Kopīgas rezolūcijas priekšlikums - RC-B8-1051/2016Kopīgas rezolūcijas priekšlikums
RC-B8-1051/2016
Eiropas Parlaments

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par nepieciešamību pēc Eiropas reindustrializācijas politikas, ņemot vērā nesenās uzņēmumu “Caterpillar” un “Alstom” lietas

4.10.2016 - (2016/2891(RSP))

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
PPE (B8-1051/2016)
Verts/ALE (B8-1052/2016)
ECR (B8-1055/2016)
S&D (B8-1056/2016)
ALDE (B8-1058/2016)

David Casa, Seán Kelly, Françoise Grossetête, Ivo Belet, Claude Rolin, Anne Sander PPE grupas vārdā
Maria Arena, Edouard Martin, Maria João Rodrigues, Kathleen Van Brempt, Martina Werner S&D grupas vārdā
Zdzisław Krasnodębski, James Nicholson, Helga Stevens ECR grupas vārdā
Gérard Deprez, Marielle de Sarnez, Nathalie Griesbeck ALDE grupas vārdā
Karima Delli, Yannick Jadot, Ernest Maragall, Bart Staes Verts/ALE grupas vārdā


Procedūra : 2016/2891(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
RC-B8-1051/2016
Iesniegtie teksti :
RC-B8-1051/2016
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

Eiropas Parlamenta rezolūcija par nepieciešamību pēc Eiropas reindustrializācijas politikas, ņemot vērā nesenās uzņēmumu “Caterpillar” un “Alstom” lietas

(2016/2891(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 9., 151. un 152. pantu, 153. panta 1. un 2. punktu un 173. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 14., 27. un 30. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīvu 98/59/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu[1],

–  ņemot vērā Komisijas 2005. gada 31. marta paziņojumu „Pārstrukturēšana un nodarbinātība. Paredzēt un atbalstīt pārstrukturēšanu, lai attīstītu nodarbinātību: Eiropas Savienības nozīme” (COM(2005)0120) un atbilstošo Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2005. gada 14. decembra atzinumu,

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 23. novembra paziņojumu „Jaunu prasmju un darba vietu programma — Eiropas ieguldījums ceļā uz pilnīgu nodarbinātību” (COM(2010) 0682),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 10. oktobra paziņojumu „Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai” (COM(2012)0582),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (EK) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006[2],

–  ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 15. janvāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par darbinieku informēšanu un uzklausīšanu un pārstrukturēšanas paredzēšanu un pārvaldību[3],

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 13. decembra paziņojumu “ES kvalitātes sistēma pārmaiņu un pārstrukturēšanās prognozēšanai” (COM(2013)0882),

–  ņemot vērā 2014. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas rūpniecības stiprināšanu konkurētspējas un ilgtspējības veicināšanai[4],

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2012. gada 18. aprīļa darba dokumentu par „zaļas izaugsmes” nodarbinātības potenciāla izmantošanu (SWD(2012)092),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 22. janvāra paziņojumu “Eiropas rūpniecības atdzimšana” (COM(2014)0014),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 14. oktobra paziņojumu „Tirdzniecība visiem: ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku” (COM(2015)0497),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 10. oktobra paziņojumu „Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai” (COM(2012)0582) un 20 % reindustrializācijas mērķi,

–  ņemot vērā 2015. gada 16. decembra rezolūciju par ilgtspējīgas parasto metālu rūpniecības attīstīšanu Eiropā[5],

–  ņemot vērā 2016. gada 9. jūnija rezolūciju par Eiropas dzelzceļa apgādes nozares konkurētspēju[6],

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā šobrīd pastāv absolūta nepieciešamība nodrošināt konsekvenci starp dažādām ES politikas jomām, lai noteiktu atbilstošu rūpniecības politiku, jo īpaši ņemot vērā "Caterpillar" un "Alstom” lietas;

B.  tā kā uzņēmums "Caterpillar" 2016. gada 2. septembrī paziņoja par pasaules mēroga pārstrukturēšanas plānu; tā kā šis plāns paredzēja slēgt ražotni Goselī, liekot atlaist 2500 darba ņēmējus un apdraudot aptuveni 4000 apakšuzņēmēju darbvietu;

C.  tā kā, laikā no 2013. gada līdz 2015. gadam samazinoties ražošanas izmaksām, ražotnē izgatavotie produkti kļuva pievilcīgāki par produktiem, kas ES tika ievesti no ārvalstīm; tā kā uzņēmums "Caterpillar" tomēr nolēma slēgt ražotni, lai pārvietotu ražošanu uz citām rūpnīcām, kurās ir spēkā zemāki standarti sociālās un vides aizsardzības jomā nekā tie, ko piemēro Eiropas ražotājiem;

D.  tā kā, ņemot vērā šā gadījuma svarīgumu un Eiropas dimensiju, Komisija ir nolēmusi, sapulcinot kompetentos dienestus, izveidot darba grupu, kas darbotos kā sarunu partneris uzņēmuma "Caterpillar" slēgšanas procesā;

E.  tā kā uzņēmuma "Alstom" valdes lēmums paziņot par vilcienu ražošanas (400 darbvietas) pārcelšanu no Belforas ražotnes uz Reihshofenas ražotni faktiski nozīmē to, ka Belforas ražotne tiks slēgta, jo vienīgā tajā atlikusī darbība neattaisno vajadzību pēc ražotnes uzturēšanas;

F.  tā kā uzņēmums "Alstom" ir paziņojis, ka pasūtījumu apjoms uzņēmuma ražotnēs, kuras atrodas Francijā, samazināsies par aptuveni 30 %, bet Belforas ražotnē pasūtījumu apjoms sāks kristies tikai no 2018. gada un tiek sagaidīts, ka pēdējais pasūtījums tajā tiks izpildīts 2021. gadā;

G.  tā kā šīs divas ražotnes nav vienīgās, kuras skar pārstrukturēšana; citi atlaišanas gadījumi tiek paredzēti uzņēmuma "Alstom” ražotnēs Spānijā un Itālijā, kā arī uzņēmuma "Caterpillar” ražotnē Ziemeļīrijā;

H.  tā kā dzelzceļa nozare, kurai ir vairāk nekā 175 gadus sena vēsture, ir Eiropas industrializācijas mugurkauls; tā kā ir sagaidāms, ka pieejamu dzelzceļa apgādes nozares tirgu ikgadējais izaugsmes temps līdz 2019. gadam būs 2,8 %; tā kā Eiropas dzelzceļa apgādes nozarē visā Eiropā ir nepastarpināti nodarbināti 400 000 cilvēku, no kuriem daudzi strādā MVU; tā kā pārejai uz dzelzceļa pārvadājumiem, kas nepieciešama, lai sasniegtu ES mērķus klimata un enerģētikas jomā, ir vajadzīga spēcīga un inovatīva Eiropas dzelzceļa apgādes nozare;

I.  tā kā 65 % no uzņēmumu tēriņiem pētniecībai un izstrādei tiek ieguldīti pārstrādes rūpniecībā un tā kā ir būtiski stiprināt rūpniecisko bāzi, lai saglabātu zināšanas un zinātību Eiropas Savienībā; tā kā attīstībai digitālajā jomā, kas J.–C. Juncker plānā ir norādīta kā prioritāte, ir vajadzīga spēcīga rūpnieciskā bāze;

J.  tā kā Eiropas rūpniecībai, kuras pārstāvji ir uzņēmumi "Alstom un Catterpillar", ir augsta pievienotā vērtība un atzītas specializētās zināšanas; tā kā pašlaik šī svarīgā un stratēģiskā ES nozare saskaras ar spēcīgu konkurenci pasaulē, ko rada trešās valstis, kuras eksportē zemākas cenas produktus uz Eiropas tirgū, bieži vien ar savu valdību politisko un finansiālo atbalstu agresīvi un strauji izvēršot politiku visos kontinentos;

K.  tā kā, ņemot vērā neseno "Alstom" lietu, Komisija veiks 15 gadu perspektīvas pētījumu (2030) par dzelzceļa nozares attīstību Eiropā, iekļaujot dažādus scenārijus par vides mērķiem ES dalībvalstīs, kā arī pētījumu par šo dažādo scenāriju ietekmi uz darbvietām, profesijām un prasmēm; tā kā Komisijai nekavējoties ir jāveic turpmāki pasākumi, pildot ieteikumus, kurus Parlaments ir noteicis rezolūcijā par ES dzelzceļa apgādes nozari, lai garantētu drošas un ilgtspējīgas darbvietas un iekļaujošu izaugsmi; tā kā jebkuru turpmāku pasākumu īstenošana būtu jāveicina, pastāvīgi uzturot dialogu ar ieinteresētajām personām un iekļaujot visas minētās rezolūcijas daļas;

L.  tā kā Komisija apņēmās 2013. gadā nākt klajā ar pilnīgu ziņojumu par kvalitātes ietvarstruktūru; šajā sakarībā atgādinot par pieprasījumu Komisijai pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem iesniegt tiesību akta priekšlikumu par darbinieku informēšanu un uzklausīšanu un pārstrukturēšanas prognozēšanu un vadību;

M.  tā kā Eiropas rūpniecībai ir jāsaglabā konkurētspēja un spējas ieguldīt Eiropā un tā kā tai ir arī jāatrisina problēmas sociālajā un vides jomā, vienlaikus joprojām pasaules mērogā kalpojot par paraugu sociālās un vides atbildības nodrošināšanā;

N.  tā kā daži uzņēmumi īsteno stratēģijas, kas vērstas tikai uz īstermiņa finanšu peļņu, kaitējot inovācijām, ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē, kā arī nodarbinātībai un prasmju atjaunošanai;

O.  tā kā vērienīga inovāciju politika, ar kuru priekšroka tiek dota augstas kvalitātes, inovatīvu un energoefektīvu produktu ražošanai un tiek veicināti ilgtspējīgi procesi, ļaus ES pastāvēt par sevi aizvien spraigākas globālās konkurences apstākļos;

P.  tā kā pēdējos gados būvtehnikas tirdzniecība Eiropas Savienībā ir cietusi nopietnus satricinājumus ne tikai saistībā ar publiskā un privātā sektora ieguldījumu samazināšanos, bet arī tādēļ, ka, palielinoties izejmateriālu cenām, ir augušas ražošanas izmaksas;

Q.  tā kā rūpniecības ražojumu taisnīgā tirdzniecībā ir jāievēro darba ņēmēju tiesības un vides noteikumi; tā kā ieguldījumi atjaunojamajos energoresursos un energoefektivitātē ir svarīgs stimuls tam, lai ieguldījumi tiktu veikti rūpniecības ražojumos, kas spēj radīt pozitīvās mijiedarbības ciklus; tā kā inovācijas un ieguldījumi pētniecībā un izstrādē, nodarbinātībā un prasmju atjaunošanā ir būtisks faktors, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi;

R.  tā kā inovācijas ražošanā ir apliecinājušas pozitīvu ietekmi uz nodarbinātību veicinošu izaugsmi visos rūpniecības ekonomiskā cikla posmos; tā kā darbinieku līdzdalība inovācijas pasākumos un stratēģiju izstrādē var būtiski ietekmēt ekonomikas panākumus;

S.  tā kā, ņemot vērā darba ņēmēju zinātības un prasmju zudumu, Eiropai ir jāsaglabā ražošanas spējas, lai apmierinātu savas vajadzības neatkarīgi no trešo valstu ražotājiem,

1.  pauž stingru solidaritāti un atbalstu visiem uzņēmumu "Caterpillar” un "Alstom" darbiniekiem un viņu ģimenēm, kā arī iesaistītajiem apakšuzņēmējiem, un pauž nožēlu par šādu slēgšanas gadījumu negatīvo ietekmi uz vietējo ekonomiku un kopienām; aicina veikt pasākumus, lai atbalstītu šos darbiniekus un viņu vietējo ekonomiku un palīdzētu šiem reģioniem pārvarēt šo grūto ekonomisko un sociālo situāciju;

2.  ir pārliecināts, ka Eiropas rūpniecība būtu jāuzskata par ES konkurētspējai un ilgtspējai stratēģisku aktīvu; uzsver, ka tikai stingra un noturīga rūpniecība un uz nākotni vērsta rūpniecības politika ļaus ES turpmāk risināt dažādās problēmas, tostarp īstenot tās reindustrializāciju, pāreju uz ilgtspēju un kvalitatīvu darbvietu radīšanu; uzsver, ka Komisijai un dalībvalstīm ir labāk jāparedz šādas sociāli ekonomiskās situācijas un jānodrošina ES rūpniecības tīkla konkurētspēja;

3.  atgādina, ka Eiropa ir sociāla tirgus ekonomika, kas tiecas panākt ilgtspējīgu ekonomiku un iekļaujošu izaugsmi; pauž nožēlu par reālas ES rūpniecības politikas trūkumu, kas arī aizsargātu ES darba ņēmējus; tādēļ aicina Komisiju izveidot reālu Eiropas ilgtermiņa rūpniecības stratēģiju, lai sasniegtu mērķi 20 % iekšzemes kopprodukta iegūt no rūpniecības, kā noteikts stratēģijā “Eiropa 2020”;

4.  mudina dalībvalstis vai nu ar tiesību aktiem vai koplīgumiem nodrošināt pienācīgu sociālo aizsardzību, darba apstākļus un algas, kas ļauj nodrošināt cilvēka cienīgu dzīvi, un garantēt darba ņēmējiem efektīvu aizsardzību pret nepamatotu atlaišanu;

5.  atgādina, ka ekonomikas krīze Eiropā ir uzskatāmi apliecinājusi, ka visnoturīgākās ir tās nozares, kas visvairāk iegulda inovācijās, pētniecībā un izstrādē, energoefektivitātē, aprites ekonomikā utt.; šajā sakarībā uzsver negatīvo ietekmi uz publisko un privāto ieguldījumu samazināšanos un ierobežotāku iekšējo patēriņu, kas abi būtu jāsekmē kā izaugsmes veicinātāji;

Tirdzniecības politika — būtisks elements vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanai

6.  prasa Komisiju izveidot tādu ES tirdzniecības politiku, kura atbilst tās rūpniecības mērķiem un kurā tiek ņemta vērā nepieciešamība saglabāt darbvietas Eiropas rūpniecībā un nepieļaut jaunus ražošanas pārvietošanas gadījumus un turpmāku deindustrializāciju; aicina Komisiju garantēt vienlīdzīgus konkurences apstākļus gan tirgus dalībniekiem no Eiropas, gan trešām valstīm, tādējādi nodrošinot godīgu konkurenci visiem;

7.  atgādina par nepieciešamību panākt drīzu vienošanos par noteikumu pārskatīšanu par tirdzniecības aizsardzības instrumentiem, lai tos ievērojami stiprinātu, uzlabojot to reaģēšanas spējas un efektivitāti; aicina Komisiju ņemt vērā iespējamo sociālo un ekonomisko ietekmi uz ES rūpniecības konkurētspēju, ja tirgus ekonomikas statuss tiek atzīts valsts pārvaldītai vai citai ārpustirgus ekonomikai;

8.  aicina Komisiju, izstrādājot politikas nostādnes attiecībā uz to, kā īstenot stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi padarīt Eiropu par pasaules konkurētspējīgāko reģionu, pievērsties robežšķērsošanas pielāgošanas mehānismiem, lai garantētu vienlīdzīgus konkurences nosacījumus;

9.  aicina Komisiju un dalībvalstis, izmantojot reģionālu un uz konkrētām nozarēm vērstu pieeju, veikt pētījumus par komerciālajām sarunām, arī tiem palīdzot labāk izprast ietekmi uz nodarbinātību un Eiropas uzņēmumiem;

Konkurences politikas būtiskā nozīme attiecībā uz ES rūpniecību

10.  aicina Komisiju izstrādāt uz ārējiem sakariem vērstu konkurētspējīgu Eiropas tiesisko regulējumu privāto investīciju piesaistei un nezaudēšanai, stingru ES vērtību ķēžu saglabāšanai un kvalitatīvas nodarbinātības radīšanai, lai nodrošinātu jūtamus ieguvumus ES iedzīvotājiem;

11.  turklāt norāda — lai nodrošinātu inovāciju un ilgtspēju un īstenotu Līguma par Eiropas Savienības darbību 9. pantā noteikto mērķi veicināt augsta līmeņa nodarbinātību un sekmētu sociālo politiku, ir labāk jāpielāgo valsts atbalsta noteikumi;

12.  uzsver, ka Eiropas rūpniecībai nākas konkurēt globālā mērogā, un tāpēc stingri iesaka Komisijai, lai tā, veicot analīzi un nosakot ģeogrāfiskos tirgus, neaprobežotos tikai ar valstu tirgu vai iekšējā tirgus analīzi, bet kā atsauces vērtību nekavējoties izmantotu pasaules tirgu, jo tādējādi Eiropas rūpniecības uzņēmumiem būs nodrošināta iespēja veidot partnerības vai stratēģiskās alianses pētniecības un izstrādes jomā; šajā sakarībā prasa pavērt iespējas lielāko Eiropas ražošanas uzņēmumu pārstrukturēšanai, lai varētu veidoties jauni tirgus dalībnieki, kuriem būtu pietiekama kritiskā masa, lai pastāvētu starptautiskās konkurences apstākļos;

Publiskais iepirkums — instruments, kas jāuzlabo

13.  aicina Komisiju labāk īstenot ES publiskā iepirkuma regulas; atgādina, ka saskaņā ar ES tiesību aktiem pretendentu piedāvājumus ir ļauts noraidīt, ja summa ir nesamērīgi zema vai ja vairāk nekā 50 % no piedāvājuma vērtības veidojas aiz ES robežām; atgādina par nepieciešamību panākt drīzu vienošanos par starptautiskajiem publiskā iepirkuma instrumentiem;

14.  uzskata, ka publiskajam iepirkumam un ekomarķējumam ir sava nozīme ilgtspējīgu produktu, pakalpojumu un inovāciju ieviešanā un stabilas rūpnieciskās bāzes radīšanā Eiropā; prasa dalībvalstīm un Komisijai īstenot saskaņotus centienus ar mērķi nodrošināt, lai līgumslēdzējas iestādes, pieņemot lēmumus par līgumu piešķiršanu, vadītos pēc ekonomiski izdevīgākā piedāvājuma principa;

Labāks ES fondu izmantojums, pētniecība un izstrāde un inovācija — jaunas rūpniecības politikas veicināšanas iespējas

15.  prasa Komisijai kopā ar dalībvalstīm izstrādāt Savienības stratēģiju konsekventai un visaptverošai rūpniecības politikai, kuras mērķis būtu Eiropas reindustrializācija un kuras pamatā cita starpā būtu digitalizācija (it sevišķi viedo tehnoloģiju un robotikas integrācija rūpniecības vērtību ķēdēs), ilgtspēja, energoefektivitāte un atbilstoši resursi; šajā nolūkā prasa paplašināt dalībvalstu sadarbību un konverģenci fiskālajos, sociālajos un budžeta jautājumos, lai veicinātu kopīgu rūpniecisko projektu veidošanos; uzskata, ka Eiropas tiesiskajam regulējumam vajadzētu ļaut rūpniecības uzņēmumiem pielāgoties attiecīgajām pārmaiņām un prognozēt darbības, lai veicinātu darbvietu radīšanu, izaugsmi un reģionālo konverģenci;

16.  cenšas pārliecināt Komisiju, ka tai ir jāstrādā ar dažādām rūpniecības nozarēm, lai nodrošinātu Eiropas strukturālo un investīciju fondu un, konkrētāk, Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) maksimāli lietderīgāku izmantošanu pētniecības un izstrādes projektu atbalstam reģionu līmenī;

17.  uzskata, ka ES fondi nodrošina lieliskas iespējas finansēt ilgtspējīgas investīcijas enerģētikā un sabiedriskā transporta infrastruktūrā, un pārdomātā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) ieviešanā; prasa uzlabot dažādo kritēriju, it sevišķi nodarbinātības, vides un sociālo kritēriju, īstenošanu saistībā ar ES fondu un visu EIB pārvaldīto finanšu instrumentu izmantošanu;

18.  prasa, lai ES būtu pārdomātas specializācijas programma un lai prioritāra nozīme tiktu piešķirta pētniecībai un izstrādei tajās nozarēs, kurās ES var ieņemt vadošu pozīciju; prasa konkrētus instrumentus, kas ļautu ES un dalībvalstīm apvienot pētniecības un izstrādes centienus un pavērtu iespējas ieviest rezultātus vietējā ekonomikā; uzskata, ka saiknei starp pētniecību un rūpniecību ir izšķiroša nozīme, lai veicinātu ES rūpniecības konkurētspēju; šajā sakarībā aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvi veicināt un atbalstīt intensīvāku sadarbību starp pētniecības centriem, universitātēm un uzņēmumiem; prasa uzlabot pētniecības vidi, palielinot pētniecības, izstrādes un inovācijas budžetu un labāk sasaistot dažādas ES un valsts finansēšanas programmas;

19.  aicina Komisiju un Eiropas Investīciju banku īpaši pievērsties reģioniem, kurus ir visvairāk skārusi rūpniecības izzušana, un steidzami paātrināt atbalstu projektiem šajos reģionos, vienlaikus nodrošinot atbalstu dzīvotspējīgiem un īpaši kvalitatīviem projektiem; uzskata, ka būtu jāturpina izpētīt, vai pastāv iespējas piešķirt vairāk stratēģisku un mērķtiecīgu Eiropas Investīciju bankas aizdevumu inovāciju un rūpniecības pārveides projektiem, it īpaši ražošanas un ar to saistīto pakalpojumu jomā; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt ES uzņēmumiem, jo īpaši mikrouzņēmumiem un MVU, labāku piekļuvi finansējumam, tādējādi uzlabojot to spējas projektu veidošanā, un nodrošināt tiem labākus konsultāciju pakalpojumus un tehnisko atbalstu;

20.  aicina Komisiju, koordinējot savu darbību ar dalībvalstīm, izpētīt, kā darīt iespējamu ekonomikas reorganizāciju, un tādēļ aicināt uzņēmumus samērīgā termiņā likvidēt piesārņojumu slēgtajās ražotnēs un atvieglot vietējām pašvaldībām iespējas šos objektus izmantot;

21.  aicina Komisiju apsvērt, kā veicināt paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm attiecībā uz to, kā vislabāk rīkoties uzņēmumu slēgšanas gadījumos, mudinot tās iepazīties ar juridiskajos noteikumos minētajiem piemēriem, lai iespēju robežās mēģinātu organizēt pircēja meklēšanu vai ražotnes pārdošanu un tādējādi nodrošinātu, ka rūpnīcas turpina darboties, neraugoties uz sākotnējo īpašnieku pieņemto lēmumu par darbības izbeigšanu;

22.  uzskata, ka būtu jācīnās pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tostarp materiālu un nemateriālu aktīvu vai pakalpojumu pārvešanu starp uzņēmumiem par neatbilstošām cenām (transfertcenām), un ka šāda izvairīšanās notiek arī tādēļ, ka trūkst Eiropas līmeņa koordinācijas fiskālos un komerciālos jautājumos; prasa pastiprināt dalībvalstu sadarbību un konverģenci fiskālajos, sociālajos un budžeta jautājumos;

Sociāli atbildīga pārstrukturēšana un kvalitatīvu darbvietu radīšana uz nākotni orientētās nozarēs

23.  atzinīgi vērtē dažu vietējo pašvaldību un sociālo partneru sadarbībā tapušo ierosmi līdzīgi kā Alstom gadījumā sekmēt eksperimentālu projektu īstenošanu darba ņēmēju un pārstrukturēšanas procesā esošo uzņēmumu vajadzībām, lai ar apmācību un attiecīgiem pasākumiem nodrošinātu darba ņēmēju profesionālo izaugsmi, tā saglabājot kvalitatīvu nodarbinātību;

24.  uzsver, ka ir ārkārtīgi nepieciešams attīstīt tehniskās prasmes, it sevišķi ražošanas nozarē; uzsver nepieciešamību popularizēt to, cik liela nozīme ir kvalificētiem tehniskajiem darbiniekiem; uzskata — lai maksimāli palielinātu zaļās ekonomikas potenciālu neto darbvietu radīšanā, izšķiroša nozīme ir tam, lai patlaban nodarbinātajam darbaspēkam tiktu dotas pienācīgas iespējas apgūt jaunas prasmes, kas nepieciešamas aprites ekonomikā; atgādina par kvalificēta darbaspēka nozīmi ražošanas ilgtspējas saglabāšanā; uzsver, ka ir svarīgi veicināt labāku sinerģiju starp izglītības sistēmām, augstskolām un darba tirgu, tostarp iepazīstināšanu ar darbavietām un sadarbību ar uzņēmumiem inovācijas kopu veidošanā;

25.  aicina visas attiecīgās iestādes nodrošināt pilnīgu atbilstību valstu un Eiropas noteikumiem par darbinieku informēšanu un uzklausīšanu, kas jāveic visām iesaistītajām pusēm, it īpaši pārstrukturēšanas laikā;

26.  uzsver, ka uzņēmumiem ir jāpilda Eiropas un valsts tiesību aktos noteiktās juridiskās saistības, par prioritāti uzskatot darba ņēmēju informēšanu un uzklausīšanu un iespēju izskatīt sociālo partneru izvirzītās alternatīvas;

27.  uzskata, ka par jebkuru pārstrukturēšanas darbību attiecīgā gadījumā ir jāsniedz skaidrojumi un pamatojums ieinteresētajām personām, tostarp attiecībā uz plānoto pasākumu izvēli, ņemot vērā mērķus un iespējamās alternatīvas; prasa, lai pārstrukturēšanas gadījumos tiktu īstenots vietējs dialogs, kurā, piedaloties visām ieinteresētajām personām, tiktu apspriesti labākie iespējamie nosacījumi;

28.  uzsver to, cik nozīmīgs ir noturīgs, visos līmeņos īstenots sociālais dialogs, kura pamatā ir savstarpēja uzticēšanās un kopēja atbildība, jo tas ir viens no labākajiem instrumentiem vienprātīgu risinājumu un kopēju perspektīvu meklēšanā attiecībā uz pārstrukturēšanas procesa prognozēšanu, novēršanu un vadīšanu;

29.  uzsver, ka pārstrukturēšanas skartajiem darbiniekiem ir nepieciešama aizsardzība, raugoties uz veselību un darba apstākļiem, sociālo drošību, pārkvalificēšanos un atgriešanos darba tirgū;

30.  norāda, ka pārstrukturēšanas ietekme izpaužas krietni plašāk nevis tikai attiecīgajā uzņēmumā un tai ir neparedzama ietekme uz kopienām un dalībvalstu ekonomisko un sociālo struktūru;

31.  aicina Komisiju apspriesties ar sociālajiem partneriem par to, cik efektīvi, ņemot vērā „Caterpillar” un „Alstom” lietas, ir tiesību akti, kas reglamentē kolektīvo atlaišanu;

32.  aicina Komisijas darba grupu izmeklēt, kā ir tikusi īstenota Eiropas uzņēmumu padomes uzklausīšanas procedūra; aicina Komisiju, ņemot vērā veiktās izmeklēšanas rezultātus, apsvērt nepieciešamību pārskatīt Direktīvu par Eiropas uzņēmumu padomi;

33.  norāda, ka globalizācijas laikmetā EGF ir būtiski svarīgs ES instruments, lai palīdzētu dalībvalstīm īstenot darba ņēmēju profesionālās pārkvalificēšanās politiku un atjaunotu ekonomikas struktūru reģionā, kurā darba ņēmējus ir skārusi globalizācijas vai ekonomikas krīzes nelabvēlīgā ietekme; atgādina par svarīgajiem ieteikumiem, kas pausti Parlamenta rezolūcijā par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda darbībām, ietekmi un pievienoto vērtību laikposmā no 2007. līdz 2014. gadam[7];

34.  aicina Komisiju informēt Parlamentu par tās stratēģiju, kas paredzēta, lai veidotu labvēlīgāku tirgus vidi Eiropā svarīgākajām rūpniecības nozarēm, proti, dzelzceļa apgādes nozarei un mašīnbūves nozarei, un arī par to, kā tā ir iecerējusi rīkoties, lai Eiropā saglabātu kvalitatīvu nodarbinātību, zinātību un investīcijas;

35.  norāda, ka pārejai uz zaļo ekonomiku ir ievērojams potenciāls radīt konkrētām vietām piesaistītas, pārvietošanai nepakļaujamas darbvietas, kā arī darbvietas jomās, kuras nav iespējams pārcelt cituviet; norāda, ka pastāv pārliecinoši pierādījumi tam, ka pāreja uz zaļo ekonomiku kopumā pozitīvi ietekmēs nodarbinātību, jo ilgtspējīga saimnieciskā darbība, piemēram, enerģijas taupīšana, ir darbietilpīgāka nekā darbības, kuru vietā tā stājas, un varētu reģioniem dot iespēju kļūt saimnieciski autonomākiem;

°

°  °

36.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju un pielikumā izklāstītos sīki izstrādātos ieteikumus Komisijai un Padomei.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika