KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Tibetas budistu akadēmijas Larung Gar un Ilham Tohti lietām
14.12.2016 - (2016/3026(RSP))
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
ECR (B8-1346/2016)
EFDD (B8-1350/2061)
Verts/ALE (B8-1353/2016)
PPE (B8-1356/2016)
ALDE (B8-1359/2016)
S&D (B8-1361/2016)
Cristian Dan Preda, Elmar Brok, László Tőkés, Eva Paunova, Thomas Mann, Stanislav Polčák, Luděk Niedermayer, Tomáš Zdechovský, Lefteris Christoforou, Jarosław Wałęsa, Bogdan Brunon Wenta, Csaba Sógor, Ivan Štefanec, Pavel Svoboda, Marijana Petir, Tunne Kelam, Romana Tomc, Milan Zver, Eduard Kukan, Jaromír Štětina, Giovanni La Via, Dubravka Šuica, Jeroen Lenaers, Ildikó Gáll-Pelcz, David McAllister, Sven Schulze, Laima Liucija Andrikienė, Michaela Šojdrová, Deirdre Clune, József Nagy, Adam Szejnfeld, Brian Hayes, Ivana Maletić, Ivo Belet, Therese Comodini Cachia, Patricija Šulin, Lars Adaktusson, Krzysztof Hetman, Seán Kelly, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Andrey Kovatchev, Jiří Pospíšil, Inese Vaidere PPE grupas vārdā
Pier Antonio Panzeri, Jo Leinen, Victor Boştinaru, Knut Fleckenstein, Josef Weidenholzer, Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Zigmantas Balčytis, Hugues Bayet, Brando Benifei, Vilija Blinkevičiūtė, Soledad Cabezón Ruiz, Andrea Cozzolino, Andi Cristea, Isabella De Monte, Doru-Claudian Frunzulică, Elena Gentile, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Neena Gill, Ana Gomes, Theresa Griffin, Sylvie Guillaume, Cătălin Sorin Ivan, Liisa Jaakonsaari, Afzal Khan, Jeppe Kofod, Cécile Kashetu Kyenge, Arne Lietz, Krystyna Łybacka, David Martin, Costas Mavrides, Alex Mayer, Sorin Moisă, Alessia Maria Mosca, Victor Negrescu, Momchil Nekov, Demetris Papadakis, Liliana Rodrigues, Daciana Octavia Sârbu, Monika Smolková, Tibor Szanyi, Claudia Țapardel, Marc Tarabella, Julie Ward, Damiano Zoffoli, Carlos Zorrinho S&D grupas vārdā
Mark Demesmaeker, Charles Tannock, Raffaele Fitto, Jana Žitňanská, Valdemar Tomaševski, Branislav Škripek, Ruža Tomašić, Ryszard Antoni Legutko, Ryszard Czarnecki, Karol Karski, Tomasz Piotr Poręba, Monica Macovei, Arne Gericke ECR grupas vārdā
Nathalie Griesbeck, Nedzhmi Ali, Petras Auštrevičius, Beatriz Becerra Basterrechea, Izaskun Bilbao Barandica, Dita Charanzová, Marielle de Sarnez, Gérard Deprez, Martina Dlabajová, María Teresa Giménez Barbat, Marian Harkin, Filiz Hyusmenova, Ivan Jakovčić, Petr Ježek, Ilhan Kyuchyuk, Louis Michel, Urmas Paet, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Carolina Punset, Frédérique Ries, Marietje Schaake, Hannu Takkula, Pavel Telička, Ramon Tremosa i Balcells, Ivo Vajgl, Johannes Cornelis van Baalen, Hilde Vautmans, Paavo Väyrynen, Cecilia Wikström, Valentinas Mazuronis ALDE grupas vārdā
Molly Scott Cato, Ulrike Lunacek, Barbara Lochbihler Verts/ALE grupas vārdā
Fabio Massimo Castaldo, Ignazio Corrao, Isabella Adinolfi, Beatrix von Storch EFDD grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Tibetas budistu akadēmijas Larung Gar un Ilham Tohti lietām
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Tibetu, it īpaši 2010. gada 25. novembra rezolūciju par Tibetu — iecere noteikt ķīniešu valodu par galveno mācību valodu[1], 2011. gada 27. oktobra rezolūciju par Tibetu, jo īpaši par mūku un mūķeņu pašsadedzināšanos[2] un 2012. gada 14. jūnija rezolūciju par cilvēktiesību stāvokli Tibetā[3],
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, proti, 2009. gada 26. novembra rezolūciju par Ķīnu, mazākumtautību tiesībām un nāvessoda piemērošanu[4], 2011. gada 10. marta rezolūciju par stāvokli Kašgarā un tās kultūras mantojumu (Siņdzjanas uiguru autonomajā reģionā)[5],
– ņemot vērā 2015. gada 16. decembra rezolūciju par ES un Ķīnas attiecībām[6],
– ņemot vērā laikā no 2002. līdz 2010. gadam notikušās deviņas sarunu kārtas starp Ķīnas valdības un Dalailamas augsta līmeņa pārstāvjiem, ņemot vērā Ķīnas Valsts padomes Informācijas biroja 2015. gada 15. aprīlī publicēto Balto grāmatu par Tibetu ar nosaukumu „Tibetas attīstības ceļu veicina neizbēgama vēstures plūsma”, ņemot vērā Dalailamas pārstāvju izplatīto 2008. gada memorandu un 2009. gada paziņojumu par patiesu autonomiju,
– ņemot vērā Ķīnas Tautas Republikas Konstitūcijas 36. pantu, kurā visiem iedzīvotājiem ir garantētas tiesības uz reliģijas brīvību, un 4. pantu, kurā ir ietvertas „mazākumtautības” tiesības,
– ņemot vērā Eiropadomes priekšsēdētāja Donald Tusk 2015. gada 29. jūnijā pēc ES un Ķīnas 17. augstākā līmeņa sanāksmes rīkotajā kopīgajā preses konferencē ar Ķīnas premjerministru Li Keqiang izteiktās „ES bažas par vārda un pulcēšanās brīvību Ķīnā un pie tādām mazākumtautībām kā tibetieši un uiguri piederošu personu stāvokli” un „mudinājumu Ķīnai atsākt saturīgu dialogu ar Dalailamas pārstāvjiem”,
– ņemot vērā „Sesto Tibetas darba forumu”, kuru organizēja Ķīnas Komunistiskās partijas (CCP) Centrālā komiteja un kas notika 2015. gada augustā,
– ņemot vērā EĀDD runaspersonas 2014. gada 23. septembra paziņojumu, kurā nosodīts uiguru ekonomikas profesoram Ilham Tohti piespriestais mūža ieslodzījums un prasīts viņu nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot,
– ņemot vērā ES un Ķīnas dialogu par cilvēktiesībām, ko uzsāka 1995. gadā, un 34. sarunu kārtu, ko 2015. gada 30. novembrī un 1. decembrī rīkoja Pekinā,
– ņemot vērā to, ka 2016. gada 11. oktobrī Ilham Tohti piešķīra Martin Ennals balvu par cilvēktiesību aizstāvību un ka 2016. gada septembrī viņu izvirzīja Saharova balvai par domas brīvību,
– ņemot vērā ES un Ķīnas stratēģisko partnerību, kas sākta 2003 gadā, un Eiropas Komisijas un EĀDD 2016. gada 22. jūnija kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Elementi jaunai ES stratēģijai attiecībā uz Ķīnu”,
– ņemot vērā 1966. gada 16. decembra Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,
– ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,
A. tā kā cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma veicināšanai un respektēšanai būtu jāpaliek ES un Ķīnas ilgtermiņa partnerības centrālajam aspektam saskaņā ar ES apņemšanos ievērot šīs vērtības ārējās attiecībās un Ķīnas pausto interesi pievienoties šīm svarīgajām vērtībām šīs valsts attīstībā un starptautiskajā sadarbībā;
B. tā kā savos attīstības mērķos Ķīnas valdība ir norādījusi, ka tā vēlas uzņemties nozīmīgāku lomu, risinot pasaules mēroga problēmas, piemēram, starptautiskais miers un drošība un klimata pārmaiņas, un lielākā mērā ietekmēt globālo gan politikas, gan ekonomikas pārvaldību, un ir apņēmusies stiprināt tiesiskumu;
C. tā kā ES un Ķīnas 17. augstākā līmeņa sanāksmē, kas notika 2015. gada 29. jūnijā, divpusējās attiecības sāka risināt jaunā līmenī un tā kā stratēģiskajā cilvēktiesību un demokrātijas pamatprogrammā ES apņemas cilvēktiesības izvirzīt priekšplānā visās attiecībās ar trešām valstīm, tostarp ES stratēģiskajiem partneriem; tā kā ES un Ķīnas 2016. gada 12. un 13. jūlija 18. augstākā līmeņa sanāksmē nolēma, ka līdz 2016. gada beigām starp ES un Ķīnu tiks rīkota vēl viena cilvēktiesību dialoga kārta;
D. tā kā Ķīna iepriekšējās desmitgadēs ir panākusi progresu ekonomisko un sociālo tiesību īstenošanā, atspoguļojot savas prioritātes attiecībā uz tautas tiesībām uz iztiku un attīstību, bet valsts panākumi politisko un pilsonisko tiesību, kā arī cilvēktiesību veicināšanas jomā ir ierobežoti;
E. tā kā ES un Ķīnas 34. dialogā par cilvēktiesībām, kas 2015. gada 2. decembrī notika Pekinā, ES pauda bažas par minoritātēm piederīgu personu tiesībām, īpaši Tibetā un Siņdzjanā, un par reliģijas vai ticības brīvību; tā kā Ilham Tohti lieta tika apspriesta ES un Ķīnas 34.dialogā par cilvēktiesībām;
F. tā kā institūts Larung Gar, lielākais tibetiešu budistu centrs pasaulē, kas dibināts 1980. gadā, pašlaik saskaras ar plaša mēroga demolēšanu, ko īsteno Ķīnas valdība ar mērķi samazināt akadēmiju par piecdesmit procentiem, ar varu padzenot aptuveni 4600 iedzīvotāju un iznīcinot aptuveni 1500 mājokļus; tā kā saskaņā ar Ķīnas iestāžu sniegto informāciju šī nojaukšana ir vajadzīga, lai veiktu „korekciju un rektifikāciju”;
G. tā kā padzītās personas ir piespiedu kārtā jāiesaista tā dēvētajās „patriotiskās audzināšanas” nodarbībās; tā kā akadēmijas trīs mūķenes izdarījušas pašnāvību, protestējot pret pastāvīgo Larung Gar plaša mēroga nojaukšanu;
H. tā kā ir saņemta informācija, ka kopš 2009. gada ir notikuši ārkārtīgi liela skaita tibetiešu, galvenokārt mūku un mūķeņu, pašaizdedzināšanās gadījumi, tādējādi protestējot pret Ķīnas ierobežojošo politiku Tibetā un atbalstot Dalailamas atgriešanos un tiesības īstenot reliģijas brīvību Abas//Ngabas novadā Sičuaņas provincē un visās pārējās Tibetas plakankalnes daļās;
I. tā kā Viņa Svētības Dalailamas sūtņi ir sākuši sarunas ar Ķīnas Tautas Republikas valdību, lai rastu savstarpēji izdevīgu risinājumu Tibetas jautājumā; tā kā dažos iepriekšējos gados nav panākts progress Tibetas krīzes risināšanā, jo pēdējā sarunu kārta notika 2010. gadā un pašlaik sarunas ir iesaldētas;
J. tā kā 2014. gada 23. septembrī uiguru ekonomikas profesoram Ilham Tohti tika piespriests mūža ieslodzījums apsūdzībā par iespējamu separātismu, pēc tam, kad tā paša gada janvārī viņš tika apcietināts; tā kā septiņi no viņa bijušajiem studentiem arī tika apcietināti un sodīti ar brīvības atņemšanu no trim līdz astoņiem gadiem par apsūdzību sadarbībā ar I. Tohti;
K. tā kā pastāv aizdomas, ka likumos paredzētās procedūras netika ievērotas, jo īpaši attiecībā uz pienācīgas aizstāvības tiesībām;
L. tā kā Siņdzjanas reģionā, kur galvenokārt apmetusies uiguru musulmaņu etniskā minoritāte, ir bijuši atkārtoti etnisku nemieru un vardarbības uzliesmojumi; tā kā Ilham Tohti ir vienmēr noraidījis separātismu un vardarbību un mēģinājis panākt izlīgumu, kura pamatā ir cieņa pret uiguru kultūru,
1. mudina Ķīnas varas iestādes pārtraukt Larung Gar demolēšanu un tās iedzīvotāju padzīšanu, un šādā veidā ievērot reliģijas brīvību saskaņā ar savām starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā;
2. aicina Ķīnas varas iestādes sākt dialogu un konstruktīvi iesaistīties Larung Gar notikumu risināšanā ar vietējo kopienu un tās reliģiskajiem līderiem un kliedēt bažas par pārpildītiem reliģiskiem institūtiem, ļaujot tibetiešiem izveidot vairāk institūtu un celt vairāk centru; aicina nodrošināt pienācīgu kompensāciju tibetiešiem, kas padzīti Larung Gar demolēšanas rezultātā, un viņu pārmitināšanu uz vietu pēc izvēles, lai turpinātu savas reliģiskās darbības;
3. pauž nožēlu par to, ka Barkhamas apgabala tautas tiesa notiesājusi desmit tibetiešus ar brīvības atņemšanu no 5 līdz 14 gadiem cietumā par piedalīšanos Viņa Svētības Dalailamas 80. jubilejas svinībās Ngabas novadā;
4. pauž dziļas bažas par cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Tibetā, kas ir novedusi pie pašsadedzināšanās gadījumu pieauguma; kritizē militāro parāžu palielināšanos Tibetas plakankalnē, kas var izraisīt vienīgi spriedzes palielināšanos šajā reģionā; nosoda to, ka Tibetas privātajās mājsaimniecībās arvien vairāk tiek izmantotas uzraudzības sistēmas;
5. pauž bažas par to, ka dažādas minoritātes, jo īpaši tibetieši un uiguri, aizvien vairāk saskaras ar represīvu režīmu, jo tiek noteikti konstitucionālo garantiju papildu ierobežojumi viņu tiesībām uz kultūras izpausmes brīvību un reliģisko pārliecību, vārda un izpausmes brīvību, miermīlīgu pulcēšanos un biedrošanos, apšaubot Ķīnas pausto apņemšanos ievērot tiesiskumu un starptautiskās saistības; prasa, lai iestādes ievērotu šīs pamatbrīvības;
6. pauž bažas par drošības tiesību aktu paketes pieņemšanu un tās ietekmi uz minoritātēm Ķīnā, kas jo īpaši attiecas uz likumu par terorisma apkarošanu, kurš var būt par pamatu sodu noteikšanai par miermīlīgām tibetiešu kultūras un reliģijas izpausmēm, un uz likumu par starptautisku NVO pārvaldību, kas stāsies spēkā 2017. gada 1. janvārī un pakļaus cilvēktiesību aizsardzības grupas stingrai valdības kontrolei, jo tā ir nepārprotami diskriminējošāka pieeja tā vietā, lai veicinātu partnerību starp vietējo un centrālo pārvaldību un pilsonisko sabiedrību;
7. mudina Ķīnas valdību grozīt tos noteikumus drošības tiesību aktu paketē, kas mazina pilsoniskās sabiedrības organizācijām dotās iespējas un pastiprina valdības kontroli pār reliģijas praktizēšanu; aicina Ķīnas valdību nodrošināt un garantēt taisnīgu un drošu vidi visām NVO un cilvēktiesību aizstāvjiem, lai viņi varētu brīvi darboties valstī, kas būtiski papildinātu valsts sociālo pakalpojumu sniegšanu ar augšupēju pieeju un veicinātu sociālo un ekonomisko attīstību, kā arī politiskās un pilsoniskās tiesības;
8. aicina Ķīnas valdību, lai panāktu iekļaujošu politisku risinājumu krīzei Tibetā, atsākt to dialogu ar Tibetas pārstāvjiem, kuru Ķīna izbeidza 2010. gadā; aicina respektēt tibetiešu tautas vārda brīvību, biedrošanās brīvību un reliģijas brīvību, kā noteikts konstitūcijā; uzskata, ka minoritāšu tiesību ievērošana ir svarīgs demokrātijas un tiesiskuma elements, kas ir vajadzīgs politiskajai stabilitātei;
9. stingri nosoda Ilham Tohti apcietināšanu, kurš izcieš mūža ieslodzījumu apsūdzībās par separātismu; pauž nožēlu par to, ka likumos paredzētās procedūras netika ievērotas un ka viņš nevarēja izmantot pienācīgas aizstāvības tiesības; mudina Ķīnas iestādes ievērot normu, kas paredz ģimenes locekļu apmeklējumu reizi mēnesī;
10. prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Ilham Tohti un viņa atbalstītājus, kas atrodas apcietinājumā saistībā ar šo lietu; turklāt aicina atjaunot Ilham Tohti mācīšanas atļauju un garantēt viņa brīvu pārvietošanos Ķīnā un ārpus tās;
11. atgādina, ka ir svarīgi, lai ES pievērstu uzmanību jautājumam par cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā, jo īpaši gadījumam ar minoritātēm Tibetā un Siņdzjanā, visos politiskajos un cilvēktiesību dialogos ar Ķīnas iestādēm saskaņā ar ES apņemšanos paust nepārprotamu, skaidru un vienotu nostāju attiecībā uz šo valsti, tostarp ikgadējos cilvēktiesību dialogos; turklāt norāda, ka saistībā ar pašlaik notiekošo reformu procesu un Ķīnas palielinātu pasaules mēroga iesaisti, tā ir izvēlējusies iekļauties starptautiskajā cilvēktiesību sistēmā, parakstot daudzus starptautiskos līgumus cilvēktiesību jomā, un tāpēc aicina turpināt dialogu ar Ķīnu pildīt šīs saistības;
12. pauž nožēlu, ka ES un Ķīnas cilvēktiesību dialoga 35. kārta, visticamāk, nenotiks līdz 2016. gada beigām, kā par to vienojās; mudina Ķīnas valdību piekrist augsta līmeņa dialogam 2017. gada pirmajās nedēļās;
13. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Ķīnas Tautas Republikas valdībai un parlamentam.