Procedūra : 2016/2809(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B8-0910/2016

Iesniegtie teksti :

RC-B8-0910/2016

Debates :

PV 07/07/2016 - 7.3
CRE 07/07/2016 - 7.3

Balsojumi :

PV 07/07/2016 - 9.3
CRE 07/07/2016 - 9.3

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0316

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 186kWORD 103k
6.7.2016
PE585.351v01-00}
PE585.353v01-00}
PE585.354v01-00}
PE585.355v01-00}
PE585.356v01-00}
PE585.357v01-00}
PE585.358v01-00} RC1
 
B8-0910/2016}
B8-0912/2016}
B8-0913/2016}
B8-0914/2016}
B8-0915/2016}
B8-0916/2016}
B8-0917/2016} RC1

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu

nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:

ECR (B8-0910/2016)

Verts/ALE (B8-0912/2016)

EFDD (B8-0913/2016)

PPE (B8-0914/2016)

S&D (B8-0915/2016)

ALDE (B8-0916/2016)

GUE/NGL (B8-0917/2016)


par Mjanmu un jo īpaši par rohingu stāvokli (2016/2809(RSP))


Cristian Dan Preda, Tunne Kelam, Davor Ivo Stier, Tomáš Zdechovský, Andrey Kovatchev, Luděk Niedermayer, Lefteris Christoforou, Patricija Šulin, Pavel Svoboda, Michaela Šojdrová, Claude Rolin, Marijana Petir, Jarosław Wałęsa, Bogdan Brunon Wenta, Milan Zver, Ivana Maletić, Ildikó Gáll-Pelcz, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Roberta Metsola, David McAllister, Sven Schulze, Therese Comodini Cachia, Csaba Sógor, József Nagy, Dubravka Šuica, Jiří Pospíšil, Francesc Gambús, Adam Szejnfeld, Giovanni La Via, Eva Paunova, Ivan Štefanec, Eduard Kukan, Brian Hayes, Deirdre Clune PPE grupas vārdā
Pier Antonio Panzeri, Victor Boştinaru, Knut Fleckenstein, Richard Howitt, Josef Weidenholzer, Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Nikos Androulakis, Francisco Assis, Hugues Bayet, Brando Benifei, José Blanco López, Vilija Blinkevičiūtė, Simona Bonafè, Nicola Caputo, Andi Cristea, Miriam Dalli, Viorica Dăncilă, Nicola Danti, Isabella De Monte, Doru-Claudian Frunzulică, Enrico Gasbarra, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sylvie Guillaume, Cătălin Sorin Ivan, Liisa Jaakonsaari, Eva Kaili, Afzal Khan, Jude Kirton-Darling, Miapetra Kumpula-Natri, Cécile Kashetu Kyenge, Krystyna Łybacka, David Martin, Marlene Mizzi, Sorin Moisă, Alessia Maria Mosca, Victor Negrescu, Emilian Pavel, Daciana Octavia Sârbu, Tibor Szanyi, Marc Tarabella, Elena Valenciano, Flavio Zanonato, Damiano Zoffoli, Claudia Țapardel S&D grupas vārdā
Charles Tannock, Mark Demesmaeker, Raffaele Fitto, Ruža Tomašić, Branislav Škripek, Ryszard Antoni Legutko, Tomasz Piotr Poręba, Karol Karski, Ryszard Czarnecki, Angel Dzhambazki, Arne Gericke, Notis Marias ECR grupas vārdā
Urmas Paet, Marietje Schaake, Beatriz Becerra Basterrechea, Izaskun Bilbao Barandica, Ilhan Kyuchyuk, Filiz Hyusmenova, Javier Nart, Valentinas Mazuronis, Nedzhmi Ali, Petras Auštrevičius, Marielle de Sarnez, Gérard Deprez, Martina Dlabajová, José Inácio Faria, María Teresa Giménez Barbat, Nathalie Griesbeck, Antanas Guoga, Marian Harkin, Ivan Jakovčić, Petr Ježek, Louis Michel, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Carolina Punset, Robert Rochefort, Jasenko Selimovic, Hannu Takkula, Pavel Telička, Ramon Tremosa i Balcells, Johannes Cornelis van Baalen, Hilde Vautmans, Paavo Väyrynen, Ivo Vajgl, Dita Charanzová ALDE grupas vārdā
Marie-Christine Vergiat, Patrick Le Hyaric, Barbara Spinelli, Lola Sánchez Caldentey, Estefanía Torres Martínez, Miguel Urbán Crespo, Tania González Peñas, Xabier Benito Ziluaga, Sofia Sakorafa, Younous Omarjee, Kostas Chrysogonos, Stelios Kouloglou, Josu Juaristi Abaunz GUE/NGL grupas vārdā
Barbara Lochbihler, Jean Lambert, Heidi Hautala, Bodil Valero, Ernest Urtasun, Bronis Ropė, Davor Škrlec, Igor Šoltes, Maria Heubuch Verts/ALE grupas vārdā
Ignazio Corrao, Fabio Massimo Castaldo, Isabella Adinolfi EFDD grupas vārdā
GROZĪJUMI

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Mjanmu un jo īpaši par rohingu stāvokli (2016/2809(RSP))  

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Mjanmu/Birmu un rohingiem, jo īpaši 2012. gada 20. aprīļa(1), 2012. gada 13. septembra(2), 2012. gada 22. novembra(3) un 2013. gada 13. jūnija(4) un 2015. gada 21. maija rezolūciju(5) un 2013. gada 23. maija rezolūciju par vispārējo tarifa preferenču pieejamības atjaunošanu attiecībā uz Mjanmu/Birmu(6),

–  ņemot vērā ANO augstā cilvēktiesību komisāra 2016. gada 20. jūnija ziņojumu „Rohingu musulmaņu un citu Mjanmas minoritāšu cilvēktiesību situācija”,

–  ņemot vērā ANO augstā cilvēktiesību komisāra 2016. gada 24. marta rezolūciju par cilvēktiesību situāciju Majnmā un 2015. gada 3. jūlija rezolūciju par rohingu musulmaņu un citu Mjanmas minoritāšu cilvēktiesību situāciju,

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2016. gada 1. jūnija kopīgo paziņojumu „Stratēģijas attiecībā uz Mjanmu/Birmu elementi — īpaša partnerība demokrātijai, mieram un labklājībai” (JOIN(2016)0024),

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 20. jūnija secinājumus par ES stratēģiju attiecībā uz Mjanmu/Birmu,

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem,

–  ņemot vērā ES cilvēktiesību pamatnostādnes par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē;

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2015. gada 18. maija kopīgo paziņojumu „ES un ASEAN – partnerība ar stratēģisku mērķi” (JOIN(2015)0022),

–  ņemot vērā 1948. gada 10. decembra Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām,

–  ņemot vērā ANO 1951. gada Konvenciju par bēgļu statusu un tai 1967. gadā pievienoto protokolu,

–  ņemot vērā Birmas/Mjanmas Likumu par tiesībām uz miermīlīgu pulcēšanos un miermīlīgiem gājieniem un šā likuma 2014. gada grozījumus un šīs valsts jauno 2016. gada 31. maija Likumu par miermīlīgu pulcēšanos un miermīlīgiem gājieniem,

–  ņemot vērā Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) cilvēktiesību parlamentāriešu 2015. gada aprīļa ziņojumu „Rohingu krīze un vardarbības risks Mjanmā — ASEAN problēma un aicinājums rīkoties”,

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā Mjanma ir veikusi nozīmīgus pasākumus, reformējot savu ekonomiku un politisko sistēmu, un tā kā kopš 2011. gada tika veiktas vērienīgas reformas;

B.  tā kā 2015. gada 9. novembrī Nacionālā demokrātijas līga (NDL), kuru vada Nobela miera prēmijas laureāte un Saharova balvas saņēmēja Aung San Suu Kyi, ar ievērojamu balsu pārsvaru uzvarēja vēlēšanās, un tā kā Htin Kyaw kļuva par pirmo civilo prezidentu 50 gados; tā kā, neskatoties uz Aung San Suu Kyi personīgo popularitāti, viņai liedza iespēju kļūt par prezidenti, jo 2008. gada konstitūciju izstrādāja militāristi, taču viņa tagad vada valsti kā valsts padomniece;

C.  tā kā rohingi ir etniski un reliģiska musulmaņu minoritāte, kas gadu desmitiem cieš no brutālas apspiešanas, regulārām vajāšanām, segregācijas, izslēgšanas, diskriminācijas un citiem smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem;

D.  tā kā rohingi ir lielākā musulmaņu grupa Mjanmā un lielākā viņu daļa dzīvo Rakhainas pavalstī;

E.  tā kā aptuveni miljons rohingu ir viena no visvajātākajām minoritātēm pasaulē un tā kā viņi kopš 1982. gada Birmas Valstspiederības likuma spēkā stāšanās ir uzskatāmi par oficiāliem bezvalstniekiem; tā kā rohingus Mjanmas un kaimiņvalstu varas iestādes uzskata par nevēlamiem, kaut arī dažās no kaimiņvalstīm uzturas liels bēgļu kontingents; tā kā patlaban Rakhainas pavalstī notiekošās sadursmes joprojām izraisa cilvēku ciešanas un grauj uzticību miera procesam;

F.  tā kā ANO Augstais Cilvēktiesību komisārs Zeid Ra’ad Al Hussein savā 2016. gada 20. jūnija ziņojumā aprakstīja nemitīgi pret rohingiem izdarītos smagos tiesību pārkāpumus, tostarp patvarīgu valstspiederības atņemšanu, kas viņus padara par bezvalstniekiem, bargus brīvas pārvietošanās ierobežojumus, dzīves un drošības apdraudējumu, tiesību uz veselību un izglītību noliegumu, piespiedu darbu, seksuālo vardarbību un viņu politisko tiesību ierobežojumus, „kurus var uzskatīt par noziegumiem pret cilvēci”; tā kā Zeid Ra’ad Al Hussein norādīja, ka rohingiem ir aizliegts strādāt vairākās profesijās un viņiem ir jāizpilda īpašas formalitātes, lai ārstētos slimnīcās, kā rezultātā ir zaudēts laiks un bērnu dzemdību laikā ir miruši bērni un viņu mātes;

G.  tā kā saskaņā ASEAN cilvēktiesību parlamentāriešu datiem aptuveni 120 000 rohingu joprojām dzīvo vairāk kā 80 iekšzemē pārvietoto personu nometnēs, kas atrodas Rakhainas pavalstī, un tā kā viņu piekļuve humānajai palīdzībai ir ierobežota, savukārt vairāk kā 100 000 citu rohingu pēdējos gados ir devušies bēgļu gaitās uz citām valstīm pa jūru un sauszemi, bieži izmantojot cilvēku tirgotāju pakalpojumus; tā kā daudzi riskē ar savām dzīvībām katru gadu, lai mēģinātu glābties vai nu pa zemi, vai jūru, un tā kā daudzi, iespējams, ir gājuši bojā, nesasniedzot galamērķi;

H.  tā kā jaunā valdība ir no iepriekšējās valdības ir pārņēmusi situāciju, kurā piemēro tiesību aktus un politikas virzienus, lai minoritātēm liegtu viņu pamattiesības, un kurā nesodāmība par smagiem pret rohingiem izdarītiem pārkāpumiem ir veicinājusi turpmāku pret viņiem vērstu vardarbību;

I.  tā kā Aung San Suu Kyi, tiekoties ar ANO īpašo ziņotāju par cilvēktiesību situāciju Majnmā Yanghee Lee, paziņoja, ka valdība neizmantos vārdu „rohingi” (militārās diktatūras laikā piekoptās politikas pēctecība), kas tiek uzskatīts par aizskarošu, tāpat kā vārds „bengāļi”, un ka labāk tā vietā būtu lietot jauno jēdzienu „Rakhainas pavalsts musulmaņu kopiena”; tā kā Arakāna Nacionālā partija (ANP), kas pārstāv stingrās līnijas budistus, noraidīja jauno jēdzienu, valdību apsūdzot netiešā piekrišanā tam, ka rohingi ir Rakhainas pavalsts pamatiedzīvotāji, ko ANP noraida, un tā kā pēdējās dienās tūkstošiem cilvēku ir devušies ielās, lai protestētu pret valdību; tā kā Aung San Suu Kyi ir civilistu vadītajā valdībā uzņēmusies valsts padomnieces amatu un veic ārlietu ministra un prezidenta biroja ministra amatu;

