Procedūra : 2017/2683(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B8-0358/2017

Iesniegtie teksti :

RC-B8-0358/2017

Debates :

PV 18/05/2017 - 9.3
CRE 18/05/2017 - 9.3

Balsojumi :

PV 18/05/2017 - 11.3

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0220

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 515kWORD 54k
17.5.2017
PE604.996v01-00}
PE604.997v01-00}
PE604.998v01-00}
PE605.460v01-00}
PE605.463v01-00}
PE605.466v01-00}
PE605.469v01-00} RC1
 
B8-0358/2017}
B8-0359/2017}
B8-0360/2017}
B8-0362/2017}
B8-0364/2017}
B8-0367/2017}
B8-0370/2017} RC1

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu

nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:

EFDD (B8-0358/2017)

ECR (B8-0359/2017)

Verts/ALE (B8-0360/2017)

S&D (B8-0362/2017)

GUE/NGL (B8-0364/2017)

PPE (B8-0367/2017)

ALDE (B8-0370/2017)


par Dienvidsudānu (2017/2683(RSP))


Cristian Dan Preda, Tomáš Zdechovský, Elmar Brok, David McAllister, Deirdre Clune, Mariya Gabriel, Pavel Svoboda, Jarosław Wałęsa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Tunne Kelam, Milan Zver, Krzysztof Hetman, Dubravka Šuica, Maurice Ponga, Sven Schulze, Stanislav Polčák, Michaela Šojdrová, Lefteris Christoforou, Marijana Petir, Claude Rolin, Ivan Štefanec, Eva Maydell, Bogdan Brunon Wenta, Csaba Sógor, Adam Szejnfeld, Sandra Kalniete, Patricija Šulin, Brian Hayes, Luděk Niedermayer, Elisabetta Gardini, Željana Zovko, Roberta Metsola, Michael Gahler, Laima Liucija Andrikienė, Ivana Maletić, Andrey Kovatchev, Jiří Pospíšil, Julia Pitera, Anna Záborská, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, László Tőkés, Inese Vaidere, Mairead McGuinness, Giovanni La Via PPE grupas vārdā
Elena Valenciano, Victor Boştinaru, Soraya Post, Jytte Guteland S&D grupas vārdā
Charles Tannock, Karol Karski, Ryszard Antoni Legutko, Ryszard Czarnecki, Tomasz Piotr Poręba, Jadwiga Wiśniewska, Branislav Škripek, Ruža Tomašić, Anna Elżbieta Fotyga, Notis Marias, Monica Macovei, Jana Žitňanská, Arne Gericke ECR grupas vārdā
Javier Nart, Izaskun Bilbao Barandica, Nedzhmi Ali, Petras Auštrevičius, Beatriz Becerra Basterrechea, Dita Charanzová, Marielle de Sarnez, Gérard Deprez, Martina Dlabajová, Nathalie Griesbeck, Marian Harkin, Filiz Hyusmenova, Ivan Jakovčić, Petr Ježek, Ilhan Kyuchyuk, Louis Michel, Urmas Paet, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Frédérique Ries, Robert Rochefort, Marietje Schaake, Jasenko Selimovic, Hannu Takkula, Pavel Telička, Hilde Vautmans, Paavo Väyrynen, Cecilia Wikström, Ivo Vajgl, María Teresa Giménez Barbat ALDE grupas vārdā
Lola Sánchez Caldentey, Tania González Peñas, Estefanía Torres Martínez, Xabier Benito Ziluaga, Miguel Urbán Crespo, Marie-Christine Vergiat, Dimitrios Papadimoulis, Stelios Kouloglou, Kostas Chrysogonos, Merja Kyllönen GUE/NGL grupas vārdā
Jordi Solé, Bodil Valero, Bart Staes, Igor Šoltes, Ernest Urtasun, Davor Škrlec, Judith Sargentini Verts/ALE grupas vārdā
Ignazio Corrao, Fabio Massimo Castaldo, Piernicola Pedicini, Isabella Adinolfi, Laura Ferrara, Laura Agea, Rolandas Paksas, Beatrix von Storch EFDD grupas vārdā
Barbara Kappel
GROZĪJUMI

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Dienvidsudānu (2017/2683(RSP))  

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Sudānu un Dienvidsudānu,

–  ņemot vērā Troikas (ASV, Apvienotās Karalistes un Norvēģijas) un ES 2017. gada 8. maija paziņojumu par drošības situāciju Dienvidsudānā,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra runaspersonas 2017. gada 29. aprīļa paziņojumu par Dienvidsudānu,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes Dienvidsudānas ekspertu grupas 2017. gada 13. aprīļa galīgo ziņojumu,

–  ņemot vērā Starpvaldību attīstības iestādes (IGAD) 2017. gada 25. marta 30. ārkārtas samita paziņojumu par Dienvidsudānu,

–  ņemot vērā Cilvēktiesību padomes 34. sesijas, kas notika Ženēvā no 2017. gada 27. februāra līdz 24. martam, iznākumu,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes priekšsēdētāja 2017. gada 23. marta paziņojumu par par Dienvidsudānu,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 1. februāra paziņojumu Eiropas Parlamentam,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes 2016. gada 16. decembra rezolūciju 2327 (2016),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2016. gada 12. decembra secinājumus par Dienvidsudānu,

–  ņemot vērā ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroja 2017. gada 9. maija ziņojumu par humanitāro situāciju,

–  ņemot vērā IGAD 2015. gada 17. augusta Nolīgumu par konflikta risinājumu Dienvidsudānas Republikā (ARCSS),

–  ņemot vērā 2005. gada Sudānas Vispārējo miera nolīgumu;

–  ņemot vērā pārskatīto Kotonū nolīgumu,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,

–  ņemot vērā Ieroču tirdzniecības līgumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā Dienvidsudāna vairāk nekā trīs gadus ir ierauta pilsoņkarā, kas izcēlās pēc tam, kad valsts prezidents Salva Kīrs, kurš pārstāv dinka etnisko grupu, apvainoja paša atlaisto prezidenta vietnieku Rīku Maharu, kas pārstāv nūru etnisko grupu, pret viņu vērsta valsts apvērsuma plānošanā; tā kā Rīks Mahars ir noliedzis apvērsuma mēģinājumu;

B.  tā kā, neraugoties uz to, ka 2015. gada augustā tika parakstīts ARCSS, joprojām tiek pilnīgi ignorētas starptautiskās cilvēktiesības un humanitārās tiesības un neviens netiek saukts pie atbildības saistībā ar pārkāpumiem un aizskārumiem, kas izdarīti konflikta laikā;

C.  tā kā pašlaik pilsoņkara rezultātā valstī valda bads un ekonomika ir sabrukusi, vairāk nekā 3,6 miljoni cilvēku ir bijuši spiesti pamest savas mājas un tiek lēsts, ka 4,9 miljoni cilvēku cieš no pārtikas trūkuma; tā kā humanitārās vajadzības joprojām pieaug, sasniedzot satraucoši augstu līmeni, proti, aptuveni 7,5 miljoniem iedzīvotāju ir nepieciešama humānā palīdzība un vairāk nekā viens miljons cilvēku pašlaik saņem pajumti ar ANO palīdzību; tā kā ANO aģentūras arvien skaļāk aicina sniegt humāno palīdzību, norādot, ka tām ir nepieciešami vismaz USD 1,4 miljardi, lai palīdzētu mazināt “neiedomājamas” ciešanas; tā kā līdz šim ir saņemts finansējums tikai par 14 % no šī aicinājuma summas;

D.  tā kā, ņemot vērā pašreizējo situāciju, 2017. gada beigās puse valsts iedzīvotāju būs gājuši bojā vai tikuši pārvietoti; tā kā nav zināms, cik daudz cilvēku vardarbības rezultātā ir nogalināti;

E.  tā kā saskaņā ar jaunāko ANO ekspertu grupas ziņojumu Dienvidsudānas valdība ir atzīta par vienu no lielākajiem vardarbības un cilvēktiesību pārkāpumu veicējiem valstī, jo bads tiek uzskatīts par cilvēku izraisītu un Dienvidsudānas valdība izšķērž naudu ieroču eksportam, kas tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem konflikta iemesliem;

F.  tā kā pēdējo nedēļu laikā liela mēroga valdības spēku uzbrukumi Yuai, Waat, Tonga un Kodok ir radījuši traģiskas humanitārās sekas, tostarp 50 000 līdz 100 000 cilvēku pārvietošanu; tā kā tas ir noticis pēc tam, kad Wau pilsētā valsts rietumos 2017. gada 8. aprīlī kolektīvas sodīšanas rezultātā tika nogalināti daudzi civiliedzīvotāji, pamatojoties uz etnisko piederību un politiskajiem uzskatiem; tā kā valdības spēki turpina vērsties pret civiliedzīvotājiem, pārkāpjot bruņota konflikta tiesību aktus, un neļauj ANO misijai aizsargāt civiliedzīvotājus;

G.  tā kā valdība ir sagrāvusi slimnīcas un klīnikas, kas ir kara noziegums; tā kā iekārtas no slimnīcām un klīnikām ir nozagtas, kā rezultātā telpas ir slēgtas un cilvēki nevar saņemt medicīnisko aprūpi, kas glābj dzīvības;

H.  tā kā gandrīz viena trešdaļa skolu Dienvidsudānā ir iznīcinātas, izpostītas, aizņemtas vai slēgtas, kas ietekmē veselas bērnu paaudzes izglītību; tā kā tiek lēsts, ka vairāk nekā 600 000 bērnu, kas ir jaunāki par pieciem gadiem, cieš no akūta pārtikas trūkuma;

I.  tā kā apmēram divi miljoni bērnu ir pametuši valsti, kas ir 62 % no visiem bēgļiem, kuri ir pametuši Dienvidsudānu, un konflikts viņiem ir radījis smagu traumu, stresu un emocionālus traucējumus; tā kā valsts bruņotie spēki un grupējumi ir pieņēmuši darbā vai izmanto kā karavīrus aptuveni 17 000 bērnu, lielākā daļa no kuriem ir zēni; tā kā tūkstošiem bērnu ir nogalināti, izvaroti, pārvietoti vai kļuvuši par bāreņiem;

J.  tā kā sievietes un meitenes tiek sistemātiski izvarotas un nolaupītas kā kara ierocis un ANO apsekojumā ir konstatēts, ka 70 % no sievietēm, kas dzīvo iekšzemē pārvietotu personu nometnēs Džūbā, ir tikušas izvarotas, un lielākajā daļā gadījumu to ir izdarījuši policisti vai kareivji;

K.  tā kā sakarā ar nestabilitāti kaimiņvalstīs Dienvidsudāna ir arī uzņēmusi aptuveni 270 000 bēgļu no Sudānas, Kongo Demokrātiskās Republikas (KDR), Etiopijas un Centrālāfrikas Republikas;

L.  tā kā 2016. gada jūnijā Pasaules Veselības organizācija izsludināja holēras uzliesmojumu, kas jau ir skāris tūkstošiem cilvēku, un pēdējo nedēļu laikā tiek ziņots, ka izplatīšanās turpinās; tā kā daudzi mirst no holēras, malārijas, masalām, akūtas caurejas un elpošanas ceļu slimībām, kam par iemeslu ir galēja nabadzība un nožēlojami dzīves apstākļi, un daudzus nāves gadījumus varētu novērst, ja vien šiem cilvēkiem būtu bijusi piekļuve veselības aprūpei;

M.  tā kā ARCSS ir paredzēts, ka nacionālās vienotības pagaidu valdības pilnvarām būtu jābeidzas pēc vēlēšanām 2018. gada augustā;

N.  tā kā saskaņā ar ANO un citiem ticamiem ziņojumiem starpnieki, kas atrodas ES dalībvalstis, un liels skaits trešo valstu ir nodevušas helikopterus un ložmetējus Dienvidsudānas bruņotiem grupējumiem un sniegušas militāru loģistikas palīdzību; tā kā konflikts ir ieildzis, tas ir ļāvis izveidoties jauniem bruņotiem grupējumiem un notikusi sabiedrības militarizācija;

O.  tā kā neskaitāmi uzbrukumi humānās palīdzības sūtījumiem un personālam ir ļoti satraucoši; tā kā kopš 2013. gada decembra ir nogalināti vismaz 79 palīdzības darbinieku; tā kā pavisam nesen, 2017. gada martā, seši palīdzības darbinieki un viņu šoferi tika nogalināti uzbrukumā, kas bija līdz šim nāvējošākais uzbrukums humānās palīdzības sniedzējiem;

P.  tā kā 2017. gada 21. februārī Komisija paziņoja par ārkārtas atbalsta paketi EUR 82 miljonu apmērā pēc bada uzliesmojuma; tā kā ES ir viena no lielākajām līdzekļu devējām, 2016. gadā nodrošinot vairāk nekā 40 % no visa humanitārā finansējuma, ar kuru tiek sniegts atbalsts dzīvības glābšanas programmām, un piešķirot aptuveni EUR 381 miljonus humānajai palīdzībai kopš konflikta sākuma 2013. gadā;

1.  pauž nopietnas bažas par notiekošo konfliktu Dienvidsudānā; prasa nekavējoties pārtraukt visas militārās operācijas un vēlreiz atgādina prezidentam Salva Kīram, kā arī bijušajam premjerministram Rīkam Maharam par viņu saistībām saskaņā ar ARCSS; aicina prezidentu Salvu Kīru nekavējoties īstenot apņemšanos attiecībā uz vienpusēju pamieru, par ko minēts IGAD valstu vadītājiem 2017. gada 25. martā;

2.  aicina visas bruņotajā konfliktā iesaistītās puses nekavējoties un pilnībā izbeigt seksuālu vardarbību pret civiliedzīvotājiem, jo īpaši sievietēm un meitenēm; atgādina, ka izvarošana kā kara ierocis ir kara noziegums, kas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ir sodāma rīcība; aicina Dienvidsudānas valdību aizsargāt visas neaizsargātās grupas, saukt vainīgos pie atbildības un izbeigt nesodāmību policijā un armijā;

3.  nosoda visus uzbrukumus, kuri vērsti pret civiliedzīvotājiem un humānās palīdzības darbiniekiem, jo uzbrukumi humānās palīdzības darbiniekiem traucē sniegt atbalstu un piegādes, kas glābj dzīvības; uzsver, ka konfliktam nav iespējams militārs risinājums un Dienvidsudānas valdībai ir jānodrošina, ka ir racionālāks pamiers, kas liecina par patiesu apņemšanos panākt mieru un stabilitāti; uzskata, ka apņemšanās panākt mieru ir jāiet tālāk par tikai karadarbības pārtraukšanu un tam jāietver karaspēka atsaukšana, etnisko militāro grupējumu izformēšana, ļaujot netraucēti sniegt humāno palīdzību un atbrīvojot politieslodzītos;

4.  pauž visdziļākās bažas par ārkārtīgi smago humanitāro situāciju visā valstī, kas turpina pasliktināties; tādēļ atkārtoti aicina ES un tās dalībvalstis palielināt humāno palīdzību, lai mazinātu badu, un izdarīt spiedienu uz Dienvidsudānas valdību, lai tā nodrošinātu, ka humānās palīdzības piegādes ceļi paliek atvērti;

5.  pauž nožēlu par bērnu vervēšanu bruņotajā konfliktā, ko Dienvidsudānā dara visas konflikta puses; uzsver, ka bērnu vervēšana abās konflikta pusēs ir uzskatāma par kara noziegumu, par kuru komandieri ir jāsauc pie kriminālatbildības; brīdina, ka veselai jauniešu paaudzei pašlaik tiek radīta nopietna trauma, smagi emocionālie traucējumi un viņi nesaņem izglītību; aicina ar ES humānās palīdzības un attīstības programmām palīdzēt nodrošināt pamatizglītību, kā arī ilgtermiņa rehabilitāciju un konsultācijas; stingri nosoda to, ka militārajās operācijās tiek izmantotas izglītības iestādes;

6.  aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos izmantot visus viņai pieejamos resursus, lai iesaistītu ANO, Āfrikas Savienību un IGAD sākt jaunu politisko procesu nolūkā panākt stabilu pamieru un pilnībā īstenot miera nolīguma drošības un pārvaldības nodaļas;

7.  uzskata, ka Āfrikas Savienībai ar ES un tās dalībvalstu atbalstu politiskajā risinājumā ir jāuzņemas aktīva starpnieka loma, lai panāktu noturīgu mieru Dienvidsudānā, tostarp piešķirot vairāk resursu Alpha Oumar Konare, Āfrikas Savienības īpašajam sūtnim Dienvidsudānā; atbalsta aicinājumus Āfrikas Savienības Komisijai organizēt starptautisku konferenci, kurā piedalītos ANO un IGAD, nolūkā apvienot un saskaņot starptautiskos centienus izbeigt karadarbību Dienvidsudānā;

8.  atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu ANO īpašā pārstāvja Dienvidsudānā darbam un ANO misijas Dienvidsudānā (UNMISS) un tās reģionālo aizsardzības spēku pilnvarām, kuriem ir uzticēts uzdevums aizsargāt civiliedzīvotājus un novērst vardarbību pret viņiem, un radīt apstākļus, kādi vajadzīgi, lai varētu sniegt humāno palīdzību; aicina visas puses veicināt ātru aktīvo reģionālo aizsardzības spēku izvietošanu, kurus pilnvarojusi ANO Drošības padome un kuru uzdevums ir pastiprināt aktīvu UNMISS klātbūtni, un aicina dalībvalstis un PV/AP steidzami sniegt ievērojamu atbalstu UNMISS ar Eiropas spējām;

9.  uzsver, ka ir steidzami nepieciešams izveidot īpašu tiesu Dienvidsudānai, Āfrikas Savienībai pieņemot tās juridiskos statūtus un sniedzot palīdzību no ANO un ES līdzekļiem; atgādina, ka tas ir daļa no 2016. gada miera nolīguma, un tādēļ par to nevajadzētu sākt jaunas sarunas;

10.  uzstāj, ka, lai nacionālā dialoga process būtu lietderīgs un iekļaujošs, tam būtu jāatbilst skaidriem kritērijiem, tostarp jābūt neitrālai vadībai un jāiekļauj opozīcijas grupas un Dienvidsudānas pilsoņi, kuri dzīvo ārpus valsts, un ka tajā jāiekļauj arī pārstāvji no visām konfliktā iesaistītajām pusēm un citām Dienvidsudānas ieinteresētajām personām, tostarp sieviešu pārstāvjiem, lai tas būtu leģitīms un efektīvs;

11.  nosoda visus mēģinājumus ierobežot vārda brīvību, kas ir cilvēka pamattiesības un daļa no patiesām politiskām debatēm; pauž nožēlu par humānās palīdzības darbinieku, pilsoniskās sabiedrības pārstāvju un žurnālistu nogalināšanu un prasa saukt pie atbildības par šādiem noziegumiem vainīgos; prasa nekavējoties atbrīvot visus politieslodzītos;

12.  nosoda visus uzbrukumus izglītības un publiskām iestādēm un skolu izmantošanu militāriem nolūkiem; aicina puses ievērot Vadlīnijas skolu un universitāšu aizsardzībai pret militāru izmantošanu bruņota konflikta laikā;

13. pauž nožēlu par to, ka ANO Drošības padome 2016. gada 23. decembrī nepieņēma rezolūciju, ar kuru Dienvidsudānai būtu noteikts ieroču embargo un trim vadošajiem Dienvidsudānas līderiem — ceļošanas aizliegums un aktīvu iesaldēšana; aicina ES turpināt piemērot starptautisku ieroču embargo pret Dienvidsudānu un to efektīvi īstenot; pauž satraukumu par ziņojumiem par ieroču nodošanu Dienvidsudānai, pārkāpjot Padomes Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP, ko sekmēja starpnieki, kuri atradās ES dalībvalstīs; mudina dalībvalstis un PV/AP nodrošināt atbilstību ES ieroču kontroles režīmam un oficiāli sākt sarunas ar visām trešām valstīm, par kurām ir pieradīts, ka tās ir eksportējušas bruņojumu un sniegušas militāro loģistikas palīdzību Dienvidsudānai;

14.  aicina varas iestādes nodrošināt, ka iekšzemē pārvietotu personu atgriešana vai pārcelšana tiek veikta drošā un cieņpilnā veidā; aicina izmantot mērķtiecīgas sankcijas pret visām nozīmīgām politiskajām vai militārajām amatpersonām valdībā vai opozīcijā, kuras veicina konfliktu vai ir izdarījušas cilvēktiesību pārkāpumus, kā daļu no ES stratēģijas, nodrošinot humānās palīdzības piegādi, pamiera saglabāšani un jauna politiskā procesa atsākšanu nolūkā īstenot miera nolīgumu;

15.  uzskata, ka pašreizējā politiskajā vidē ticamas un mierīgas vēlēšanas nevar notikt, ņemot vērā konflikta atsākšanos, nedrošību un masveida iedzīvotāju pārvietošanu; atgādina, ka nacionālās vienotības pagaidu valdības pilnvaras ir spēkā līdz 2018. gada jūnijam; uzsver, ka ir svarīgi piešķirt Dienvidsudānas sievietēm pilnvērtīgu lomu miera sarunās un valsts pārvaldībā; aicina ES atbalstīt sievietes, kas vietējā līmenī būtiski ietekmē miera sarunu kvalitāti, ievērojami mazinot aizdomīgumu, kā arī rada uzticību un sekmē samierināšanu;

16.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Dienvidsudānas valdībai, Starpvaldību attīstības iestādei, Dienvidsudānas cilvēktiesību komisāram, Dienvidsudānas Nacionālajai leģislatīvajai asamblejai, Āfrikas Savienības institūcijām, ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājiem un ANO ģenerālsekretāram.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika