KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli cilvēktiesību jomā Krimā, it īpaši Krimas tatāru stāvokli
3.2.2016 - (2016/2556(RSP))
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
Verts/ALE (B8‑0173/2016)
ECR (B8‑0182/2016)
S&D (B8‑0184/2016)
PPE (B8‑0186/2016)
ALDE (B8‑0190/2016)
Cristian Dan Preda, Elmar Brok, Andrej Plenković, Davor Ivo Stier, David McAllister, Patricija Šulin, Lorenzo Cesa, Andrey Kovatchev, Jarosław Wałęsa, Anna Maria Corazza Bildt, Milan Zver, Lara Comi, Tunne Kelam, Bogdan Brunon Wenta, Michaela Šojdrová, Eva Paunova, Jaromír Štětina, Giovanni La Via, Ildikó Gáll-Pelcz, Marijana Petir, Ivan Štefanec, József Nagy, Sven Schulze, Pavel Svoboda, Luděk Niedermayer, Tomáš Zdechovský, László Tőkés, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Eduard Kukan, Stanislav Polčák, Ivana Maletić, Csaba Sógor, Adam Szejnfeld, Dubravka Šuica, Romana Tomc, Therese Comodini Cachia, Kinga Gál, Claude Rolin, Roberta Metsola, Inese Vaidere PPE grupas vārdā
Pier Antonio Panzeri, Elena Valenciano, Josef Weidenholzer, Victor Boştinaru, Arne Lietz, Jo Leinen, Knut Fleckenstein, Ana Gomes, Richard Howitt, Zigmantas Balčytis, Hugues Bayet, Brando Benifei, José Blanco López, Vilija Blinkevičiūtė, Nicola Caputo, Andi Cristea, Isabella De Monte, Doru-Claudian Frunzulică, Eider Gardiazabal Rubial, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Maria Grapini, Sylvie Guillaume, Cătălin Sorin Ivan, Jeppe Kofod, Javi López, Krystyna Łybacka, Sorin Moisă, Victor Negrescu, Emilian Pavel, Vincent Peillon, Miroslav Poche, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Daciana Octavia Sârbu, Monika Smolková, Tibor Szanyi, Marc Tarabella, Carlos Zorrinho, Neena Gill S&D grupas vārdā
Mark Demesmaeker, Charles Tannock, Ryszard Antoni Legutko, Ryszard Czarnecki, Anna Elżbieta Fotyga, Tomasz Piotr Poręba, Geoffrey Van Orden, Zdzisław Krasnodębski, Monica Macovei, Kosma Złotowski, Jadwiga Wiśniewska, Karol Karski, Jana Žitňanská, Angel Dzhambazki, Ian Duncan, Arne Gericke ECR grupas vārdā
Petras Auštrevičius, Pavel Telička, Marietje Schaake, Marielle de Sarnez, Beatriz Becerra Basterrechea, Dita Charanzová, Martina Dlabajová, José Inácio Faria, Nathalie Griesbeck, Antanas Guoga, Marian Harkin, Ivan Jakovčić, Louis Michel, Urmas Paet, Robert Rochefort, Ivo Vajgl, Johannes Cornelis van Baalen, Hilde Vautmans, Valentinas Mazuronis ALDE grupas vārdā
Rebecca Harms, Heidi Hautala, Bodil Valero, Peter Eriksson, Tamás Meszerics, Bronis Ropė, Igor Šoltes, Davor Škrlec Verts/ALE grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli cilvēktiesību jomā Krimā, it īpaši Krimas tatāru stāvokli
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Austrumu partnerību, Ukrainu un Krievijas Federāciju,
– ņemot vērā ziņojumus, ko sagatavoja Cilvēktiesību novērtēšanas misija Krimā, kuru īstenoja EDSO Demokrātisko iestāžu un cilvēktiesību birojs (ODIHR) un EDSO Augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos (HCNM),
– ņemot vērā Eiropadomes 2014. gada 21. marta, 27. jūnija un 16. jūlija lēmumus, ar kuriem pēc nelikumīgas Krimas aneksijas tika noteiktas sankcijas Krievijas Federācijai,
– ņemot vērā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra biroja sagatavoto ziņojumu “Cilvēktiesību stāvoklis Ukrainā. 2015. gada 16. augusts – 15. novembris”,
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2014. gada 27. marta rezolūciju Nr. 68/262 par Ukrainas teritoriālo integritāti,
– ņemot vērā organizācijas Freedom House ziņojumu “Brīvība pasaulē 2016”, kurā nelikumīgi anektētās Krimas politisko un pilsonisko brīvību stāvoklis novērtēts ar atzīmi “nav brīvs”,
– ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,
A. tā kā Krievijas Federācija ir nelikumīgi anektējusi Krimu un Sevastopoli, tādējādi pārkāpjot starptautiskās tiesības, tostarp ANO hartu, Helsinku Nobeiguma aktu, 1994. gada Budapeštas memorandu un 1997. gada Līgumu par draudzību, sadarbību un partnerību, kas noslēgts starp Krievijas Federāciju un Ukrainu;
B. tā kā 2014. gada martā, kad Krievijas Federācijai nelikumīgi anektēja Krimu, ukraiņi, tostarp Krimas tatāri, un Ukrainas armija izrādīja lielu drosmi un lojalitāti Ukrainai un miermīlīgi pretojās vardarbīgajai aneksijai; tā kā vairākas starptautiskas organizācijas un cilvēktiesību aizstāvju grupas nosoda to, ka kopš 2014.gada sākumā pussalu okupēja un nelikumīgi anektēja Krievijas Federācija, Krimā ir ievērojami pasliktinājusies cilvēktiesību aizsardzība;
C. tā kā ir reģistrēti mērķtiecīgi uzbrukumi tatāru kopienai, kuras vairākums pretojās Krimas nonākšanai Krievijas rokās un boikotēja tā saucamo referendumu, kas notika 2014. gada 16. martā, tā kā Krievija piemēro neskaidrus un ārkārtīgi plaši interpretējamus “pretekstrēmisma” tiesību aktus, lai iebiedētu vai apklusinātu tos, kas kritizē aneksiju; tā kā uzbrukumi izpaužas kā cilvēku nolaupīšana, pazušana, vardarbība, spīdzināšana un nogalināšana, ko de facto varas iestādes nav izmeklējušas un par ko nav piespriesti sodi;
D. tā kā tādiem Krimas tatāru līderiem kā Ukrainas Verkhovna Rada deputātam Mustafa Dzhemiliev un asamblejas Medžlis priekšsēdētājam Refat Chubarov bija aizliegts iebraukt Krimā; tā kā pašlaik šis aizliegums vairs nav spēkā, taču viņiem draud apcietināšana; tā kā Krievijas tiesa ir izdevusi Mustafa Dzhemiliev apcietināšanas orderi un viņš ir pavadījis 15 gadus padomju cietumos par to, ka cīnījās, lai viņa tauta varētu atgriezties savu senču dzimtenē Krimā;
E. tā kā visām reliģiskajām kopienām, tostarp kristiešu draudzēm, kas ir neatkarīgas no Maskavas, tiek piemēroti darbības ierobežojumi; tā kā grūtības rada stingri biedrošanās brīvības ierobežojumi, ekspropriācijas, dokumentu nepagarināšana un regulāra pārmeklēšana, kas tiek veikta šo reliģisko organizāciju atlikušajās telpās;
F. tā kā tie, kas pēc aneksijas atteicās pāriet Krievijas pilsonībā, saskaras ar diskrimināciju un nopietnām grūtībām visās politiskās, sociālās un ekonomiskās dzīves jomās;
G. tā kā Krievija ir ierobežojusi iespējas iekļūt Krimā EDSO, ANO un Eiropas Padomei, nemaz nerunājot par cilvēktiesību NVO un neatkarīgajiem žurnālistiem; tā kā problēmas iekļūt Krimā padara cilvēktiesību uzraudzību un ziņošanu par cilvēktiesību stāvokli Krimā ārkārtīgi sarežģītu;
H. tā kā visi Krimas pirmiedzīvotāji — Krimas tatāri 1944. gadā tika deportēti uz citām PSRS daļām un nevarēja atgriezties Krimā līdz 1989. gadam; tā kā 2015. gada 12. novembrī Ukrainas Verkhovna Rada pieņēma rezolūciju, kurā 1944. gada Krimas tatāru deportācija tiek atzīta par genocīdu un ar kuru 18. maiju nosaka par deportācijas atceres dienu,
1. atkārtoti pauž ciešu apņemšanos atbalstīt Ukrainas neatkarību un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajā robežās un tās brīvo un neatkarīgo izvēli nostāties uz Eiropas integrācijas ceļa; atgādina, ka tas asi nosodīja Krievijas īstenoto nelikumīgo Krimas pussalas aneksiju, un atgādina par ES, tās dalībvalstu un starptautiskās kopienas apņemšanos pilnībā īstenot nelikumīgās Krimas aneksijas neatzīšanas politiku; uzsver arī, ka Ukrainas kontroles pār pussalu atjaunošana ir viens no priekšnosacījumiem sadarbības ar Krievijas Federāciju atjaunošanai un Krievijai noteikto sankciju atcelšanai;
2. asi nosoda līdz šim nepieredzēto cilvēktiesību pārkāpumu daudzumu, kas tiek vērsti pret Krimas iedzīvotājiem, īpaši Krimas tatāriem, kas nepakļaujas tā saucamo varas iestāžu noteikumiem, īpaši tiem, kas tiek noteikti, par ieganstu izmantojot cīņu pret ekstrēmismu un terorismu;
3. nosoda stingros vārda, biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvības ierobežojumus, kas liedz pulcēties pat tādos tradicionālos atceres pasākumos kā Staļina totalitārā padomju režīma veikto Krimas tatāru deportāciju atceres pasākumi un Krimas tatāru kultūras pasākumi; uzsver, ka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām tatāri ir Krimas pirmiedzīvotāji un viņiem ir tiesības saglabāt un nostiprināt savas atsevišķas politiskās, tiesu, ekonomiskās, sociālās un kultūras institūcijas; aicina respektēt asambleju Medžlis kā leģitīmu Krimas tatāru kopienas pārstāvības institūciju un atturēties no tās locekļu vajāšanas un sistemātiskas sodīšanas; pauž bažas par to, ka tiek pārkāptas šo cilvēku īpašumtiesības un brīvības, viņi tiek iebiedēti un apcietināti un netiek respektētas viņu pilsoniskās, politiskās un ar kultūru saistītās tiesības; ar tādām pašām bažām norāda uz restriktīvajām atkārtotas reģistrēšanās prasībām, kas noteiktas plašsaziņas līdzekļiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām;
4. mudina Krievijas un de facto vietējās iestādes efektīvi, objektīvi un pārredzami izmeklēt visus cilvēku pazušanas, spīdzināšanas un cilvēktiesību pārkāpumu gadījumus, kuros vainojama policija un paramilitārie spēki, kas aktīvi darbojās Krimas pussalā kopš 2014. gada februāra;
5. atgādina, ka Krievijas Federācijai kā okupācijas varai ir pienākums garantēt drošību visiem iedzīvotājiem un ievērot vietējās izcelsmes tatāru un visu citu Krimas minoritāšu cilvēktiesības, kultūras un reliģiskās tiesības, kā arī uzturēt tiesisko kārtību Krimā;
6. atgādina, ka EDSO, ANO un Eiropas Padomes iestādēm un neatkarīgajiem ekspertiem bija daļēji vai pilnībā ierobežota piekļuve Krimas pussalai, un tādējādi tika kavēta cilvēktiesību situācijas pārraudzība, neraugoties uz viņu pilnvarām veikt šo darbu Krimā;
7. aicina Krievijas Federācijas iestādes un Krimas de facto iestādes, kurām ir jāievēro starptautiskās humanitārās tiesības un starptautiskās cilvēktiesības, atļaut netraucēti iekļūt Krimā starptautisko institūciju pārstāvjiem un EDSO, ANO un Eiropas Padomes neatkarīgajiem ekspertiem, kā arī cilvēktiesību NVO un plašsaziņas līdzekļiem, kas vēlas apmeklēt Krimu, vērtēt situāciju tajā un ziņot par to; aicina Padomi un EĀDD izdarīt spiedienu uz Krieviju šajā jautājumā; atzinīgi vērtē Eiropas Padomes ģenerālsekretāra lēmumu nosūtīt uz Krimu īpašo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos, jo tas bija pirmais apmeklējums pēc Krievijas veiktās aneksijas, un tiek sagaidīts, ka tas sniegs jaunu novērtējumu par situāciju uz vietas; ar nepacietību gaida viņa konstatējumus;
8. atzinīgi vērtē Ukrainas iniciatīvu izveidot starptautisku sarunu mehānismu attiecībā uz Ukrainas suverenitātes pār Krimu atjaunošanu saskaņā ar “Ženēva plus” modeli, kam būtu jāparedz tieša ES iesaistīšanās; aicina Krieviju sākt sarunas ar Ukrainu un pārējām pusēm par Krimas okupācijas izbeigšanu, kā arī atcelt tirdzniecības un enerģētikas embargo un ārkārtas stāvokli Krimā;
9. pauž nožēlu par to, ka tiek kavēta Krimas tatāru līderu atgriešanās, un par viņu kriminālvajāšanu, kā arī par pieaugošo un nepieņemamo spiedienu uz pārējiem asambleju locekļiem; tāpat pauž nožēlu par to, ka netaisnīgi ir slēgts plašsaziņas līdzeklis ATR, kam ir ievērojama auditorija Krimas tatāru kopienā; aicina Eiropas Komisiju pagarināt nepieciešamo finansiālo palīdzību, kas vajadzīga šā un citu plašsaziņas līdzekļu darbības nodrošināšanai trimdā Ukrainā; uzskata Krimas tatāru skolu un klašu slēgšanu un valodas izmantošanas ierobežojumus, kā arī to, ka ukraiņu valoda ir izslēgta no publiskās telpas, par kopienas locekļu pamattiesību nopietnu ierobežojumu;
10. aicina saglabāt Krimas kultūras daudzveidību un pilnībā respektēt ukraiņu, tatāru un citu minoritāšu valodas un kultūras īpatnības;
11. pauž nožēlu par de facto administrācijas rīcību, lai kavētu Krimas tatāru tautas asamblejas Medžlis, kas ir izpildvaras un pārstāvniecības augstākā struktūra, darbu, slēdzot tā centrālo ēku un sagrābjot dažus tā īpašumus, kā arī veicot citas iebiedēšanas darbības;
12. nosoda regulārās represijas pret neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem, žurnālistiem un pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem Krimā; pauž nožēlu par to, ka Krievijas Federācija piespieda Ukrainas pilsoņus Krimā izņemt Krievijas pases; nosoda arī de facto iestāžu praksi uzspiest Krimas iedzīvotājiem Krievijas pilsonību;
13. atkārtoti pauž atbalstu ES lēmumam aizliegt importu no Krimas, ja vien preču izcelsmes sertifikātu nav izdevušas Ukrainas iestādes, kā arī veikt ierobežojošus pasākumus attiecībā uz noteiktu preču eksportu un tehnoloģijām, investīcijām, tirdzniecību un pakalpojumiem Krimā; aicina Padomi turpināt šīs sankcijas līdz brīdim, kad Krima tiks pilnīgi reintegrēta Ukrainas tiesiskajā regulējumā;
14. aicina Krievijas Federāciju izmeklēt visus nelikumīgi ieslodzīto spīdzināšanas gadījumus Krimā un atbrīvot ieslodzītos, piemēram, Oleg Sentsov un Oleksandr Kolchenko, kā arī Ahtem Chiigoz, asamblejas Medžlis priekšsēdētāja vietnieku, Mustafa Degermendzhi un Ali Asanov, kuri tika arestēti Krimā par miermīlīgu protestu pret okupāciju, un nodrošināt viņu drošu atgriešanos Ukrainā; mudina Krievijas Federāciju izbeigt politiski motivētu kriminālvajāšanu pret disidentiem un pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem; nosoda to tālāku nodošanu Krievijai un Krievijas pilsonības piešķiršanu piespiedu kārtā;
15. nosoda Krimas pussalas militarizāciju, kas rada būtisku negatīvu ietekmi uz ekonomiku un sociālo dzīvi, kā arī Krievijas draudus Krimā izvietot kodolieročus, kas veido būtisku apdraudējumu reģionālajai, Eiropas un globālajai drošībai; atkārtoti aicina atvilkt visus Krievijas spēkus no Krimas un Ukrainas austrumdaļas;
16. uzsver, ka ekonomiskā sadarbība, kā arī preču un pakalpojumu piegāde starp Ukrainu un uz laiku okupēto Krimas pussalu būtu jāveic saskaņā ar Ukrainas tiesisko regulējumu un tās noteikumi būtu jāievēro visām pusēm, tādējādi izvairoties no negatīvām sekām Krimas iedzīvotājiem; ja šāda rīcība netiek ievērota, aicina varas iestādes izmeklēt un apturēt attiecīgos pārkāpumus;
17. pauž nopietnas bažas par LGBTI personu stāvokli Krimā, kas ir ievērojami pasliktinājies pēc Krievijas veiktās aneksijas, kā arī par represīvām darbībām un draudiem, ko rada de facto iestādes un paramilitārie grupējumi;
18. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju PV/AP, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Ukrainas prezidentam, valdībai un parlamentam, Eiropas Padomei, EDSO, Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam un Krimas tatāru asamblejai Medžlis.