Kopīgas rezolūcijas priekšlikums - RC-B8-1351/2015Kopīgas rezolūcijas priekšlikums
RC-B8-1351/2015

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Ungārijā

15.12.2015 - (2015/2935(RSP))

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
S&D (B8-1351/2015)
ALDE (B8-1358/2015)
Verts/ALE (B8-1359/2015)
GUE/NGL (B8-1361/2015)

Birgit Sippel, Péter Niedermüller, Tanja Fajon, Sylvie Guillaume, Enrique Guerrero Salom, Tibor Szanyi S&D grupas vārdā
Sophia in ‘t Veld, Louis Michel, Cecilia Wikström, Nathalie Griesbeck, Filiz Hyusmenova, Ivan Jakovčić, Marielle de Sarnez, Pavel Telička ALDE grupas vārdā
Marie-Christine Vergiat, Cornelia Ernst, Malin Björk, Barbara Spinelli, Xabier Benito Ziluaga, Tania González Peñas, Martina Michels, Younous Omarjee, Lola Sánchez Caldentey, Estefanía Torres Martínez, Miguel Urbán Crespo GUE/NGL grupas vārdā
Judith Sargentini, Benedek Jávor, Ulrike Lunacek, Monika Vana Verts/ALE grupas vārdā
Laura Ferrara, Ignazio Corrao

Procedūra : 2015/2935(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
RC-B8-1351/2015
Iesniegtie teksti :
RC-B8-1351/2015
Debates :
Pieņemtie teksti :

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Ungārijā

(2015/2935(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES), jo īpaši tā otro un ceturto līdz septīto ievilkumu,

–  ņemot vērā īpaši LES 2. pantu, 3. panta 3. punkta otro ievilkumu, 6. un 7. pantu, kā arī LES un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) pantus, kas attiecas uz pamattiesību ievērošanu, veicināšanu un aizsardzību Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā 2000. gada 7. decembra Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, ko izsludināja 2007. gada 12. decembrī Strasbūrā un kas stājās spēkā kopā ar Lisabonas līgumu 2009. gada decembrī,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un Eiropas Cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā 2015. gada 10. jūnija rezolūciju par stāvokli Ungārijā[1], 2013. gada 3. jūlija rezolūciju par pamattiesību stāvokli Ungārijā — standarti un prakse[2], 2012. gada 16. februāra rezolūciju par neseno politisko notikumu attīstību Ungārijā[3] un 2011. gada 10. marta rezolūciju par plašsaziņas līdzekļu likumu Ungārijā[4],

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 11. marta paziņojumu “Jauns ES mehānisms tiesiskuma nostiprināšanai” (COM(2014)0158),

–  ņemot vērā Padomes pirmo ikgadējo dialogu par tiesiskumu, kas notika 2015. gada 17. novembrī,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra 2015. gada 27. novembra paziņojumu, kas sniegts pēc vizītes Ungārijā,

–  ņemot vērā 2015. gadā Ungārijas parlamenta pieņemto likumu CXL par masveida imigrāciju,

–  ņemot vērā 2015. gadā Ungārijas parlamenta pieņemto likumu CXLII par Ungārijas robežu efektīvu aizsardzību un masveida imigrāciju,

–  ņemot vērā 2015. gada 22. septembrī pieņemto Ungārijas parlamenta rezolūciju Nr. 36/2015 par vēstījumu Eiropas Savienības vadītājiem,

–  ņemot vērā mutisko jautājumu Komisijai, kas uzdots Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā, par stāvokli Ungārijā — turpmākie pasākumi saistībā ar Eiropas Parlamenta 2015. gada 10. jūnija rezolūciju (O-000140/2015 – B8-0000/2015),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 5. novembra atbildi uz Parlamenta 2015. gada 10. jūnija rezolūciju,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentā notikušajās 2015. gada 2. decembra plenārsēdes debatēs par stāvokli Ungārijā,

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā Eiropas Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības, un tā kā šīs vērtības ir universālas un visām dalībvalstīm kopīgas (LES 2. pants); tā kā tiktu sākta t. s. 7. panta procedūra, ja pastāvētu droša varbūtība tam, ka kāda dalībvalsts var izdarīt nopietnu pārkāpumu saistībā ar LES 2. pantā minētajām vērtībām;

B.  tā kā Eiropas Savienības Pamattiesību harta ir viens no ES primārajiem tiesību aktiem un aizliedz jebkāda veida diskrimināciju, tostarp tādu iemeslu dēļ kā dzimums, rase, ādas krāsa, etniskā un sociālā izcelsme, ģenētiskās īpatnības, valoda, reliģija un pārliecība, politiskie vai jebkuri citi uzskati, piederība pie nacionālas minoritātes, īpašums, izcelsme, invaliditāte, vecums un dzimumorientācija;

C.  tā kā veidam, kādā tiesiskums tiek īstenots valsts līmenī, ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu uzticēšanos dalībvalstu attiecīgajām tiesību un administatīvajām sistēmām; tā kā pamatotā ES nepiekāpība attiecībā uz demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību ievērošanas vērtībām ir izšķiroši svarīga nolūkā nodrošināt Savienības uzticamību gan iekšēji, gan uz starptautiski;

D.  tā kā, pienācīgi ievērojot 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvenciju un tai pievienoto 1967. gada 31. janvāra Protokolu par bēgļu statusu un saskaņā ar LES un LESD, ir garantētas patvēruma tiesības;

E.  tā kā pareizi veiktiem publiskā sektora izdevumiem un ES finanšu interešu aizsardzībai jābūt ES politikas pamatelementiem, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāju nauda tiek izmantota pareizi, lietderīgi un efektīvi un palielinātu viņu uzticēšanos;

F.  tā kā nesenie notikumi, kā arī iniciatīvas un pasākumi, kas dažus pēdējos gadus ir tikuši īstenoti Ungarijā, ir izraisījusi nopietnu sistēmisku situācijas pasliktināšanos attiecībā uz tiesiskumu un pamattiesībām, tostarp attiecībā uz vārda brīvību, tostarp akadēmisko brīvību, migrantu, patvēruma meklētāju un bēgļu cilvēktiesībām, pulcēšanās un biedrošanās brīvību, pilsoniskās sabiedrības organizāciju ierobežojumiem un šķēršļiem to darbībai, tiesībām uz vienlīdzīgu attieksmi, minoritāšu, tostarp romu, ebreju un LGBTI personu, tiesībām, sociālajām tiesībām, konstitucionālās sistēmas darbību, tiesu varas un citu iestāžu neatkarību, un ir daudz satraucošu apgalvojumu par korupciju un interešu konfliktiem;

G.  tā kā 2015. gada jūlijā un septembrī Ungārijas parlaments pieņēma vairākus grozījumus, jo īpaši attiecībā uz likumu par patvērumu, kriminālkodeksu, kriminālprocesa likumu, likumu par robežu, likumu par policiju un likumu par valsts aizsardzību; tā kā Komisijas sākotnējā novērtējumā vairākkārt paustas nopietnas bažas un jautājumi par patvēruma un robežu tiesību aktu kopuma saderību ar Pamattiesību hartu; tā kā Komisija 2015. gada 6. oktobrī nosūtīja administratīvu vēstuli Ungārijas valdībai; tā kā Ungārijas valdība sniedza atbildi uz šo vēstuli; tā kā 2015. gada 10. decembrī Komisija sāka pienākumu pārkāpuma procedūru pret Ungāriju;

H.  tā kā Komisija nav atbildējusi uz Parlamenta prasību sākt padziļinātu uzraudzību par demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību stāvokli Ungārijā; tā kā Komisijas paziņojumā 2015. gada 2. decembra plenārsēdes debatēs tika norādīts, ka Komisija ir gatava izmantot visus tās rīcībā esošos līdzekļus, tostarp pienākumu neizpildes procedūras, lai nodrošinātu to, ka gan Ungārija, gan jebkura cita dalībvalsts pilda savus pienākumus saskaņā ar ES tiesību aktiem un respektē LES 2. pantā noteiktās Savienības vērtības; tā kā Komisija uzskata, ka nosacījumi par tiesiskuma mehānisma izmantošanu attiecībā uz Ungāriju šajā posmā nav izpildīti,

1.  atkārtoti pauž savu nostāju, kas izklāstīta 2015. gada 10. jūnija rezolūcijā par stāvokli Ungārijā;

2.  pauž nopietnas bažas par virkni steidzamu pasākumu, kas pieņemti pēdējos mēnešos un kas ir padarījuši piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai ārkārtīgi grūtu, kā arī ir nepamatoti kriminalizējuši bēgļus, migrantus un patvēruma meklētājus; uzsver bažas par neizraidīšanas principa ievērošanu, par to, ka arvien biežāk notiek aizturēšana, tostarp nepilngadīgo aizturēšana, un tiek izmantota ksenofobiska retorika, kas migrantus sasaista ar sociālām problēmām vai drošības apdraudējumu, jo īpaši valdības īstenotās komunikācijas kampaņās un valsts mēroga apspriešanās, tādējādi padarot integrāciju problemātisku; mudina Ungārijas valdību atgriezties pie normālām procedūrām un atcelt ārkārtas pasākumus;

3.  uzskata, ka visām dalībvalstīm likumdošanas un administratīvajā praksē ir pilnībā jāievēro ES tiesību akti un ka visos tiesību aktos ir jāatspoguļo un jāievēro Eiropas pamatvērtības, proti, demokrātija, tiesiskums un pamattiesības;

4.  uzsver, ka Parlaments ir atkārtoti aicinājis Padomi reaģēt uz satraucošajiem notikumiem Ungārijā; mudina Eiropas Savienības Padomi un Eiropadomi pēc iespējas drīz organizēt diskusiju un pieņemt secinājumus par stāvokli Ungārijā; uzskata, ka Padome un Komisija, neizvērtējot un adekvāti nereaģējot uz Parlamenta deputātu vairākuma atkārtoti paustajām bažām, vājina iestāžu pilnīgas [lojālas] savstarpējas sadarbības principu, kas noteikts LES 13. panta 2. punktā;

5.  norāda, ka pēdējo gadu konstitucionālās, juridiskās un politiskās norises Ungārijā ir radījušas bažas par to, kā tiek ievēroti tiesiskuma, demokrātijas un pamattiesību principi, un ka šīs norises kopumā varētu norādīt uz rodošos sistēmisku apdraudējumu tiesiskumam šajā dalībvalstī; pretstatā Komisijas paziņojumam, kas pausts Parlamentā 2015. gada 2. decembrī, uzskata, ka pastāv visi nosacījumi tiesiskuma mehānisma un LES 7. panta 1. punkta piemērošanai;

6.  uzskata, ka stāvoklis Ungārijā ir pārbaudījums Eiropas Savienībai, kurai ir jāpierāda sava spēja un politiskā gatavība reaģēt uz savu pamatvērtību apdraudējumu un pārkāpumiem kādā dalībvalstī; pauž nožēlu par to, ka dažās citās dalībvalstīs ir norisinājušies līdzīgi notikumi, un uzskata, ka ES bezdarbība varētu būt veicinājusi notikumus, attiecībā uz kuriem, tāpat kā Ungārijas gadījumā, ir vērojamas satraucošas pazīmes par tiesiskuma apdraudējumu; uzskata, ka tas rada nopietnas bažas par Savienības spēju nodrošināt Kopenhāgenas politisko kritēriju turpmāku ievērošanu pēc tam, kad dalībvalsts ir pievienojusies Savienībai;

7.  uzsver, ka Komisijas kā Līgumu noteikumu izpildes uzraudzītājas loma ir nodrošināt, ka dalībvalstu tiesību akti atbilst demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām; uzsver — ir svarīgi, lai jebkāds Komisijas un Parlamenta vērtējums un analīze par stāvokli atsevišķās dalībvalstīs balstītos uz faktiem un būtu objektīvs; aicina Ungārijas valdību un Komisiju kopīgi strādāt un cieši sadarboties visos jautājumos, attiecībā uz kuriem pušu ieskatā varētu būt nepieciešams papildu novērtējums vai analīze; ar gandarījumu norāda uz to, ka ir sākta pienākumu pārkāpuma procedūra pret Ungāriju par patvēruma tiesību aktu kopumu;

8.  pauž nožēlu, ka Komisijas pašreizējā pieeja galvenokārt ir vērsta uz tiesību aktu tehniskajiem aspektiem, tajā pašā laikā ignorējot tendences, sakarības un pasākumu kopējo ietekmi uz tiesiskumu un pamattiesībām; uzskata, ka it sevišķi ar pārkāpumu procedūrām vairumā gadījumu nav izdevies panākt reālas izmaiņas un risināt situāciju plašākā kontekstā;

9.  atkārtoti aicina Komisiju sākt ES mehānisma pirmo posmu tiesiskuma stiprināšanai un tādēļ nekavējoties sākt padziļinātas uzraudzības procesu attiecībā uz situāciju demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību jomā Ungārijā, tostarp vairāku pasākumu kopējo ietekmi, un novērtēt, vai minētajā dalībvalstī rodas sistēmisks apdraudējums, kas varētu izvērsties par drošu varbūtību, ka varētu tikt izdarīts smags pārkāpums LES 7. panta izpratnē;

10.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija 2015. gada 30. novembrī ir reģistrējusi Eiropas pilsoņu iniciatīvu, kurā Komisija tiek aicināta Ungārijas gadījumā piemērot LES 7. pantu; uzdod Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai sagatavot īpašu ziņojumu par Ungāriju saskaņā ar Reglamenta 83. panta 1. punkta a) apakšpunktu nolūkā pieņemt pamatotu priekšlikumu, kurā aicinātu Padomi rīkoties saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu;

11.  aicina Komisiju turpināt visas izmeklēšanas un pilnībā izmantot visus tiesiskos instrumentus, lai nodrošinātu pārredzamu un pareizu ES līdzekļu izmantošanu Ungārijā, pamatojoties uz ES tiesību aktiem; pieņem zināšanai Komisijas 2015. gada 14. jūlija lēmumu apturēt vairākus līgumus astoņās ES finansēšanas programmās sakarā ar pārmērīgu ierobežojošo atlases kritēriju izmantošanu publiskā iepirkuma procedūrās Ungārijā;

12.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei, Ungārijas prezidentam, valdībai un parlamentam, dalībvalstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem, ES Pamattiesību aģentūrai, Eiropas Padomei un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai.