KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Etiopiju, it īpaši Dr. Merera Gudina lietu
17.5.2017 - (2017/2682(RSP))
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
ECR (B8-0369/2017)
EFDD (B8-0371/2017)
Verts/ALE (B8-0373/2017)
S&D (B8-0374/2017)
PPE (B8-0376/2017)
ALDE (B8-0377/2017)
Cristian Dan Preda, Tunne Kelam, Elmar Brok, Deirdre Clune, Pavel Svoboda, Jarosław Wałęsa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Milan Zver, Krzysztof Hetman, Dubravka Šuica, Sven Schulze, Stanislav Polčák, Michaela Šojdrová, Lefteris Christoforou, Marijana Petir, Ivan Štefanec, Tomáš Zdechovský, Eva Maydell, Csaba Sógor, Adam Szejnfeld, Sandra Kalniete, Patricija Šulin, Brian Hayes, Luděk Niedermayer, Elisabetta Gardini, Željana Zovko, Ivana Maletić, Laima Liucija Andrikienė, Andrey Kovatchev, Jiří Pospíšil, Roberta Metsola, Michael Gahler, Julia Pitera, Anna Záborská, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, László Tőkés, Inese Vaidere, Giovanni La Via PPE grupas vārdā
Elena Valenciano, Victor Boştinaru, Soraya Post, Ana Gomes S&D grupas vārdā
Charles Tannock, Karol Karski, Ryszard Antoni Legutko, Ryszard Czarnecki, Tomasz Piotr Poręba, Jadwiga Wiśniewska, Branislav Škripek, Raffaele Fitto, Ruža Tomašić, Notis Marias, Monica Macovei, Angel Dzhambazki, Arne Gericke, Urszula Krupa ECR grupas vārdā
Marietje Schaake, Izaskun Bilbao Barandica, Nedzhmi Ali, Beatriz Becerra Basterrechea, Dita Charanzová, Marielle de Sarnez, Gérard Deprez, Martina Dlabajová, Marian Harkin, Ivan Jakovčić, Petr Ježek, Ilhan Kyuchyuk, Urmas Paet, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Jozo Radoš, Robert Rochefort, Jasenko Selimovic, Hannu Takkula, Pavel Telička, Ramon Tremosa i Balcells, Paavo Väyrynen, Cecilia Wikström, Ivo Vajgl, María Teresa Giménez Barbat ALDE grupas vārdā
Jordi Solé, Bodil Valero, Bart Staes, Igor Šoltes, Ernest Urtasun, Davor Škrlec Verts/ALE grupas vārdā
Ignazio Corrao, Fabio Massimo Castaldo, Rolandas Paksas, Beatrix von Storch, Isabella Adinolfi, Piernicola Pedicini, Laura Ferrara EFDD grupas vārdā
Barbara Kappel
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Etiopiju, it īpaši Dr. Merera Gudina lietu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā savas iepriekšējās rezolūcijas par situāciju Etiopijā,
– ņemot vērā jaunāko vispārējo periodisko pārskatu par Etiopiju, kas sagatavots pirms 2015. gada ANO Cilvēktiesību padomes,
– ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) preses paziņojumu pēc Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federica Mogherini vizītes pie Etiopijas premjerministra Hailemariam Desalegn Adisabebā 2017. gada 17. martā,
– ņemot vērā 1994. gada 8. decembrī pieņemto Etiopijas Federālās Demokrātiskās Republikas Konstitūciju un jo īpaši tās III sadaļas noteikumus par pamattiesībām un pamatbrīvībām, cilvēktiesībām un demokrātiskajām tiesībām,
– ņemot vērā Etiopijas Cilvēktiesību komisijas 2017. gada 18. aprīļa mutisko ziņojumu Etiopijas parlamentam,
– ņemot vērā Eiropas Savienības īpašā pārstāvja cilvēktiesību jautājumos Stavros Lambrinidis 2017. gada 10. aprīļa paziņojumu par viņa braucienu uz Etiopiju, lai uzsāktu Stratēģisko iesaisti cilvēktiesību un pārvaldības jomā,
– ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, ko Etiopija ratificēja 1993. gadā,
– ņemot vērā Vispārējo Cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā EĀDD 2015. gada 23. decembra paziņojumu par nesenajām sadursmēm Etiopijā,
– ņemot vērā PV/AP runaspersonas 2016. gada 10. oktobra paziņojumu par Etiopijā izsludināto ārkārtas stāvokli,
– ņemot vērā ES un Etiopijas Kopējo migrācijas un mobilitātes programmu, kas parakstīta 2015. gada 11. novembrī,
– ņemot vērā ASV Valsts departamenta 2015. gada 18. decembra paziņojumu par sadursmēm Oromijas reģionā Etiopijā,
– ņemot vērā ES un Etiopijas Stratēģisko iesaisti,
– ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,
– ņemot vērā Kotonū nolīgumu,
– ņemot vērā ANO cilvēktiesību komisāra Zeid Ra’ad Al Hussein vizīti Etiopijā, kas noslēdzās 2017. gada 4. maijā,
– ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,
A. tā kā Etiopijai ir būtiska loma šajā reģionā un rietumu līdzekļu devēji tai un lielākajai daļai tās kaimiņvalstu sniedz atbalstu — tāpēc, ka tā ir Āfrikas Savienības (AS) mītnes valsts un tā piedalās ANO miera uzturēšanas, drošības un palīdzības partnerībās līdztekus rietumu valstīm, atbalstot starptautiskos centienus panākt stabilitāti Somālijā un cīnīties pret teroristu grupējumiem reģionā; tā kā Etiopija ir arī cieši iesaistīta attiecības starp Sudānu un Dienvidsudānu un organizēja miera sarunas IGAD ietvaros;
B. tā kā Etiopijā ir 100 miljoni iedzīvotāju un tiek ziņots, ka tā ir viena no visstraujāk augošajām ekonomikām Āfrikā, piesaistot ievērojamas ārvalstu investīcijas, tostarp lauksaimniecībā, būvniecībā un ražošanā, lielapjoma attīstības projektos, piemēram, hidroelektrostaciju aizsprostu būvniecībā un plantācijās, un tajā ir plaši izplatīta zemes noma, bieži vien ārvalstu uzņēmumiem, un pagājušajā desmitgadē vidējais izaugsmes radītājs bija 10 %; tā kā tomēr tā joprojām ir viena no nabadzīgākajām ekonomikām, jo nacionālais kopienākums (NKI) uz vienu iedzīvotāju ir USD 632; tā kā 2014. gada tautas attīstības indeksā tā atradās 173. vietā no 187 valstīm;
C. tā kā līdz ar pašreizējo humanitāro krīzi Āfrikas ragā, kas skar Ogadenas reģionu un citus Etiopijas apgabalus, izplatās holera un pārtikas trūkums, kas jau ir izraisījis daudzu cilvēku bojāeju un tūkstošiem cilvēku ir pakļauti riskam, it īpaši kopš marta sākuma; tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs (UNHCR) nāca klajā ar savu lielāko aicinājumu piešķirt USD 96,4 miljonus, lai palīdzētu 1,19 miljoniem bēgļu un bijušajiem bēgļiem Sudānā, Somālijā, Etiopijā un Centrālāfrikas Republikā; tā kā 2017. gada janvārī Etiopija paziņoja, ka tās austrumu provincēs ir ārkārtējs sausums, kā rezultātā 5,6 miljoniem cilvēku ir steidzami nepieciešama palīdzība, un lūdza palīdzību no starptautiskās sabiedrības; tā kā 2016. gadā sausuma dēļ 10 miljoni cilvēku cieta badu un bojā gāja simtiem tūkstoši lauksaimniecības dzīvnieku;
D. tā kā 2016. gada 14. jūnijā tika parakstīts ES un Etiopijas Stratēģiskās iesaistes nolīgums; tā kā tajā ir atzīta Etiopijas izšķirīgā loma Āfrikā un starptautiskajā sabiedrībā, kā arī tās ievērojamā ekonomiskā izaugsme un progress ceļā uz Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu; tā kā ES atbalsta Etiopijas konstruktīvo lomu miera un drošības jomā Āfrikas ragā;
E. tā kā Etiopijā nemitīgi ieplūst un aizplūst migrantu plūsmas un atrodas aptuveni 800 000 bēgļu — galvenokārt no Dienvidsudānas un Eritrejas, bet arī no Somālijas; tā kā 2015. gada 11. novembrī ES un Etiopija parakstīja Kopējo migrācijas un mobilitātes programmu (CAMM), lai pastiprinātu abu pušu sadarbību un dialogu migrācijas jomā;
F. tā kā Etiopija ir parakstījusi Kotonū nolīgumu, kura 96. pantā ir noteikts, ka cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana ir būtiska ĀKK un ES sadarbības sastāvdaļa;
G. tā kā Etiopijas iestādes ir vairākkārt izmantojušas pārmērīgu spēku pret miermīlīgiem demonstrantiem un veikušas cilvēktiesību pārkāpumus pret oromu kopienas un citu etnisko grupu locekļiem, tostarp vajāšanu, patvaļīgas apcietināšanas un nogalināšanu, uzskatot, ka tie ir opozīcijā valdībai; tā kā Etiopijas valdība regulāri tos, kas kritizē valdības politiku, apsūdz par saistību ar terorismu; tā kā saskaņā ar šīs valsts stingro 2009. gada Pretterorisma proklamāciju ir ierosinātas lietas pret žurnālistiem, blogeriem, protestētājiem un aktīvistiem;
H. tā kā stāvoklis pasliktinājās 2014. gada aprīļa vidū, kad valdība paziņoja par lēmumu īstenot Adisabebas integrētās reģionālās attīstības plānu, kurā ierosināts paplašināt apbūvi apgabalos, kas atrodas ārpus pilsētas robežām un pieder Oromijas Nacionālajam Reģionālajam štatam — Etiopijas lielākajam reģionam visapkārt Adisabebai;
I. ņemot vērā, ka 2016. gada 14. janvārī valdība pieņēma lēmumu atcelt apstrīdēto liela mēroga pilsētas attīstības plānu; tā kā Adisabebas paplašināšanās dēļ daudzi oromu zemnieki ir tikuši pārvietoti un nonākuši pastāvīgā nabadzībā;
J. tā kā 2015. un 2016. gadā Oromijā notika masu protesti saistībā ar municipālās robežas paplašināšanu oromu zemnieku teritorijā, kur dzīvo divi miljoni cilvēku, jo ekspropriācija tika uzskatīta par zemes sagrābšanu; tā kā Etiopijas Cilvēktiesību komisija, kas ir pilnvarota veikt izmeklēšanu par nemieriem, 2017. gada 19. aprīlī ziņoja, ka no 2016. gada jūnija līdz oktobrim dzīvību zaudēja 462 civiliedzīvotāji un 33 drošības spēku darbinieki un tika ievainoti 338 civiliedzīvotāji un 126 drošības spēku darbinieki;
K. tā kā Etiopijas premjerministrs Hailemariam Desalegn 2016. gada 9. oktobrī izziņoja ārkārtas stāvokli, kā paredzēts Etiopijas konstitūcijā; tā kā ārkārtas stāvoklis pilnvaro militāros spēkus nodrošināt drošību visā valstī un nosaka papildu ierobežojumus vārda brīvībai un piekļuvei informācijai; tā kā 2017. gada 15. martā valdība paziņoja par daudzu ārkārtas stāvokļa ierobežojumu atcelšanu, norādot, ka komandpunkts vairs nevarēs patvaļīgi apcietināt cilvēkus vai bez ordera pārmeklēt īpašumus un ka tiks atceltas komandanta stundas un daži ierobežojumi plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem; tā kā 2017. gada 29. martā Etiopijas parlaments vienbalsīgi vienojās pagarināt ārkārtas stāvokli par četriem mēnešiem;
L. tā kā 2016. gada 30. novembrī Etiopijas drošības spēki Adisabebā arestēja Etiopijas oromu federālistu kongresa opozīcijas partijas priekšsēdētāju Dr. Merera Gudina pēc viņa vizītes Eiropas Parlamentā 9. novembrī, kur viņš piedalījās paneļdiskusijā kopā ar citiem opozīcijas līderiem un, kā tiek apgalvots, esot pārkāpis likumu par ārkārtas stāvokli, “radot spiedienu pret valdību”, “apdraudot sabiedrību vardarbīgā veidā” un “mēģinot izjaukt konstitucionālo kārtību”; tā kā viņa pieprasījums atbrīvot pret drošības naudu ir noraidīts un viņš joprojām atrodas apcietinājumā, gaidot spriedumu; tā kā 2017. gada 24. februārī Dr. Gudina un divi aizdomās turētie Berhanu Nega un Jawar Mohammed tika apsūdzēti par Etiopijas kriminālkodeksa neievērošanu četros atsevišķos apsūdzības punktos;
M. tā kā ir tikuši apcietināti vai tiek turēti apcietinājumā arī citi aktīvisti, žurnālisti un cilvēktiesību aizstāvji, tostarp Getachew Shiferaw (Negere Ethiopia redaktors), Yonathan Teressa (tiešsaistes aktīvists), Fikadu Mirkana (no Oromijas radio un televīzijas organizācijas), Eskinder Nega (ievērojams žurnālists), Bekele Gerba (oromu miera aktīvists) un Andargachew Tsige (viens no opozīcijas līderiem);
N. tā kā Etiopija nesen uzņēma augsta līmeņa cilvēktiesību amatpersonas, tostarp ANO augsto komisāru cilvēktiesību jautājumos un ES īpašo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos Stavros Lambrinidis, uzsākot nozaru dialogu par cilvēktiesībām un pārvaldību saskaņā ar ES un Etiopijas Stratēģisko iesaisti; tā kā ir panākts tikai lēns progress cilvēktiesību situācijas uzlabošanā Etiopijā, tostarp attiecībā uz politisko aktīvistu ieslodzīšanu, pretterorisma un CSO likumu piemērošanas turpināšanu un ārkārtas stāvokļa pagarināšanu;
O. tā kā 5. maijā ANO augstais cilvēktiesību komisārs Zeid Ra’ad Al Hussein paziņoja, ka Labdarības un sabiedrību proklamācijas, pretterorisma un plašsaziņas līdzekļu likumi Etiopijā “nešķiet saskaņoti ar attiecīgajām starptautiskajām tiesību normām un būtu jāreformē”,
1. aicina Etiopijas valdību nekavējoties atbrīvot pret drošības naudu un atsaukt visas apsūdzības pret Dr. Gudina, Berhanu Nega, Jawar Mohammed un visiem citiem politieslodzītajiem; uzsver, ka dialogu ar opozīciju varēs uzskatīt par ticamu tikai tad, ja tiks atbrīvoti vadošie opozīcijas politiķi, piemēram, Dr. Merera Gudina; aicina ES augsto pārstāvi mobilizēt ES dalībvalstis, lai tās steidzami censtos izveidot ANO vadītu starptautisku izmeklēšanu ar mērķi ticami, pārredzami un neatkarīgi izmeklēt protestētāju nogalināšanu un izdarītu spiedienu uz Etiopijas valdību, lai tā sniegtu savu piekrišanu;
2. mudina Etiopijas valdību turpināt ierobežojumu un ārkārtas stāvokļa atcelšanu, atzīstot, ka tas ierobežo vārda brīvību un ievērojami ierobežo dažādos un likumīgos viedokļus Etiopijas sabiedrībā, kas ir ļoti nepieciešami Etiopijas krīzes risināšanai; uzsver, ka šo diskusiju trūkums apdraud Etiopijas stabilitāti;
3. prasa Etiopijas iestādēm izbeigt izmantot pretterorisma tiesību aktus (Pretterorisma proklamācija Nr. 652/2009), lai apspiestu likumīgu miermīlīgu protestu vai opozīciju; turklāt aicina Etiopijas valdību pārskatīt tās pretterorisma likumu;
4. mudina Etiopijas valdību pilnībā ievērot vārda brīvību, biedrošanās brīvību un preses brīvību, kā paredzēts Etiopijas konstitūcijā, un atbrīvot nepamatoti aizturētos žurnālistus un blogerus; stingri uzskata, ka miermīlīgi protesti ir demokrātijas procesa daļa un ka jebkuros apstākļos nedrīkst pieļaut reaģēšanu ar pārmērīgu spēku; mudina valdību pienācīgi īstenot Etiopijas Cilvēktiesību komisijas ieteikumus saistībā ar nesenajiem vardarbīgajiem protestiem, jo īpaši saucot pie atbildības dažādu drošības spēku locekļus, kas atbildīgi par vardarbību, nepieļaujot mērķtiecīgus uzbrukumus pret konkrētu tautību piederīgajiem un aizsargājot pilsoņu tiesības vērsties tiesā;
5. atgādina Etiopijas valdībai par tās pienākumiem aizsargāt pamattiesības, tostarp iespējas nodrošināt taisnīgumu un tiesības uz taisnīgu tiesu, kas ir paredzētas Āfrikas hartā un citos starptautiskos un reģionālos cilvēktiesību instrumentos, tostarp Kotonū nolīgumā un jo īpaši tā 8. un 96. pantā;
6. aicina Etiopijas valdību atļaut cilvēktiesību organizācijām un NVO netraucētu piekļuvi visām valsts daļām, jo īpaši apgabaliem, kur notiek konflikts un protesti;
7. pauž bažas par tiesību aktiem, kas būtiski ierobežo tiesības uz vārda brīvību, presi, informāciju, biedrošanos, mierīgu pulcēšanos un cilvēktiesību uzraudzību;
8. atgādina, ka Etiopija ir svarīga migrantu galapunkta, tranzīta un izcelsmes valsts un ka tajā atrodas Āfrikas lielākais bēgļu kontingents; norāda, ka ES un Etiopija ir pieņēmušas Kopīgo migrācijas programmu, kurā reglamentēti bēgļu jautājumi, robežkontrole un cīņa pret cilvēktirdzniecību; papildus tam aicina Eiropas Komisiju cieši uzraudzīt visus projektus, kurus nesen ierosināja ES Āfrikas trasta fonda ietvaros; atgādina, ka Etiopija ir otrā visvairāk apdzīvotā valsts Āfrikā un viena no visstraujāk augošajām ekonomikām, bet tā joprojām ir viena no nabadzīgākajām; atgādina, ka, ņemot vērā 5328 km garās robežas, Etiopiju ietekmē kaimiņvalstu nestabilitāte un pastāvīgs migrantu pieplūdums un tā ir uzņēmusi aptuveni 800 000 bēgļu;
9. norāda, ka Etiopijai ir svarīga loma reģionā un jo īpaši attiecībā uz tās atbalstu Somālijas stabilizācijai, cīņai pret terorismu un miera procesam starp Sudānu un Dienvidsudānu; uzskata, ka ir būtiski, lai Eiropas Savienība īstenotu politisku dialogu ar šo svarīgo valsti;
10. pauž dziļas bažas par pašreizējo sausumu Etiopijā, kura dēļ ir pasliktinājusies humanitārā situācija valstī; atzinīgi vērtē papildu EUR 165 miljonu piešķiršanu palīdzībai reģionam saistībā ar krīzi Dienvidsudānā un kaimiņvalstīs, kā arī sausumu Etiopijā, Somālijā un Kenijā;
11. atzinīgi vērtē Etiopiju par panākto progresu apstākļu uzlabošanā iedzīvotājiem, kuru skaits strauji pieaug, tostarp bēgļiem no konfliktiem kaimiņvalstīs, un pateicas tai par vadošās lomas uzņemšanos reģionā un Āfrikas Savienībā;
12. uzskata, ka ES turpmākajā sadarbībā ar Etiopiju būtu jāņem vērā būtiska progresa panākšana attiecībā uz cilvēktiesību kritērijiem;
13. aicina Etiopijas iestādes novērst etnisko diskrimināciju un veikt pasākumus, lai atbalstītu miermīlīgu un konstruktīvu dialogu starp dažādām kopienām;
14. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos / Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniecei, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājiem, Āfrikas Savienības Komisijai, Panāfrikas parlamentam un Etiopijas valdībai.