Kopīgas rezolūcijas priekšlikums - RC-B8-0191/2017/REV1Kopīgas rezolūcijas priekšlikums
RC-B8-0191/2017/REV1

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Zimbabvi, mācītāja Evan Mawarire lietu un citiem vārda brīvības ierobežošanas gadījumiem

15.3.2017 - (2017/2608(RSP))

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
ECR (B8-0191/2017)
S&D (B8-0194/2017)
ALDE (B8-0200/2017)
PPE (B8-0224/2017)

Cristian Dan Preda, Bogdan Brunon Wenta, Tomáš Zdechovský, Marijana Petir, Jarosław Wałęsa, Tunne Kelam, Pavel Svoboda, Ivan Štefanec, Lefteris Christoforou, Elisabetta Gardini, Milan Zver, Brian Hayes, David McAllister, Eduard Kukan, Laima Liucija Andrikienė, Michaela Šojdrová, József Nagy, Roberta Metsola, Romana Tomc, Patricija Šulin, Maurice Ponga, Sven Schulze, Csaba Sógor, Željana Zovko, Ivana Maletić, Stanislav Polčák, Deirdre Clune, Giovanni La Via, Claude Rolin, Adam Szejnfeld, Lorenzo Cesa, Jiří Pospíšil, Dubravka Šuica, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Therese Comodini Cachia, Francisco José Millán Mon, Krzysztof Hetman, Anna Záborská, Andrey Kovatchev, Inese Vaidere, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Elmar Brok PPE grupas vārdā
Victor Boştinaru, Soraya Post, Arne Lietz S&D grupas vārdā
Charles Tannock, Karol Karski, Ryszard Antoni Legutko, Ryszard Czarnecki, Tomasz Piotr Poręba, Monica Macovei, Notis Marias, Mark Demesmaeker, Anna Elżbieta Fotyga, Geoffrey Van Orden, Branislav Škripek, Raffaele Fitto, Urszula Krupa, Jana Žitňanská, Angel Dzhambazki, Ruža Tomašić, Arne Gericke, Pirkko Ruohonen-Lerner, Valdemar Tomaševski, Jan Zahradil ECR grupas vārdā
Pavel Telička, Johannes Cornelis van Baalen, Petras Auštrevičius, Beatriz Becerra Basterrechea, Dita Charanzová, Marielle de Sarnez, Gérard Deprez, María Teresa Giménez Barbat, Nathalie Griesbeck, Marian Harkin, Ivan Jakovčić, Petr Ježek, Louis Michel, Javier Nart, Urmas Paet, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Carolina Punset, Jozo Radoš, Frédérique Ries, Marietje Schaake, Hannu Takkula, Ivo Vajgl, Hilde Vautmans, Paavo Väyrynen, Valentinas Mazuronis ALDE grupas vārdā
Judith Sargentini, Jean Lambert, Maria Heubuch, Heidi Hautala, Bodil Valero, Igor Šoltes, Bronis Ropė Verts/ALE grupas vārdā
Ignazio Corrao, Fabio Massimo Castaldo, Isabella Adinolfi, Piernicola Pedicini, Laura Ferrara, Laura Agea, Rolandas Paksas, Beatrix von Storch EFDD grupas vārdā
Mario Borghezio

Procedūra : 2017/2608(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
RC-B8-0191/2017
Iesniegtie teksti :
RC-B8-0191/2017
Debates :
Pieņemtie teksti :

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Zimbabvi, mācītāja Evan Mawarire lietu un citiem vārda brīvības ierobežošanas gadījumiem

(2017/2608(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās Parlamenta rezolūcijas par Zimbabvi,

–  ņemot vērā ES 2016. gada 30. jūnija vietējo paziņojumu par vietējo pārvaldību,

–  ņemot vērā ES 2016. gada 12. jūlija vietējo paziņojumu par vardarbību,

–  ņemot vērā ES 2017. gada 9. marta kopīgo vietējo paziņojumu par Itai Dzamara nolaupīšanu,

–  ņemot vērā Zimbabves Cilvēktiesību komisijas paziņojumu presei par publiskajiem protestiem un policijas rīcību,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 15. februāra Lēmumu (KĀDP) 2016/220, ar ko līdz 2017. gada 20. februārim atjauno ierobežojošus pasākumus pret Zimbabvi[1],

–  ņemot vērā augstās pārstāves 2014. gada 19. februāra deklarāciju Eiropas Savienības vārdā par ES un Zimbabves attiecību pārskatīšanu,

–  ņemot vērā vispārējo politisko nolīgumu, ko 2008. gadā parakstīja trīs galvenās politiskās partijas, proti, ZANU PF, MDC-T un MDC,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes 2012. gada 23. jūlija secinājumus par Zimbabvi un Padomes 2012. gada 27. februāra Īstenošanas lēmumu 2012/124/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2011/101/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Zimbabvi[2],

–  ņemot vērā 1981. gada jūnijā pieņemto Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu, ko Zimbabve ir ratificējusi,

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību,

–  ņemot vērā 1948. gada decembrī pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Zimbabves konstitūciju,

–  ņemot vērā Kotonū nolīgumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā Zimbabves tauta daudzu gadu garumā ir cietusi no autoritāra režīma, ko vada prezidents R. Mugabe, kurš saglabā savu varu ar korupciju, vardarbību, pārkāpumiem pilnām vēlēšanām un brutālu drošības aparātu; tā kā Zimbabves tauta jau daudzus desmitus gadu nav izbaudījusi patiesu brīvību un daudzi, kuri ir jaunāki par trīsdesmit gadiem, ir pieredzējuši tikai nabadzības un vardarbīgu represiju skartu dzīvi;

B.  tā kā mācītāja Evan Mawarire un Hararē esošo cilvēktiesību aizstāvju sociālajos plašsaziņas līdzekļos uzsāktā kustība #ThisFlag pastiprināja iedzīvotāju neapmierinātību ar Mugabes režīmu pagājušā gadā notikušajos protestos pret valdības kūtrumu reaģēt uz korupciju, nesodāmību un nabadzību; tā kā mācītājs Evan Mawarire ir aicinājis valdību risināt nestabilās ekonomikas problēmu un ievērot cilvēktiesības; tā kā kustība #ThisFlag saņēma atbalstu no baznīcām un sabiedrības vidusslāņa, kas līdz šim ir centies atturēties no politisko uzskatu paušanas uz ielām;

C.  tā kā mācītājs Evan Mawarire jau tika apcietināts ar apsūdzību par kūdīšanu uz publisku vardarbību un atbrīvots 2016. gada jūlijā, un viņš tajā pašā mēnesī pameta Zimbabvi, baidoties par savu un savas ģimenes drošību;

D.  tā kā 2017. gada 1. februārī mācītājam Evan Mawarire atgriežoties Zimbabvē, viņu arestēja Harares lidostā; tā kā viņam sākotnēji izvirzīja apsūdzību par “konstitucionālās valdības gāšanu” saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 22. iedaļu, kas ir pārkāpums, par kuru var sodīt ar brīvības atņemšanu uz 20 gadiem; tā kā 2. februārī tika pievienota vēl viena apsūdzība, par karoga zaimošanu saskaņā ar Zimbabves karoga akta 6. iedaļu; tā kā mācītāju E. Mawarire tikai atbrīvoja pret drošības naudu pēc deviņu dienu ilgas atrašanās apcietinājumā;

E.  tā kā Zimbabves Cilvēktiesību komiteja publiskā paziņojumā pauda dziļas bažas par policijas brutalitāti un vardarbīgo rīcību, norādot, ka tika pārkāptas demonstrantu pamatttiesības, un aicināja Zimbabves iestādes veikt izmeklēšanu un vainīgos saukt pie atbildības;

F.  tā kā žurnālistu un politisko aktīvistu Itai Dzamara kādā Harares frizētavā 2015. gada 9. martā nolaupīja pieci nezināmi vīrieši; tā kā Augstākā tiesa noteica pienākumu valdībai veikt Itai Dzamara meklēšanu un reizi divās nedēļās ziņot tiesai par rezultātiem, kamēr tiks noteikta viņa atrašanās vieta; tā kā joprojām nav zināms Itai Dzamara liktenis;

G.  tā kā Promise Mkwananzi, kas vada #Tajamuka, kas ir sociālā kustība saistībā ar jūlijā īstenoto streiku, apcietināja un viņam izvirzīja apsūdzību par kūdīšanu uz publisku vardarbību laikā, pirms tika izsludināts aicinājums piedalīties 2016. gada 31. augustā paredzētajā protesta akcijā “shutdown 3.0”, tomēr viņu atbrīvoja pret drošības naudu; tā kā kāda cita #Tajamuka aktīviste, Linda Masarira, kas pirms tam jau bijusi apcietināta 2015. gada maijā un atbrīvota bez drošības naudas, tika no jauna apcietināta 2016. gada jūlija protestu laikā;

H.  tā kā 2017. gada februārī ES ierobežojošie pasākumi pret Zimbabvi tika atjaunoti līdz 2018. gada 20. februārim; tā kā prezidentam R. Mugabe, Grace Mugabe un Zimbabves aizsardzības rūpniecības pārstāvjiem joprojām tiks piemērota līdzekļu iesaldēšana un ceļošanas aizliegums; tā kā paliks spēkā ieroču embargo; tā kā ES ir atcēlusi ierobežojumus 78 personām un 8 vienībām;

I.  tā kā Zimbabve ir parakstījusi Kotonū nolīgumu, kura 9. pantā ir noteikts, ka cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana ir būtiska ĀKK un ES sadarbības sastāvdaļa;

J.  tā kā no 11. Eiropas Attīstības fonda Zimbabves valsts indikatīvajai programmai (ZVIP) ir piešķirti EUR 234 miljoni laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, kas ir jāparedz trim galvenajām jomām, proti, veselības aprūpei, uz lauksaimniecību balstītai ekonomiskajai attīstībai un pārvaldībai un institucionālajai attīstībai,

1.  pauž nožēlu par mācītāja Evan Mawarire apcietināšanu; uzsver, ka nepietiek ar viņa atbrīvošanu pret drošības naudu, ir pilnībā jāatsauc pret viņu izvirzītās politiski motivētās apsūdzības;

2.  aicina Zimbabves iestādes nodrošināt, lai krimināltiesību sistēma netiktu ļaunprātīgi izmantota, lai iespaidotu, aizskartu vai iebiedētu tādus cilvēktiesību aizstāvjus kā mācītājs Evan Mawarire;

3.  uzskata, ka ikvienas demokrātijas būtiskas sastāvdaļas ir pulcēšanās brīvība, biedrošanās brīvība un vārda brīvība; uzsver, ka nevardarbīga uzskatu paušana ir ikviena Zimbabves pilsoņa konstitucionālās tiesības, un atgādina par iestāžu pienākumu aizsargāt visu pilsoņu tiesības;

4.  pauž nopietnas bažas par to, ka cilvēktiesību organizācijas ir ziņojušas par politisko vardarbību un cilvēktiesību aizstāvju ierobežošanu un iebiedēšanu; pauž nožēlu, ka kopš iepriekšējām vēlēšanām un jaunās konstitūcijas pieņemšanas 2013. gadā, ir panākts tikai neliels progress tiesiskuma un jo īpaši cilvēktiesību vides reformu jomā;

5.  aicina Zimbabves iestādes noskaidrot Itai Dzamara atrašanās vietu un nodrošināt, ka tiek sauktas pie atbildības viņa nolaupīšanā vainojamās personas; norāda, ka nevardarbīga uzskatu paušana ir ikviena Zimbabves pilsoņa konstitucionālās tiesības un ka iestāžu pienākumu ir aizsargāt visu pilsoņu tiesības;

6.  pauž arī bažas par Linda Masarira, kura tika atzīta par vainīgu izvirzītajā apsūdzībā par publisku vardarbību saistībā ar 2016. gada 6. jūlijā īstenoto nacionālo streiku; aicina Zimbabves valdību rīkoties savaldīgi un ievērot visu Zimbabves pilsoņu tiesības, tostarp tiesības uz vārda brīvību un pulcēšanās brīvību; atgādina valdībai par tās pienākumiem ievērot, īstenot un negraut konstitūciju un objektīvi kalpot visiem Zimbabves pilsoņiem bez izņēmuma;

7.  aicina ES delegāciju Hararē turpināt sniegt palīdzību Zimbabvei, lai uzlabotu cilvēktiesību situāciju un apsvērt iespējas organizēt ES vēlēšanu novērošanas misiju;

8.  vēlreiz uzsver, ka ES ir svarīgi uzsākt politisku dialogu ar Zimbabves iestādēm saskaņā ar Kotonū nolīgumu, tādējādi apstiprinot ES apņēmību atbalstīt vietējos iedzīvotājus;

9.  uzstāj, ka ES ir jānodrošina, lai Zimbabves valsts indikatīvajai programmai piešķirtais finansējums efektīvi risinātu attiecīgo nozaru problēmas, un aicina Zimbabves valdību ļaut Komisijai netraucēti piekļūt ES finansētiem projektiem un būt atvērtākai pret tehnisko palīdzību saistībā ar kopīgi saskaņotajiem projektiem un programmām;

10.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, EĀDD, Zimbabves valdībai un parlamentam, Dienvidāfrikas attīstības kopienas valstu valdībām un Āfrikas Savienībai.