KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par bērnu masveida pārvietošanu Nigērijā Boko Haram uzbrukumu rezultātā
7.10.2015 - (2015/2876(RSP))
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
ECR (B8‑1003/2015)
ALDE (B8‑1020/2015)
EFDD (B8‑1023/2015)
S&D (B8‑1024/2015)
Verts/ALE (B8‑1027/2015)
PPE (B8‑1029/2015)
GUE/NGL (B8‑1031/2015)
Cristian Dan Preda, Santiago Fisas Ayxelà, Elmar Brok, Jeroen Lenaers, Tunne Kelam, David McAllister, Patricija Šulin, Jarosław Wałęsa, Eduard Kukan, Bogdan Brunon Wenta, Csaba Sógor, Francesc Gambús, Maurice Ponga, Lorenzo Cesa, Jiří Pospíšil, Davor Ivo Stier, Stanislav Polčák, Barbara Kudrycka, Tomáš Zdechovský, Therese Comodini Cachia, Giovanni La Via, Monica Macovei, Andrej Plenković, Marijana Petir, Claude Rolin, Ivan Štefanec, Pavel Svoboda, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Anna Záborská, Michaela Šojdrová, Jaromír Štětina, Adam Szejnfeld, Ramona Nicole Mănescu, Lara Comi, Mariya Gabriel, László Tőkés, Krzysztof Hetman, Kinga Gál, Inese Vaidere, Anna Maria Corazza Bildt, Elisabetta Gardini, Thomas Mann, Barbara Matera, Dubravka Šuica, Ivana Maletić PPE grupas vārdā
Josef Weidenholzer, Eric Andrieu, Nikos Androulakis, Maria Arena, Zigmantas Balčytis, Hugues Bayet, Brando Benifei, Goffredo Maria Bettini, José Blanco López, Vilija Blinkevičiūtė, Simona Bonafè, Biljana Borzan, Victor Boştinaru, Paul Brannen, Nicola Caputo, Andi Cristea, Viorica Dăncilă, Nicola Danti, Paolo De Castro, Isabella De Monte, Jonás Fernández, Monika Flašíková Beňová, Doru-Claudian Frunzulică, Eider Gardiazabal Rubial, Enrico Gasbarra, Elena Gentile, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Neena Gill, Ana Gomes, Maria Grapini, Theresa Griffin, Enrique Guerrero Salom, Richard Howitt, Cătălin Sorin Ivan, Liisa Jaakonsaari, Afzal Khan, Jude Kirton-Darling, Jeppe Kofod, Miapetra Kumpula-Natri, Javi López, Juan Fernando López Aguilar, Krystyna Łybacka, Andrejs Mamikins, David Martin, Luigi Morgano, Alessia Maria Mosca, Victor Negrescu, Momchil Nekov, Norbert Neuser, Péter Niedermüller, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Vincent Peillon, Tonino Picula, Miroslav Poche, Liliana Rodrigues, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Siôn Simon, Renato Soru, Tibor Szanyi, Claudia Tapardel, Marc Tarabella, Patrizia Toia, Elena Valenciano, Julie Ward S&D grupas vārdā
Charles Tannock, Mark Demesmaeker ECR grupas vārdā
Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Beatriz Becerra Basterrechea, Petras Auštrevičius, Izaskun Bilbao Barandica, Dita Charanzová, Martina Dlabajová, Juan Carlos Girauta Vidal, Ilhan Kyuchyuk, Urmas Paet, Frédérique Ries, Marietje Schaake, Pavel Telička, Ramon Tremosa i Balcells, Ivo Vajgl, Filiz Hyusmenova, Nathalie Griesbeck, Nedzhmi Ali, Philippe De Backer, Marielle de Sarnez, Gérard Deprez, Fredrick Federley, Ivan Jakovčić, Kaja Kallas, Alexander Graf Lambsdorff, Louis Michel, Javier Nart, Jozo Radoš, Johannes Cornelis van Baalen, Hilde Vautmans, Cecilia Wikström, Marian Harkin, Valentinas Mazuronis, Petr Ježek ALDE grupas vārdā
Lola Sánchez Caldentey, Patrick Le Hyaric, Younous Omarjee GUE/NGL grupas vārdā
Maria Heubuch, Heidi Hautala, Judith Sargentini, Igor Šoltes, Bronis Ropė, Bodil Valero Verts/ALE grupas vārdā
Ignazio Corrao, Fabio Massimo Castaldo, Laura Agea, Piernicola Pedicini, Laura Ferrara, Rolandas Paksas EFDD grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par bērnu masveida pārvietošanu Nigērijā Boko Haram uzbrukumu rezultātā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Nigēriju, it sevišķi 2014. gada 16. jūlija rezolūciju[1] un 2015. gada 30. aprīļa rezolūciju[2],
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federikas Mogerīni iepriekšējos paziņojumus, tostarp 2015. gada 8. un 19. janvāra, 31. marta, 14. un 15. aprīļa un 3. jūlija paziņojumus,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes priekšsēdētāja 2015. gada 28. jūlija paziņojumu,
– ņemot vērā prezidenta Muhammadu Buhari 2015. gada 28. gada septembra uzrunu ANO Ģenerālajā asamblejā un ANO terorisma apkarošanas samitā,
– ņemot vērā Kotonū nolīgumu,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes 2000. gada 31. oktobrī pieņemto Rezolūciju Nr. 1325 par sievietēm, mieru un drošību,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Konvenciju par bērna tiesībām un Āfrikas vienotības organizācijas (ĀVO) Hartu par bērna tiesībām un labklājību (1990),
– ņemot vērā 2003. gada Likumu par bērna tiesībām, ko pieņēmusi Nigērijas federālā valdība,
– ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā Āfrikas Savienības Konvenciju par terorisma novēršanu un apkarošanu, ko Nigērija ratificēja 2003. gada 16. maijā, un tās papildprotokolu, ko Nigērija ratificēja 2008. gada 22. decembrī,
– ņemot vērā ES Ārkārtas trasta fondu stabilitātes nodrošināšanai un nelikumīgas migrācijas un personu pārvietošanas iemeslu novēršanai Āfrikā,
– ņemot vērā ANO augstā cilvēktiesību komisāra 2015. gada 29. septembra ziņojumu par Boko Haram veiktajiem pārkāpumiem un ietekmi uz cilvēktiesībām skartajās valstīs; ņemot vērā ANO augstā cilvēktiesību komisāra paziņojumus par iespēju Boko Haram locekļus apsūdzēt kara noziegumos,
– ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,
A. tā kā Nigērija, Āfrikas apdzīvotākā valsts un lielākā ekonomika, kas ir etniski daudzveidīga un ko raksturo reģionālas un reliģiskas šķelšanās un ziemeļu–dienvidu antagonisms, kā arī būtiska ekonomiskā un sociālā nevienlīdzība, kopš 2009. gada ir kļuvusi par kaujas lauku islāmistu teroristu grupējumam Boko Haram, kurš ir zvērējis uzticību DAIŠ; tā kā šis teroristu grupējums ir kļuvis par aizvien lielāku draudu Nigērijas un Rietumāfrikas reģiona stabilitātei; tā kā Nigērijas drošības spēki nemieru apspiešanas militāro operāciju laikā bieži ir izmantojuši pārmērīgu spēku un izdarījuši pārkāpumus;
B. tā kā pēdējos četros mēnešos Boko Haram locekļi ir nogalinājuši vismaz 1600 civiliedzīvotājus, bojā gājušo civiliedzīvotāju skaitam 2015. gadā vien sasniedzot vismaz 3500;
C. tā kā kopš Boko Haram nemieru sākuma šā grupējuma darbības, kas vērstas pret reģiona skolniekiem un skolniecēm, ir liegušas bērniem piekļuvi izglītībai — 10,5 miljoni pamatskolas vecuma bērnu Nigērijā neapmeklē skolu, un tas saskaņā ar UNESCO datiem ir sliktākais rādītājs pasaulē; tā kā Boko Haram — tāpat kā al-Shabaab Somālijā, AQIM, MUJAO un Ansar Dine Mali ziemeļos un Taliban Afganistānā un Pakistānā — vēršas pret bērniem un sievietēm, kas iegūst izglītību;
D. tā kā, neraugoties uz Nigērijas un reģionālo bruņoto spēku panākumiem, aizvien biežāki uzbrukumi un pašnāvnieku uzspridzināšanās, kas notiek arī kaimiņvalstīs, visā reģionā apdraud stabilitāti un iztiku miljoniem iedzīvotāju; tā kā aizvien sliktākās humanitārās situācijas dēļ bērni ir ārkārtīgi apdraudēti, jo padziļinās pārtikas nodrošinājuma trūkums, ir grūti pieejama izglītība, nekaitīgs dzeramais ūdens un veselības aprūpe;
E. tā kā ANO lēš, ka vardarbības dēļ Borno, Jobes un Adamavas štatā iekšzemē pārvietoto cilvēku skaits nesen ir krasi pieaudzis līdz 2,1 miljonam, no kuriem saskaņā ar IOM datiem 58 % ir bērni; tā kā nemieri kopumā ir skāruši vairāk nekā 3 miljonus cilvēku un 5,5 miljoniem cilvēku Čada ezera baseinā ir vajadzīga humānā palīdzība;
F. tā kā Nigērijā ir sekmīgi noritējušas lielākoties miermīlīgas prezidenta un gubernatoru vēlēšanas, lai gan Boko Haram draudēja tās izjaukt; tā kā Nigērija un tās kaimiņvalstis 2015. gada 11. jūnijā Abudžā izveidoja daudznacionālu apvienoto taktisko grupu (MNJTF), lai izpildītu 2015. gada janvārī Niamejā pieņemtos lēmumus par cīņu pret Boko Haram;
G. tā kā Boko Haram locekļi kopš 2009. gada Nigērijā ir nolaupījuši vairāk nekā 2000 sieviešu un meiteņu, tostarp 2014. gada 14. aprīlī 276 skolnieces Čibokā valsts ziemeļaustrumos — šis noziegums satrieca visu pasauli un izraisīja starptautisku kampaņu („Atdodiet mūsu meitenes”) viņu glābšanai; tā kā gandrīz pusotru gadu vēlāk vairāk nekā 200 toreiz nolaupīto meiteņu joprojām nav atrastas;
H. tā kā vēl daudzi bērni kopš tā laika ir pazuduši, nolaupīti vai savervēti par kaujiniekiem vai mājkalpotājiem, bet meitenes ir tikušas izvarotas vai pakļautas piespiedu laulībai vai piespiedu pārejai islāma ticībā; tā kā kopš 2015. gada aprīļa aptuveni 300 citas meitenes, ko Nigērijas drošības spēki atbrīvojuši no teroristu kontrolētiem punktiem, un aptuveni 60 meitenes, kurām izdevies izbēgt no citām vietām, savu dzīvi gūstā organizācijai Human Rights Watch ir raksturojušas kā tādu, kurā ik dienu jāpiedzīvo vardarbība un varmācība, fiziska un psiholoģiska ļaunprātīga izmantošana; tā kā saskaņā ar ANO īpašā pārstāvja jautājumos par bērniem un bruņotiem konfliktiem sniegto informāciju pēdējā gada laikā bruņotais konflikts Nigērijas ziemeļaustrumos ir bijis viens no bērniem nāvējošākajiem konfliktiem pasaulē — tam raksturīgas nogalināšanas, aizvien izplatītāka bērnu vervēšana un izmantošana, neskaitāmi meiteņu nolaupīšanas un pret meitenēm vērstas seksuālas vardarbības gadījumi; tā kā saskaņā ar UNICEF datiem vairāk nekā 23 000 bērni ir šķirti no saviem vecākiem, vardarbīgi izlikti no savām mājām un, lai glābtu savu dzīvību, ir devušies bēgļu gaitās Nigērijā vai pāri robežai Kamerūnā, Čadā vai Nigērā;
