KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Afganistānu — jo īpaši slepkavībām Zabulas provincē
25.11.2015 - (2015/2968(RSP))
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
Verts/ALE (B8‑1258/2015)
EFDD (B8‑1261/2015)
ECR (B8‑1264/2015)
PPE (B8‑1265/2015)
ALDE (B8‑1270/2015)
S&D (B8‑1272/2015)
Cristian Dan Preda, Tomáš Zdechovský, Elmar Brok, Arnaud Danjean, Andrzej Grzyb, Davor Ivo Stier, Andrej Plenković, Patricija Šulin, József Nagy, Eduard Kukan, Bogdan Brunon Wenta, Milan Zver, Jarosław Wałęsa, Giovanni La Via, Jiří Pospíšil, Joachim Zeller, Ivan Štefanec, Pavel Svoboda, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Ildikó Gáll-Pelcz, Andrey Kovatchev, Tunne Kelam, Michaela Šojdrová, Tadeusz Zwiefka, Jaromír Štětina, Lefteris Christoforou, Jeroen Lenaers, Luděk Niedermayer, Marijana Petir, Dubravka Šuica, Adam Szejnfeld, Therese Comodini Cachia, Inese Vaidere, Brian Hayes, Stanislav Polčák, Claude Rolin, Ivana Maletić, Ramón Luis Valcárcel Siso, László Tőkés, Roberta Metsola, Thomas Mann PPE grupas vārdā
Pier Antonio Panzeri, Victor Boştinaru, Knut Fleckenstein, Richard Howitt, Elena Valenciano, Maria Arena, Eric Andrieu, Hugues Bayet, Brando Benifei, Goffredo Maria Bettini, José Blanco López, Biljana Borzan, Nicola Caputo, Caterina Chinnici, Miriam Dalli, Viorica Dăncilă, Isabella De Monte, Damian Drăghici, Monika Flašíková Beňová, Doru-Claudian Frunzulică, Enrico Gasbarra, Neena Gill, Maria Grapini, Cătălin Sorin Ivan, Liisa Jaakonsaari, Afzal Khan, Jeppe Kofod, Miapetra Kumpula-Natri, Javi López, Krystyna Łybacka, Andrejs Mamikins, Sorin Moisă, Alessia Maria Mosca, Victor Negrescu, Momchil Nekov, Norbert Neuser, Vincent Peillon, Tonino Picula, Miroslav Poche, Liliana Rodrigues, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Daciana Octavia Sârbu, Monika Smolková, Renato Soru, Tibor Szanyi, Claudia Tapardel, Marc Tarabella, Patrizia Toia, István Ujhelyi, Julie Ward, Pina Picierno S&D grupas vārdā
Charles Tannock, Mark Demesmaeker, Raffaele Fitto, Beatrix von Storch, Angel Dzhambazki, Karol Karski, Ryszard Antoni Legutko, Anna Elżbieta Fotyga, Ryszard Czarnecki, Tomasz Piotr Poręba, Geoffrey Van Orden, Branislav Škripek, Jana Žitňanská ECR grupas vārdā
Petras Auštrevičius, Marietje Schaake, Dita Charanzová, Izaskun Bilbao Barandica, Filiz Hyusmenova, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Ramon Tremosa i Balcells, Juan Carlos Girauta Vidal, Ilhan Kyuchyuk, Beatriz Becerra Basterrechea, Nedzhmi Ali, Philippe De Backer, Marielle de Sarnez, Martina Dlabajová, Fredrick Federley, Nathalie Griesbeck, Marian Harkin, Ivan Jakovčić, Petr Ježek, Louis Michel, Javier Nart, Urmas Paet, Jozo Radoš, Frédérique Ries, Robert Rochefort, Pavel Telička, Johannes Cornelis van Baalen, Hilde Vautmans, Cecilia Wikström, Valentinas Mazuronis ALDE grupas vārdā
Bodil Valero, Eva Joly, Heidi Hautala, Maria Heubuch, Igor Šoltes, Davor Škrlec, Jean Lambert Verts/ALE grupas vārdā
Ignazio Corrao, Fabio Massimo Castaldo, Piernicola Pedicini EFDD grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Afganistānu — jo īpaši slepkavībām Zabulas provincē
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 2011. gada 15. decembra rezolūciju par sieviešu stāvokli Afganistānā un Pakistānā[1], kā arī 2013. gada 13. jūnija rezolūciju par partnerības un sadarbības nolīgumu ar Afganistānu[2],
– ņemot vērā ES vietējo stratēģiju attiecībā uz cilvēktiesību aizstāvjiem Afganistānā 2014. gadā,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 2210 (2015) un ANO palīdzības misijas Afganistānā (UNAMA) pilnvaras,
– ņemot vērā Padomes 2015. gada 20. jūlija secinājumus par Afganistānu,
– ņemot vērā 2015. gada 20. septembra konferenci par Nacionālā rīcības plāna (ANO DP Rezolūcija Nr. 1325) attiecībā uz sievietēm, mieru un drošību īstenošanu un atbalstu šim plānam,
– ņemot vērā UNAMA OHCHR pirmā pusgada ziņojumu (2015. gada augusts) par civiliedzīvotāju aizsardzību bruņotos konfliktos Afganistānā 2015. gadā,
– ņemot vērā Padomes 2015. gada 26. oktobra secinājumus par Afganistānu,
– ņemot vērā ANO misijas 2015. gada 11. novembra paziņojumu, kurā nosodīta septiņu par ķīlniekiem saņemtu civiliedzīvotāju „bezjēdzīgā noslepkavošana” Zabulas provincē,
– ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,
A. tā kā pieaug bažas par etnisko un reliģisko vajāšanu Afganistānā, jo nolaupīšanas un uzbrukumi, kas norisinās jau vairākus mēnešus, tiek mērķtiecīgi vērsti pret hazariešu kopienu, kas tiek uzskatīta par trešo lielāko etnisko grupu valstī un vienīgo, kuras pārstāvji pēc reliģiskās pārliecības galvenokārt ir šiīti;
B. tā kā 2015. gada oktobrī Argandābas apgabalā tika nolaupīti septiņi civiliedzīvotāji, kuri tika nogalināti aptuveni 6.–8. novembrī, un ir ziņots par šajā apgabalā notiekošām savstarpēji konkurējošu pret valdību noskaņotu grupējumu bruņotām sadursmēm;
C. tā kā hazarieši, kuri galvenokārt ir šiīti, ir viena no jaunajā Afganistānas konstitūcijā atzītajām etniskajām minoritātēm;
D. tā kā 2015. gada 21. novembrī kādai hazariešu grupai, kurā bija līdz pat 30 cilvēku, brauciena laikā pa automaģistrāli valsts dienvidos uzbruka ar šaujamieročiem bruņoti cilvēki; tā kā vismaz piecus citus hazariešus, kuri devās uz Kabulu ar autobusu, ko apturēja bruņoti kaujinieki, izglāba citi autobusa pasažieri, kuri palīdzēja viņiem paturēt slepenībā savu etnisko piederību;
E. tā kā slepkavības Zabulas provincē norāda uz lielo apdraudējumu, ar ko saskaras hazarieši; tā kā pēdējos divos gados ir notikuši vairāki incidenti, kuros ir apturēti autobusi un pēc tam no pārējiem pasažieriem nošķirti hazarieši, kuri tiek nolaupīti un — dažos gadījumos — nogalināti;
F. tā kā šīs slepkavības izceļ terorisma draudus, ko civiliedzīvotājiem joprojām rada Taliban un tā šķeltnieku grupas, un tiek ziņots, ka dažas no tām ir apliecinājušas savu lojalitāti DAĪŠ/ISIL;
G. tā kā Eiropas Savienība kopš 2002. gada ir pastāvīgi atbalstījusi Afganistānas rekonstrukciju un attīstību un atbalsta mieru, stabilitāti un drošību šajā valstī;
H. tā kā EUPOL misija, ko sāka 2007. gadā nolūkā apmācīt Afganistānas policiju, palīdz Afganistānas pārvaldes iestādēm izveidot soda izciešanas/tiesu sistēmu; tā kā Padome 2014. gada decembrī nolēma pagarināt misijas termiņu līdz 2016. gada 31. decembrim;
I. tā kā, beidzoties 2014. gadam, noslēdzās Starptautisko Drošības atbalsta spēku (ISAF) misija; tā kā 2015. gada janvārī tika uzsākta jaunā misija Resolute Support nolūkā sniegt Afganistānas drošības spēkiem un iestādēm turpmāku apmācību, konsultācijas un palīdzību;
J. tā kā civiliedzīvotāju slepkavības un saņemšana par ķīlniekiem ir nopietni starptautisko humanitāro tiesību — kuras jāievēro visām bruņoto konfliktu pusēm, to skaitā visiem pret valdību noskaņotajiem spēkiem — pārkāpumi;
K. tā kā drošība visā Afganistānā joprojām rada nopietnas bažas Taliban teroristisko darbību dēļ;
L. tā kā konfliktā joprojām tiek nodarīts netiešs kaitējums, kas izpaužas kā liels civiliedzīvotāju, humānās palīdzības personāla un pat miera uzturēšanas misijās nosūtīto militārpersonu bojā gājušo skaits;
M. tā kā al Qaeda vadoņa al-Zawahiri nesenais aicinājums ISIL kaujiniekiem karot pret starptautisko koalīciju ir papildus apdraudējums Afganistānā esošajiem NATO spēkiem un valsts drošībai,
1. stingri nosoda to, ka Zabulas provincē Afganistānas dienvidaustrumos netālu no robežas ar Pakistānu ir barbariski noslepkavoti septiņi hazarieši (divas sievietes, četri vīrieši un maza meitenīte) un ka viņiem ir nocirstas galvas;
2. nosoda Taliban, Al Qaeda, ISIL un citu teroristu grupējumu uzbrukumus Afganistānas civiliedzīvotājiem, Afganistānas nacionālajiem aizsardzības un drošības spēkiem, demokrātiskajām iestādēm un pilsoniskajai sabiedrībai, kuros ir rekordliels bojā gājušo skaits; uzsver, ka hazariešu kopienas, kas ir īpaši neaizsargāta pret Taliban un DAĪŠ/ISIL terora vardarbību, aizsardzībai ir jābūt Afganistānas valdības prioritātei;
3. izsaka līdzjūtību sērojošajām ģimenēm, jo īpaši nesenajās šausminošajās slepkavībās nogalināto hazariešu kopienas pārstāvju ģimenēm;
4. prasa Afganistānas iestādēm veikt straujus un atbilstīgus pasākumus, lai nevainīgu civiliedzīvotāju slepkavas sauktu pie atbildības un lai valstī atjaunotu tiesiskumu;
5. aicina Afganistānas iestādes nodrošināt, ka smagos cilvēktiesību pārkāpumos iesaistītie drošības dienestu darbinieki, tostarp tie, kas komandē pārkāpumus izdarījušās personas, tiktu pakļauti ticamai un objektīvai izmeklēšanai un attiecīgi sodīti ar disciplināriem vai tiesas piespriestiem sodiem;
6. uzskata, ka par ķīlniekiem sagrābtu civiliedzīvotāju, tostarp sieviešu un bērnu, slepkavas ir jāuzskata par kara noziedzniekiem; uzsver, ka nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšanu aizliedz starptautiskās humanitārās tiesības; vēlreiz uzsver, ka šīs tiesības ir jāievēro visām konflikta pusēm, tostarp nemiernieku grupējumiem;
7. ir ļoti nobažījies par nopietno drošības situāciju, pastāvīgo vardarbības pieaugumu, teroristu aktiem, kuros iet bojā daudzi cilvēki, un pastāvīgajiem draudiem iedzīvotājiem, kas ir spiesti dzīvot aizvien lielāku baiļu un iebiedēšanas apstākļos;
8. uzskata, ka valsts drošība ir būtisks pamats, uz kā Afganistānā veidoties sociālajai un ekonomiskajai attīstībai, politiskajai stabilitātei un nākotnei;
9. aicina Afganistānas valdību pastiprināt sadarbību ar Pakistānas valdību; uzsver, ka ciešāka sadarbība drošības un pārvaldes jomā būtu izdevīga abām pusēm un sekmētu miera un stabilitātes panākšanu reģionā;
10. aicina dalībvalstis un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) arī turpmāk sniegt pilnīgu atbalstu Afganistānas valdībai cīņā pret nemierniekiem;
11. no jauna apņemas darīt visu iespējamo, lai Afganistānā izskaustu terorismu un ekstrēmismu, un uzskata, ka šādi centieni ir izšķirīgi reģiona un pasaules drošībai, lai veidotu iekļaujošu, stabilu, demokrātisku un pārtikušāku valsti;
12. joprojām apņemas atbalstīt Afganistānas valdību tās centienos veikt būtiskas reformas, lai turpmāk uzlabotu pārvaldi un tiesiskumu, veicinātu cilvēktiesību, tostarp sieviešu tiesību, ievērošanu, cīnītos pret korupciju, apkarotu narkotiku izplatību, uzlabotu fiskālo ilgtspēju un sekmētu iekļaujošu ekonomikas izaugsmi; atzīmē prezidenta Ashraf Ghani nodomu par vieno no prioritātēm padarīt cīņu ar korupciju;
13. atkārtoti pauž atbalstu Afganistānas valdībai un tās tautai šajā tik sarežģītajā laikā; vērš uzmanību uz bojāgājušajiem, kādus Afganistānas Aizsardzības un drošības spēki piedzīvojuši, kopš 2014. gada beigās tika pārtraukta ISAF misija; mudina valdību turpināt centienus paaugstināt aizsardzības un drošības spēku efektivitāti un operatīvo rezultativitāti, lai plašām iedzīvotāju masām sniegtu drošību un stabilitāti;
14. joprojām ir ļoti nobažījies par cilvēktiesību un drošības situācijas pasliktināšanos Afganistānā un jo īpaši par sekām, ko šāda situācija varētu atstāt uz sieviešu tiesībām, reliģiskām un etniskām minoritātēm, cilvēktiesību aktīvistiem un žurnālistiem;
15. atgādina, ka 2009. gadā ir pieņemts Likums par vardarbības pret sievietēm izskaušanu, un aicina iestādes lielāku uzmanību un līdzekļus veltīt to cilvēktiesību aktīvistu aizsardzībai, kas pakļauti apdraudējumam vai uzbrukumam;
16. aicina Afganistānas valdību pieņemt Afganistānas Nacionālā rīcības plāna Nr. 1325 īstenošanas plānu, kas ietver prasību, lai sievietes tiktu pilnībā iesaistītas visos miera sarunu posmos;
17. atgādina par saistībām, ko Afganistānas valdība apņēmās starptautiskās sabiedrības priekšā saistībā ar etnisko, valodas, reliģisko un citu minoritāšu tiesību aizsardzību;
18. stingri nosoda nesenos Taliban uzbrukumus Kunduzā un to, ka bojā gājuši civiliedzīvotāji un Afganistānas Nacionālo aizsardzības un drošības spēku pārstāvji; atbalsta to, lai tiktu veikta neatkarīga izmeklēšana saistībā ar uzbrukumu Médecins Sans Frontières slimnīcai Kunduzā, un prasa ievērot slimnīcu un ārstniecības struktūru neitralitāti;
19. vēlreiz norāda, ka Afganistānas valdībai un visiem reģiona partneriem nekavējoties ir jāpanāk taustāmi rezultāti, lai izbeigtu konfliktu un nodrošinātu stabilu vidi; atkārtoti uzver, ka ikviena ilgtspējīga un ilgtermiņa risinājuma panākšanas priekšnoteikums ir Afganistānas vadīts un Afganistānas veidots miera process;
20. atzinīgi vērtē lēmumu 2016. gadā Briselē rīkot visaptverošu ministru konferenci par Afganistānu, kas būtu pierādījums starptautiskajai sabiedrībai, ka ir apņemšanās stabilizēt un attīstīt valsti; sagaida, ka minētajā konferencē izstrādās Afganistānas valdības un līdzekļu devēju pamatprogrammu laikposmam līdz 2020. gadam, paredzot konkrētas saistības gan Afganistānas valdībai, gan starptautiskajai sabiedrībai;
21. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Afganistānas valdībai un parlamentam.
- [1] OV C 168E, 14.6.2013., 119. lpp.
- [2] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0282.