Procedūra : 2016/2773(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B8-0885/2016

Iesniegtie teksti :

RC-B8-0885/2016

Debates :

PV 06/07/2016 - 5
CRE 06/07/2016 - 5

Balsojumi :

PV 06/07/2016 - 6.12
CRE 06/07/2016 - 6.12
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0312

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 190kWORD 116k
5.7.2016
PE585.324v01-00}
PE585.333v01-00}
PE585.334v01-00} RC1
 
B8-0885/2016}
B8-0892/2016}
B8-0893/2016} RC1

saskaņā ar Reglamenta 37. panta 3. punktu un Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām

nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:

ALDE (B8-0885/2016)

PPE (B8-0892/2016)

S&D (B8-0893/2016)


par stratēģiskajām prioritātēm attiecībā uz Komisijas 2017. gada darba programmu (2016/2773(RSP))


József Szájer PPE grupas vārdā
Enrique Guerrero Salom, Maria João Rodrigues S&D grupas vārdā
Sophia in ‘t Veld ALDE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stratēģiskajām prioritātēm attiecībā uz Komisijas 2017. gada darba programmu (2016/2773(RSP))  

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā politikas pamatnostādnes Eiropas Komisijai „Jauns sākums Eiropai — mana programma nodarbinātībai, izaugsmei, taisnīgumam un demokrātiskām pārmaiņām”, ar kurām Komisijas priekšsēdētājs Jean-Claude Juncker iepazīstināja 2014. gada 15. jūlijā,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 27. oktobra paziņojumu „Komisijas 2016. gada darba programma. Nav īstais brīdis, lai rīkotos kā ierasts” (COM(2015)0610) un tā 1.–6. pielikumu,

–  ņemot vērā 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu,

–  ņemot vērā Komiteju priekšsēdētāju konferences kopsavilkuma ziņojumu, ar kuru sniegts papildu ieguldījums šajā rezolūcijā no Parlamenta komiteju viedokļa un kas Komisijai būtu pienācīgi jāņem vērā, izstrādājot un pieņemot savu darba programmu 2017. gadam,

–  ņemot vērā 2016. gada 28. jūnija rezolūciju par lēmumu izstāties no ES, ar ko noslēdzās Apvienotās Karalistes referendums(1),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2016. gada 28.–29. jūnija sanāksmē pieņemtos secinājumus,

–  ņemot vērā Reģionu komitejas ieguldījumu Komisijas 2017. gada darba programmā,

–  ņemot vērā Reglamenta 37. panta 3. punktu,

Ievads

A.  tā kā Eiropas integrācijas process gadu desmitiem ir nodrošinājis mieru, drošību un labklājību Eiropā;

B.  tā kā pašlaik Eiropa ne tikai saskaras ar daudzām kopīgām un globālām problēmām, bet arī pieaug tās iedzīvotāju neapmierinātība un satraukums, kas saistīts ar nedrošību par nākotni un iespēju trūkumu, un tās iedzīvotāji sagaida, ka lēmumu pieņēmēji uz to reaģēs; tā kā ja vēlamies, lai Eiropas Savienība gūtu panākumus, to nedrīkst reducēt līdz vienkāršam ekonomiskam projektam; tā kā ir steidzami jāpanāk, ka eiropieši atkal sāk atbalstīt Eiropas projektu, un ir jāstiprina ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija;

C.  tā kā ES vienlaicīgi piemeklējušajām krīzēm ir vajadzīgi efektīvi Eiropas mēroga risinājumi, kas stingri balstās demokrātiskā procesā ar Kopienas metodes izmantošanu, paredz pilnīgu Eiropas Parlamenta un dalībvalstu parlamentu līdzdalību un norit saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantu par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanu;

D.  tā kā ES ir mūsu kopējās mājas un tai jāsniedz drošība un stabila ekonomiskā vide visiem iedzīvotājiem; tā kā ilgtspēja un ekonomiskā izaugsme ir saderīgas un var viena otru papildināt; tā kā ir svarīgi panākt, lai ES izkļūst no ieilgušās ekonomiskās krīzes, palielinot ilgtspējīgu investīciju apjomu, samazinot nevienlīdzību un gan īstenojot jau saskaņotu politiku, gan attīstot jaunus un labākus tās virzienus, jo īpaši padziļinot iekšējo tirgu un uzlabojot ekonomikas un monetāro savienību;

E.  tā kā mēs kā kopiena, kuru vieno kopīgas vērtības un kas novērtē mūsu tradīciju un vēstures bagātību un daudzveidību, esam izvēlējušies virzību uz kopīgu nākotni; tā kā mēs vēlamies, lai Eiropa īsteno savu lomu un uzņemas atbildību pasaules mērogā, pildot tādas savas saistības kā solidaritāte, daudzpusējība, ārējās partnerības un labāku standartu konverģences popularizēšana; tā kā mēs vēlamies nostiprināt savu kopējo miera, labklājības un demokrātijas projektu, lai veidotu pievilcīgu nākotni visām paaudzēm,

Eiropas iedzīvotāju darba un dzīves apstākļu uzlabošana

1.  atgādina, ka Eiropas ekonomiskā atveseļošanās ir bijusi pieticīga un nelīdzsvarota un ka daudzos Savienības reģionos aizvien ir nepieņemami augsts bezdarba, nabadzības un nevienlīdzības līmenis un nopietns izredžu trūkums jauniešiem; tādēļ ES ir jāstrādā pie dinamiska un iekļaujoša darba tirgus izveides, kas balstās Eiropas sociālās tirgus ekonomikas modelī, uzlabojot iedzīvotāju dzīves un darba apstākļus un nodrošinot taisnīgu mobilitāti; pauž pārliecību, ka visiem ES iedzīvotājiem ir jāvar paļauties uz pamatnosacījumu kopumu, kas paredz taisnīgus darba apstākļus un piekļuvi kvalitatīvai izglītībai, sociālajai aizsardzībai un pamatpakalpojumiem, kas ļauj panākt darba un privātās dzīves līdzsvaru un atbilst mūsdienu darba tirgus vajadzībām ES; atzīst, ka konkurētspējīgas un iekļaujošas ekonomikas stūrakmens ir tās spēja piesaistīt gan sieviešu, gan vīriešu talantu visās darbības jomās;

2.  tāpēc aicina Komisiju balstīties gan uz notiekošo apspriešanos ar sabiedrību, gan sagatavošanas procesā esošo Parlamenta ziņojumu un saskaņā ar subsidiaritātes principu un Līguma mērķiem nākt klajā ar priekšlikumu par Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kam būtu jāizpaužas kā konkrētām iniciatīvām, kuru mērķis jo īpaši būtu:

–  uzlabot bērnu agrīnās izglītības, aprūpes un veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, kas ir izšķiroši svarīgi, lai neviens bērns netiktu atstāts novārtā; tādēļ Komisijai vajadzētu pārdomāt, kāda būs tālākā rīcībā sociālo investīciju attīstīšanai, īpaši ar mērķi samazināt bērnu nabadzību;

–  novērst prasmju neatbilstību darba tirgus prasībām un nodrošinātu kvalitatīvas izglītības, apmācības un mūžizglītības pieejamību visiem;

–  samazināt sociālo nevienlīdzību un veicināt kvalitatīvu darbvietu rašanos, īpaši jauniešiem un ilgtermiņa bezdarbniekiem, lai sekmētu ekonomikas izaugsmi;

–  uzlabot līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi un novērst dzimumu atšķirības atalgojuma un pensiju jomā;

3.  uzsver, ka Komisijai vajadzētu uzraudzīt, veicināt un atbalstīt racionālu un efektīvu līdzekļu izmantošanu dalībvalstīs, lai veicinātu jauniešu nodarbinātību un kvalitatīvu darbvietu radīšanu, jo īpaši reģionos ar augstu bezdarba līmeni, izmantojot programmas izaugsmei un nodarbinātībai, piemēram, tās, ko finansē ar Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas, Eiropas strukturālo un investīciju fondu, Eiropas Stratēģiskā investīciju fonda un Eiropas Investīciju bankas starpniecību;

4.  uzsver, ka Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm un sociālajiem partneriem vajadzētu arī stiprināt Eiropas sociālo dialogu nolūkā labāk saskaņot darba tirgu un sociālās aizsardzības prasības, lai novērstu sociālo nevienlīdzību un risinātu ar konkurētspēju saistītos uzdevumus;

Ekonomiskās atveseļošanās un ilgtermiņa konkurētspējas nostiprināšana, lai radītu darbvietas un panāktu labklājību

5.  pauž pārliecību, ka ES var būt pasaules līdere, ja tiks pilnībā atraisīts tās vienotā tirgus potenciāls, sekmēta uzņēmējdarbība, nodrošināta godīga konkurence un investēts inovācijā;

6.  uzskata, ka ES ir jāveicina spēcīga un daudzveidīga Eiropas uzņēmējdarbības vide; norāda, ka ES konkurences politika ir svarīga, lai darbotos tās sociālā tirgus ekonomika; uzsver, ka Eiropas rūpniecībai jākļūst ilgtspējīgai un jāattīstās digitālas ekonomikas virzienā, lai saglabātu konkurētspēju, nodrošinātu mērķu izpildi un varētu pastāvēt arī nākotnē; piekrīt Komisijas viedoklim, ka Eiropai vajadzētu būt aktīvai svarīgu problēmu risināšanā un nepievērst tik lielu uzmanību mazāk nozīmīgiem jautājumiem;

7.  aicina atjaunināt ilgtspējīgas izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju “Eiropa 2020” ar reālu apņemšanos attiecībā uz nākotni, īpaši mūsu sociālās tirgus ekonomikas modeļa uzlabošanu un strukturālo reformu īstenošanu, lai modernizētu dalībvalstu ekonomiku un nodrošinātu labklājību visiem; pauž pārliecību, ka nodarbinātības un ražīguma veicināšana joprojām ir galvenā prioritāte un ka ES ir vajadzīgas mērķtiecīgas investīcijas, lai paātrinātu pāreju uz inovatīvu, resursefektīvu un digitālu ekonomiku ar mērķi panākt Eiropas reindustrializāciju un no tās pārvietoto darbvietu atgriešanos;

8.  prasa Komisijai izstrādāt jaunu un tālejošu rūpniecības stratēģiju, kas balstās uz aprites ekonomikas tiesību aktu paketi un papildina to; norāda, ka ir vajadzīgas papildu privātās un publiskās investīcijas enerģētikas pārkārtošanai, ekoloģijas jomā inovatīviem MVU, pētniecībai un izglītībai;

9.  aicina Komisiju ierosināt vairāk pasākumu, kas veicinātu pētniecību un attīstību, inovāciju, kultūras daudzveidību un radošumu, kas ir nozīmīgi faktori darbvietu radīšanai, vienlaikus paturot prātā, ka uzņēmumu, īpaši MVU, piekļuve kapitālam ir būtiski svarīga attīstības, jaunu produktu ražošanas un jaunu pakalpojumu sniegšanas veicināšanai kā tradicionālajās, tā jaunajās nozarēs un efektīvai intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai;

10.  uzskata, ka jāturpina vienotā tirgus integrācija, jo īpaši digitālajā jomā, radot taisnīgu vidi patērētājiem un MVU un novēršot nepamatotus šķēršļus; pauž visdziļāko pārliecību, ka globāli konkurētspējīgs, inovatīvs un uz iedzīvotājiem orientēts digitālais vienotais tirgus ir vienīgā iespēja atrisināt 21. gadsimta problēmas;

11.  sagaida, ka Komisija mobilizēs visus savus spēkus un kompetences, lai sekmētu pāreju uz labāku izaugsmes modeli saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principiem, kas ietver ekonomisko, sociālo un vides dimensiju;

Reaģēšana uz klimata pārmaiņām un energodrošības nodrošināšana

12.  atgādina, ka ir jārīkojas aktīvāk, lai panāktu Enerģētikas Savienības izveidi, kas garantēs energoapgādes drošību un pieejamu un ilgtspējīgu enerģiju visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem;

13.  norāda uz klimata izraisītu katastrofu ietekmi uz cilvēkiem un ekonomiku Eiropā; uzsver, cik svarīgi ir ar vērienīgu klimata stratēģiju, tostarp energoefektivitāti, turpināt novērst klimata pārmaiņu pamatcēloņus, vienlaikus nodrošinot Eiropas rūpniecības konkurētspēju;

14.  aicina ES līmenī noteikt nepieciešami vērienīgus mērķus siltumnīcefekta gāzu samazināšanas un atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes jomā laikposmam pēc 2020. gada saskaņā ar Parīzes COP 21 nolīgumu;

15.  aicina Komisiju izstrādāt vienotu stratēģiju enerģētikas un klimata diplomātijai, ar kuru tiktu risinātas šīs pasaules mēroga problēmas;

16.  prasa Komisijai noteikt pasākumus, lai pakāpeniski samazinātu fosilā kurināmā subsīdijas, vienlaikus mazinot iespējamās ekonomiskās un sociālās sekas;

Konsekventas reakcijas nodrošināšana uz pieaugošo bēgļu pieplūdumu

17.  uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jāizstrādā konkrēti pasākumi bēgļu krīzes risināšanai, jo īpaši pievēršoties tās cēloņiem, pastiprinot sadarbību ar migrācijas plūsmu tranzīta un izcelsmes valstīm un izmantojot visus pieejamos politikas virzienus un instrumentus, lai nodrošinātu to stabilizāciju, rehabilitāciju un attīstību;

18.  mudina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm sniegt nepieciešamo humāno palīdzību un nodrošināt pienācīgus dzīves apstākļus bēgļu nometnēs, turklāt apvienot to ar ilgāka termiņa attīstības programmām, jo īpaši izglītības jomā;

19.  norāda, ka ES patvēruma un migrācijas politika neatbilst mērķim un ir vajadzīga tās pamatīga pārveide, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 80. pantu; uzskata, ka nekāda Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reforma nedrīkst pazemināt pašlaik ES patvēruma tiesību aktos paredzēto aizsardzības līmeni;

20.  prasa organizēt sistemātiskas un izpildāmas programmas patvēruma meklētāju tiešai pārmitināšanai un pārcelšanai;

21.  prasa ES radīt apstākļus labi pārvaldītai patvēruma meklētāju uzņemšanai, kas nodrošinātu viņu drošību un humānu attieksmi, pievēršot īpašu uzmanību mazāk aizsargāto grupu vajadzībām; uzsver, ka vienlaikus ir jāgarantē pietiekami daudz resursu, lai nodrošinātu bēgļu integrāciju darba tirgū un viņu sociālo iekļaušanu;

22.  aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumiem, lai izveidotu pienācīgu ES ekonomiskās un atbilstīgās migrācijas politiku, kas balstītos uz pašreizējiem instrumentiem studentiem, pētniekiem un augsti kvalificētiem darba ņēmējiem, bet ilgākā laika posmā izstrādātu vispārīgākus noteikumus, kas reglamentētu ieceļošanu un uzturēšanos tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri vēlas strādāt Savienībā, lai aizpildītu ES darba tirgos identificētus trūkumus;

23.  uzskata, ka, tā kā starptautiskā migrācija ir pasaules mēroga fenomens, kura apjoms, sarežģītība un ietekme arvien palielinās, ES un pārējai starptautiskajai sabiedrībai ir jāuzņemas katrai sava daļa atbildības šajā jomā;

Iedzīvotāju drošības jautājumu risināšana

24.  uzsver, ka ārējā un iekšējā drošība kļūst arvien vairāk saistītas;

25.  mudina Komisiju pēc priekšlikuma par Eiropas robežu un krasta apsardzes sistēmu pieņemšanas nodrošinātu tās ātru izveidi un nepieciešamo personāla un loģistikas spēju piešķiršanu;

26.  terorisma un vardarbīga ekstrēmisma draudu risināšanai aicina Komisiju cieši uzraudzīt to, kā tiek transponēti un īstenoti ES pretterorisma pasākumi, tostarp efektīva policijas un tiesu iestāžu sadarbība, savlaicīga informācijas apmaiņa starp valstu iestādēm un ar Eiropola un Eurojust starpniecību, kā arī pasākumi, lai pretdarbotos jaunajām tendencēm terorisma finansēšanā;

27.  aicina Komisiju mobilizēt zinātību un tehniskos un finanšu resursus, lai nodrošinātu ES līmeņa koordināciju un paraugprakses apmaiņu cīņā pret vardarbīgu ekstrēmismu, teroristu propagandu, radikāliem tīkliem un teroristu organizāciju īstenotu vervēšanu bezsaistē un tiešsaistē, īpašu uzmanību pievēršot preventīvās darbības, integrācijas un reintegrācijas stratēģijām;

28.  mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka tiek pilnībā īstenoti jau pieņemtie tiesību akti drošības jomā; atkārtoti prasa veikt padziļinātu ES terorisma apkarošanas stratēģijas novērtējumu, tajā izvērtējot gan pieņemto pasākumu piemērošanu, gan efektivitāti; sagaida, ka Komisija atjauninās savu drošības programmu, lai tā atbilstu pastāvošajiem terorisma draudiem;

29.  aicina Komisiju iesniegt apsolītos priekšlikumus par pienācīga juridiskā pamata nodrošināšanu Eiropas Terorisma apkarošanas centra darbībai Eiropola ietvaros, priekšlikumus par pastāvošo informācijas sistēmu uzlabošanu un attīstīšanu, informācijas trūkumu novēršanu un savietojamības panākšanu, kā arī priekšlikumus par obligāto informācijas apmaiņu ES, kuri papildināti ar nepieciešamajiem mehānismiem datu aizsardzībai;

Vērienīgas ārējās darbības programmas izvēršana — kaimiņattiecības un globālā sistēma

30.  prasa vērienīgu ES globālo stratēģiju, kurā ES būtu pozicionēta kā ģeopolitisks spēlētājs strauji mainīgā pasaulē, un sagaida, ka Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests saskaņotā veidā mobilizēs visus ES ārējās darbības instrumentus, lai uzlabotu globālo pārvaldību, panāktu uzlaboto standartu plašu konverģenci, uzlabotu drošības situāciju un cilvēktiesību stingrāku ievērošanu pasaulē; šajā nolūkā uzsver, ka ES ārējo attiecību darba programmā par prioritāriem būtu jānosaka šādi galvenie elementi:

  –  stabilitātes un labklājības veicināšana ES kaimiņvalstīs, izmantojot iniciatīvas, kas sekmē attīstību, demokrātiju, labu pārvaldību un tiesiskumu, uzlabojot civilu konfliktu novēršanas un izlīguma pasākumus un darbības, kas saistītas ar kopējo drošības un aizsardzības politiku, cita starpā paredzot pienācīgu NATO iesaistīšanu, kas tām valstīm, kuras ir NATO dalībvalstis, aizvien vēl ir kolektīvās aizsardzības pamats un tās īstenošanas forums;

  –  kopējās drošības un aizsardzības politikas atdzīvināšana ar Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos palīdzību, jo šī politika vairs nedrīkst būt ES integrācijas procesa vājākais posms; drošības situācija prasa, lai Eiropas aizsardzība kļūtu par pilntiesīgu politikas virzienu, kas nodrošina vienlīdzīgu drošību visām dalībvalstīm un līdzvērtīgā mērā attiecas pret visu dalībvalstu būtiskajām bažām saistībā ar to drošību; jau pastāvošajām struktūrām, mehānismiem vai instrumentiem jākļūst par ikdienas darbības realitāti;

  –  paplašināšanas sarunu procesa virzīšana uz priekšu, stiprinot sociālo, politisko un ekonomisko stabilitāti un demokrātiju kandidātvalstīs, bet nedodot atlaides Kopenhāgenas iestāšanās kritēriju izpildē;

  –  attīstības sadarbības politikas efektivitātes palielināšana, uzlabojot tās koordināciju un saskaņotību ar citiem ES ārējās darbības instrumentiem; saskaņotības un konsekvences nodrošināšana starp attīstības un drošības politiku, jo tās ir savstarpēji saistītas, savstarpēji atkarīgas un viena otru papildina;

  –  ilgtspējīgas attīstības un attīstības politikas saskaņotības (APS) programmas līdz 2030. gadam iekļaušana ES ārpolitikā un iekšpolitikā; mudina Komisiju ziņot par tās plānu attiecībā uz programmas 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu, uzraudzību, pēcpasākumu veikšanu un iekļaušanu;

  –  tirdzniecības kā svarīga izaugsmi, nodarbinātību un konkurētspēju veicinoša instrumenta sekmēšana un ES standartu cilvēktiesību un ilgtspējīgas attīstības jomā popularizēšana; Savienības tirdzniecības aizsardzības instrumenti ir jāmodernizē un cītīgi jāpiemēro, vajadzības gadījumā izmantojot arī nestandarta metodes;

  –  risinājumu rašana hibrīddraudu novēršanai un ES un tās dalībvalstu, kā arī ES partneru, īpaši tās kaimiņvalstu, pretestības spējas uzlabošanai;

Taisnīga nodokļu politika pienācīgiem resursiem

31.  uzsver, ka nekad nav bijis tik steidzami vajadzīgs pastiprināt cīņu pret nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, potenciālajiem ieņēmumiem valstu budžetos sasniedzot pat EUR 1 triljonu; uzskata, ka šos resursus būtu varēts izlietot ieguldījumiem nākotnē, nodarbinātības veicināšanai un nevienlīdzības mazināšanai;

32.  uzsver, ka Komisijai ir nekavējoties jāturpina rīkoties, lai nodrošinātu, ka peļņa ar nodokli tiek aplikta tajās Eiropas valstīs, kur notiek faktiskā saimnieciskā darbība un tiek radīta vērtība; ES būtu jātiecas panākt obligātas kopējās konsolidētās uzņēmuma ienākuma nodokļa bāzes ieviešanu, jāpastiprina centieni izmeklēt ar nodokļiem saistītus pārkāpumus valsts atbalsta jomā, jāpiemēro kopēji noteikumi par nodokļu nolēmumu izmantošanu un pārredzamību un jāīsteno apņēmīga, kopīga pieeja nolūkā izbeigt nodokļu oāžu darbību;

33.  aicina Komisiju cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu iekļaut ārēju dimensiju, tostarp attiecībā uz peļņu, kas aizplūst no Eiropas Savienības, netikdama aplikta ar nodokli;

ES budžeta un finanšu instrumentu nostiprināšana

34.  uzskata — lai varētu darboties efektīvi, ES ir vajadzīga jauna finanšu un fiskālā stratēģija; uzskata, ka Komisijai šajā nolūkā būtu jāierosina uz turpmāk minētajiem principiem un elementiem balstīti pasākumi:

  –  ātra pietiekamu resursu mobilizēšana; Savienības finansēšanas sistēma nenoliedzami ir jāreformē, stiprinot patiesus pašu resursus vai ieviešot jaunus resursus, lai padarītu Savienības budžetu stabilāku, ilgtspējīgāku un prognozējamāku; vienlaikus ir svarīgi ievērot universāluma principu un uzlabot pārredzamību;

  –  maksimālu rezultātu panākšanai ES budžeta instrumenti ir jāpārvalda, pievēršot pastiprinātu uzmanību sniegumam un rentabilitātei un vienlaikus nodrošinot atbilstību prasībām un ES finanšu interešu aizsardzību;

  –  ES būtu jāveic pasākumi, lai apvienotu resursus augstā jauniešu bezdarba līmeņa un ilgstoša bezdarba, kā arī bēgļu krīzes iekšējās un ārējās problemātikas risināšanai;

  –  tikai divu gadu laikā, kopš uzsākta tās īstenošana, daudzgadu finanšu shēma (DFS) ir sasniegusi savas robežas; turklāt, ja netiks veikta visaptveroša daudzgadu finanšu shēmas vidusposma pārskatīšana, ES budžets nespēs risināt papildu finanšu vajadzības un jaunas politiskās prioritātes, kā arī nespēs izvairīties no maksājumu krīzes atkārtošanās; aicina Komisiju līdz 2016. gada beigām nākt klajā ar pārskatu par DFS darbību un izlēmīgi pārskatīt DFS noteiktās maksimālās robežvērtības nolūkā tās palielināt un palielināt DFS elastīgumu, lai būtu iespējams reaģēt uz apstākļiem, ko 2013. gadā paredzēt nebija iespējams;

  –  Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) ir jāpārvalda tā, lai ļautu visām dalībvalstīm veikt apjomīgas stratēģiskās investīcijas atbilstoši ESIF regulai un nodrošinātu, ka investīcijām novirzītais finansējums veicina pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku un sabiedrību; Komisijas priekšlikumam attiecībā uz ESIF nākamo posmu vajadzētu būt balstītam uz šiem mērķiem;

  –  līdztekus 2014.–2020. gada kohēzijas politikas efektīvai īstenošanai būtu jāveic sagatavošanās laikposmam pēc 2020. gada, ievērojot šīs politikas patieso raksturu, kā izklāstīts Līgumos, tās nozīmīgumu vienotā tirgus attīstīšanas kontekstā un tās kā visiem ES reģioniem pieejama investīciju instrumenta potenciālu; būtu jānostiprina sinerģija starp Eiropas struktūrfondiem un investīciju fondiem, ESIF un citiem ES finansēšanas instrumentiem nolūkā paātrināt viedu, zaļu un iekļaujošu izaugsmi, nodrošinot ticamu līdzsvaru starp dotācijām un izstrādes posmā esošajiem finanšu instrumentiem un tiecoties nepieļaut kohēzijas politikas budžeta samazināšanos;

  –  Komisijai būtu jāiesniedz priekšlikumi nolūkā padarīt KLP birokrātiju mazāk sarežģītu lauksaimniekiem; turklāt Komisijai būtu jāizstrādā uzlaboti instrumenti, kas būtu izmantojami gadījumos, kad lauksaimniecības tirgus skar ārkārtējas krīzes; uzskata, ka ir nepieciešams pamatregulējums ES līmenī, lai risinātu negodīgas tirdzniecības prakses problēmu pārtikas piegādes ķēdēs un tādējādi nodrošinātu, ka Eiropas lauksaimnieki un patērētāji var gūt labumu no godīgiem pirkšanas un pārdošanas nosacījumiem;

Ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšana

35.  uzstāj, ka ir jāievēro Savienības tiesību aktu prasības attiecībā uz Eiropas ekonomikas pārvaldības kontekstā pieņemto lēmumu demokrātisko pārskatatbildību;

36.  uzskata, ka Eiropas Savienībai savā darbībā ir jātiecas panākt lielāku ekonomisko un sociālo konverģenci, ievērojot pilnīgu atbilstību Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem un Eiropas pusgada pārvaldības sistēmai;

37.  uzskata, ka Komisijai būtu konsekventi jāuzlabo tās īstenotā parādu, deficīta un makroekonomikas nelīdzsvarotības uzraudzība, rīkojoties tā, lai tiktu ievērots Stabilitātes un izaugsmes pakts un rosināta ekonomikas izaugsme un darbvietu izveide, pastiprinātu uzmanību pievēršot eurozonas kopējai fiskālajai nostājai;

38.  uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jāuzlabo Eiropas pusgada ticamība, konsekvence, demokrātiskā leģitimitāte un pašu valstu atbildība par šo procesu, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis izpilda tām adresētos ieteikumus, veicot strukturālās reformas un investīcijas, tā tiekdamās modernizēt savu tautsaimniecību un palielināt konkurētspēju, ievērot fiskālo atbildību un risināt nevienlīdzības un nelīdzsvarotības problēmas;

39.  prasa ciešāku ekonomikas politikas koordināciju, lai risinātu jautājumu par investīciju nepietiekamību eurozonā un nostiprinātu reformu centienus nolūkā palielināt konkurētspēju un uzturēt pieprasījumu;

40.  uzskata, ka ir jāpabeidz banku savienības izveide, riska mazināšanas pasākumus apvienojot ar risku dalīšanu;

41.  norāda, ka būtu jāņem vērā rezultāti, kas gūti patlaban notiekošajā pārdomu procesā par Ekonomiskās un monetārās savienības fiskālās kapacitātes attīstīšanu;

42.  aicina Komisiju nākt klajā ar konsekventu un pamatotu priekšlikumu kopumu Ekonomikas un monetārās savienības pabeigšanai, kā norādīts piecu priekšsēdētāju ziņojumā;

Pamattiesību un demokrātijas nostiprināšana

43.  pauž bažas par to, ka pašreizējās krīzes ir ne vien kaitējušas Eiropas sabiedrības saliedētībai, bet arī iedragājušas Eiropas iedzīvotāju ticību demokrātiskām institūcijām Eiropas Savienības un dažkārt arī valsts līmenī; tādēļ uzskata, ka Eiropas lielākajai prioritātei ir jābūt ES demokrātiskās leģitimitātes stiprināšanai un uzticēšanās atjaunošanai attiecībā uz ES spēju kalpot iedzīvotāju interesēm;

44.  atgādina, ka daudzi no mūsdienu problēmjautājumiem, kuru spektrs sniedzas no klimata pārmaiņām līdz patvērumam un migrācijai, no finanšu tirgiem līdz korporāciju piegādes ķēdēm un no teroristu tīkliem līdz nefunkcionējošām un agresīvām, autoritārām valstīm, ir transnacionāli un tiem ir nepieciešami Eiropas līmeņa risinājumi, kuru noteikšanā izmantota Kopienas metode, pilnībā iesaistoties Komisijai un Parlamentam;

45.  atgādina, ka Komisija kā Līgumu izpildes uzraudzītāja ir atbildīga par Savienības vispārējo interešu sekmēšanu (LES 17. pants), proti, par miera veicināšanu un savu vērtību un savu tautu labklājības stiprināšanu (LES 3. pants); norāda, ka arī Parlamentam ir īpaša politiskā atbildība — tam jāpalīdz dalībvalstīm pārvarēt viedokļu atšķirības, jāaizstāv Eiropas iedzīvotāju vispārējās intereses un jānodrošina Eiropas līmenī pieņemto lēmumu demokrātiskā leģitimitāte; aicina Komisiju nodrošināt visu iniciatīvu, tostarp arī Eiropadomes iniciatīvu, atbilstību Līgumu noteikumiem;

46.  aicina Komisiju uzsākt iniciatīvas ar mērķi nostiprināt Eiropas Savienības iestādes un rosināt ES pilsoņus vairāk iesaistīties Eiropas politiskajā dzīvē; aicina visas ES iestādes uzlabot saziņu ar jauniešiem un pieslēgties viņu izmantotajām diskusiju platformām; uzskata, ka ir iespējams īstenot arī ietekmīgākus pasākumus, lai informētu ES iedzīvotājus par viņu tiesībām, izmantotu Eiropas pilsoņu iniciatīvas potenciālu un nostiprinātu ES ombuda lomu;

47.  uzsver, ka Komisijai vajadzētu nākt klajā ar priekšlikumiem attiecībā uz demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām, ņemot vērā topošo Parlamenta ziņojumu; uzskata, ka Komisijai arī vajadzētu turpināt virzību uz ES pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai (ECHR), ņemot vērā Tiesas atzinumu par šo jautājumu un pievēršoties atlikušo juridisko problēmjautājumu risināšanai;

48.  prasa visām ES iestādēm tiekties ievērot augstākos iespējamos pārredzamības, pārskatatbildības un profesionālās ētikas standartus un cīnīties pret interešu konfliktiem;

49.  pauž apņēmību izmantot visus savā rīcībā esošos instrumentus un resursus, lai darbotos kā virzītājspēks atjaunotā demokrātiskā procesā, kas vērsts uz Eiropas Savienības reformēšanu;

°

°  °

50.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai.

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0294.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika