KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par asociācijas nolīgumiem / padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonām ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu
20.1.2016 - (2015/3032(RSP))
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
Verts/ALE (B8‑0068/2016)
PPE (B8‑0069/2016)
ALDE (B8‑0077/2016)
ECR (B8‑0078/2016)
S&D (B8‑0079/2016)
Cristian Dan Preda, Elmar Brok, Jacek Saryusz-Wolski, Andrej Plenković, Sandra Kalniete, Jerzy Buzek, David McAllister, Michael Gahler, Daniel Caspary, Iuliu Winkler, Andrzej Grzyb, Tunne Kelam, Jaromír Štětina, Alojz Peterle, Davor Ivo Stier, László Tőkés, Jarosław Wałęsa, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Mariya Gabriel, Fernando Ruas, Siegfried Mureşan, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Dariusz Rosati, Andrea Bocskor, Anna Maria Corazza Bildt, Roberta Metsola PPE grupas vārdā
Knut Fleckenstein, Victor Boştinaru, Richard Howitt, David Martin, Nikos Androulakis, Zigmantas Balčytis, Hugues Bayet, Brando Benifei, Goffredo Maria Bettini, José Blanco López, Vilija Blinkevičiūtė, Biljana Borzan, Nicola Caputo, Andi Cristea, Nicola Danti, Isabella De Monte, Tanja Fajon, Monika Flašíková Beňová, Doru‑Claudian Frunzulică, Eider Gardiazabal Rubial, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Neena Gill, Sylvie Guillaume, Liisa Jaakonsaari, Afzal Khan, Miapetra Kumpula-Natri, Javi López, Sorin Moisă, Alessia Maria Mosca, Victor Negrescu, Norbert Neuser, Pier Antonio Panzeri, Ioan Mircea Paşcu, Emilian Pavel, Vincent Peillon, Pina Picierno, Tonino Picula, Miroslav Poche, Inmaculada Rodríguez‑Piñero Fernández, Siôn Simon, Monika Smolková, Tibor Szanyi, Claudia Tapardel, Marc Tarabella, István Ujhelyi, Julie Ward, Boris Zala, Kati Piri S&D grupas vārdā
Charles Tannock, Ryszard Antoni Legutko, Anna Elżbieta Fotyga, Mark Demesmaeker, Ryszard Czarnecki, Tomasz Piotr Poręba, Kosma Złotowski, Kazimierz Michał Ujazdowski, Zdzisław Krasnodębski, Angel Dzhambazki, Edward Czesak ECR grupas vārdā
Petras Auštrevičius, Javier Nart, Marietje Schaake, Johannes Cornelis van Baalen, Beatriz Becerra Basterrechea, Dita Charanzová, Martina Dlabajová, José Inácio Faria, Fredrick Federley, Marian Harkin, Ivan Jakovčić, Kaja Kallas, Ilhan Kyuchyuk, Valentinas Mazuronis, Louis Michel, Norica Nicolai, Urmas Paet, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Jozo Radoš, Jasenko Selimovic, Pavel Telička, Ivo Vajgl ALDE grupas vārdā
Heidi Hautala, Rebecca Harms, Peter Eriksson, Ulrike Lunacek, Igor Šoltes Verts/ALE grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par asociācijas nolīgumiem / padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonām ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas un to dalībvalstu, no vienas puses, un Gruzijas, Moldovas un Ukrainas, no otras puses, noslēgtos asociācijas nolīgumus un padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas (DCFTA),
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Gruziju, Moldovu un Ukrainu, kā arī neseno 2015. gada 9. jūlija rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšanu[1],
– ņemot vērā Austrumu partnerības samitā Rīgā 2015. gada 21. un 22. maijā pieņemto kopīgo deklarāciju,
– ņemot vērā 2015. gada 18. decembra progresa ziņojumus par to, kā Gruzija un Ukraina īsteno vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas ieteikumus par pilsoniskās sabiedrības integrēšanu politikas veidošanas un reformu procesos,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,
A. tā kā Gruzija, Moldova un Ukraina visas ir ratificējušas asociācijas nolīgumus (AA), kas ietver padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas (DCFTA), tādējādi izvēloties virzību uz ciešāku politisko un ekonomisko integrāciju ar ES un veicot vērienīgas reformas daudzās jomās, tostarp attiecībā uz demokrātiju, labu pārvaldību, tiesiskumu un cilvēktiesībām;
B. tā kā ES atzīst šo triju valstu centienus integrēties Eiropā un uzsver asociācijas nolīgumu pievienoto vērtību valstu reformu procesos;
C. tā kā laba pārvaldība, demokrātija, tiesiskums un cilvēktiesības ir Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) pamatā un tā ir ļoti svarīga apņemšanās, jo īpaši šīm trim valstīm, kuras ir parakstījušas asociācijas nolīgumus ar ES;
D. tā kā Krievija joprojām ir tieši vai netieši iesaistīta konfliktos un iekšējā sašķeltībā, kas skar visas trīs asociācijas valstis — Abhāzijas un Dienvidosetijas/Chinvalas reģiona okupētās teritorijas Gruzijā, Piedņestras jautājums Moldovā un Krievijas veiktā Krimas aneksija un iesaistīšanās konfliktā Ukrainas austrumu reģionos;
E. tā kā bezvīzu režīms starp ES un Moldovu tika ieviests 2014. gada aprīlī un tā kā nesenākajos Komisijas ziņojumos 2015. gada decembrī norādīts, ka Gruzija un Ukraina tagad atbilst vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānos noteiktajām prasībām;
F. tā kā ES sadarbība ar Austrumu partnerības valstīm ir sastapusies ar spēcīgu pretestību un agresīvu reakciju no Krievijas Federācijas puses, piemēram, pretpasākumiem pret asociācijas valstīm; tā kā ES un tās dalībvalstis ir pieņēmušas virkni sankciju un ierobežojošu pasākumu pret Krievijas Federāciju un Krievijas amatpersonām,
1. uzsver asociācijas nolīgumu (AA) nozīmi, ņemot vērā to, ka tie paredz padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA); atzinīgi vērtē līdz šim panākto progresu un uzstāj, ka šo AA/DCFTA un saistīto asociācijas programmu īstenošanai ir jābūt ES un triju partnervalstu nozīmīgai prioritātei; uzsver, ka Eiropas Savienības Padome vienprātīgi parakstīja asociācijas nolīgumus;
2. atzinīgi vērtē Gruzijas, Moldovas un Ukrainas centienus nodrošināt valsts tiesību aktu tuvināšanu ES standartiem, pamatojoties uz AA/DCFTA saistībām; norāda, ka panākumi šajā procesā ir atkarīgi no daudziem faktoriem, tostarp stabilas politiskās vides, stratēģiskās domāšanas, konkrētiem reformu plāniem un starptautiskās finanšu un tehniskās palīdzības labas izmantošanas;
3. šajā sakarā atbalsta piešķirto un daudzveidīgo finanšu un tehnisko palīdzību, ko ES un citas finanšu iestādes sniedz Ukrainai un Gruzijai, bet uzsver, ka ES finanšu palīdzība visiem tās partneriem ir atkarīga no konkrētu reformu pasākumu nosacījuma; uzsver, ka Komisijai vajadzētu uzņemties galveno lomu AA/DCFTA īstenošanas veicināšanā, uzraugot kompetentās iestādes un palīdzot tām gan tehniski, gan finansiāli;
4. atgādina, ka pieejamais finansējums ir labi jāizmanto un šie līdzekļi paši par sevi nav pietiekami, lai stabilizētu ekonomiku, un ka ilgtspējīgus panākumus nevar panākt bez partneru pastāvīgas apņēmības turpināt un īstenot strukturālās reformas, kas nodrošinātu pieprasījuma pieaugumu iekšzemē un sociālās kohēzijas sasniegšanu;
5. uzskata, ka parlamentārā kontrole ir pamata nosacījums, lai ES politikas nostādnēm nodrošinātu demokrātisku atbalstu; tāpēc aicina Komisiju palīdzēt Eiropas Parlamentam savlaicīgi veikt regulāru un detalizētu AA/DCFTA īstenošanas uzraudzību; prasa dot jaunu impulsu Euronest parlamentārajai asamblejai un paplašināt tās darbību, lai tā varētu efektīvi risināt jaunās problēmas; prasa apmainīties ar paraugpraksi un noslēgt saprašanās memorandu, par pamatu izmantojot memorandu, kas parakstīts ar Ukrainas parlamentu Verkhovna Rada un kas varētu kalpot par parlamentārās sadarbības piemēru;
6. uzsver, cik svarīgi ir attīstīt partnerības sociālo dimensiju saskaņā ar asociācijas programmu noteikumiem un attiecīgajām Starptautiskās Darba organizācijas konvencijām; mudina visas puses ievērot savas saistības attiecībā uz darba un vides pamatstandartiem;
7. uzsver savu stingro atbalstu visu minēto triju valstu teritoriālajai integritātei; aicina Krievijas Federāciju izbeigt Krimas okupāciju un nekavējoties izbeigt visa veida tiešu vai netiešu iesaisti pašreizējā Ukrainas konfliktā, kā arī neatrisinātajos konfliktos Gruzijā un Moldovā; atzinīgi vērtē Padomes 2015. gada 21. decembra lēmumu paplašināt ekonomiskās sankcijas pret Krievijas Federāciju sakarā ar Minskas vienošanās nepildīšanu;
8. uzsver to, ka asociācijas valstis ir brīvi izvēlējušās veidot ciešākas attiecības ar ES un ka to izvēle ir pilnībā jāievēro, un nekāda trešā puse nedrīkst uz tām izdarīt spiedienu; šajā sakarā nosoda pasākumus, ko Krievijas veikusi, lai iedragātu vai nepieļautu šo triju asociācijas valstu virzību uz Eiropu, un prasa pastiprināt centienus cīnīties pret dezinformāciju un uzlabot stratēģisko komunikāciju attiecībā uz ES politiku un darbību austrumu kaimiņreģionā, kā arī pasākumus, ko veic ES Austrumu stratēģiskās komunikācijas uzdevumgrupa;
9. ļoti atzinīgi vērtē jaunākos un pēdējos progresa ziņojumus, ko Komisijas publicēja 2015. gada 18. decembrī par to, kā Gruzija un Ukraina īsteno vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānus; sagaida, ka Padome un dalībvalstis rīkosies, lai bez kavēšanās ieviestu bezvīzu režīmu ar abām valstīm; atzinīgi vērtē Moldovu par sekmīgi īstenoto bezvīzu režīmu, kas ir spēkā kopš 2014. gada aprīļa un ir labs piemērs visam reģionam;
10. uzsver to, ka DCFTA galvenie mērķi mikromērogā ir konkrēti un ilgtspējīgi uzlabot iedzīvotāju dzīves apstākļus, nodrošinot stabilitāti, radot iespējas MVU un izveidojot darbvietas; uzsver, ka DCFTA īstenošana līdz ar smago ekonomisko situāciju var ietekmēt Ukrainas ekonomiku un darba tirgu, izraisot tādas sociālās sekas, ko nedrīkst atstāt novārtā; uzsver, ka divpusēju DCFTA izveidošana ar Ukrainu, Gruziju un Moldovu ir būtisks instruments modernai, pārredzamai un prognozējamai tirdzniecībai, regulējuma tuvināšanai un partneru pakāpeniskai ekonomiskajai integrācijai ES iekšējā tirgū, kā arī ārvalstu tiešajām investīcijām, kas nodrošina darbavietu radīšanu un ilgtermiņa izaugsmi, un galīgajam mērķim izveidot plašāku ekonomikas zonu, pamatojoties uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem un suverēnas izvēles ievērošanu;
11. uzsver nepieciešamību enerģiski turpināt reformu programmu, jo īpaši tādās jomās kā tiesu vara, tiesiskums un korupcijas un organizētās noziedzības apkarošana, jo tie ir svarīgi priekšnoteikumi minēto triju asociācijas valstu sociālekonomiskajai attīstībai;
12. atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir integrēt pilsonisko sabiedrību politikas izstrādes un reformu procesos; uzsver to, kāda loma šajā procesā var būt asociācijas nolīgumos paredzētajām attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības platformām, jo īpaši saistībā ar sabiedrības informētības palielināšanu un nolīgumu īstenošanas uzraudzību; norāda, ka ir svarīgi asociācijas valstu iedzīvotājiem paskaidrot ieguvumus, ko nodrošina AA/DCFTA īstenošana, un kliedēt mītus;
13. uzsver, cik svarīgi ir AA/DCFTA noteikumi par sadarbību enerģētikas jomā saistībā ar enerģijas piegādes drošību un konkurētspējīgu, pārredzamu un nediskriminējošu enerģijas tirgu attīstību atbilstoši ES noteikumiem un standartiem, kā arī saistībā ar atjaunojamo energoresursu enerģiju un energoefektivitāti; atbalsta ES ieceri veicināt enerģijas tirgus pilnīgu integrāciju ar Moldovu, Ukrainu un Gruziju ar Enerģētikas kopienas starpniecību;
14. atzinīgi vērtē to, ka, neskatoties uz negatīvām ekonomikas tendencēm reģionā, eksports no Gruzijas un Moldovas uz ES DCFTA īstenošanas pirmajos 12 mēnešos pieauga, ES importam no Gruzijas palielinoties par 15 %, un ES daļai Moldovas eksportā palielinoties par 62 %, un sagaida tādas pašas pozitīvas tendences Ukrainā; aicina Komisiju katru gadu sīki ziņot par to, kā tiek īstenota DCFTA ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu, jo īpaši par Gruzijai paredzēto noteikumu apiešanas novēršanas mehānismu un noteikumu apiešanas novēršanas mehānismu un drošības klauzulu attiecībā uz Moldovu;
15. uzsver, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 49. pantu jebkura Eiropas valsts var pieteikties dalībai ES, ja tā ievēro demokrātijas principus, ciena pamatbrīvības, cilvēktiesības un minoritāšu tiesības un nodrošina tiesiskumu;
16. pauž gandarījumu par šo trīs valstu dalību un iesaistīšanos ES programmās, piemēram, Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēja (COSME) „Apvārsnis 2020”, Erasmus+”, Marijas Sklodovskas Kirī vārdā nosauktā programma un Radošā Eiropa; norāda, ka šī sadarbība, būdama savstarpēji izdevīga, dod iespēju partnervalstīm iepazīsties ar ES darba metodēm un politiku;
17. atzinīgi vērtē jaunās prioritātes pārskatītajā EKP un ES nodomu pastiprināt sadarbību ar mūsu partneriem tādās jomās kā konfliktu novēršana, cīņa pret terorismu, radikalizācijas apkarošana un drošības sektora reforma; uzskata, ka šādai sadarbībai jābūt lietišķai un vērstai pret kopīgiem drošības apdraudējumiem un jāveicina kopīgi centieni rast dzīvotspējīgus konfliktu noregulējumus, tostarp ar pastiprinātu dalību kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijās un apmācības pasākumos, kā arī darbībās, lai nodrošinātu masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu un cīņu pret kājnieku ieroču un vieglo ieroču (KIVI) nelikumīgu tirdzniecību; atkārtoti pauž atbalstu ES robežu palīdzības misijai Moldovā un Ukrainā (EUBAM), ES padomdevēju misijai civilās drošības sektora reformai Ukrainā (EUAM Ukraine) un ES pārraudzības misijai Gruzijā (EUMM), kā arī centieniem panākt mierīgu risinājumu konfliktiem, kas skar šīs trīs valstis;
Gruzija
18. atzinīgi vērtē Gruzijas pēdējo trīs gadu laikā sasniegto visās jomās, uz kurām attiecas vīzu režīma liberalizācijas rīcības plāna četras daļas, un īpaši uzteic šajā sakarā Gruzijas iestāžu izrādīto apņēmību;
19. uzsver, ka plašsaziņas līdzekļu brīvība, vārda brīvība un informācijas avotu daudzveidība ir demokrātiskas sabiedrības pamatvērtības; pauž bažas par to, ka „Rustavi 2” raidorganizācijas lieta un tai līdzīgas nelabvēlīgi ietekmē plašsaziņas līdzekļu plurālismu; šajā sakarā aicina Gruzijas iestādes nodrošināt plašsaziņas līdzekļu plurālismu, redakcionālo neatkarību un plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību pārredzamību, jo īpaši pirms 2016. gada parlamenta vēlēšanām; atbalsta Gruzijas iestāžu ierosinājumu nosūtīt augsta līmeņa padomdevēju ekspertu misiju, kurā piedalītos pensionēti Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneši, lai uzraudzītu Rustavi 2 lietu, par ko patlaban notiek tiesvedība;
20. šajā sakarā uzsver, ka tiesvedībai jābūt pārredzamai, objektīvai un politiski neitrālai; aicina Gruziju turpināt un pilnībā īstenot tiesu iestāžu reformu, tostarp stiprinot tās neatkarību un īstenojot prokuratūras depolitizāciju; joprojām ir norūpējies par to, ka prokuratūra nav pārskatatbildīga un ka nav skaidri definēti prokuroru un izmeklētāju iecelšanas kritēriji; prasa turpināt centienus panākt pilnīgu neatkarību, efektivitāti, objektivitāti un profesionālismu tiesu iestādēs, prokuratūrā, Iekšlietu ministrijā un jaunizveidotajā Drošības dienestā, tostarp izveidojot parlamentārās pārbaudes mehānismus attiecībā uz darbībām, ko veic pēdējās divas no minētajām iestādēm; pauž bažas par pirmstiesas apcietinājuma plašo izmantošanu, jo īpaši attiecībā uz politiskiem darbiniekiem un aktīvistiem, jo tam jābūt izņēmuma pasākumam, ko piemēro tikai steidzamos un skaidros apstākļos;
21. atgādina Venēcijas Komisijas 2015. gada 22. septembra paziņojumu par neatbilstīgo spiedienu uz Gruzijas Konstitucionālās tiesas tiesnešiem un aicina Gruzijas valdību veikt attiecīgu darbību, tostarp pieņemot nepieciešamos pasākumus minētās tiesas locekļu un viņu ģimeņu aizsardzībai, lai pilnībā izmeklētu visus iebiedēšanas gadījumus un saukt pie atbildības vainīgos;
22. uzsver, ka politiskās opozīcijas esamība ir ārkārtīgi svarīga, ja vēlas panākt līdzsvarotu un nobriedušu politisko sistēmu, un uzsver, ka visu veidu vardarbība pret jebkuras politiskās partijas locekļiem būtu nekavējoties un rūpīgi jāizmeklē; aicina visus Gruzijas politiskos spēkus uzlabotu politisko vidi, izvairoties no konfrontācijas un polarizācijas un nodrošinot partiju savstarpējo dialogu demokrātijas un tiesiskuma nostiprināšanas interesēs;
23. aicina pilnībā īstenot ES īpašā padomnieka tiesisko un konstitucionālo reformu un cilvēktiesību jautājumos Thomas Hammarberg vēsturiskajā ziņojumā “Gruzija pārejas procesā” (Georgia in Transition) iekļautos ieteikumus;
24. apsveic Gruziju sakarā ar tās novatorisko e–iepirkumu sistēmu, kas ir ievērojami palielinājusi pārredzamību, efektivitāti un pārskatatbildību, jo tie ir būtiski faktori cīņā pret korupciju;
Moldova
25. pauž nopietnas bažas par de facto sistēmisko politisko nestabilitāti, kas būtībā ir turpinājusies kopš pēdējām parlamenta vēlēšanām 2014. gada 30. novembrī, un uzskata, ka pašreizējais politiskais strupceļš Moldovā ir sasniedzis kritisku punktu, kad var tikt destabilizētas valsts iestādes un apdraudēta tās ekonomika, un tas var atstāt ļoti negatīvu ietekmi uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem;
26. mudina politiskos spēkus Moldovā paātrināt notiekošo sarunu procesu un veidot jaunu valdošo koalīciju, kas var bez turpmākas kavēšanās veicināt reformu procesu visu Moldāvijas iedzīvotāju labā, cita starpā lai ievērotu Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prasības; norāda uz nesekmīgajiem mēģinājumiem izveidot jaunu valdību 2016. gada 4. un 13. janvārī; pieprasa, lai Moldovas partijas atzīt smagās ģeopolitiskās sekas, kādas būtu viņu nespējai līdz 2016. gada 29. janvārim — Konstitucionālās tiesas lēmumā noteiktajam termiņam — izveidot jaunu valdību, un ņem vērā jaunākās norises, kas rada labu iespēju izveidot jaunu valdību;
27. uzsver, ka ir jāīsteno turpmāki centieni, lai apkarotu korupciju, izveidotu neatkarīgu un depolitizētu tiesu sistēmu, novērstu valsts nozagšanu un stabilizētu Moldovas ekonomiku; pauž nožēlu, ka Moldovas iestāžu politiskās nestabilitātes un rīcībnespējas dēļ 2015. gadā tika apturēti ES budžeta atbalsta maksājumi;
28. aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt visu nepieciešamo tehnisko zinātību un finansiālo atbalstu Moldovas nākamajai valdībai, ņemot piemēru no ES Ukrainas atbalsta grupas, cita starpā, nosūtot ekspertus un ierēdņus no Briseles un dalībvalstu galvaspilsētām un iekļaujot viņus Moldovas administrācijā, lai viņi varētu palīdzēt reformu īstenošanā un uzraudzīt to uz vietas un ik dienu;
29. aicina valsts iestādes pilnībā un pamatīgi izmeklēt neseno korupcijas skandālu un EUR 1 miljarda zādzību no banku sistēmas, saukt vainīgos pie atbildības un nodrošināt nozagto līdzekļu atgūšanu; uzskata, ka pašreizējā banku krīze liecina par nopietnu nepieciešamību sistēmiskiem uzlabojumiem tiesiskajā regulējumā, lai pastiprinātu banku nozares darbību kontroli un pārredzamību; šajā sakarībā prasa Komisijai cieši pārraudzīt notiekošos tiesas izmeklēšanas procesus un vajadzības gadījumā sniegt Moldovas iestādēm nepieciešamās speciālās zināšanas un atbalstu, lai turpinātu un pabeigtu šo izmeklēšanu;
30. prasa īstenot visaptverošu plašsaziņas nozares reformu un nodrošināt pilnīgu plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību pārredzamību; šajā sakarībā pauž bažas par patiesas konkurences trūkumu un aicina pieņemt stingrus tiesību aktus attiecībā uz interešu konfliktu;
Ukraina
31. atzinīgi vērtē to, ka 2016. gada 1. janvārī stājās spēkā ES un Ukrainas DCFTA; tomēr nosoda to, ka Krievijas Federācija ir vienpusēji apturējusi sava brīvās tirdzniecības nolīguma ar Ukrainu darbību, ieviesusi stingrus tirdzniecības ierobežojumus Ukrainas eksportam uz Krieviju un liek šķēršļus preču tranzītpārvadājumiem uz trešām valstīm, pārkāpjot Pasaules Tirdzniecības organizācijas un citus divpusējus tirdzniecības nolīgumus; mudina ES kā trešai pusei atbalstīt Ukrainu tās pašreizējos un turpmākajos strīdos ar Krieviju, kas norisinās vai norisināsies PTO ietvaros;
32. uzsver Komisijas nepieredzēto atvērtību un centienus pusotra gada laikā novērst visas Krievijas puses šaubas saistībā ar DCFTA īstenošanas radīto ietekmi un rast praktiskus risinājumus; pauž nožēlu par Krievijas puses nespēju sniegt konkrētus piemērus par to, kā DCFTA stāšanās spēkā ietekmētu tās tirgu un tirdzniecību; atkārtoti norāda uz potenciālo ieguvumu, ko šis asociācijas nolīgums un DCFTA varētu nodrošināt Krievijai, palielinot tirdzniecības un ekonomisko aktivitāti un uzlabojot stabilitāti kaimiņreģionos; šajā sakarībā aicina izpētīt papildu iespējas sarīkot augsta līmeņa dialogu;
33. aicina dalībvalstis saglabāt Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) misiju pilnā sastāvā un darbotiesspējīgu; ņem vērā Ukrainas valdības aicinājumu palielināt gar Ukrainas un Krievijas robežu un Luhanskas un Doņeckas apgabalā izvietoto starptautisko miera uzturēšanas spēku skaitu; piekrīt, ka tiklīdz situācija to ļaus un atbilstīgi Minskas vienošanai būtu konfliktā iesaistītajām pusēm jāpiedāvā izvietot ES vadītu KDAP misiju, lai palīdzētu īstenot tādus uzdevumus kā atmīnēšana, palīdzība vietējo vēlēšanu sagatavošanā un brīvas piekļuves nodrošināšana humānā palīdzības organizācijām;
34. pauž nopietnas bažas par Minskas vienošanās īstenošanu līdz sākotnēji apstiprinātajam termiņam — 2015. gada 31. decembrim; atgādina, ka šajā saistībā īpaši atbildīgas ir Krievijas iestādes ; atkārtoti norāda, ka kopš oktobra vidus arvien pieaug pamiera pārkāpumu skaits, novērotāji no EDSO īpašās novērošanas misijas Ukrainā turpina saskarties ar pārvietošanās brīvības ierobežojumiem, nav atjaunota Ukrainas kontrole pār visu tās robežu ar Krieviju, nav panākta vienošanās par vietējo pašvaldību vēlēšanu kārtību pagaidām okupētajās Luhanskas un Doņeckas teritorijās un nav atbrīvotas visas ieslodzītās un nelikumīgi aizturētās personas, piemēram, Nadja Savčenko un Oļegs Sencovs;
35. atzinīgi vērtē Nīderlandes Drošības padomes sniegto ziņojumu par Malaysia Airlines reisa MH 17 lidmašīnas notriekšanu, kurā tika nogalināti 298 nevainīgi civiliedzīvotāji; atbalsta nodomu izveidot starptautisku krimināltiesu un aicina Krievijas Federāciju pilnībā sadarboties ar starptautisko kopienu, lai veiktu visaptverošu un neatkarīgu kriminālizmeklēšanu un sauktu vainīgos pie atbildības; pauž nožēlu par Krievijas Federācijas lēmumu ANO Drošības padomē bloķēt rezolūciju par starptautiskas tiesu izvedi šā nozieguma izmeklēšanai;
36. nosoda to, ka Krievijas īstenotās agresijas dēļ Donbasā ir izveidojusies smaga humanitārā situācija un ka Ukrainas un starptautiskajām humanitārajām organizācijām ir liegta piekļuve okupētajiem reģioniem; pauž dziļas bažas par smagajiem humanitārajiem apstākļiem, kādos jādzīvo vairāk nekā 1,5 miljonam iekšzemē pārvietoto personu; pauž dziļas bažas arī par cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijas okupētajā Krimā, it īpaši par Krimas tatāru smago situāciju, un uzsver nepieciešamību arī turpmāk sniegt Ukrainai finansiālu atbalstu;
37. atzinīgi vērtē Ukrainas iestāžu pastāvīgos centienus izpildīt vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānu un apsveic tās saistībā ar pozitīvo galīgo progresa ziņojumu par vīzu režīma liberalizācijas rīcības plāna īstenošanu; pauž gandarījumu par jaunu tiesību aktu un politikas nostādņu pieņemšanu, kas ir uzlabojuši aizsardzību pret diskrimināciju; sagaida, ka Ukrainas vadība 2016. gada pirmajā ceturksnī izpildīs savas saistības pretkorupcijas jomā;
38. uzsver, ka pats galvenais reformu procesā risināmais jautājums ir endēmiskā korupcija; atzinīgi vērtē līdz šim pieņemtos lēmumus, piemēram, saistībā ar pretkorupcijas tiesību aktu izstrādi un iestāžu (Valsts korupcijas apkarošanas biroja, Nacionālā korupcijas novēršanas aģentūras, īpašā korupcijas apkarošanas prokurora posteņa) un mehānismu, kā arī Valsts aģentūras no koruptīvām darbībām gūtu ieņēmumu atgūšanai izveidi; turklāt atzinīgi vērtē arī nesen pieņemto tiesību aktu par valsts politisko partiju finansēšanu, kas stāsies spēkā no 2016. gada 1. jūlija, un tiesību aktu par publisko iepirkumu;
39. pauž sapratni par to, ka kara situācija Ukrainas austrumos būtiski traucē šiem reformu centieniem; tomēr skaidri norāda, ka Ukrainas sekmes un noturība pret jebkādu ārēju ienaidnieku ir ļoti atkarīgas no tās ekonomikas un tiesiskā regulējuma stabilitātes, plaukstošas demokrātijas un dzīves līmeņa uzlabošanās;
40. atzinīgi vērtē notiekošo konstitucionālo reformu procesu decentralizācijas un tiesu sistēmas jomā; atgādina, ka Venēcijas komisija ir sniegusi pozitīvus ieteikumus par abām konstitucionālo grozījumu kopām; uzver, ka progress ir jāpanāk gan šajās, gan arī citās jomās, jo īpaši ekonomikā, kur par prioritāti jāuzskata labāks regulējums un demonopolizācija, kā arī fiskālās reformas, pārredzamības palielināšana un ieguldījumiem labvēlīga vide; pauž bažas par Ukrainas ekonomikas stāvokli un valsts vispārējo finansiālo situāciju; ņem vērā konstatētos nelielos uzlabojumus ekonomikas darbības stabilizācijā; uzteic svarīgo vienošanos par parāda atvieglojumu, ko Ukraina panāca ar saviem kreditoriem 2015. gada septembrī; atgādina, ka starptautiskā sabiedrība, jo īpaši ES, Eiropā bāzētās starptautiskās finanšu iestādes, SVF un atsevišķas līdzekļu devējas valstis, ir apņēmusies izmaksāt līdz šim nepieredzētu summu aptuveni EUR 20 miljardu apmērā;
41. atzinīgi vērtē ES aktīvo atbalstu un solidaritāti enerģētikas jomā, kas ļāva atsākt Krievijas gāzes piegādi uz Ukrainu 2015. līdz 2016. gada ziemā; aicina dalībvalstis pilnībā izmantot Ukrainas tranzīta potenciālu un stiprināt sadarbību, lai nodrošinātu energoapgādi gan uz ES, gan uz Ukrainu, un izvairīties no tādu jaunu cauruļvadu būvniecības, kas apietu Ukrainu, jo īpaši attīstot North Stream II projektu Krievijas gāzes piegādei uz Eiropu, kurš varētu kaitēt ES stratēģijai attiecībā uz enerģijas avotu dažādošanu un ES tiesību aktiem; atbalsta ES ieceri veicināt enerģijas tirgus pilnīgu integrāciju ar Ukrainu ar Enerģētikas kopienas palīdzību un samazināt energoatkarību, neuzliekot pārmērīgu slogu privātajām mājsaimniecībām; aicina ES un Ukrainas valdību izstrādāt pasākumus, lai uzlabotu noturību pret sociālajām grūtībām;
42. atzinīgi vērtē ES un Ukrainas parlamentārās asociācijas komitejas efektīvo un dinamisko darbu, uzraugot politisko, drošības un ekonomisko situāciju Ukrainā, kā arī tās apņēmību un atbalstu saistībā ar vispārējo uz ES orientēto reformu procesu, ko sākusi Ukraina; atgādina par saprašanās memorandu, ko 2015. gadā parakstīja Ukrainas parlaments (Verkhovna Rada) un Eiropas Parlaments, izveidojot kopīgu sistēmu parlamentārajam atbalstam un spēju veidošanai starp abiem parlamentiem;
43. uzsver, ka ir jāstiprina Ukrainas pilsoniskā sabiedrība, lai tā varētu konsultēt un atbalstīt iestādes apsolīto reformu īstenošanā un darboties kā efektīvs uzraugs un ziņotājs; atzinīgi vērtē ekspertu un Verkhovna Rada efektīvo sadarbību reformu procesā un asociācijas nolīguma un DCFTA īstenošanā; uzteic to, ka Verkhovna Rada prioritātes tiek noteiktas plašā dialogā ar pilsonisko sabiedrību;
44. pauž dziļas bažas par situāciju saistībā ar Nīderlandē gaidāmo konsultatīvo referendumu par ES un Ukrainas asociācijas nolīgumu un DCFTA; tic, ka Nīderlandes iedzīvotāji vērtēs nolīgumu pēc tā būtības, atzīstot tā konkrēto ietekmi uz ES un jo īpaši Nīderlandi;
o
o o
45. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstīm, Austrumu partnerības valstu un Krievijas Federācijas valdībām un parlamentiem, Euronest parlamentārajai asamblejai, kā arī Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārajām asamblejām.
- [1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0272.