J.  tā kā Mjanmā notiek politiska pāreja, taču šo valsti faktiski joprojām kontrolē militāristi, jo dažas ministrijas, tiesnešu vietas un deputātu vietas parlamentā ir rezervētas armijas ieceltām personām; tā kā korupcijas līmenis varas iestādēs joprojām tiek vērtēts kā ļoti augsts;

K.  tā kā Mjanmas tiesību akti joprojām ir ļoti problemātiski, jo vairāki galvenie tiesību akti ir pretēji starptautisko cilvēktiesību konvencijām, tostarp Kriminālkodekss, Likums par miermīlīgu pulcēšanos un miermīlīgiem gājieniem, Telesakaru likums, Plašsaziņas ziņu līdzekļu likums un četri likumi par rasu un reliģijas aizsardzību;

L.  tā kā nesenajā pret Mjanmas musulmaņu kopienu vērstās vardarbības uzliesmojumā mazāk kā nedēļas laikā tika nodedzinātas divas mošejas;

M.  tā kā pret rohingu tautības iedzīvotājiem (gan Rakhainas pavalstī, gan ārpus tās) tiek vērsta vardarbīga, agresīva un diskriminējoša propaganda un darbības, kuras veic virkne radikāli noskaņotu Mjanmas budistu grupu;

N.  tā kā pēdējos gados no cietumiem ir izlaisti daudzi politiskie ieslodzītie, taču daudzi cilvēktiesību aktīvisti, žurnālisti, valdības un armijas kritiķi un citas personas ir arestēti, pamatojoties uz vispārīgi un neskaidri formulētām normām, par to, ka viņi miermīlīgi izmantoja savas demokrātiskās tiesības;

O.  tā kā Mjanma papildus tās nacionālās miera konferences sagatavošanas darbam (21. gadsimta Pannongas konference) ir acīmredzami centusies sekmēt miera procesu; tā kā ir būtiski saglabāt nacionālo pamieru un aptvert visas bruņotās etniskās grupas, lai nodrošinātu mieru, pārticību un vienotību šajā valstī,

1.  atzinīgi vērtē uzticamas 2015. gada novembra vēlēšanas, kurās pastāvēja konkurence, un uztver labvēlīgi to, ka vara tika miermīlīgi nodota šīs valsts nemilitārajam prezidentam;

2.  atzinīgi vērtē Padomes 2016. gada 20. jūnija secinājumus par ES stratēģiju attiecībā uz Mjanmu; uzsver, ka ES ir stratēģiska interese savu attiecību ar Mjanmu stiprināšanā; uzskata, ka jaunajai valdībai ir vēsturiska iespēja nostiprināt demokrātiju un panākt mieru, nacionālo izlīgumu un labklājību;

3.  atzinīgi vērtē Mjanmas valdības lēmumu par galvenajām prioritātēm noteikt mieru un nacionālo samierināšanos; uzsver, ka kaujām ir jābeidzas nekavējoties un ka strīdi ir jāizšķir sarunu ceļā,

4.  pauž sapratni par to, ka reforma nevar īstenot uzreiz, taču uzsver, ka nerimstošo atsevišķu minoritāšu tādu vajāšanu nopietnība, kas ir atspoguļotas nesenajā ANO augstā cilvēktiesību komisāra ziņojumā „Rohingu musulmaņu un citu Mjanmas minoritāšu cilvēktiesību situācija”, liek situāciju uzlabot nekavējoties un aicina valdību rīkoties, pamatojoties uz šajā ziņojumā izteiktajiem ieteikumiem, tostarp Rakhainas pavalstī atcelt diskriminējošos „vietējos rīkojumus”, svītrot ierobežojošās normas par ārkārtas medicīnisko aprūpi un likvidēt pārvietošanās brīvības ierobežojumus;

5.  atkārtoti pauž dziļas bažas par rohingu bēgļu sūro likteni Dienvidaustrumāzijā un prasa pēc reģionālas un starptautiskas mobilizācijas, lai viņiem viņu ārkārtīgi neaizsargātajā situācijā sniegtu neatliekamo palīdzību; pauž līdzjūtību cilvēku tirgotāju, vardarbības un galamērķa valstu varas iestāžu bezdarbības upuru ģimenes locekļiem;

6.  uzsver, ka ES pozitīvi vērtē Mjanmas valdības centienus sākt darbu pie tādu problēmu risināšanas, ar kurām saskaras Rakhainas pavalsts, tostarp pie rohingu stāvokļa uzlabošanas;

7.  uzstāj uz to, ka varas iestādēm būtu humanitārās jomas struktūrām, ANO starptautiskajām cilvēktiesību organizācijām, žurnālistiem un citiem starptautiskajiem novērotājiem steidzami jānodrošina brīva un netraucēta iebraukšana Rakhainas pavalstī;

8.  aicina Mjanmas valdību viennozīmīgi nosodīt visu veidu rases un reliģiskā naida kurināšanu, veikt konkrētus pasākumus, ar kuriem šādu naidu izbeidz nekavējoties, un īstenot īpašus pasākumus un politikas virzienus, ar kuriem novērš rohingu tiešu un netiešu diskrimināciju turpmāk;

9.  pievienojas Eiropas Padomes nostājai, kurā pausta prasība izveidot efektīvas demokrātiskās iestādes, tostarp neatkarīgu un objektīvu tiesu sistēmu un spēcīgu pilsonisko sabiedrību, un sekmēt labu pārvaldību nolūkā Mjanmu padarīt par demokrātisku valsti, kurā pilnībā ievēro tiesiskumu un pamattiesības;

10.  ievēlēto valdību aicina veidot atvērtu demokrātiju, kurā tiek ievērotas cilvēktiesības un visiem cilvēkiem tiek nodrošinātas tiesības paust savu viedokli, pulcēties un pārvietoties, kā arī nebūt diskriminētiem;

11.  mudina Mjanmas valdību nekavējoties īstenot ANO Cilvēktiesību padomes (UNHCR) 31. sesijā pieņemtajā rezolūcijā par cilvēktiesību situāciju Mjanmā izteiktos ieteikumus;

12.  aicina Mjanmas valdību aizsargāt rohingu tautības cilvēkus pret jebkādu diskrimināciju un izbeigt nesodāmību par rohingu tiesību pārkāpumiem; atgādina par ievērojami novēloto Aung San Suu Kyi opozīcijas partijas Nacionālā demokrātijas līga (NDL) preses sekretāra 2015. gada 18. maija paziņojumu, ka Mjanmas valdībai rohingu minoritātei būtu jāpiešķir pilsonība; aicina Saharova balvas saņēmēju Aung San Suu Kyi izmantot savus ietekmīgos amatus Mjanmas valdībā, lai uzlabotu rohingu minoritātes stāvokli;

13.  aicina Mjanmas valdību reformēt 1982. gada Valstspiederības likumu un atjaunot rohingu minoritātes valstspiederību; mudina Mjanmas valdību un Rakhainas pavalsts varas iestādes nekavējoties sākt reģistrēt visus dzimušos bērnus; prasa, lai Mjanmas valdība svītrotu diskriminējošās normas;

14.  prasa, lai ES turpinātu atbalstu UNHRC tās centienos palīdzēt rohingu tautības bēgļiem, kas atrodas Dienvidāzijas un Dienvidaustrumāzijas reģionā;

15.  aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt UNHRC globālo rīcības plānu laikposmam 2014.-2024. gads par bezvalstniecības izbeigšanu;

16.  mudina Mjanmas valdību nekavējoties atbrīvot visus politiskos ieslodzītos un personas, kas ir arestētas, pamatojoties uz apsūdzībām, kas ir pretējas cilvēktiesību aktiem un normām;

17.  aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos šo rohingu jautājumu risināt iespējami augstākajā politiskajā līmenī sadarbībā ar Mjanmu un citām ASEAN dalībvalstīm;

18.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Mjanmas valdībai un parlamentam, Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) ģenerālsekretāram, ASEAN Starpvaldību cilvēktiesību komisijai, ANO īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos Mjanmā, ANO augstajam komisāram bēgļu jautājumos, ANO Cilvēktiesību padomei un pārējo reģiona valstu valdībām un parlamentiem.

 

 

(1)

OV C 258 E, 2.12.2013., 79. lpp.

(2)

OV C 353 E, 3.12.2013., 145. lpp.

(3)

OV C 419, 25.5.2015., 189. lpp.

(4)

OV C 65, 25.5.2016., 157. lpp.

(5)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0211.

(6)

OV C 55, 12.2.2016., 112. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika