KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Sudānu
5.10.2016 - (2016/2911(RSP))
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
EFDD (B8-1062/2016)
PPE (B8-1067/2016)
S&D (B8-1070/2016)
Verts/ALE (B8-1071/2016)
ECR (B8-1074/2016)
GUE/NGL (B8-1078/2016)
ALDE (B8-1080/2016)
Cristian Dan Preda, Davor Ivo Stier, Roberta Metsola, Tunne Kelam, Patricija Šulin, Ivan Štefanec, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Jaromír Štětina, Pavel Svoboda, Ildikó Gáll-Pelcz, Milan Zver, Romana Tomc, Claude Rolin, Tomáš Zdechovský, Lefteris Christoforou, Michaela Šojdrová, Thomas Mann, Stanislav Polčák, Marijana Petir, Eduard Kukan, Laima Liucija Andrikienė, Jeroen Lenaers, Giovanni La Via, Maurice Ponga, Bogdan Brunon Wenta, Adam Szejnfeld, József Nagy, Csaba Sógor, Dubravka Šuica, Andrey Kovatchev, Ramona Nicole Mănescu, Jiří Pospíšil, Seán Kelly, Eva Paunova, Therese Comodini Cachia, David McAllister, Sven Schulze, Deirdre Clune, Brian Hayes, Krzysztof Hetman, László Tőkés, Elmar Brok PPE grupas vārdā
Pier Antonio Panzeri, Victor Boştinaru, Knut Fleckenstein, Josef Weidenholzer, Richard Howitt, Eric Andrieu, Zigmantas Balčytis, Hugues Bayet, Brando Benifei, José Blanco López, Vilija Blinkevičiūtė, Biljana Borzan, Nicola Caputo, Andrea Cozzolino, Nicola Danti, Isabella De Monte, Doru-Claudian Frunzulică, Eider Gardiazabal Rubial, Enrico Gasbarra, Elena Gentile, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Neena Gill, Michela Giuffrida, Theresa Griffin, Sylvie Guillaume, Cătălin Sorin Ivan, Liisa Jaakonsaari, Agnes Jongerius, Afzal Khan, Jeppe Kofod, Miapetra Kumpula-Natri, Cécile Kashetu Kyenge, Krystyna Łybacka, Vladimír Maňka, David Martin, Sorin Moisă, Alessia Maria Mosca, Victor Negrescu, Momchil Nekov, Norbert Neuser, Demetris Papadakis, Vincent Peillon, Pina Picierno, Tonino Picula, Kati Piri, Miroslav Poche, Liliana Rodrigues, Daciana Octavia Sârbu, Siôn Simon, Monika Smolková, Tibor Szanyi, Paul Tang, Claudia Țapardel, Marc Tarabella, Elena Valenciano, Julie Ward, Carlos Zorrinho, Miriam Dalli S&D grupas vārdā
Jana Žitňanská, Ruža Tomašić, Tomasz Piotr Poręba, Ryszard Antoni Legutko, Ryszard Czarnecki, Karol Karski, Charles Tannock, Mark Demesmaeker, Anna Elżbieta Fotyga, Branislav Škripek, Bas Belder, Arne Gericke, Angel Dzhambazki, Notis Marias ECR grupas vārdā
Pavel Telička, Ilhan Kyuchyuk, Beatriz Becerra Basterrechea, María Teresa Giménez Barbat, Marietje Schaake, Johannes Cornelis van Baalen, Javier Nart, Urmas Paet, Ivo Vajgl, Carolina Punset, Petr Ježek, Petras Auštrevičius, Gérard Deprez, Nedzhmi Ali, Marian Harkin, Dita Charanzová, Marielle de Sarnez, Ivan Jakovčić, Martina Dlabajová, Paavo Väyrynen, Jasenko Selimovic, José Inácio Faria, Hilde Vautmans, Izaskun Bilbao Barandica, Louis Michel, Nathalie Griesbeck, Hannu Takkula, Filiz Hyusmenova, Valentinas Mazuronis ALDE grupas vārdā
Marie-Christine Vergiat, Merja Kyllönen, Lola Sánchez Caldentey, Xabier Benito Ziluaga, Tania González Peñas, Estefanía Torres Martínez, Miguel Urbán Crespo, Sofia Sakorafa, Barbara Spinelli GUE/NGL grupas vārdā
Judith Sargentini, Maria Heubuch, Heidi Hautala, Jordi Sebastià, Alyn Smith, Bart Staes, Michèle Rivasi, Barbara Lochbihler, Ernest Urtasun, Bodil Valero, Igor Šoltes, Davor Škrlec, Bronis Ropė Verts/ALE grupas vārdā
Beatrix von Storch, Ignazio Corrao, Fabio Massimo Castaldo, Piernicola Pedicini, Isabella Adinolfi, Laura Agea, Laura Ferrara, Rolandas Paksas EFDD grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Sudānu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Sudānu,
– ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,
– ņemot vērā ES, trijotnes (Norvēģijas, Apvienotās Karalistes un Amerikas Savienoto Valstu) pārstāvju un Vācijas 2016. gada 8. augusta kopīgo paziņojumu, kurā atzinīgi vērtēts tas, ka Sudāna ir parakstījusi AUHIP ceļvedi,
– ņemot vērā 2016. gada 28. jūlija dokumentu “Neatkarīgā eksperta ziņojums par cilvēktiesību stāvokli Sudānā” un 2016. gada 4. augusta dokumentu “Īpašā referenta ziņojums par vienpusējo piespiedu pasākumu negatīvo ietekmi uz cilvēktiesību īstenošanu (pēc viņa misijas Sudānā)”,
– ņemot vērā priekšsēdētāja vietnieces/ Augstās pārstāves (PV/AP) runaspersonas 2016. gada 27 jūnija paziņojumu par Sudānas valdības lēmumu uz četriem mēnešiem vienpusēji pārtraukt karadarbību,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 2296 par Sudānu, kas pieņemta tās 7728. sanāksmē 2016. gada 29. jūnijā,
– ņemot vērā Āfrikas Savienības Miera un drošības padomes 2016. gada 13. jūnija paziņojumu par stāvokli Dārfūrā,
– ņemot vērā Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 5. pantu un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 7. pantu, kur abos šajos pantos ir noteikts, ka nevienu cilvēku nedrīkst pakļaut spīdzināšanai vai nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem apiešanās un sodīšanas veidiem,
– ņemot vērā Augstās pārstāves Eiropas Savienības vārdā sniegto 2015. gada 9. aprīļa paziņojumu par labvēlīgas vides trūkumu 2015. gada aprīļa vēlēšanām Sudānā,
– ņemot vērā “Sudānas aicinājuma” deklarāciju par pilsoniskas un demokrātiskas valsts izveidi,
– ņemot vērā ANO 1979. gada 18. decembra Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW),
– ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,
A. tā kā konflikts Dārfūrā turpinās jau 13 gadus un tajā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 300 000 cilvēku, un Sudānas valdības spēki aizvien turpina uzbrukt civiliedzīvotājiem, galvenokārt Džebelmarrā; tā kā joprojām notiekošie neselektīvie uzlidojumi civiliedzīvotājiem, tostarp Sudānas spēku nelikumīgie uzbrukumi ciematiem Dienvidkordofanā, Zilajā Nīlā un Dārfūrā, ir izraisījuši cilvēku bojāeju un civilās infrastruktūras bojājumus;
B. tā kā ar 2010. gada Valsts drošības aktu Sudānas valdībai ir piešķirtas vispārējas pilnvaras bez apsūdzību uzrādīšanas ieslodzīt aizturētās personas vieninieka kamerās uz ilgu laiku un tā kā ir notikuši uzbrukumi organizācijām, kam nācies piespiedu kārtā izbeigt darbību;
C. tā kā ANO Cilvēktiesību padomes 2016. gada 21. septembra vispārējā periodiskajā pārskatā ir teikts, ka Sudāna ir no jauna apstiprinājusi apņemšanos pievienoties Konvencijai pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem un Starptautiskajai konvencijai par visu personu aizsardzību pret piespiedu pazušanu;
D. tā kā Dārfūrā, galvenokārt Dienvidkordofanā un Zilajā Nīlā, palielinās cilvēktiesību pārkāpumu un ļaunprātīgas rīcības gadījumu skaits, tostarp sodīšana ar nāvi bez tiesas sprieduma, spēka pārmērīga izmantošana, civiliedzīvotāju nolaupīšana, pret sievietēm vērsta seksuālā vardarbība un vardarbība dzimuma dēļ, vardarbība pret bērniem un viņu ļaunprātīga izmantošana, kā arī patvaļīga apcietināšana un aizturēšana;
E. tā kā opozīcijā esošiem politiskajiem spēkiem, pilsoniskajai sabiedrībai un cilvēktiesību aizstāvjiem Sudānā ir aizliegts publiski pulcēties; tā kā ir ziņots, ka Valsts izlūkošanas un drošības dienests (VIDD) regulāri aizskar un vajā cilvēktiesību aktīvistus, studējošos aktīvistus un politiskos oponentus, kā arī vēršas pret viņiem tāpēc, ka viņi veic leģitīmus pasākumus; tā kā šogad līdz šim patvaļīgi ir apcietināti daudzi pilsoniskās sabiedrības aktīvisti, tostarp četri Sudānas pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, kurus drošības dienesta darbinieki aizturēja Hartūmas Starptautiskajā lidostā un kuri bija ceļā uz Ženēvā 31. martā paredzēto augsta līmeņa sanāksmi ar diplomātiem par cilvēktiesību jautājumiem;
F. tā kā cilvēktiesību aizstāvju grupas ir atklājušas pierādījumus par Sudānas valdības spēku uzbrukumiem civiliedzīvotājiem, izmantojot ķīmiskos ieročus, un Dārfūras Džebelmarras reģiona ciematu iedzīvotāji ir ziņojuši par šaušalīgajām sekām pēc uzbrukumiem, kuros, iespējams, tika izmantoti ķīmiskie ieroči, turklāt pavisam nesen, 2016. gada 9. septembrī notika uzbrukums Gamarā ciematam; tā kā ir ziņots arī par uzbrukumiem, ko veikuši Ātrās reaģēšanas spēki (ĀRS), t. i., VIDD vadīta Sudānas militārā vienība, kuru veido bijušie valdību atbalstošie militāristi;
G. tā kā 2016. gada 29. februārī VIDD brutāli iebruka Hartūmas Mācību un tautas attīstības centrā (TRACKS), kas ir sabiedriskā organizācija, un pēc tam centra direktors un aktīvisti Adil Bakheit, Arwa Ahmed Elrabie, Nudaina Kamal, Al-Hassan Kheiry, Imani-Leyla Raye, Abu Hureira Abdelrahman un Al-Baqir Al-Afif Mukhtar tika apcietināti un viņiem tika uzrādītas kriminālapsūdzības par konspirāciju un kara veicināšanu pret valsti — noziegumiem, par kuriem piespriež nāvessodu; tā kā ir zināms, ka direktora veselības stāvoklis nav labs un ģimenes locekļiem nav ļauts viņu apmeklēt;
H. tā kā Sudānas iestādes nosaka stingrus ierobežojumus attiecībā uz reliģijas brīvību; tā kā turpinās un pēdējos gados ir pastiprinājusies draudēšana baznīcas līderiem un kristiešu kopienu iebiedēšana; tā kā Čehijas kristiešu palīdzības organizācijas darbinieks Petr Jašek, Sudānas mācītāji Hassan Abduraheem Kodi Taour, Kuwa Shamal un Dārfūras augstskolas absolvents Abdulmonem Abdumawla Issa Abdumawla atrodas apcietinājumā jau deviņus mēnešus un pret viņiem ierosināts tiesas process, apsūdzot viņus informācijas izplatīšanā par kristiešu iespējamām ciešanām kara plosītajā Sudānas teritorijā; tā kā nesenajos gados ir palielinājies tiesas procesu, kuros uzrādītas apsūdzības par apostāzi un par to ir piespriesti nāvessodi;
I. tā kā Ātrās reaģēšanas spēki (ĀRS) nesen tika izvietoti gar Sudānas ziemeļu robežu, lai apturētu nelegālo migrantu plūsmu; tā kā 2016. gada 31. augustā ĀRS komandieris paziņoja, ka viņa vienība patrulē gar robežu ar Ēģipti un Lībiju, un apgalvoja, ka Sudāna ES vārdā cīnās pret nelikumīgu migrāciju; tā kā ES delegācija Sudānā 2016. gada 6. septembrī noliedza šāda atbalsta sniegšanu;
J. tā kā 2016. gada 24. augustā 48 iespējamie Sudānas patvēruma meklētāji tika deportēti no Itālijas uz Sudānu; tā kā 2016. gada maijā Sudānas iestādes deportēja vairāk nekā 400 eritrejiešus, kuri tika apcietināti ceļā uz Lībiju;
K. tā kā Sudānas iestādes nesamērīgi daudz notiesā sievietes un meitenes par neskaidri definētiem noziegumiem; tā kā sievietes saskaras ar sistēmisku diskrimināciju un viņām piespriež miesas sodus un pēršanu par neskaidri pamatotiem apģērba nēsāšanas pārkāpumiem;
L. tā kā “Sudānas aicinājuma” deklarācijas parakstītāji (politisko un bruņoto opozīcijas partiju pārstāvji, tostarp Nacionālās Umma partijas, Nacionālo konsensa spēku un Sudānas Revolucionārās frontes (SRF) pārstāvji) ir apņēmušies sadarboties, lai pārtrauktu konfliktus, kas plosās dažādos Sudānas reģionos, un īstenot tiesiskās, institucionālās un ekonomiskās reformas;
M. tā kā Starptautiskā Krimināltiesa (ICC) 2009. un 2010. gadā izdeva divus orderus prezidenta al-Bashir apcietināšanai, apsūdzot viņu līdzdalībā kara noziegumos, noziegumos pret cilvēci un genocīdā; tā kā, neraugoties uz to, ka Sudāna nav parakstījusi Romas statūtus, ANO Drošības padomes rezolūcijā Nr. 1593 (2005) ir pausta prasība Sudānai sadarboties ar ICC un tādēļ tai ir jāpilda ICC apcietināšanas orderis;
N. tā kā 2008. gada jūnija sanāksmē Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomē (VLĀAP) sanākušie ES ārlietu ministri secināja, ka Padome ir gatava apsvērt pasākumus pret personām, kas ir atbildīgas par to, ka nenotiek sadarbība ar ICC;
O. tā kā ES kopā ar Sudānu pašreiz īsteno projektu par labāku migrācijas pārvaldību,
1. pauž sašutumu par to, ka Sudānas valdība izmantoja ķīmiskos ieročus pret civiliedzīvotājiem Dārfūras Džebelmarras apgabalā un uzsver, ka tas ir smags starptautisko tiesību pārkāpums un arī kara noziegums; atgādina, ka Sudāna ir Ķīmisko ieroču konvencijas dalībvalsts un prasa Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas vadībā veikt starptautisku izmeklēšanu par šiem apgalvojumiem; atgādina Sudānas varas iestādēm, ka tām ir pienākums aizsargāt cilvēktiesības;
2. joprojām pauž visdziļākās bažas par to, ka konflikta zonās, proti, Dārfūrā, Dienvidkordofanā un Zilajā Nīlā turpinās cilvēku nelikumīga nogalināšana, nolaupīšana, ar dzimumu saistīta un seksuāla vardarbība, kā arī ar šiem noziegumiem saistīta humanitārā krīze, kuru izraisīja tas, ka valsts iekšienē ir pārvietots milzīgs skaits iedzīvotāju; prasa nekavējoties izbeigt civiliedzīvotāju bombardēšanu no gaisa, ko veic Sudānas armija;
3. izsaka nosodījumu par to, ka Sudānā tiek patvaļīgi aizturēti un apcietināti aktīvisti, kā arī par to, ka cilvēktiesību aizstāvji un žurnālisti joprojām tiek turēti apcietinājumā; aicina Sudānas valdību nodrošināt vārda, pulcēšanās un biedrošanās brīvības miermīlīgu īstenošanu; uzsver, ka nacionālais dialogs būs veiksmīgs tikai tad, ja tas notiks apstākļos, kad ir garantēta vārda brīvība, plašsaziņas līdzekļu brīvība, biedrošanās un pulcēšanās brīvība;
4. aicina Āfrikas Savienību un Sudānas valdību rūpīgi izmeklēt visus apgalvojumus par spīdzināšanu, sliktu izturēšanos, nelikumīgu aizturēšanu un pārmērīgu spēka izmantošanu un saukt pie atbildības taisnīgas tiesas priekšā tos, kas tajā vainojami, bet nepiemērojot nāves sodu; aicina Sudānas valdību nekavējoties izsludināt moratoriju nāvessoda izpildei un nākotnē atcelt nāvessodu un visus miesassoda veidus;
5. jo īpaši pauž bažas par pārmērīgajiem ierobežojumiem, kas joprojām noteikti starptautiskajām humānās palīdzības aģentūrām un organizācijām; pieprasa, lai Sudānas valdība saskaņā ar tās iesaisti vispārējā regulārā pārskata procesā visiem iespējamiem veidiem censtos uzlabot starptautisko humānās palīdzības organizāciju piekļuvi, kā arī to personu piekļuvi šai palīdzībai, kuriem tā nepieciešama; mudina Sudānas valdību nekavējoties sākt konstruktīvu sadarbību ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai veicinātu izpratni par cilvēktiesībām Sudānā;
6. atkārtoti apstiprina, ka reliģijas, uzskatu un ticības brīvība ir universālas cilvēktiesības, kas jāizsargā visur un visiem; pieprasa, lai Sudānas valdība atceļ visas tiesību normas, kas soda vai diskriminē personas viņu reliģisko uzskatu dēļ, jo īpaši apostāzes gadījumā;
7. pauž bažas par Sudānas valsts izlūkošanas un drošības dienesta (NISS) represijām pret pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem un aicina Sudānu nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot ieslodzītos un izbeigt patvaļīgo aizturēšanu, atsaukt visas apsūdzības, kas saistītas ar viņu miermīlīgajām darbībām, un atļaut NVO, piemēram, TRACK, darbiniekiem, to sabiedrotajiem un studentiem aktīvistiem, darīt savu darbu, nebaidoties no represijām;
8. norāda uz to, ka Sudāna akceptēja ieteikumus, lai ratificētu Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem, kā arī lai nostiprinātu centienus spīdzināšanas un necilvēcīgas izturēšanās novēršanas jomā; tomēr aicina Sudānas valdību steidzami pārskatīt Valsts drošības aktu, kas ļauj aizdomās turamos turēt apcietinājumā līdz četrarpus mēnešiem, neizskatot lietu tiesā, un aicina veikt tiesību sistēmas reformu saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem;
9. aicina Sudānas valdību atcelt plaši piemērojamo imunitāti, ko tā noteica Sudānas tiesību aktos, publicēt triju valsts izmeklēšanas komisiju konstatējumus un publiski atzīt to, cik daudzi cilvēki tika nogalināti represijās pret tiem, kas 2013. gada septembrī protestēja pret taupības pasākumiem, un nodrošināt šajās represijās cietušajiem taisnīgumu;
10. atgādina par Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes 2008. gada jūnija sanāksmes secinājumiem, kuros norādīts, ka Sudānas valdība joprojām atsakās sadarboties ar Starptautisko Krimināltiesu (ICC), un uzsvērts, ka Sudānas valdībai ir pienākums sadarboties un tā to spēj, un ka jebkurš ICC izdots apcietināšanas orderis ir jāpilda; mudina Omar al-Bashir ievērot starptautiskās tiesības un stāties ICC priekšā, lai atbildētu par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un genocīdu;
11. aicina Āfrikas Savienības dalībvalstis, un jo īpaši tās valstis, kuras ir uzņēmušas prezidentu Omar al-Bashir (Kongo Demokrātiskā Republika, Čada, Dienvidāfrika, Uganda un Džibutija), ievērot Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus un lēmumus;
12. aicina ES noteikt mērķtiecīgas sankcijas pret tiem, kas vainojami par nebeidzamajiem kara noziegumiem un par nesadarbošanos ar Starptautisko Krimināltiesu; prasa EĀDD nekavējoties sagatavot to personu sarakstu, kuriem piemērojamas šādas sankcijas;
13. atzīmē, ka Sudānas valdība 2016. gada 16. martā parakstīja Ceļveža nolīgumu un pēc tam ir precizējusi savu nostāju attiecībā uz saistībām iekļaut citas attiecīgās ieinteresētās personas nacionālajā dialogā, un attiecībā uz visu to lēmumu ievērošanu, kas panākti vienojoties opozīcijas pārstāvjiem un 7+7 mehānismam, nacionālā dialoga koordinācijas komitejai; uzstāj, ka visām pusēm ir jāievēro savas saistības un prasa turpināt dialogu, lai panāktu pilnīgu pamieru; prasa, lai ES un tās dalībvalstis turpinātu ievērot savas saistības atbalstīt Āfrikas Savienības centienus nodrošināt mieru Sudānai un tās iedzīvotājiem pārejas procesā uz valsts iekšienē reformētu demokrātiju;
14. aicina Apvienoto Nāciju Organizācijas/Āfrikas Savienības misiju Dārfūrā (UNAMID) nodrošināt pastāvīgu klātbūtni Džebelmarrā; aicina UNAMID nekavējoties izmeklēt apgalvojumus par cilvēktiesību un starptautisko tiesību pārkāpumiem, ko izdarījuši Sudānas valdības armijas locekļi un opozīcijas spēki Džebelmarrā, kā arī publiski ziņot par šiem apgalvojumiem;
15. aicina EĀDD un Komisiju cieši uzraudzīt ES attīstības palīdzību Sudānā, lai nepieļautu nekādu tiešu vai netiešu atbalstu vietējiem bruņotiem grupējumiem un nodrošinātu, ka ĀRS spēki, kas patrulē gar Sudānas robežu ar Ēģipti un Lībiju neuzdotos par cīnītājiem pret nelikumīgo migrāciju ES vārdā;
16. tādēļ mudina Komisiju un attiecīgās dalībvalstis nodrošināt pilnīgu pārredzamību attiecībā uz "migrācijas labākas pārvaldības" projektu, kas saistīts ar Sudānu, tostarp attiecībā uz plānotajām darbībām un ES, kā arī valstu finansējuma saņēmējiem, kā arī iesniegt visaptverošu ziņojumu par ES tehniskās delegācijas vizīti Sudānā 2016. gada maijā;
17. prasa ES un tās dalībvalstīm nodrošināt, ka Parlaments tiek pilnībā informēts par dialogu, kas noteikts saskaņā ar Hartūmas procesu, kā arī nodrošināt, ka ES trasta fonda Āfrikai finansētās darbības, jo īpaši tās, kuru mērķis ir nostiprināt Sudānas valdības veiktspēju, tiek īstenotas, pilnībā ievērojot spēkā esošos nolīgumus, nodrošinot, ka atbilstība starptautiskajām saistībām un tiesībām ir pilnībā pārredzama ES un Sudānas iedzīvotājiem un pilsoniskajai sabiedrībai;
18. ar bažām norāda uz pastāvīgajiem un biežajiem sieviešu tiesību pārkāpumiem Sudānā, jo īpaši uz Sudānas Kriminālkodeksa 152. pantu, kā arī mudina Sudānas varas iestādes drīzumā parakstīt un ratificēt Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu;
19. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Sudānas valdībai, Āfrikas Savienībai, ANO ģenerālsekretāram, ĀKK un ES Parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājiem, Panāfrikas parlamentam un Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai.