KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par vārda brīvību Kazahstānā
9.3.2016 - (2016/2607(RSP))
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
Verts/ALE (B8-0337/2016)
EFDD (B8-0343/2016)
ECR (B8-0344/2016)
PPE (B8-0345/2016)
ALDE (B8-0349/2016)
GUE/NGL (B8-0373/2016)
S&D (B8-0375/2016)
Cristian Dan Preda, Elmar Brok, Tunne Kelam, Davor Ivo Stier, Andrej Plenković, Roberta Metsola, Eva Paunova, Jarosław Wałęsa, Bogdan Brunon Wenta, Andrey Kovatchev, Lorenzo Cesa, Claude Rolin, Patricija Šulin, Milan Zver, Giovanni La Via, Dubravka Šuica, Ivan Štefanec, Jaromír Štětina, Pavel Svoboda, Ramona Nicole Mănescu, Thomas Mann, Elisabetta Gardini, Lara Comi, Stanislav Polčák, Tomáš Zdechovský, Ivana Maletić, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Michaela Šojdrová, Massimiliano Salini, Romana Tomc, Sven Schulze, David McAllister, Csaba Sógor, Luděk Niedermayer, Anna Záborská, Adam Szejnfeld, Jiří Pospíšil, Marijana Petir, Barbara Matera, Salvatore Cicu, Therese Comodini Cachia, László Tőkés, Tadeusz Zwiefka, József Nagy, Gabrielius Landsbergis PPE grupas vārdā
Pier Antonio Panzeri, Marju Lauristin, Victor Boştinaru, Knut Fleckenstein, Richard Howitt, Maria Arena, Hugues Bayet, Brando Benifei, José Blanco López, Vilija Blinkevičiūtė, Simona Bonafè, Biljana Borzan, Soledad Cabezón Ruiz, Nicola Caputo, Andrea Cozzolino, Andi Cristea, Miriam Dalli, Isabella De Monte, Doru-Claudian Frunzulică, Enrico Gasbarra, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Neena Gill, Michela Giuffrida, Ana Gomes, Maria Grapini, Sylvie Guillaume, Cătălin Sorin Ivan, Liisa Jaakonsaari, Afzal Khan, Jeppe Kofod, Kashetu Kyenge, Krystyna Łybacka, Marlene Mizzi, Sorin Moisă, Victor Negrescu, Momchil Nekov, Norbert Neuser, Demetris Papadakis, Emilian Pavel, Vincent Peillon, Pina Picierno, Tonino Picula, Kati Piri, Miroslav Poche, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Monika Smolková, Renato Soru, Tibor Szanyi, Marc Tarabella, Elena Valenciano, Julie Ward, Josef Weidenholzer, Flavio Zanonato, Damiano Zoffoli S&D grupas vārdā
Charles Tannock, Mark Demesmaeker, Anna Elżbieta Fotyga, Ryszard Antoni Legutko, Ryszard Czarnecki, Kosma Złotowski, Tomasz Piotr Poręba, Angel Dzhambazki, Branislav Škripek, Monica Macovei, Jana Žitňanská, Ruža Tomašić ECR grupas vārdā
Urmas Paet, Nedzhmi Ali, Petras Auštrevičius, Beatriz Becerra Basterrechea, Izaskun Bilbao Barandica, Dita Charanzová, Marielle de Sarnez, Martina Dlabajová, Fredrick Federley, María Teresa Giménez Barbat, Charles Goerens, Nathalie Griesbeck, Marian Harkin, Filiz Hyusmenova, Ivan Jakovčić, Kaja Kallas, Ilhan Kyuchyuk, Valentinas Mazuronis, Louis Michel, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Frédérique Ries, Robert Rochefort, Marietje Schaake, Hannu Takkula, Pavel Telička, Ramon Tremosa i Balcells, Ivo Vajgl, Johannes Cornelis van Baalen, Hilde Vautmans, Paavo Väyrynen, Renate Weber, Cecilia Wikström ALDE grupas vārdā
Lola Sánchez Caldentey, Tania González Peñas, Miguel Urbán Crespo, Estefanía Torres Martínez, Xabier Benito Ziluaga, Josu Juaristi Abaunz, Kostas Chrysogonos, Stelios Kouloglou GUE/NGL grupas vārdā
Tamás Meszerics, Heidi Hautala, Barbara Lochbihler, Bronis Ropė, Ernest Urtasun, Igor Šoltes, Indrek Tarand, Davor Škrlec Verts/ALE grupas vārdā
Ignazio Corrao, Isabella Adinolfi, Fabio Massimo Castaldo, Eleonora Evi EFDD grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par vārda brīvību Kazahstānā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Kazahstānu, tostarp 2013. gada 18. aprīļa[1], 2012. gada 15. marta[2], 2012. gada 22. novembra rezolūciju ar Eiropas Parlamenta ieteikumiem Padomei, Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam attiecībā uz sarunām par ES un Kazahstānas ciešākas partnerības un sadarbības nolīgumu [3], 2011. gada 15. decembra rezolūciju par ES panākto progresu Vidusāzijas stratēģijas īstenošanā[4] un 2009. gada 17. septembra rezolūciju par Yevgeny Zhovtis lietu Kazahstānā[5],
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federikas Mogerīni 2015. gada 21. decembra komentārus par ES un Kazahstānas ciešākas partnerības un sadarbības nolīgumu (EPCA),
– ņemot vērā ES un Kazahstānas gadskārtējā cilvēktiesību dialoga septīto kārtu Astanā 2015. gada 26. novembrī,
– ņemot vērā Padomes 2015. gada 22. jūnija secinājumus par ES Vidusāzijas stratēģiju,
– ņemot vērā 2015. gada 13. janvāra ceturto progresa ziņojumu par 2007. gadā pieņemtās ES Vidusāzijas stratēģijas īstenošanu,
– ņemot vērā īpašā referenta Maina Kiai ziņojumu par tiesībām uz miermīlīgu pulcēšanos un biedrošanos, kas izstrādāts pēc īpašā referenta komandējuma Kazahstānā un publicēts 2015. gada 16. jūnijā,
– ņemot vērā 2015. gada 21. decembrī parakstīto Ciešākas partnerības un sadarbības nolīgumu,
– ņemot vērā Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 19. pantu,
– ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā Kazahstānas konstitūcijas 20. pantu,
– ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,
A. tā kā 2015. gada 21. decembrī Eiropas Savienība un Kazahstāna parakstīja Ciešākas partnerības un sadarbības nolīgumu (EPCA), lai iedibinātu plašu satvaru ciešākam politiskajam dialogam un sadarbībai tieslietās un iekšlietās, kā arī daudzās citās jomās; tā kā šajā nolīgumā ir uzsvērta demokrātija un tiesiskums, cilvēktiesības un pamatbrīvības, ilgtspējīga attīstība un pilsoniskās sabiedrības sadarbība;
B. tā kā Kazahstāna ir nozīmīgs starptautiskais dalībnieks un tai ir būtiska ietekme uz visa reģiona politisko un sociālekonomisko attīstību un drošības situāciju; tā kā Kazahstānai ir bijusi konstruktīva loma Vidusāzijā, cenšoties panākt labas kaimiņattiecības ar robežvalstīm, atjaunot reģionālo sadarbību un visus divpusējos jautājumus atrisināt miermīlīgā ceļā; tā kā Eiropas Savienība ir ļoti ieinteresēta pastiprināt politisko, ekonomisko un drošības sadarbību ar Vidusāzijas reģionu, veidojot stipras, atvērtas un stratēģiskas attiecības starp ES un Kazahstānu;
C. tā kā EPCA būs jāratificē visu 28 ES dalībvalstu parlamentos un Eiropas Parlamentā; tā kā šis nolīgums ne tikai nostiprina politisko dialogu starp ES un Kazahstānu un sekmē savstarpējo tirdzniecību un ieguldījumus, bet arī uzsver starptautiskās saistības; tā kā jāatzīst, ka EPCA sarunu laikā tika panākti uzlabojumi pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanas jautājumā, veicot pasākumus pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanai valsts politikas veidošanā;
D. tā kā iepriekšējos gados ir pasliktinājusies kopējā situācija vārda brīvības jomā; tā kā 2015. gada decembrī Kazahstānas iestādes apcietināja žurnālistu un tiešsaistes ziņu portāla Nakanune.kz īpašnieku Guzal Baidalinova saistībā ar krimināllietu un apsūdzību par “tīšu nepatiesas informācijas publicēšanu”; tā kā pēc Guzal Baidalinova apcietināšanas tika paustas bažas par neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu vajāšanu Kazahstānā; tā kā 2016. gada 29. februārī tiesa attaisnoja žurnālisti Yulia Kozlova, kura raksta ziņu portālam Nakanune.kz;
E. tā kā tiek izmeklēta krimināllieta pret Nacionālā Preses kluba un žurnālistu savienības vadītāju Seytkazy Matayev, un viņu apsūdz par valsts līdzekļu izšķērdēšanu, kas mērāmi miljonos Kazahstānas tengu; tā kā 2016. gada 22. februārī tika apcietināti Seytkazy Matayev, kurš savu vainu neatzīst, un viņa dēls Aset Matayev, kurš ir neatkarīgās ziņu aģentūras KazTag direktors; tā kā Aset Matayev pēc nopratināšanas tika atbrīvots;
F. tā kā 2016. gada 22. janvārī tiesa atzina par vainīgiem Ermek Narymbaev un Serikzhan Mambetalin — blogerus, kurus apcietināja 2015. gada oktobrī, apsūdzot par “nacionālo nesaskaņu celšanu”, — un piesprieda viņiem brīvības atņemšanu attiecīgi uz trim un diviem gadiem; tā kā blogerim Bolatbek Blyalov noteica daļēju mājas arestu;
G. tā kā Kazahstānas iestādes ir slēgušas neatkarīgu un opozicionāru plašsaziņas līdzekļu redakcijas, tostarp Assandi Times, Pravdivaya, kā arī ADAM bol un ADAM žurnālu redakcijas; tā kā 2012. gada beigās Kazahstānas iestādes iesūdzēja tiesā neatkarīgu un opozicionāru plašsaziņas līdzekļu redakcijas, proti, laikrakstu Golos Respubliki un Vzglyad redakcijas, kā arī šo izdevumu meitaskompānijas un tīmekļa vietnes, un K+ un Stan.TV tiešsaistes televīzijas portālu redakcijas;
H. tā kā 2014. gada oktobrī Almati tiesa piesprieda KZT 34 miljonu naudassodu Havas Worldwide Kazakhstan;
I. tā kā Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instruments (EIDHR) ir nozīmīgs finansēšanas instruments, kura mērķis ir atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas un demokratizāciju gan valstī, gan reģionā;
J. tā kā 2016. gada 20. martā Kazahstānā notiks pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas, un pirms tam ir jāgarantē vārda brīvība sabiedrībā un strauja un pārredzama politisko partiju reģistrācija, kam jābūt brīvai un godīgai; tā kā saskaņā ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Vēlēšanu novērošanas misijas 2012. gada 3. aprīļa galīgo ziņojumu 2012. gada vēlēšanās tika konstatēti “būtiski pārkāpumi”[6];
K. tā kā 2015. gada 1. janvārī spēkā stājās jauns Krimināllikums, jauns Administratīvo pārkāpumu likums un jauns Kriminālprocesa likums;
L. tā kā organizācijas “Žurnālisti bez robežām” 2015. gada preses brīvības indeksā Kazahstāna no 180 valstīm ieņem 160. vietu;
M. tā kā ES ir pastāvīgi strādājusi ar Kazahstānu tās virzībā uz pievienošanos PTO un tā rezultātā patlaban ir noslēgušās sarunas par Kazahstānas pievienošanos šai organizācijai; tā kā ir svarīgi, lai Kazahstāna nodrošinātu tiesiskumu, pildītu savas starptautiskās saistības un garantētu juridisko noteiktību starptautiskajiem uzņēmumiem, kas darbojas šai valstī, kā arī aizsargātu šo uzņēmumu investīcijas;
N. tā kā attīstības sadarbība ar Kazahstānu galvenokārt paredz stiprināt reģionālo un vietējo pašvaldību veiktspēju, atbalstīt tieslietu nozares reformas un uzlabot publiskā sektora spēju ieviest sociālās un ekonomiskās reformas;
1. uzsver, ka liela nozīme ir ES un Kazahstānas attiecībām un saimnieciskās un politiskās sadarbības stiprināšanai visās jomās; uzsver, ka ES ir ļoti ieinteresēta uzturēt ilgtspējīgas attiecības ar Kazahstānu politiskās un saimnieciskās sadarbības jomā;
2. pauž bažas par plašsaziņas līdzekļu un vārda brīvības situāciju Kazahstānā; pauž lielu satraukumu par spiedienu uz neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem un iespējamām nelabvēlīgām sekām, ko varētu radīt jaunais likumprojekts par pilsoniskās sabiedrības organizāciju finansējumu; norāda, ka neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu, blogeru un atsevišķu iedzīvotāju vārda brīvība ir universāla vērtība, ar ko nevar tirgoties;
3. pauž nožēlu par ziņu portālu, sociālo plašsaziņas līdzekļu un citu tīmekļa vietņu nekritisku bloķēšanu ar pamatojumu, ka to saturs ir nelikumīgs, un aicina Kazahstānas varas iestādes raudzīties, lai interneta resursu piekļuves ierobežošana notiktu saskaņā ar likumu; pauž bažas par 2014. gadā pieņemtajiem Komunikāciju likuma grozījumiem;
4. atzīst, ka „100 soļu programma” ir mēģinājums atrisināt steidzamas problēmas Kazahstānā; aicina Kazahstānu ieviest nacionālo spīdzināšanas novēršanas mehānismu un sākt debates par jaunu sodu kodeksu un kriminālkodeksu;
5. uzsver, ka nesen parakstītajā Ciešākas partnerības un sadarbības nolīgumā paredzētajām ciešākām politiskajām un saimnieciskajām attiecībām ar ES ir jābalstās uz kopīgām vērtībām un jāatbilst aktīvas un konkrētas Kazahstānas apņemšanās īstenot politiskās un demokrātiskās reformas, kas izriet no starptautiskiem pienākumiem un saistībām;
6. atzinīgi vērtē to, ka kopš pēdējā Cilvēktiesību dialoga ir atbrīvoti vairāki ieslodzīti cilvēktiesību un darba tiesību aktīvisti;
7. uzsver, ka likumīgo cīņu pret terorismu un ekstrēmismu nedrīkst izmantot kā attaisnojumu, lai aizliegtu opozīcijas darbību, ierobežotu vārda brīvību vai apdraudētu tiesu iestāžu neatkarību;
8. prasa pārskatīt kriminālkodeksa pantus, kurus var izmantot, lai atzītu par krimināli sodāmu likumīgu rīcību, ko aizsargā starptautiskās cilvēktiesības, jo īpaši 174. pantu par “sociālo, nacionālo, klanu, rasu, klašu vai reliģisko nesaskaņu celšanu”;
9. aicina Kazahstānas varas iestādes atcelt notiesājošus spriedumus blogeriem, tostarp Ermek Narymbaev, Serikzhan Mambetalin un Bolatbek Blyalov; prasa atbrīvot Guzal Baidalinova; prasa pārtraukt Seytkazy un Aset Matayev aizskaršanu; šajā saistībā norāda, ka lietas, kurās iesaistīti žurnālisti, būtu izskatāmas publiski un ka tiesvedībā nedrīkst notikt žurnālistu aizskaršana;
10. prasa atbrīvot opozīcijas vadītāju Vladimir Kozlov, kurš patlaban atrodas stingra režīma apcietinājumā, kamēr nav veikta neatkarīga un objektīva viņa lietas pārskatīšana;
11. pauž lielas bažas par NVO likumu, kas apdraud NVO pastāvēšanu un neatkarību Kazahstānā; mudina Kazahstānas varas iestādes jebkurā gadījumā garantēt to, lai visi cilvēktiesību aktīvisti un NVO Kazahstānā varētu pilnīgi netraucēti īstenot savus likumīgos pasākumus cilvēktiesību jomā, nebaidoties no represijām;
12. atzinīgi vērtē Kazahstānas apņēmību kā starpniecei/sarunu veicinātājai aktīvi iesaistīties tādu drošības jautājumu risināšanā, kuri attiecas uz plašāku reģionu; mudina Kazahstānas iestādes izpildīt starptautiskās saistības, ko tās parakstījušas, tostarp par tiesiskumu un tiesu iestāžu neatkarību;
13. atzinīgi vērtē regulāros ES un Kazahstānas dialogus cilvēktiesību jomā; uzsver, ka liela nozīme ir ES un Kazahstānas savstarpējiem cilvēktiesību dialogiem; prasa šos dialogus stiprināt, lai tie veicinātu tāda foruma izveidi, kurā jautājumus varētu iztirzāt atklāti; uzsver, ka šiem dialogiem vajadzētu būt efektīviem un orientētiem uz rezultātiem;
14. aicina ES un jo īpaši Eiropas Ārējās darbības dienestu cieši uzraudzīt notikumu attīstību Kazahstānā, vajadzības gadījumā paust bažas Kazahstānas varas iestādēm, piedāvāt palīdzību, kā arī sniegt regulārus ziņojumus Parlamentam; aicina ES delegāciju Astanā turpināt aktīvu situācijas uzraudzību un runāt par vārda brīvības jautājumu visās attiecīgajās divpusējās sanāksmēs ar Kazahstānu;
15. mudina Kazahstānas varas iestādes pirms turpmākajām parlamentārajām velēšanām pilnībā īstenot EDSO/ Demokrātisko iestāžu un cilvēktiesību biroja ieteikumus un veikt konkrētus pasākumus, lai ieviestu ieteikumus, ko sniedzis ANO īpašais referents miermīlīgas pulcēšanās un biedrošanās jautājumos; atgādina Kazahstānai par tās vēlmi kandidēt uz nepastāvīgās locekles statusu ANO Drošības padomē 2017.–2018. gadā;
16. aicina Kazahstānas varas iestādes apņemties īstenot nesen starptautiskā līmenī pieņemtos ilgtspējīgas attīstības mērķus;
17. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, ANO Cilvēktiesību padomei, kā arī Kazahstānas valdībai un parlamentam.