīga uz eksportu orientēta gatavo apģērbu nozare, piemēram, Pakistānā vai Kambodžā;

C. tā kā pēc Tekstilizstrādājumu starptautiskās tirdzniecības nolīguma termiņa beigšanās un gatavo apģērbu nozares lielās intensitātes dēļ tādas jaunattīstības valstis kā Ķīna, Bangladeša, Indija un Vjetnama ir kļuvušas par pasaules mēroga ražotājiem; tā kā Bangladeša, kurā ir viena no zemākajām algām apģērbu rūpniecībā, ir kļuvusi par otro lielāko pēc Ķīnas apģērbu eksportētāju pasaulē, tekstilizstrādājumu nozarei veidojot gandrīz 85% no šīs valsts eksporta apjoma; tā kā 60% no tās apģērbiem nonāk ES, kas ir Bangladešas lielākais eksporta tirgus;

D. tā kā gatavo apģērbu rūpniecībā Bangladešā tiek nodarbināti aptuveni 4 miljoni cilvēku un tiek netieši nodrošināts iztikas atbalsts līdz pat 40 miljoniem cilvēku, kas ir ceturtā daļa no Bangladešas iedzīvotājiem; tā kā gatavo apģērbu rūpniecība ir sniegusi svarīgu atbalstu nabadzības samazināšanai; tā kā Bangladeša ir sasniegusi ievērojamus panākumus, samazinot dzimumu atšķirības sabiedrībā, veiksmīgi panākot trešo ANO Tūkstošgades attīstības mērķi par dzimumu līdztiesību, un tā kā gatavo apģērbu nozare ir sniegusi svarīgu ieguldījumu, jo šajā nozarē 4 miljonu nodarbināto vidū 3,2 miljoni ir sievietes; tā kā sieviešu nodarbinātībā daudzos gadījumos ir veicinājusi viņu iespēju palielināšanos;

E.  tā kā gatavo apģērbu nozares reorganizācija saskaņā ar integrētas vērtību ķēdes modeli ir nozīmējusi, ka pasūtījumus var iegūt tikai tad, ja tiek uzlabota produktivitāte un tālāk pazeminātas ražošanas izmaksas, tādā veidā padarot Bangladešas un citu jaunattīstības valstu darba spēku īpaši neaizsargātu; tā kā Kambodža un Šrilanka, kur ekonomika ir ļoti atkarīga no gatavo apģērbu nozares, ir pieredzējusi algu samazināšanos, neskatoties uz strauju ražošanas objektu un nodarbinātības pieaugumu; tā kā pēc Rana Plaza katastrofas Bangladešā ievērojami palielinājās minimālā alga, tomēr tā nesasniedz apjomu, kas tiek uzskatīts par pienācīgu, lai nodrošinātu darbinieku pamata vajadzības;

F.  tā kā vairākos ziņojumos ir minēts, ka vairāk nekā 600 apģērbu ražošanā iesaistīti darbinieki ir gājuši bojā Bangladešas ugunsgrēkos, kas izcēlušies no 2006. gada līdz 2013. gada sākumam, kaut gan cilvēktiesību organizācijas informē, ka nekad neviens no rūpnīcu īpašniekiem vai vadītājiem nav stājies tiesas priekšā;

G. tā kā sabrukušais Rana Plaza ēku komplekss bija uzbūvēts nelikumīgi un neatbilda drošuma standartiem; tā kā Bangladešā pēc šīs traģēdijas būtisku drošuma apsvērumu dēļ 32 rūpnīcas ir slēgtas pilnībā, bet 26 — daļēji; tā kā joprojām ir liels skaits rūpnīcu, kuras vēl nav paaugstinājušas savus standartus līdz tiesību aktos noteiktajam līmenim; tā kā SDO atbalsta Bangladešas valdības iniciatīvu veikt ēku konstrukciju, ugunsdrošības un elektrodrošības inspekcijas apmēram 1800 gatavo apģērbu fabrikās, no kurām daudzas atrodas pielāgotās ražošanas vai dzīvojamās ēkās;

H. tā kā 2013. gada 24. aprīlī Bangladešas valdības pārstāvji, vietējie apģērbu ražotāji, starptautisku apģērbu zīmolu pārstāvji, vietējo un starptautisko arodbiedrību un starptautisko NVO pārstāvji parakstīja „Vienošanos par praktisku kārtību, kādā veicami maksājumi Rana Plaza negadījumā cietušajām personām un viņu ģimenēm” (Dāvinātāju trasta fonds), kas paredz kompensāciju izmaksu šīs traģēdijas upuriem un viņu ģimenēm; tā kā visu prasījumu apmierināšanai paredzētā izmaksu summa ir USD 30 miljoni; tā kā pašlaik traģēdijas otrajā gadskārtā kopējā savākto līdzekļu summa, ko veido brīvprātīgas uzņēmumu iemaksas, sasniedza aptuveni USD 27 miljonus, un vēl aizvien trūkst 3 miljonu;

I.   tā kā finansiāla kompensācija ir būtisks ekonomisks atbalsts un, ja fondam pietrūks finanšu līdzekļu, nebūs iespējams segt medicīnas izdevumus tiem cietušajiem, kuriem nepieciešama ilgtermiņa medicīniskā aprūpe; tā kā Parlaments pauda nožēlu par to, ka brīvprātīgas kompensēšanas mehānisms, izmantojot Dāvinātāju trasta fondu, nav sasniedzis savu mērķi un norādīja, ka izdzīvojušajiem un upuru ģimenēm būtu izdevīgāks obligāts mehānisms;

J.   tā kā traģisko Rana Plaza fabrikas notikumu rezultātā un pēc sabiedrības protesta un Eiropas Parlamenta prasības rīkoties ES sadarbībā ar Bangladešas valdību un SDO 2013. gada jūlijā izveidoja Paktu par darba tiesību un rūpnīcu drošības uzlabošanu gatavo apģērbu un trikotāžas nozarē Bangladešā (turpmāk "ilgtspējas pakts"), kurā Bangladeša apņēmās veikt pasākumus, lai uzlabotu darba standartus un darba apstākļus valsts gatavo apģērbu ražošanas nozarē;

K. tā kā Bangladešā pirms negadījuma bija tikai 92 inspektori, kas kontrolēja aptuveni 5000 gatavo apģērbu rūpnīcu un citas ražotnes valstī; tā kā Bangladešas valdība apņēmās līdz 2013. gada beigām pieņemt darbā papildu 200 inspektoru;

L.  tā kā 2014. gada oktobrī ilgtspējas pakts tika pirmoreiz pārskatīts, secinot, ka, neraugoties uz panākto labo progresu, Bangladešas valdībai ir jāveic vēl vairāki svarīgi pasākumi, galvenokārt attiecībā uz Darba likuma uzlabošanu un īstenošanu, darba tiesību stāvokļa uzlabošanu eksporta pārstrādes zonās (EPZ) un lielāka darba inspektoru skaita pieņemšanu darbā; tā kā ilgtspējas pakta otrā pārskatīšana tiks veikta 2015. gada rudenī;

M. tā kā 2013. gada jūlijā Bangladešas Darba likumā tika izdarīti grozījumi; tā kā, neraugoties uz dažām pozitīvi vērtējamām reformām, piemēram, arodveselības un darba drošības jomā, Darba likums joprojām neatbilst starptautiskajiem standartiem attiecībā uz biedrošanās brīvību un tiesībām uz darba koplīguma slēgšanas sarunām, kā norādīts SDO ekspertu komitejas piezīmēs par Konvencijām Nr. 87 un Nr. 98, tostarp tajā ir paredzēti ierobežojumi attiecībā uz tiesībām pilnīgi brīvi ievēlēt savus pārstāvjus, daudzi ierobežojumi attiecībā uz streikošanas tiesībām un plašas administratīvas pilnvaras anulēt arodbiedrības reģistrāciju, un tā kā valdība ir vairākas reizes paziņojusi, ka nav iecerējusi izskatīt papildu grozījumus;

N. tā kā 2013. gada 13. maijā apģērbu ražošanas uzņēmumi, globālās un vietējās arodbiedrības, NVO un darba ņēmēju tiesību aizstāvības grupas parakstīja Bangladešas Vienošanos par ugunsdrošību un ēku drošību (turpmāk "Vienošanās") un tā kā 2013. gada 9. jūlijā tika izveidota Bangladešas Darba drošības alianse (turpmāk "Alianse"), kurā apvienojās 26 (galvenokārt Ziemeļamerikas zīmolu) uzņēmumi, kas nebija iesaistījušies arodbiedrībā; tā kā pašlaik Vienošanos ir parakstījuši 175 modes un mazumtirdzniecības uzņēmumi; tā kā Vienošanās un Alianses pārstāvji ir pārbaudījuši 1904 rūpnīcas, kuru produkcija tiek eksportēta;

O.  tā kā Bangladešas valdība vēl nav pieņēmusi Darba likuma īstenošanas noteikumus, neraugoties uz vairākkārtējiem solījumiem to izdarīt, un pēdējo reizi tika solīts, ka noteikumi tiks pieņemti līdz 2015. gada vasarai; tā kā Darba likuma īstenošana ir nepieciešams priekšnoteikums, lai būtu tiesības uz SDO Darba apstākļu uzlabošanas programmas atbalstu un lai nodrošinātu apmācības programmas darbību saskaņā ar Vienošanos;

P.  tā kā Bangladešā 10 % gatavo apģērbu ražošanas nozarē nodarbinātā darbaspēka strādā EPZ; tā kā 2014. gada jūlijā valdība pieņēma jaunu darba likumu par EPZ, taču tajā darba ņēmējiem nav piešķirtas tādas pašas tiesības kā darba ņēmējiem citviet Bangladešā; tā kā darba ņēmēju labklājības asociācijām nav tādas pašas tiesības un privilēģijas kā arodbiedrībām, lai gan 2014. gada 1. janvārī spēku zaudēja aizliegums streikot;

Q. tā kā kopš 2013. gada sākuma apģērbu ražošanas nozarē reģistrētas aptuveni 300 jaunas arodbiedrības; tā kā 2014. gadā tika noraidīti 66 pieteikumi, kas ir 26 % no visiem iesniegtajiem pieteikumiem; tā kā arodbiedrību diskriminācija joprojām ir ļoti nopietna problēma, kas strauji saasinās; tā kā arodbiedrības informē, ka Bangladešas valdība aktīvi liek šķēršļus to darba ņēmēju un darba devēju ceļā, kuri atbilstīgi Vienošanās prasībām vēlas dibināt savas drošuma komitejas;

R.  tā kā pārredzamības indeksa ziņā Bangladeša ierindojas 136. vietā no 177 valstīm un tā kā globālajā apģērbu piegādes ķēdē korupcija ir endēmiska un saistīta ar politiskajām aprindām, kā arī vietējām un daudznacionālām korporācijām;

S.  tā kā saskaņā ar Darba ņēmēju tiesību konsorcija pausto apgalvojumu, ja Bangladešas 5000 apģērbu rūpnīcas piecu gadu laikā ieviesīs Rietumu standartus, tas par 10 centiem sadārdzinās 7 miljardu apģērbu vienību ražošanas cenu, kurus Bangladeša katru gadu pārdod Rietumu zīmoliem; tā kā nekas neliecina par to, ka iepriekšējos divos gados apģērbu un tekstilizstrādājumu cenas ir paaugstinājušās;

