Kopīgas rezolūcijas priekšlikums - RC-B8-0716/2015Kopīgas rezolūcijas priekšlikums
RC-B8-0716/2015

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Srebreņicas notikumu pieminēšanu

8.7.2015 - (2015/2747(RSP))

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
Verts/ALE (B8-0716/2015)
ECR (B8-0717/2015)
ALDE (B8-0718/2015)
S&D (B8-0719/2015)
PPE (B8-0722/2015)

Cristian Dan Preda, Andrej Plenković, Eduard Kukan, Davor Ivo Stier, Dubravka Šuica, Ivana Maletić, Marijana Petir PPE grupas vārdā
Gianni Pittella, Tanja Fajon, Knut Fleckenstein, Victor Boştinaru, Josef Weidenholzer, Richard Howitt, Afzal Khan, Neena Gill, Daniele Viotti, Enrico Gasbarra, Hugues Bayet, Marlene Mizzi, Brando Benifei, Jeppe Kofod, Flavio Zanonato, Tibor Szanyi, Theresa Griffin, Liisa Jaakonsaari, Maria Grapini, Tonino Picula, Ana Gomes, Pier Antonio Panzeri, Elena Valenciano, Julie Ward, José Blanco López, Miriam Dalli, Doru-Claudian Frunzulică, Vilija Blinkevičiūtė, Krystyna Łybacka, Marc Tarabella, Nicola Caputo, Miroslav Poche, Eric Andrieu, Goffredo Maria Bettini, Zigmantas Balčytis, Elena Gentile, Damiano Zoffoli, Simona Bonafè, Alessia Maria Mosca, Momchil Nekov, Vincent Peillon, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Claudia Tapardel, Patrizia Toia, Victor Negrescu, Carlos Zorrinho, Biljana Borzan, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Kashetu Kyenge, Andi Cristea, Demetris Papadakis S&D grupas vārdā
Charles Tannock, Ryszard Antoni Legutko, Ryszard Czarnecki, Anna Elżbieta Fotyga, Tomasz Piotr Poręba, Zdzisław Krasnodębski ECR grupas vārdā
Ivan Jakovčić, Jozo Radoš, Nedzhmi Ali, Petras Auštrevičius, Izaskun Bilbao Barandica, Dita Charanzová, Marielle de Sarnez, Juan Carlos Girauta Vidal, Petr Ježek, Ilhan Kyuchyuk, Fernando Maura Barandiarán, Louis Michel, Javier Nart, Urmas Paet, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Marietje Schaake, Pavel Telička, Ramon Tremosa i Balcells, Ivo Vajgl ALDE grupas vārdā
Igor Šoltes Verts/ALE grupas vārdā
Fabio Massimo Castaldo, Ignazio Corrao, Daniela Aiuto, Eleonora Evi

Procedūra : 2015/2747(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
RC-B8-0716/2015
Iesniegtie teksti :
RC-B8-0716/2015
Debates :
Pieņemtie teksti :

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Srebreņicas notikumu pieminēšanu

(2015/2747(RSP))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 7. jūlija[1] un 2009. gada 15. janvāra[2] rezolūcijas par Srebreņicu,

–   ņemot vērā normas, kas paredzētas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un kurās atzītas ikviena cilvēka tiesības uz dzīvību un personas brīvību un drošību, un uz domas, pārliecības un ticības brīvību,

–   ņemot vērā 2008. gada 16. jūnijā Luksemburgā parakstīto un 2015. gada 1. jūnijā spēkā stājušos Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses,

–   ņemot vērā ANO Drošības padomes 1993. gada 25. maija Rezolūciju Nr. 827, 2004. gada 9. jūlija Rezolūciju Nr. 1551 un 2004. gada 22. novembra Rezolūciju Nr. 1575,

–   ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A. tā kā 2015. gada 11. jūlijā aprit 20. gadadiena kopš genocīda un etniskās tīrīšanas, kas tika pastrādāta Bosnijas kara laikā Srebreņicā un tās apkārtnē un kam vajadzētu kļūt par jaunu atgādinājumu tam, cik bīstami ir galēji nacionālisma paveidi un sabiedrībā valdoša neiecietība, kura vēl vairāk saasinājās karadarbības apstākļos;

B.  tā kā 1995. gada 11. jūlijā serbu karaspēks ģenerāļa Ratko Mladiča vadībā un toreizējā Serbu Republikas prezidenta Radovana Karadžiča pakļautībā ieņēma Bosnijas pilsētu Srebreņicu, kas ar ANO Drošības padomes 1993. gada 16. aprīļa Rezolūciju Nr. 819 bija pasludināta par drošu zonu;

C. tā kā vairāku dienu ilgajā slaktiņā pēc Srebreņicas krišanas Bosnijas serbu spēki ģenerāļa Mladiča vadībā, kā arī paramilitārās vienības, tostarp nelikumīgas policijas vienības, nogalināja vairāk nekā 8000 musulmaņu vīriešu un zēnu, kuri bija meklējuši drošību šajā teritorijā, ko aizsargāja Apvienoto Nāciju Organizācijas Aizsardzības spēki (UNPROFOR); tā kā gandrīz 30 000 sieviešu, bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku tika piespiedu kārtā izraidīti, īstenojot plaša mēroga etniskās tīrīšanas kampaņu, kas šo notikumu padara par lielāko kara noziegumu, kāds Eiropā noticis pēc Otrā pasaules kara beigām;

D. tā kā Srebreņicas traģiskie notikumi izdzīvojušajiem atstāja dziļas emocionālas rētas un radīja paliekošus šķēršļus Bosnijas un Hercegovinas etnisko grupu politiskās samierināšanās centieniem;

E.  tā kā Srebreņicas masu slepkavības par genocīdu atzina gan Starptautiskais Kara noziegumu tribunāls bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) 2004. gada 19. aprīļa spriedumā par pārsūdzības lietu Prosecutor v. Radislav Krstić, lietas Nr.: IT-99-33, gan Starptautiskā Tiesa (ICJ) 2007. gada 27. februārī lietā par Konvencijas par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to piemērošanu (Bosnia and Herzegovina v. Serbia and Montenegro), 127. lpp., 297. punkts;

F.  tā kā Bosnijas serbu kaujinieki daudzkārtēji pārkāpa Ženēvas konvencijas, vēršoties pret Srebreņicas civiliedzīvotājiem, tostarp deportējot tūkstošiem sieviešu, bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku un izvarojot ļoti daudz sieviešu;

G. tā kā, neraugoties uz centieniem atklāt un ekshumēt masu un individuālas apbedījuma vietas, gandrīz 1200 vīriešu un zēnu no Srebreņicas vēl nav atrasti un identificēti;

H. tā kā 1999. gadā ANO ģenerālsekretārs ziņojumā par Srebreņicas ieņemšanu paziņoja, ka ANO nav īstenojusi savas pilnvaras, jo īpaši attiecībā uz tā dēvēto drošo zonu aizsardzību, un tādējādi ir līdzatbildīga;

I.   tā kā ES balstās uz mierīgas līdzāspastāvēšanas un tās dalībnieku lojālas sadarbības principiem; tā kā viens no svarīgākajiem Eiropas integrācijas procesa virzītājspēkiem ir vēlme nepieļaut to, ka Eiropā atkal notiek karš un noziegumi, pārkāpjot starptautiskās humanitārās tiesības;

J.   tā kā 2015. gada 30. janvārī ICTY paturēja spēkā spriedumus pieciem augsta ranga Bosnijas serbu armijas virsniekiem, kuri bija notiesāti par līdzdalību 1995. gada Srebreņicas genocīdā; tā kā daži no notiesātajiem virsniekiem bija pakļauti tieši bijušajam Bosnijas serbu armijas vadītājam Ratko Mladičam, kurš pašlaik ICTY tiek tiesāts par dažādiem noziegumiem, tostarp genocīdu,

1.  piemin un godina visus Srebreņicas genocīda un bijušajā Dienvidslāvijā notikušo karu laikā izdarīto visu nežēlīgo noziegumu upurus; pauž līdzjūtību un solidaritāti ar upuru ģimenēm, daudzas no kurām dzīvo neziņā par savu tuvinieku likteni;

2.  visasākajā veidā nosoda Srebreņicas genocīdu; svinīgi paziņo, ka šādi šausminoši noziegumi nekad vairs nedrīkst atkārtoties, un norāda, ka darīs visu, kas ir tā spēkos, lai tādus nepieļautu; iebilst pret jebkādu genocīda noliegšanu, relativizēšanu un kļūdainu interpretēšanu;

3.  uzsver to, ka Bosnijas un Hercegovinas politiskajiem pārstāvjiem ir jāpieņem pagātne, lai kopā sekmīgi strādātu nolūkā sasniegt labāku nākotni visiem valsts iedzīvotājiem; uzsver to, ka šajā grūtajā procesā nozīmīga loma var būt kaimiņvalstīm, reliģiskajām organizācijām, pilsoniskajai sabiedrībai, mākslai, kultūrai, plašsaziņas līdzekļiem un izglītības sistēmām;

4.  uzsver ICTY paveiktā darba nozīmīgumu un nepieciešamību paātrināt tiesas procesus un pārsūdzības un izbeigt tos bez nepamatotas kavēšanās; atkārtoti uzsver, ka lielāka uzmanība jāpievērš tam, lai tiesāšana par kara noziegumiem notiktu vietējā līmenī;

5.  atkārtoti pauž ES atbalstu Bosnijas un Hercegovinas un visu Rietumbalkānu valstu Eiropas perspektīvai un turpmākajam pievienošanās procesam; uzskata, ka vislabākais veids, kā veicināt samierināšanos un pārvarēt naidu un nesaskaņas, ir reģionālā sadarbība un Eiropas integrācijas process;

6.  mudina izstrādāt izglītības un kultūras programmas, kas veicina izpratni par šādu nežēlīgu noziegumu cēloņiem un uzlabo informētību par vajadzību sargāt mieru un veicināt cilvēktiesības un iecietību starp reliģiskajām kopienām; pauž atbalstu tādām pilsoniskās sabiedrības organizācijām kā Srebreņicas un Žepa anklāvu māšu asociācijai par vadošo lomu izpratnes veicināšanā un stabilāka pamata veidošanā visu valsts iedzīvotāju samierināšanai;

7.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām, Bosnijas un Hercegovinas un tās administratīvo vienību valdībai un parlamentam, kā arī Rietumbalkānu reģiona valstu valdībām un parlamentiem.