I. tā kā vairums bērnu, kas dzīvo iekšzemē pārvietoto personu un bēgļu nometnēs, ir zaudējuši vienu vai abus vecākus (kas ir nogalināti vai pazuduši), kā arī māsas, brāļus un citus radiniekus; tā kā, lai gan nometnēs darbojas vairākas starptautiskās un valsts humānās palīdzības organizācijas, daudziem no šiem bērniem pamattiesības — tostarp uz pārtiku, pajumti (pārapdzīvotu un antisanitāru), veselības aprūpi un izglītību — joprojām tiek nodrošinātas ārkārtīgi zemā līmenī;
J. tā kā vismaz 208 000 bērnu nav pieejama izglītība un 83 000 bērnu apakšreģionā (Nigērijā, Kamerūnā, Čadā un Nigērā) nav pieejams tīrs ūdens, bet 23 000 bērnu Nigērijas ziemeļaustrumos ir nošķirti no savām ģimenēm;
K. tā kā Boko Haram uzbrukumu skaits Nigērijā, kā arī kaimiņvalstīs — Kamerūnā, Čadā un Nigērā — ir pieaudzis; tā kā Boko Haram turpina nolaupīt bērnus un sievietes, liekot pārvietot eksplozīvas ierīces un izmantojot šos bērnus un sievietes bez viņu ziņas kā pašnāvniekus spridzinātājus; tā kā pret dažiem no patvēruma meklētājiem pie Čada ezera jau Čadas teritorijā atkal ir vērsušies šie paši teroristi;
L. tā kā 2015. gada jūnijā ES piešķīra humāno palīdzību EUR 21 miljona apmērā, lai palīdzētu pārvietotiem cilvēkiem Nigērijā un kaimiņvalstīs, kuras ir skārusi teroristu vardarbība;
M. tā kā UNICEF kopā ar valdībām un partneriem Nigērijā, Kamerūnā, Čadā un Nigērā palielina operāciju apjomu, lai palīdzētu tūkstošiem bērnu un viņu ģimenēm reģionā, nodrošinot piekļuvi tīram ūdenim, izglītībai, konsultācijām un psiholoģiskajam atbalstam, kā arī vakcīnām un ārstēšanai smagas akūtas uztura nepietiekamības gadījumos; tā kā UNICEF ir saņēmis tikai 32 % no EUR 50,3 miljoniem, kas nepieciešami šogad humānās palīdzības sniegšanai visā Čada ezera reģionā;
N. tā kā saskaņā ar organizācijas Human Rights Watch sniegto informāciju daudzas nolaupītās sievietes un meitenes, kas ir aizbēgušas, izglābtas vai atbrīvotas, atgriežas mājās grūtniecības stāvoklī un viņām ir ārkārtīgi nepieciešama reproduktīvās veselības un mātes veselības aprūpe, savukārt citām sievietēm un meitenēm, kuras tikušas izvarotas, pēc tam nav pieejama veselības pārbaude, posttraumatiskā aprūpe, sociālais atbalsts un konsultācijas par jautājumiem saistībā ar izvarošanu; tā kā Komisija ir norādījusi, ka tad, ja grūtniecība izraisa nepanesamas ciešanas, sievietēm ir jābūt pieejamiem visam seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumu klāstam atkarībā no viņu medicīniskā stāvokļa, līdz ar to apliecinot, ka starptautiskās humanitārās tiesības vienmēr prevalē,
1. stingri nosoda Boko Haram noziegumus, tostarp teroristu reidus un pašnāvnieku uzspridzināšanos Čadā, Kamerūnā un Nigērā; atbalsta cietušos un izsaka līdzjūtību visām ģimenēm, kas ir zaudējušas savus tuviniekus; nosoda nepārtraukto vardarbību Nigērijas Borno, Jobes un Adamavas štatos un citās valsts pilsētās;
2. pauž nožēlu par aktiem, kas ir noveduši pie nevainīgu bērnu masu pārvietošanas, un prasa nekavējoties nodrošināt saskaņotu starptautisku rīcību, lai atbalstītu ANO aģentūru un NVO darbu, nepieļaujot, ka Boko Haram teroristiskā sekta pakļauj pārvietotos bērnus un jauniešus seksuālajai verdzībai, citiem seksuālās vardarbības veidiem, nolaupīšanām un piespiedu līdzdalībai bruņotos konfliktos pret civiliem, valdības un militāriem mērķiem Nigērijā; uzsver, ka īpaši svarīgi ir pienācīgi aizsargāt bērnu tiesības Nigērijā — valstī, kurā vairāk nekā 40 % no visiem iedzīvotājiem ir vecumā no 0 līdz 14 gadiem;
3. uzskata, ka gadījumos, kad bērni ir bijuši iesaistīti Boko Haram vai citās bruņotās grupās, kā alternatīva kriminālvajāšanai un aizturēšanai būtu jāapsver ārpustiesas pasākumi ;
4. atzinīgi vērtē Komisijas neseno paziņojumu par papildu līdzekļu piešķiršanu, lai pastiprinātu steidzami nepieciešamās humānās palīdzības sniegšanu reģionam; tomēr pauž būtiskas bažas par atšķirībām starp visas starptautiskās sabiedrības saistībām un reālajiem maksājumiem par UNICEF operācijām reģionā; aicina līdzekļu devējus nekavējoties izpildīt savas saistības, lai risinātu hroniskās problēmas saistībā ar pamatvajadzību — dzeramā ūdens, pamata veselības aprūpes un izglītības pieejamības —apmierināšanu;
5. aicina Nigērijas prezidentu un viņa jauniecelto federālo valdību pieņemt stingrus pasākumus, lai aizsargātu civiliedzīvotājus, pievērst īpašu uzmanību sieviešu un meiteņu aizsardzībai, padarīt sieviešu un bērnu tiesību ievērošanu par prioritāti, apkarojot ekstrēmismu, sniegt palīdzību cietušajiem un īstenot kriminālvajāšanu pret pārkāpējiem, kā arī nodrošināt sieviešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā visos līmeņos;
6. aicina Nigērijas valdību, kā to solīja prezidents M. Buhari, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām sākt steidzamu, neatkarīgu un rūpīgu izmeklēšanu par noziegumiem un citiem smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, ko veikušas visas konfliktā iesaistītās puses;
7. atzinīgi vērtē izmaiņas militārajā vadībā un prasa, lai visi cilvēktiesību pārkāpumi un noziegumi, ko veikuši gan teroristi, gan Nigērijas drošības spēki, tiktu izmeklēti nolūkā risināt ar pārskatatbildības trūkumu iepriekšējās prezidentūras laikā saistītās problēmas; atzinīgi vērtē prezidenta M. Buhari solījumu izmeklēt pierādījumus par Nigērijas militāro spēku īstenotajiem nopietnajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kara noziegumiem un darbībām, kas var būt noziegumi pret cilvēci;
8. prasa Nigērijas Federatīvās Republikas prezidentam risināt problēmas, ievērojot visus kampaņas solījumus un jaunākos paziņojumus, no kuriem vissvarīgākie ir novērst terorisma draudus, padarīt cilvēktiesību un humanitāro tiesību ievērošanu par vienu no galvenajiem militāro operāciju pīlāriem, atbrīvot Čibokas un visas pārējās nolaupītās meitenes, sievietes un bērnus dzīvus un neskartus, risināt arvien pieaugošo nepilnvērtīga uztura problēmu un apkarot korupciju un nesodāmību, lai novērstu turpmākus pārkāpumus un nodrošinātu tiesiskumu visiem cietušajiem;
9. prasa Nigērijas iestādēm un starptautiskajai sabiedrībai strādāt cieši kopā un pielikt lielākas pūles, lai apturētu nepārtraukto cilvēku pārvietošanas tendenci; atzinīgi vērtē Niamejas reģionālajā augstākā līmeņa 2015. gada 20. un 21. janvāra sanāksmē 13 dalībvalstu pausto apņēmību, jo īpaši Čadas saistības militārajā jomā līdzās Kamerūnai un Nigērai cīnīties pret Boko Haram radītajiem terorisma draudiem; aicina daudznacionālo apvienoto taktisko grupu (MNJTF) operācijās pret Boko Haram apzinīgi ievērot starptautiskās cilvēktiesības un humanitārās tiesības; atgādina, ka militāra pieeja vien ir nepietiekama, lai stātos pretī Boko Haram nemierniekiem;
10. atgādina, ka Boko Haram izcelsmes saknes ir meklējama rūpestos par sliktu pārvaldību, vispārēju korupciju un kraso nevienlīdzību Nigērijas sabiedrībā ; mudina Nigērijas iestādes publiskajās iestādēs un armijā izskaust korupciju, sliktu pārvaldību un neefektivitāti un veicināt taisnīgu nodokļu piemērošanu; prasa pieņemt pasākumus, kas liegtu Boko Haram nelegālo ienākumu avotus, izmantojot sadarbību ar kaimiņvalstīm, jo īpaši attiecībā uz kontrabandu un nelegālu tirdzniecību;
11. prasa starptautiskajai sabiedrībai palīdzēt Nigērijai un tās kaimiņvalstīm, kas uzņem bēgļus (Kamerūnai, Čadai un Nigērai), nodrošināt visu nepieciešamo medicīnisko un psiholoģisko palīdzību visiem, kam tā nepieciešama; aicina iestādes apakšreģionā saskaņā ar Ženēvas konvenciju kopējo 3. pantu nodrošināt piekļuvi visam seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumu klāstam sievietēm un meitenēm, kas ir izvarotas; uzsver nepieciešamību ieviest vispārēju standartu attiecībā uz kara izvarošanas upuriem un nodrošināt starptautisko humanitāro tiesību pārākumu bruņotu konfliktu situācijās; izsaka visdziļāko līdzjūtību sievietēm un bērniem, kas ir pārdzīvojuši Boko Haram īstenoto nežēlīgo terorismu; prasa izstrādāt īpašas izglītības programmas, kas ir paredzētas sievietēm un bērniem, kas ir cietuši karā, un sabiedrībai kopumā, lai palīdzētu šiem cilvēkiem pārvarēt piedzīvotās terora šausmas, sniegt pienācīgu un plašu informāciju, apkarot stigmas un sociālo atstumtību un palīdzēt viņiem kļūt par novērtētiem sabiedrības locekļiem;
12. prasa Komisijai par prioritāti noteikt palīdzību bez pajumtes palikušiem bērniem un jauniešiem Nigērijā, Kamerūnā, Čadā un Nigērā, īpašu uzmanību pievēršot aizsardzībai pret visu veidu nežēlību un dzimumu vardarbību un piekļuvei izglītībai, veselības aprūpei un nekaitīgam dzeramajam ūdenim Ārkārtas ieguldījumu fonda stabilitātei ietvaros un novēršot nelegālās migrācijas un cilvēku pārvietošanas pamatcēloņus Āfrikā;
13. aicina Nigērijas valdību veikt pasākumus, lai atvieglotu pārvietotu personu, jo īpaši bērnu, atgriešanos, garantēt viņu drošību un atbalstīt NVO centienus uzlabot apstākļus konfliktu dēļ pārvietotu cilvēku nometnēs, tostarp uzlabojot higiēnas un sanitāros apstākļus nolūkā nepieļaut iespējamu slimību izplatīšanos;
14. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Nigērijas Federatīvās Republikas valdībai un parlamentam, kā arī Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas un Āfrikas Savienības pārstāvjiem.
- [1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0008.
- [2] Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0185.