T.  tā kā gatavo apģērbu ražošanas nozarē dominē galvenokārt lieli mazumtirdzniecības uzņēmumi, pazīstamu zīmolu ražotāji un tirgotāji, kas kontrolē pasaules ražošanas tīklus un tieši nosaka piegādes specifikācijas; tā kā globalizētas ražošanas kontekstā apģērbu un tekstilizstrādājumu ražotājiem bieži vien nav izvēles un viņiem cits nekas neatliek, kā piekrist zemākām cenām, samazināt minimālo daudzumu un uzņemties pēc iespējas lielāku risku; tā kā globālajā piegādes ķēdē joprojām ir būtiski trūkumi pārredzamības un izsekojamības ziņā; tā kā pienācīgas kvalitātes darbs globālajā piegādes ķēdē būs 2016. gada SDO konferences galvenais darba kārtības punkts;

U. tā kā pēc traģēdijas ir radies nepieredzēti liels Eiropas patērētāju pieprasījums sniegt vairāk informācijas par viņu iegādāto ražojumu izcelsmi un apstākļiem, kādos tie ražoti; tā kā Eiropas iedzīvotāji ir iesnieguši neskaitāmus lūgumrakstus un organizējuši kampaņas, prasot lielāku atbildību no apģērbu zīmoliem, lai nodrošinātu, ka to produkti tiek ražoti, ievērojot ētiskus apsvērumus;

V. tā kā Bangladešai kā vismazāk attīstītai valstij ir beznodokļu un bezkvotu piekļuve ES tirgum attiecībā uz visiem tās produktiem saskaņā ar iniciatīvu “Viss, izņemot ieročus” (EBA), kas attiecas uz 55 % no Bangladešas eksporta, no kura lielākā daļa ir apģērbi un tekstilmateriāli, tāpēc šai valstij ir pienākums nodrošināt vairāku svarīgāko ANO/SDO konvenciju cilvēktiesību un darba tiesību jomā reālu īstenošanu;

1.  šajā Rana Plaza traģēdijas otrajā gadskārtā piemin tos, kas cietuši vienā no visu laiku smagākajām rūpniecības katastrofām; vēlreiz izsaka līdzjūtību bojā gājušo ģimenēm un ievainotajiem un sakropļotajiem cilvēkiem; uzsver, ka šie zaudējumi varētu tikt novērsti ar labākām darba drošības sistēmām;

2.  atgādina, ka Rana Plaza koordinācijas komiteja nodibināja Rana Plaza Dāvinātāju trasta fondu, lai no uzņēmumiem brīvprātīgi ievāktu ziedojumus nolūkā samaksāt cietušajiem un viņu ģimenēm kompensācijas; pauž nožēlu par to, ka 2015. gada aprīlī joprojām savākti 3 miljoni ASV dolāru no kopējās kompensāciju summas 30 miljonu ASV dolāru apmērā, un mudina starptautiskos zīmolus, kuri sadarbojas ar Rana Plaza vai kuriem ir būtiskas saiknes ar Bangladešu, Bangladešas valdību un Bangladešas Apģērbu ražotāju un eksporta asociāciju (BGMEA) nodrošināt visu pienākošos kompensāciju nekavējošu samaksu;

3.  pauž nosodījumu par to, ka apmēram viena trešdaļa uzņēmumu, par kuriem uzskata, ka tiem ir saikne ar rūpnīcu kompleksu, piemēram, „Adler Modemarkte”, „Ascena Retail”, „Carrefour”, „Grabalok”, „J.C. Penney”, „Manifattura Corona”, „NKD”, „PWT” un „YesZee”, vēl nav veikuši iemaksu trasta fondā; pauž dziļu nožēlu par to, ka vairāki uzņēmumi ir veikuši to maksātspējai un iesaistīšanās apmēram Rana Plaza kompleksā nepietiekamus ziedojumus, un ka daudzi uzņēmumi ir atteikušies izpaust to, cik lielu summu tie ir ziedojuši fondā;

4.  pieņem zināšanai, ka patlaban notiek sarunas par kompensācijām attiecībā uz Tazreen ugunsgrēku pēc tādiem pašiem noteikumiem kā Rana Plaza gadījumā; pauž dziļu nožēlu par sarunu aizkavēšanos un pieprasa kompensācijas samaksāt savlaicīgi;

5.  atzinīgi vērtē pasākumus, kas tiek veikti, lai izveidotu pastāvīgu valsts shēmu apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbavietās un mudina Bangladešas valdību šai sakarā pildīt saistības, kas noteiktas nacionālajā trīspusējā rīcības plānā; aicina Eiropas Komisiju attiecīgi atbalstīt šādus centienus, tomēr norāda, ka tikmēr, kamēr pašreizējie kompensācijas pasākumi nav veikti, kavēsies virzība šajā jomā;

6.  aicina Komisiju un ES valstu valdības un citas puses apsvērt iespēju izteikt priekšlikumus ieviest tādas obligātas struktūras, kas garantētu, ka piekļuve tiesiskajai palīdzībai un kompensācijām tiek nodrošināta, pamatojoties uz vajadzībām un pienākumu, nevis tikai uz kampaņu grupu spēju publiskot un nosodīt vainīgos vai uz uzņēmumu brīvprātīgiem centieniem;

7.  atzinīgi vērtē ES vadīto ierosmi noslēgt paktu, lai nodrošinātu jauna sākuma iespējas darba drošības un veselības aizsardzības, darba apstākļu un darba tiesību ievērošanā un veicinātu atbildīgu uzņēmējdarbību gatavo apģērbu nozarē Bangladešā;

8.  pieņem zināšanai 2014. gada oktobrī veiktās pakta pirmās pārskatīšanas secinājumus, kuros norādīts uz Bangladešas iestāžu panākto progresu, un atzīst pakta ieguldījumu veselības un drošības apstākļu uzlabošanā rūpnīcās un darba apstākļu uzlabošanā gatavo apģērbu nozarē; tomēr mudina Bangladešas valdību darīt vairāk, lai prioritārā kārtā aktīvi īstenotu visas paktā paredzētās saistības; uzskata, ka līdz pakta otrajai pārskatīšanai, ko plānots veikt 2015. gada rudenī, ir iespējams panākt būtisku progresu visos darba apstākļu un drošuma jautājumos, jo īpaši attiecībā uz darba tiesībām, darba inspekcijām, pienācīgām algām, ēku konstrukciju stiprību, darba drošību un arodveselību un atbildīgu uzņēmējdarbību;

9.  pieņem zināšanai pasākumus, ko pēc Rana Plaza traģēdijas ir veikusi Bangladeša, pieņemot Darba likuma grozījumus, kas papildus nostiprina pamattiesības arodveselības un darba drošības jomā un darba tiesības; pauž nožēlu, ka nav atrisinātas ar vairākiem darbinieku biedrošanās brīvības ierobežojumiem saistītās problēmas un ka likums joprojām neatbilst SDO svarīgākajām konvencijām;

10. mudina Bangladešas valdību atbilstīgi paktā paredzētajām saistībām prioritārā kārtā pieņemt Darba likuma reālas īstenošanas nodrošināšanai nepieciešamos noteikumus, pilnībā apspriežoties ar trīspusējo konsultatīvo padomi, īpašu uzmanību pievēršot SDO Konvenciju Nr. 87 par biedrošanās brīvību un Nr. 98 par tiesībām uz darba koplīguma slēgšanas sarunām īstenošanai;

11. pauž bažas par stāvokli EPZ, kurās joprojām ir aizliegta arodbiedrību darbība un ir ļoti slikti darba apstākļi un zemi veselības un drošības standarti, un uzsver ka tajās strādājošajiem darba ņēmējiem vajadzētu būt tādām pašām tiesiskajām pamatbrīvībām un drošības standartiem, kādi tiek piemēroti darba ņēmējiem citur valstī; pauž dziļu nožēlu par to, ka ierosinātajā EPZ darba likumā joprojām tiek aizliegts darba ņēmējiem veidot arodbiedrības EPZ, un norāda, ka darba ņēmēju labklājības asociācijām nekādā gadījumā nav tādas pašas tiesības un privilēģijas kā arodbiedrībām; mudina Bangladešas valdību nekavējoties un pilnībā attiecināt Darba likumu uz EPZ;

12. atzinīgi vērtē neseno minimālās mēnešalgas pieaugumu gatavo apģērbu ražošanas nozarē par 77 % — līdzšinējo EUR 35 vietā nosakot to EUR 62 apmērā — un rosina to īstenot plašāk; tomēr norāda, ka praksē ar apģērbu nozarē maksāto minimālo algu joprojām nepietiek, lai nodrošinātu darba ņēmēju pamatvajadzības, un ka tas būtu iespējams tikai tad, ja minimālā alga būtu vismaz EUR 104, un aicina Bangladešas valdību, pilnībā apspriežoties ar arodbiedrībām, noteikt pienācīgu minimālās algas apmēru; turklāt mudina valdību nodrošināt, ka apģērbu rūpnīcas reāli maksā darbiniekiem pienākošos algu;

13. atzinīgi vērtē to, ka kopš 2013. gada sākuma ir reģistrētas 300 jaunas apģērbu ražošanas nozarē strādājošo arodbiedrības, tādējādi dubultojot arodbiedrību skaitu apģērbu nozarē, bet pauž bažas par to, ka 2014. un 2015. gadā ir reģistrēts mazāk arodbiedrību; mudina Bangladešas iestādes turpināt iesākto pozitīvo tendenci virzībā uz mērķi panākt gatavo apģērbu nozarē strādājošo 4 miljonu darba ņēmēju pietiekamu pārstāvības līmeni;

14. pauž lielas bažas par to, ka tiek ziņots par jaundibināto arodbiedrību diskriminēšanu, reģistrācijas anulēšanu un vajāšanām; pauž dziļu sašutumu par to, ka Bangladešā joprojām plaši izplatīta ir arodbiedrību diskriminēšana, ko apstiprina dokumentēti draudu izteikšanas, aizskaršanas un fiziskas vardarbības gadījumi, tostarp arodbiedrības vadītāja Aminul Islam slepkavība; mudina Bangladešas valdību efektīvi risināt negodīgu praksi nodarbinātības jomā, īstenojot nepieciešamos pasākumus, lai ātri un pārredzami novērstu, izmeklētu pārkāpumus, tostarp arodbiedrību diskrimināciju un vajāšanas, un sodītu par tiem, lai izbeigtu nesodāmību, kā arī tiesāt Aminul Islam slepkavībā vainīgos; ir pārliecināts, ka pienācīga apmācība un informētības palielināšana par darba tiesībām ir efektīvs veids, kā samazināt arodbiedrību diskrimināciju;

15. uzskata, ka labāku veselības un drošības standartu nodrošināšanā nozīmīga loma ir demokrātiskām arodbiedrību struktūrām, piemēram, tam, ka visās rūpnīcās turpinātu attīstīties strādājošo vadītas darba drošības komitejas; uzsver arī to, cik svarīga ir arodbiedrību piekļuve rūpnīcām, lai izglītotu darbiniekus par to, kā viņi var aizsargāt savas tiesības un drošību, tostarp tiesības atteikties darīt nedrošu darbu;

16. atzinīgi vērtē valdības izteikto apņemšanos pārveidot rūpnīcu un uzņēmumu inspekciju departamentu (DIFE), kurā paredzēts nodarbināt 993 darbiniekus un izveidot 23 reģionu filiāles, tā kontroles dienestu modernizāciju 2014. gada janvārī un valsts veselības un drošības politikas pieņemšanu, kā arī vienotu standartu noteikšanu veselības un drošības inspekcijām; aicina Komisiju un starptautiskos partnerus sniegt tehnisko palīdzību un dalīties ar paraugpraksi, lai palīdzētu DIFE pārveidē; aicina Bangladešas valdību pildīt saistības attiecībā uz darba inspekcijām un ievērot SDO konvenciju Nr. 81; atzinīgi vērtē to rūpnīcu slēgšanu, kuras neatbilda drošības standartiem;

17. turpina paust bažas par apgalvojumiem, ka Bangladešā valda visaptveroša korupcija, kurā iesaistīti veselības un drošības inspektori un apģērbu rūpnīcu īpašnieki un aicina aktīvāk cīnīties pret šādu parādību;

18. izprot, cik grūta ir veiksmīga inspektoru pieņemšana darbā, jo cilvēki ir pienācīgi jāapmāca atbilstoši vienotam standartam un saskaņotām darbības procedūrām, pirms viņus norīko pildīt pienākumus; tomēr pauž nožēlu, ka mērķis pieņemt darbā 200 inspektorus līdz 2013. gada beigām vēl nav izpildīts, jo pašlaik darbā pieņemti tikai 173, turklāt uzsver, ka arī 200 inspektori ir daudz mazāk nekā nepieciešams, lai pārraudzītu nozari ar četriem miljoniem strādājošo;

19. atzinīgi vērtē to, ka Vienošanās un Alianses pārstāvji ir pabeiguši inspekcijas visās rūpnīcās, kuras ir to pārziņā, un pabeigta arī vairāk nekā 400 korektīvo pasākumu plānu (CAP) īstenošana; mudina Bangladešas valdību rīkoties arī no savas puses, ātri veikt pārbaudes tās pārziņā esošajās rūpnīcās un veikt atbilstošus korektīvus pasākumus; atbalsta SDO svarīgo darbu, lai palīdzētu to nodrošināt; atzinīgi vērtē to ražotāju iesaistīšanos, kuri vēlas uzlabot standartus, un aicina visas iesaistītās personas nodrošināt CAP pareizu īstenošanu;

20. atzinīgi vērtē to, ka vairāk nekā 250 modes un mazumtirdzniecības uzņēmumu, kuri izmanto gatavo apģērbu piegādes no Bangladešas, ir parakstījuši Vienošanos vai pievienojušies Aliansei, lai koordinētu savus centienus palīdzēt uzlabot drošību Bangladešas rūpnīcās, kas tos apgādā; šajā sakarā rosina Vienošanos parakstīt arī citiem uzņēmumiem, tostarp MVU; uzsver nepieciešamību atbilstoši iesaistīt visas ieinteresētās personas, lai efektīvi īstenotu Vienošanos, un mudina šādu instrumentu izmantot arī citās augsta riska valstīs;

21. mudina Vienošanās un Alianses dalībniekus uzlabot sadarbību un sistemātiski apmainīties ar ziņojumiem par rūpnīcu pārbaudēm, lai izvairītos no darbu dublēšanās un atšķirīgiem standartiem; aicina Aliansi publicēt savus pārskatus arī bengāļu valodā, tostarp tiešsaistē, un papildināt tos ar attēliem, lai tie būtu pieejami ikvienam valstī;

22. uzskata, ka globāla mēroga mazumtirdzniecības uzņēmumiem un pazīstamu zīmolu ražotājiem jāuzņemas liela atbildība par to, ka pašreizējā ražošanas sistēmā ir sarežģīti uzlabot darba apstākļus un atalgojumu ražošanas valstīs; pauž pārliecību, ka būtu iespējams izveidot taisnīgāku tirgus struktūru un sociālos apstākļus, ja šie uzņēmumi nodrošinātu, ka visās to piegādes ķēdēs pilnībā tiek ievēroti SDO darba pamatstandarti, starptautiski atzīti korporatīvās sociālās atbildības (KSA) standarti, jo īpaši nesen atjaunotās ESAO pamatnostādnes daudznacionālo uzņēmumu jomā, ANO Globālā līguma desmit principi, ISO 26000 rekomendējošais standarts par sociālo atbildību, SDO trīspusējā deklarācija par principiem attiecībā uz daudznacionālajiem uzņēmumiem un sociālo politiku, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas pamatprincipi attiecībā uz uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām; atzinīgi vērtē Komisijas pamatiniciatīvu par piegādes ķēdes atbildīgu pārvaldību apģērbu nozarē, ņemot vērā jau esošās valstu iniciatīvas Vācijā, Nīderlandē, Francijā un Dānijā, un uzskata, ka ES ir iespēja un pienākums būt vadošajās pozīcijās pasaulē attiecībā uz atbildību piegādes ķēdē;

23. uzskata, ka piekļuve informācijai par apģērba ražošanas nozari bieži vien ir svarīgākais šķērslis, lai novērstu cilvēktiesību pārkāpumus globālajā piegādes ķēdē un ka ir nepieciešama obligāta ziņošanas sistēma, kurā būtu sniegta informācija par visiem kāda produkta vērtības ķēdes dalībniekiem, sākot no ražošanas vietas līdz pat mazumtirgotājiem; uzskata, ka ir vajadzīgi jauni ES tiesību akti, lai tiem ES uzņēmumiem, kuri ražošanu pārvietojuši uz trešām valstīm, noteiktu juridisku prasību par pienācīgu pārbaudi, tostarp pasākumiem izsekojamības un pārredzamības nodrošināšanai atbilstīgi ANO pamatprincipiem attiecībā uz uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām un ESAO pamatnostādnēm daudznacionālo uzņēmumu jomā;

24. atzīst, ka nodarbinātība apģērba ražošanas nozarē miljoniem nabadzīgo lauku sieviešu Bangladešā un citviet ir palīdzējusi novērst neaizsargātību un atkarību no vīriešu atbalsta; norāda, ka arodbiedrībās neapvienotu darbaspēku galvenokārt veido nekvalificēti strādājošie un sievietes gatavo apģērbu ražošanas nozarē jaunattīstības valstīs; atzīst, ka progress attiecībā uz darba ņēmēju tiesībām un aizsardzību ir svarīgi, lai palielinātu sieviešu iespējas, un uzsver nepieciešamību palielināt sieviešu pārstāvību arodbiedrībās, tostarp jaunizveidotajās arodorganizācijās Bangladešā, kā arī atzinīgi vērtē to, ka Paktā dzimumu iespēju līdztiesība atzīta par svarīgu darba standartu uzlabošanai;

25. atzīmē, ka iniciatīvai „Viss, izņemot ieročus” ir bijusi nozīmīga loma Bangladešas ekonomiskajā attīstībā un tā ir palīdzējusi uzlabot materiālos apstākļus miljoniem cilvēku, it īpaši sievietēm; tomēr pauž pārliecību, ka neizvirzot pienācīgus nosacījumus cilvēktiesību un darba tiesību jomā, ar šīs iniciatīvas un vispārējo preferenču sistēmas īstenošanu saistās risks, ka var tik pazemināti darba ņēmēju aizsardzības standarti un kavēta iespēja panākt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību; aicina Komisiju noteikt, vai Bangladešā tiek ievērotas cilvēktiesības un darba un vides konvencijas saskaņā ar vispārējo preferenču sistēmu un ziņot par to Parlamentam; uzsver, ka būtu jāatalgo valstis, kuras guvušas labus panākumus sociālo un darba standartu ievērošanā, un arī turpmāk to produktiem jānodrošina pilnīga piekļuve tirgum;

26. mudina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos F. Mogherini un komisāri C. Malmström arī turpmāk sarunās ar Bangladešu par preferenciālo tirdzniecību ietvert prasības par SDO pamatstandartu ratifikāciju, veselības un drošības pārbaudēm un pulcēšanās brīvību;

27. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Cilvēktiesību padomei, Bangladešas valdībai un parlamentam un SDO ģenerālsekretāram.

 

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0024.

(2)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0045.

(3)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0516.

(4)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0100.

(5)

OV C 99 E, 3.4.2012., 31. lpp.

(6)

OV C 99 E, 3.4.2012., 101. lpp.

(7)

OV L 118, 27.4.2001., 48. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika