Procedūra : 2015/2874(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B8-1000/2015

Iesniegtie teksti :

RC-B8-1000/2015

Debates :

PV 08/10/2015 - 4.1
CRE 08/10/2015 - 4.1

Balsojumi :

PV 08/10/2015 - 9.1

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0342

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 197kWORD 114k
7.10.2015
PE568.487v01-00}
PE568.496v01-00}
PE568.497v01-00}
PE568.498v01-00}
PE568.501v01-00}
PE568.503v01-00} RC1
 
B8-1000/2015}
B8-1009/2015}
B8-1010/2015}
B8-1011/2015}
B8-1014/2015}
B8-1016/2015} RC1

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu

nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:

ECR (B8‑1000/2015)

ALDE (B8‑1009/2015)

EFDD (B8‑1010/2015)

S&D (B8‑1011/2015)

PPE (B8‑1014/2015)

Verts/ALE (B8‑1016/2015)


par Centrālāfrikas Republiku (2015/2874(RSP))


Cristian Dan Preda, Tunne Kelam, Elmar Brok, David McAllister, Patricija Šulin, Eduard Kukan, Bogdan Brunon Wenta, Francesc Gambús, Maurice Ponga, Lorenzo Cesa, Jiří Pospíšil, Davor Ivo Stier, Stanislav Polčák, Barbara Kudrycka, Tomáš Zdechovský, Therese Comodini Cachia, Giovanni La Via, Monica Macovei, Andrej Plenković, Marijana Petir, József Nagy, Claude Rolin, Ivan Štefanec, Pavel Svoboda, Jeroen Lenaers, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Anna Záborská, Jaromír Štětina, Adam Szejnfeld, Ramona Nicole Mănescu, Lara Comi, Mariya Gabriel, László Tőkés, Inese Vaidere, Elisabetta Gardini, Thomas Mann, Barbara Matera, Dubravka Šuica, Ivana Maletić PPE grupas vārdā
Norbert Neuser, Victor Boştinaru, Josef Weidenholzer, Richard Howitt, Pier Antonio Panzeri, Elena Valenciano, Ana Gomes, Eric Andrieu, Nikos Androulakis, Maria Arena, Zigmantas Balčytis, Hugues Bayet, Goffredo Maria Bettini, José Blanco López, Vilija Blinkevičiūtė, Biljana Borzan, Paul Brannen, Nicola Caputo, Andi Cristea, Viorica Dăncilă, Isabella De Monte, Jonás Fernández, Monika Flašíková Beňová, Doru-Claudian Frunzulică, Eider Gardiazabal Rubial, Enrico Gasbarra, Elena Gentile, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Neena Gill, Maria Grapini, Theresa Griffin, Enrique Guerrero Salom, Cătălin Sorin Ivan, Liisa Jaakonsaari, Afzal Khan, Jude Kirton-Darling, Jeppe Kofod, Miapetra Kumpula-Natri, Javi López, Juan Fernando López Aguilar, Krystyna Łybacka, Andrejs Mamikins, David Martin, Edouard Martin, Alessia Maria Mosca, Victor Negrescu, Momchil Nekov, Péter Niedermüller, Demetris Papadakis, Vincent Peillon, Tonino Picula, Miroslav Poche, Liliana Rodrigues, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Siôn Simon, Renato Soru, Tibor Szanyi, Claudia Tapardel, Marc Tarabella, Julie Ward, Flavio Zanonato, Damiano Zoffoli S&D grupas vārdā
Mark Demesmaeker, Beatrix von Storch, Raffaele Fitto ECR grupas vārdā
Marielle de Sarnez, Petras Auštrevičius, Beatriz Becerra Basterrechea, Izaskun Bilbao Barandica, Dita Charanzová, Juan Carlos Girauta Vidal, Ilhan Kyuchyuk, Urmas Paet, Frédérique Ries, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Marietje Schaake, Pavel Telička, Ramon Tremosa i Balcells, Ivo Vajgl, Filiz Hyusmenova, Nathalie Griesbeck, Nedzhmi Ali, Philippe De Backer, Gérard Deprez, Fredrick Federley, Ivan Jakovčić, Petr Ježek, Alexander Graf Lambsdorff, Louis Michel, Javier Nart, Jozo Radoš, Johannes Cornelis van Baalen, Hilde Vautmans, Cecilia Wikström, Marian Harkin, Valentinas Mazuronis ALDE grupas vārdā
Judith Sargentini, Maria Heubuch, Heidi Hautala, Jordi Sebastià, Bart Staes, Michèle Rivasi, Barbara Lochbihler, Ernest Urtasun, Bodil Valero, Tamás Meszerics, Davor Škrlec, Igor Šoltes Verts/ALE grupas vārdā
Ignazio Corrao, Fabio Massimo Castaldo, Piernicola Pedicini, Isabella Adinolfi, Laura Agea, Laura Ferrara, Rolandas Paksas EFDD grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Centrālāfrikas Republiku (2015/2874(RSP))  

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Centrālāfrikas Republiku,

–  ņemot vērā 2015. gada 11. februāra rezolūciju par ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas darbību(1),

–  ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas 2013. gada 19. jūnija, 2014. gada 19. marta un 2015. gada 17. jūnija rezolūcijas par stāvokli Centrālāfrikas Republikā (CĀR),

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumus par stāvokli Centrālāfrikas Republikā un jo īpaši 2014. gada 13. oktobra paziņojumu,

–  ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) runaspersonas 2015. gada 28. septembra paziņojumu par vardarbību Centrālāfrikas Republikā,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 9. februāra un 2015. gada 20. jūlija secinājumus par CĀR,

–  ņemot vērā ANO neatkarīgās ekspertes Marie-Therese Keita Bocoum 2015. gada 1. oktobrī izteiktās piezīmes par cilvēktiesību situāciju CĀR,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra Ban Ki-moon un ANO Drošības padomes 2015. gada 28. septembra aicinājumu nekavējoties pārtraukt pēkšņo vardarbības izvirdumu CĀR,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes 7434. sanāksmē 2015. gada 28. aprīlī pieņemto ANO Rezolūciju Nr. 2217(2015), ar kuru līdz 2016. gada 30. aprīlim atjaunina MINUSCA pilnvaras pašlaik atļautā militārā kontingenta apmērā,

–  ņemot vērā ANO Rezolūciju Nr. 2196(2015), ar ko līdz 2016. gada 29. janvārim Centrālāfrikas Republikai (CĀR) pagarina sankciju režīmu un līdz 2016. gada 29. februārim pagarina pilnvaras ekspertu grupai, kas palīdz ar Rezolūciju Nr. 2127 izveidotajai CĀR Sankciju komitejai,

–  ņemot vērā 2015. gada 15. maija ANO Novērtējuma ziņojumu par izpildi un koriģējošo atbalstu saistībā ar seksuālu izmantošanu un vardarbību, ko miera uzturēšanas operācijās veicis ANO vai ar to saistīts personāls,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2015. gada 11. septembra ziņojumu par augsta līmeņa neatkarīgu ekspertu grupas ieteikumiem par miera uzturēšanas operācijām,

–  ņemot vērā Starptautiskās izmeklēšanas komisijas par Centrālāfrikas Republiku 2014. gada 19. decembra galīgo ziņojumu,

–  ņemot vērā augsta līmeņa starptautisko konferenci par Centrālāfrikas Republiku „No humānās palīdzības uz izturētspēju”, kas notika Briselē 2015. gada 26. maijā,

–  ņemot vērā atbruņošanas, demobilizācijas, repatriācijas un reintegrācijas (ADRR) nolīgumu, ko 2015. gada 10. maijā Bangi forumā parakstīja daudzi bruņotie grupējumi,

–  ņemot vērā pārskatīto Kotonū nolīgumu,

–  ņemot vērā Librevilas (Gabona) 2013. gada 11. janvāra nolīgumu par politiskās un militārās krīzes atrisināšanu CĀR, kas parakstīts Centrālāfrikas valstu ekonomikas kopienas (ECCAS) valstu un valdību vadītāju aizgādībā un kurā izklāstīti nosacījumi CĀR krīzes novēršanai;

–  ņemot vērā ECCAS valstu un valdību vadītāju ārkārtas augstākā līmeņa sanāksmes, kas notika 2012. gada 21. decembrī un 2013. gada 3. un 18. aprīlī Ndžamenā (Čadā), kā arī tajās pieņemtos lēmumus izveidot Pārejas perioda nacionālo padomi (CNT), kurai būtu likumdevēja un vēlēšanu pilnvaras, un pieņemt ceļvedi CĀR pārejas procesam,

–  ņemot vērā Starptautiskās kontaktgrupas sanāksmi 2013. gada 3. maijā Brazavilā (Kongo Republikā), kurā apstiprināja ceļvedi pārejai un izveidoja īpašu fondu CĀR atbalstam,

–  ņemot vērā karadarbības pārtraukšanas nolīgumu, kas parakstīts 2014. gada jūlijā,

–  ņemot vērā secinājumus Starptautiskās kontaktgrupas Centrālāfrikas Republikas jautājumos 7. sanāksmē, kas notika Brazavilā 2015. gada 16. martā,

–  ņemot vērā Āfrikas Savienības Miera un drošības padomes 2014. gada 17. septembra un 2015. gada 26. marta paziņojumus,

–  ņemot vērā CĀR konstitūciju, ko 2015. gada augusta beigās pieņēma Pārejas perioda padome,

–  ņemot vērā 1998. gada Romas Starptautiskās Krimināltiesas (ICC) Statūtus, ko CĀR ratificēja 2001. gadā,

–  ņemot vērā CĀR parakstīto un Konvencijai par bērna tiesībām pievienoto Fakultatīvo protokolu par bērnu iesaistīšanu bruņotā konfliktā,

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā 2015. gada septembra beigās izcēlās jaunas sadursmes, kurās gāja bojā 42 cilvēki un aptuveni 37 000 pameta savas mājas;

B.  tā kā 2015. gada septembra beigās vairāk nekā 500 ieslodzīto izbēga no Ngaragba cietuma Bangi un no cietuma Bvarā, ieskaitot labi pazīstamus cilvēktiesību pārkāpējus; tā kā tas nopietni apdraud civiliedzīvotājus un upuru un liecinieku aizsardzību; tā kā šī izbēgšana no cietuma ir solis atpakaļ tiesiskuma un kārtības nodrošināšanā, kā arī cīņā pret nesodāmību CĀR;

C.  tā kā saskaņā ar Humānās palīdzības koordinācijas biroju palīdzību sniedzošo organizāciju apstākļi Bangi ir pasliktinājušies; tā kā ir izlaupīti vairāku palīdzības organizāciju biroji un darbinieku mājokļi un ir kavēta šo organizāciju darbinieku brīva pārvietošanās, jo īpaši slimnīcu darbinieku pārvietošanās;

D.  tā kā humānā palīdzība ir apgrūtināta, jo notiek daudzas sadursmes un daudzi ceļi ir slēgti, kas traucē iestādēm piekļūt tūkstošiem iekšzemē pārvietoto cilvēku un izvērtēt viņu vajadzības; tā kā organizācija „Médecins Sans Frontières” ir paudusi bažas par drošu piekļuvi Bangi pilsētas rajoniem, sakot, ka daudzos gadījumos ievainotie atnāk kājām un ka neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļi nevar pārvietoties, jo galvaspilsēta ir kļuvusi pārāk bīstama;

E.  tā kā ANO nolēma pagarināt MINUSCA pilnvaras līdz 2016. gada 30. aprīli, atļaujot maksimāli izmantot 10 750 militāro personu, tostarp 480 militāros novērotājus un militāros virsniekus un 2080 policijas darbiniekus, no kuriem 400 ir atsevišķi policisti un 40 — labošanas iestāžu darbinieki;

F.  tā kā saskaņā ar ANO miera uzturēšanas misiju MINUSCA, lai gan drošības situācija Bangi nesen ir uzlabojusies, joprojām saglabājas spriedze, kas izpaužas kā uzbrukumi civiliedzīvotājiem, vardarbība starp kopienām un uzbrukumi humānās palīdzības sniedzējiem;

G.  tā kā Starptautiskās krimināltiesas virsprokurore Fatou Bensouda aicināja galvenās sadursmēs iesaistītās puses “nekavējoties pārtraukt vardarbību un atturēties no tās”, piebilstot, ka tiks sodīti jebkuri kara noziegumi; tā kā 2014. gada 24. septembrī saistībā ar CĀR konfliktu tika uzsākta otrā izmeklēšana;

H.  tā kā nesenās sadursmes apdraud jauno miera procesu un varētu atsviest šo valsti atpakaļ tajos apstākļos, kādi valdīja 2013. gada beigās un 2014. gadā, kad tūkstošiem cilvēku gāja bojā un desmitiem tūkstošu bija jāpamet savas mājas; tā kā noziedzība joprojām ir viens no galvenajiem draudiem; tā kā sieviešu stāvoklis CĀR ir ļoti smags un izvarošanu visas iesaistītās puses bieži izmanto kā kara ieroci;

I.  tā kā 2013. gadā notikušo valsts apvērsumu un tam sekojošo pārejas perioda valsts vadītāja Michel Djotodia un premjerministra Nicolas Tiangaye gāšanu no varas pavadīja masveida un nopietni cilvēktiesību pārkāpumi ar skaidrām genocīda pazīmēm, tostarp nogalināšana bez tiesas sprieduma, spīdzināšana, laupīšana, masveida izvarošanas gadījumi un seksuāla vardarbība, sieviešu un bērnu nolaupīšana un bērnu kareivju piespiedu vervēšana;

J.  tā kā 2015. gada 4. oktobrī Centrālāfrikas iedzīvotāji piedalījās referendumā, lai lemtu par jaunas konstitūcijas pieņemšanu un izvēlētos savus pārstāvjus paralēlajām prezidenta un likumdevēja vēlēšanām, kas sākotnēji bija paredzētas 2015. gada 18. oktobrī (pirmā kārta) un 2015. gada 22. novembrī (otrā kārta); tā kā pārejas iestādes vairākas nedēļas strādā, lai nodrošinātu vēlēšanu atlikšanu, bet Valsts vēlēšanu aģentūra (NSA) joprojām nav izziņojusi jauno grafiku, vēlētāju saraksti nav izveidoti un vēlēšanu biļeteni nav izplatīti;

K.  tā kā valsts ir saskārusies ar smagāko humāno krīzi kopš neatkarības iegūšanas 1960. gadā, kas ietekmē visus 4,6 miljonus iedzīvotāju, no kuriem puse ir bērni; tā kā 2,7 miljoniem cilvēku ir nepieciešama palīdzība, tostarp pārtika, aizsardzība un piekļuve veselības aprūpei, dzeramajam ūdenim, sanitārijai un mājokļiem; tā kā tiek lēsts, ka vairāk nekā 100 000 bērnu ir cietuši no seksuālās izmantošanas un vervēšanas bruņotos grupējumos, un tā kā tiek lēsts, ka krīzes dēļ viens miljons bērnu ir palikuši bez skolas;

L.  tā kā 2015. gada 5. maijā CĀR bruņotie grupējumi panāca vienošanos atbrīvot no 6000 līdz 10 000 bērnu kareivju;

M.  tā kā miera uzturēšanas operācijas reputāciju ir aptraipījušas apsūdzībām par ANO miera uzturēšanas spēku karavīru un Francijas miera uzturētāju seksuālu vardarbību pret bērniem un meitenēm;

N.  tā kā gan Seleka, gan anti-Balaka kaujinieku bruņotie grupējumi gūst peļņu no kokmateriālu un dimantu tirdzniecības, kontrolējot ieguves vietas un no šo izejmateriālu ieguvējiem vai tirgotājiem iekasējot „nodokļus” vai izspiežot nodevu „jumtam”, un tā kā CĀR tirgotāji ir iegādājušies dimantus vairāku miljonu dolāru vērtībā, pienācīgi nepārbaudot, vai tādējādi netiek finansēti bruņotie grupējumi;

O.  tā kā cilvēktiesību ievērošana ir Eiropas Savienības viena no pamatvērtībām un ir Kotonū nolīguma būtisks elements, kas jo īpaši uzsvērts tā 8. pantā;

P.  tā kā taisnīgums un kriminālvajāšana par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem ir vieni no svarīgākajiem uzdevumiem, kas jāpaveic, lai izbeigtu pārkāpumus un atjaunotu CĀR;

Q.  tā kā nesodāmība joprojām ir raksturīga vardarbības iezīme, neskatoties uz to, ka Pārejas perioda nacionālā padome ir pieņēmusi un valsts pagaidu prezidents parakstījis likumu par Īpašās krimināltiesas izveidošanu, kurā strādās gan valsts, gan starptautiskie tiesneši un prokurori, un kura veiks izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem CĀR kopš 2003. gada;

R.  tā kā 2014. gada septembrī ES sāka pirmos trīs attīstības projektus, ko finansē no ES vairāku līdzekļu devēju trasta fonda CĀR atbalstam un kas tiek īstenoti veselības aprūpes, darbvietu radīšanas, bojātās Bangi infrastruktūras atjaunošanas, kā arī sieviešu emancipācijas un viņu ekonomiskās integrācijās jomā;

S.  tā kā Eiropadome 2015. gada martā uzsāka ES militāru padomdevēju misiju CĀR (EUMAM RCA), lai palīdzētu Centrālāfrikas Republikas iestādēm sagatavoties drošības sektora reformām attiecībā uz bruņotajiem spēkiem;

T.  tā kā kopš 2015. gada maija ES palielināja savu palīdzību CĀR, palīdzības kopsummai sasniedzot EUR 72 miljonus, kuros ietilpst līdzekļi humānajai palīdzībai (jauns finansējums EUR 10 miljonu apmērā), budžeta atbalsts (papildus EUR 40 miljoni) un jauna iemaksa ES trasta fondā CĀR atbalstam (papildus EUR 22 miljoni);

U.  tā kā 2014. gada 15. jūlijā sāka darboties pirmais ES vairāku līdzekļu devēju trasta fonds Centrālāfrikas Republikas atbalstam, kura mērķis bija nodrošināt iespējas pārejai no ārkārtas reaģēšanas palīdzības uz ilgtermiņa attīstības atbalstu,

1.  pauž nopietnas bažas par situāciju CĀR, kas var izraisīt valstī pilsoņu karu, ja netiks ierobežots nesenais vardarbības uzliesmojums; pauž nožēlu par cilvēku upuriem un izsaka līdzjūtību upuru ģimenēm un visai CĀR tautai;

2.  stingri nosoda uzbrukumus humānās palīdzības organizācijām un pārstāvniecībām pēdējā vardarbības uzliesmojumā; prasa nodrošināt palīdzības darbinieku brīvu pārvietošanos, lai viņi varētu sasniegt civiliedzīvotājus, kuriem nepieciešama palīdzība, jo īpaši iekšzemē pārvietotās personas; atgādina, ka gandrīz pusmiljonam iekšzemē pārvietoto personu ir steidzami nepieciešama pārtika, veselības aprūpe, ūdensapgāde, sanitārija un higiēna, pajumte un galvenie mājsaimniecības priekšmeti;

3.  aicina CĀR iestādes koncentrēties uz cīņu pret nesodāmību un tiesiskuma atjaunošanu, arī saucot pie atbildības vardarbībā vainīgās personas; atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota Īpašā krimināltiesa nolūkā veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas valstī izdarīti kopš 2003. gada, un norāda uz steidzamo vajadzību nodrošināt tās darbību; uzsver, ka tās darbībai būtiski svarīgs ir starptautisks finanšu un tehniskais atbalsts; aicina iespējami drīz sarīkot starptautisko līdzekļu devēju līdzekļu atvēlēšanas sanāksmi; mudina CĀR iestādes efektīvi un pārredzami īstenot tiesas personāla komplektāciju;

4.  atzinīgi vērtē ECCAS par tās izšķirošo nozīmi pārejas procesa sagatavošanā un stingro nostāju Adisabebā 2015. gada 31. janvārī rīkotajās apspriedēs attiecībā uz jebkādu paralēlu darbību, kas varētu traucēt pašreizējos starptautiskās sabiedrības centienus atjaunot mieru, drošību un stabilitāti CĀR;

5.  atzinīgi vērtē pārejas valdības līdzšinējos centienus, bet aicina CĀR pārejas posma iestādes un starptautisko sabiedrību risināt krīzes cēloņus, piemēram, plaši izplatīto nabadzību, ekonomiskās atšķirības un nevienlīdzību, augošo bezdarbu un to, ka ar valsts budžeta starpniecību netiek īstenota no valsts dabas resursiem iegūto bagātību pārdale; prasa īstenot visaptverošu pieeju, kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta drošībai, humānajai palīdzībai, stabilizācijai un ekonomikas atlabšanai;

6.  aicina starptautisko sabiedrību atbalstīt politisko procesu CĀR šajā grūtajā laikā un pastiprināt kopīgos centienus, lai veicinātu politisko dialogu, nodrošinātu savstarpēju uzticēšanos un valsts reliģisko kopienu mierīgu līdzāspastāvēšanu; mudina CĀR valdību noteikt izglītības sistēmas atjaunošanu par prioritāti, lai sekmētu mierīgu līdzāspastāvēšanu ilgtermiņā;

7.  pauž nožēlu par to, ka kaujinieku pastiprināšanās turpinās, kaut arī ANO ir noteikusi ieroču embargo; aicina visas iesaistītās puses ievērot 2015. gada 10. maijā parakstīto atbruņošanās nolīgumu; uzsver, ka bruņoto grupējumu atbruņošanai ir jābūt absolūtai prioritātei, jo īpaši pirms prezidenta un vispārējām vēlēšanām, kuras CĀR paredzēts sarīkot līdz gada beigām;

8.  mudina Āfrikas Savienību un Eiropas Savienību izmantot visus atbilstīgos pasākumus un instrumentus, lai palīdzētu pagaidu valdībai nepieļaut jau tā nestabilās valsts iziršanu, naidīguma eskalāciju starp etniskajām grupām un savstarpēji konkurējošo kaujinieku grupējumu pastiprināšanos, un nodrošināt pāreju uz labi funkcionējošu, iekļaujošu un demokrātisku valsti, jo īpaši izmantojot Stabilitātes un miera instrumentu, Āfrikas Miera nodrošināšanas fondu un Āfrikas rezerves spēkus;

9.  atzinīgi vērtē to, ka ir izveidots Bangi izlīguma un miera forums, un mudina tajā bez nosacījumiem piedalīties visiem politiskajiem, militārajiem un reliģiskajiem līderiem, kā arī vietējām kopienām un pilsoniskajai sabiedrībai; uzstāj, ka ir jārīko demokrātiskas vēlēšanas;

10.  aicina Komisiju, dalībvalstis un citus starptautiskos dalībniekus darīt visu iespējamo, lai atbalstītu vēlēšanu rīkošanu, kā paredzēts pārejas ceļvedī, jo īpaši sniedzot ieguldījumu ANO Attīstības programmas pārvaldītajā vēlēšanu palīdzības programmā, lai vēlēšanas varētu notikt līdz šā gada beigām, tādējādi izpildot vienu no galvenajiem pārejas ceļveža elementiem;

11.  atkārtoti pauž atbalstu CĀR neatkarībai, vienotībai un teritoriālajai integritātei; atgādina, cik svarīgas ir iedzīvotāju tiesības uz pašnoteikšanos bez ārējas iejaukšanās;

12.  atkārtoti pauž atbalstu ANO, MINUSCA miera uzturēšanas spēkiem un Francijas Sangaris misijas militārajam kontingentam saistībā ar gaidāmajām vēlēšanām, kurām jānotiek līdz šā gada beigām; stingri nosoda jebkādus mēģinājumus kavēt pašreizējos centienus panākt stabilitāti;

13.  atgādina, ka pārejas periods beigsies 2015. gada 30. decembrī; mudina valsts iestādes ar MINUSCA un Sangaris spēku atbalstu atjaunot kārtību valstī, konkrētāk — Bangi, lai pēc iespējas precīzāk tiktu ievērots vēlēšanu grafiks;

14.  atzinīgi vērtē ES militāro padomdevēju misiju (EUMAM RCA) un tādu projektu uzsākšanu, kuru mērķis ir atjaunot policijas un žandarmērijas sabiedriskās kārtības uzturēšanas un masu nekārtību novēršanas spējas, atjaunot kopīgās operatīvās vadības centru, stiprināt tiesu iestādes un atjaunot ieslodzījuma vietas;

15.  stingri nosoda visu vardarbību pret bērniem un sievietēm un mudina visus kaujinieku grupējumus un nevalstiskos bruņotos grupējumus nolikt ieročus, pārtraukt visa veida vardarbību un nekavējoties atlaist šajos grupējumos iesaistītos bērnus; aicina visas iesaistītās puses apņemties aizsargāt bērnu tiesības un novērst jebkādus turpmākus pārkāpumus un vardarbību pret bērniem; uzsver, ka sievietēm un meitenēm, kas kļuvušas par izvarošanas upuriem bruņotā konfliktā, jāpiedāvā pilns seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumu klāsts;

16.  prasa, lai CĀR dimantu tirgotāji pierādītu, ka ir veikta pienācīga pārbaude, kā arī dimantu apritē iesaistītajiem starptautiskajiem uzņēmumiem risināt Kimberli procesa neievērošanas problēmu CĀR iegūto dimantu piegādes ķēdē; aicina CĀR iestādes un ārvalstu uzņēmumus palīdzēt stiprināt pārvaldību ieguves rūpniecībā, ievērojot Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvu;

17.  aicina dimantu apritē iesaistītajiem starptautiskajiem uzņēmumiem rūpīgi pārbaudīt dimantu izcelsmi, lai izvairītos no konflikta veicināšanas, iegādājoties nelikumīgi iegūtus un tirgotus dimantus no CĀR; mudina Eiropas uzņēmumus, kas tirgojas ar CĀR mežizstrādes uzņēmumiem, ievērot ES Kokmateriālu regulu, un aicina ES stingri piemērot Kokmateriālu regulu CĀR kokmateriālu importētājiem;

18.  aicina CĀR iestādes izstrādāt valsts līmeņa stratēģiju dabas resursu nelikumīgas izmantošanas un nelikumīgas tirdzniecības tīklu apkarošanai;

19.  mudina valstis, kuru karavīri ir atbildīgi par seksuālu izmantošanu CĀR veiktajās miera uzturēšanas misijās, saukt viņus pie atbildības un tiesāt, jo nesodāmība nav pieļaujama; uzsver steidzamo vajadzību reformēt miera uzturēšanas struktūras, izveidojot funkcionējošu un pārredzamu uzraudzības un pārskatatbildības mehānismu; ir pārliecināts, ka šādu smagu noziegumu skaitu varētu samazināt un novērst pavisam, izmantojot apmācību un izglītību;

20.  mudina CĀR, tās kaimiņvalstis un starptautiskās konferences par Lielo Ezeru reģionu (ICGLR) dalībvalstis sadarboties reģionālā līmenī, lai izmeklētu un apkarotu reģionālos noziedznieku tīklus un bruņotos grupējumus, kas iesaistīti dabas resursu, tostarp zelta un dimantu, nelikumīgā ieguvē un kontrabandā un savvaļas dzīvnieku malumedniecībā un nelegālā tirdzniecībā;

21.  aicina ES darīt visu, kas ir tās spēkos, lai nodrošinātu saskaņotāku un efektīvāku palīdzību CĀR tautai; vienlaikus atzinīgi vērtē to, ka ir pastiprināta ES un dalībvalstu humānā iesaistīšanās CĀR, ņemot vērā pieaugošās vajadzības; uzsver, ka tām personām, kurām nepieciešama palīdzība CĀR teritorijā, kā arī bēgļiem kaimiņvalstīs būtu jāsniedz dzīvību glābjoša palīdzība;

22.  pauž nožēlu par to, ka bruņotie grupējumi ir iznīcinājuši valsts arhīvus un reģistrus; mudina ES palīdzēt CĀR atjaunot publisko reģistru un novērst vēlēšanu pārkāpumus;

23.  aicina dalībvalstis un citus līdzekļu devējus palielināt savu ieguldījumu ES fondā CĀR atbalstam — trasta fondā „Bêkou”, kura mērķis ir veicināt CĀR stabilizāciju un atjaunošanu, ņemot vērā nepieciešamību labāk sasaistīt atjaunošanas un attīstības programmas ar humānās palīdzības pasākumiem;

24.  aicina ES, Āfrikas Savienību un starptautisko sabiedrību atbalstīt kaimiņvalstīs nonākušos bēgļus no CĀR;

25.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju CĀR pārejas valdības iestādēm, Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos Federica Mogherini, ANO Drošības padomei, ANO ģenerālsekretāram, Āfrikas Savienības institūcijām, ECCAS, ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai un ES dalībvalstīm.

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0035.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika