Procedūra : 2017/2699(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B8-0434/2017

Iesniegtie teksti :

RC-B8-0434/2017

Debates :

PV 04/07/2017 - 11
CRE 04/07/2017 - 11

Balsojumi :

PV 05/07/2017 - 8.9
CRE 05/07/2017 - 8.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 638kWORD 65k
4.7.2017
PE605.552v01-00}
PE605.553v01-00}
PE605.574v01-00} RC1
 
B8-0434/2017}
B8-0435/2017}
B8-0450/2017} RC1

saskaņā ar Reglamenta 37. panta 3. punktu un Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām

nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:

PPE (B8-0434/2017)

ALDE (B8-0435/2017)

ECR (B8-0450/2017)


par Komisijas 2018. gada darba programmu (2017/2699(RSP))


József Szájer PPE grupas vārdā
Anthea McIntyre ECR grupas vārdā
Sophia in ‘t Veld ALDE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Komisijas 2018. gada darba programmu (2017/2699(RSP))  

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Komisijas 2017. gada darba programma — panākot tādu Eiropu, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv” (COM(2016)0710) un tā 1.–5. pielikumu,

–  ņemot vērā Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu(1),

–  ņemot vērā augsta līmeņa neatkarīgu ieinteresēto personu grupas ar administratīvo slogu saistītiem jautājumiem 2014. gada 14. oktobra galīgo ziņojumu “Birokrātiskā sloga samazināšana Eiropā — mantojums un perspektīvas”,

–  ņemot vērā Komiteju priekšsēdētāju konferences 2017. gada 13. jūnija kopsavilkuma ziņojumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 37. panta 3. punktu,

A.  tā kā ir jāsaskaņo politiskās prioritātes un finanšu resursi;

B.  tā kā ilgtspēja un ekonomiskā izaugsme ir saderīgas un var viena otru papildināt;

C.  tā kā ES ir jāievēro saistības attiecībā uz konkurētspējas atgūšanu spēcīgas globālās konkurences apstākļos, tādā veidā saglabājot sociālās tirgus ekonomikas modeli un nodrošinot ilgtspējīgu izaugsmi, kas palielina darba ražīgumu un inovāciju, lai nākamajām jauno iedzīvotāju paaudzēm veidotu darba vietas, nevis atstātu parādus,

D.  tā kā vislabākais ekonomiskais un sociālais atbalsts, ko dalībvalstis var sniegt saviem iedzīvotājiem, lai nodrošinātu uzlabotu dzīves kvalitāti, ir augoša ekonomika ar zemu inflāciju un augstiem nodarbinātības rādītājiem un atalgojuma pieaugumu, radot resursus, kas vajadzīgi, lai finansētu ieguldījumus nākotnē, uzlabotu infrastruktūru un publiskos pakalpojumus;

E.  tā kā ES saskaras ar dažādiem un sarežģītiem apdraudējuma veidiem, kas rada nestabilitāti, kas noved pie nedrošības sajūtas Eiropas iedzīvotāju vidū;

F.  tā kā Komisijas pienākums ir gādāt par līgumu ievērošanu un panākt ES tiesību aktu izpildi; ar lielu nožēlu atzīmējot, ka gan ES politikas virzienu īstenošana, gan ES tiesību aktu izpildes panākšana sekmējas vāji, kā tas kļuvis redzams vairākās jomās; tā kā Komisijai kopā ar dalībvalstīm būtu par galveno prioritāti būtu jāuzskata īstenošana un izpilde;

1. DAĻA

1.  norāda, ka pašreizējās krīzes situācijas, tostarp to finanšu, ekonomiskās, sociālās un migrācijas sekas, ir izraisījušas lielāku neapmierinātību Eiropas iedzīvotāju vidū, novedot pie ekstrēmisma pieauguma; uzsver, ka smagu problēmu risināšanai ir nepieciešama kopīga ES un tās dalībvalstu darbība; uzskata, ka šo krīžu risināšanai ir vajadzīgas nopietnas politikas iniciatīvas un būtu jāveic reālas reformas, lai atjaunotu uzticību un paļāvību, un lai neļautu šo nemieru izmantot baiļu un nedrošības uzkurināšanai; uzsver, ka ir demagoģiskas un nereālas politiskās kampaņas uz ļoti īsu laika sprīdi dod viltus cerības, bet slēpj sevī postošas sekas, kas rada lielāku sašķeltību, nestabilitāti un konfliktus visā Eiropā;

2.  uzsver to, cik svarīgi ES ir būt ieinteresētai kontaktu uzturēšanā ar citām valstīm un ciešu ekonomisko, komerciālo un stratēģisko saišu veidošanā ar saviem tuvākajiem kaimiņiem; uzsver, ka ir vajadzīga skaidra struktūra turpmākajām ES attiecībām ar kaimiņos esošajām trešām valstīm;

3.  uzskata, ka sociālā tirgus ekonomika ar augstu konkurētspēju ir viens no galvenajiem Eiropas sabiedrības stūrakmeņiem, uz kura pamata tika veidotas Eiropas politikas nostādnes, lai tās tiešā veidā dotu labumu iedzīvotājiem viņu ikdienas dzīvē; atbalsta iniciatīvas ar mērķi uzlabot darba un privātās dzīves līdzsvaru;

4.  aicina Komisiju noteikt svarīgākos prioritāros pasākumus, kuru mērķis ir stiprināt ES rūpniecības konkurētspēju, ļaujot uzņēmumiem konkurēt starptautiskā tirgū un nostiprināt ES un tās dalībvalstu spējas, lai atbalstītu uzņēmumu attīstību, īpašu uzmanību pievēršot maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU); uzskata, ka Eiropas rūpniecības modernizāciju ir jābūt plašai un jāietver tādu novatorisku produktu un pakalpojumus, tehnoloģiju un uzņēmējdarbības modeļu laišana tirgū, kuru pamatā ir ieguldījumi pētniecībā un inovācijā, ko pārvērš uzlabotās precēs, pakalpojumos un procesos tirgum;

5.  uzsver, ka ir nepieciešama visaptveroša pieeja, lai pilnībā izmantotu vienotās valūtas priekšrocības un novērstu tai vēl piemītošās nepilnības, vienlaikus nodrošinot EMS ilgtspēju, noturību un pilnīgu tās izveidi, kā arī izaugsmes un pilnīgas nodarbinātības nodrošināšanas mērķu sasniegšanu; uzskata, ka turpmākā EMS izveides un attīstības pamatā ir jābūt spēkā esošajiem tiesību aktiem un to īstenošanai, un tajā ir jāiekļauj pasākumi ar mērķi padarīt tās institucionālo struktūru leģitīmāku un nodrošināt lielāku demokrātisko pārskatatbildību;

6.  mudina Komisiju paātrināt darbu saistībā ar kapitāla tirgu savienības izveidi, lai Eiropas Savienībā palīdzētu sekmēt ieguldījumus ar mērķi radīt izaugsmi un darbvietas; aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumiem ES uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, lai piesaistītu vairāk ārvalstu tiešo ieguldījumu un atgūtu no Eiropas uz ārvalstīm pārvietotās darbvietas;

7.  uzsver, ka sekmīga Eiropas migrācijas politika prasa nodrošināt vispārpieņemtu mehānismu taisnīgai un efektīvai patvēruma meklētāju sadalīšanai pa dalībvalstīm; uzsver to, cik svarīgi ir turpināt migrācijas krīzes risināšanu tā, lai izrādītu daudz lielāku izpratni par dalībvalstīs plaši izplatītajām bažām par nekontrolētu migrāciju, atzinīgi vērtē nesenos panākumus Savienības ārējo robežu pārvaldības nostiprināšanā un efektīvā to kontrolē, kas ir priekšnosacījums, lai dalībvalstis atgūtu savstarpējās uzticēšanās kritisko līmeni;

8.  uzsver, ka kopējā ārpolitika un drošības politika ir jāuzlabo tā, lai tā palīdzētu atrast ticamas atbildes uz jauniem drošības apdraudējumiem un problēmām, kā arī palīdzētu apkarot terorismu un nodrošināt mieru, stabilitāti un kārtību ES kaimiņvalstīs; aicina Komisiju un Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) turpināt cieši sadarboties ar dalībvalstīm, lai attīstītu praktiskas politikas nostādnes un sadarbības metodes šos mērķu sasniegšanai;

9.  uzsver, ka brīvā tirdzniecība ir ievērojami uzlabojusi dzīves līmeni un samazinājusi nabadzību Eiropas Savienībā un visā pasaulē, radot ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību, kā arī stiprinot politiskās un ekonomiskās attiecības ar trešām valstīm; uzskata, ka ES jāturpina cīnīties pret protekcionisma tendencēm visā pasaulē, un tāpēc lūdz Komisiju nekavējoties ierosināt un pabeigt gan plānotās, gan notiekošās sarunas un pastāvīgi pētīt iespējas attiecībā uz jauniem brīvās tirdzniecības nolīgumiem;

10.  mudina Komisiju sadarbībā ar pārējām iestādēm sākt plašas publiskās diskusijas par Savienības nākotni;

11.  uzsver, ka Eiropai arī turpmāk būs vadošā loma cīņā pret klimata pārmaiņām un ka ES joprojām ir apņēmības pilna īstenot Parīzes nolīgumu; uzsver, ka tālredzīgai klimata pārmaiņu politikai ir izšķirīga loma Eiropas rūpniecības un ekonomikas modernizēšanā;

12.  uzsver to, cik svarīgi ir panākt izmaksu lietderību un turpināt īstenot absolūtas neiecietības politiku pārvaldības kļūdu un krāpšanas gadījumos;

13.  uzsver, ka ES joprojām saskaras ar būtiskām problēmām saistībā ar tiesību aktu, par ko ir panākta vienošanās vai kas ir pieņemti, īstenošanu, un tādēļ aicina Komisiju galveno uzmanību pievērst ES tiesību aktu piemērošanai visās dalībvalstīs; uzsver to, cik svarīgi ir stiprināt konkurences politiku, lai radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kas sekmētu inovācijas, produktivitāti, darbvietu radīšanu un visu vienotā tirgus dalībnieku ieguldījumus, kā arī ieguldījumus visās uzņēmējdarbības formās, tostarp MVU;

14.  vēlreiz aicina Komisiju nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu par ES administratīvajām tiesībām, kas garantētu atvērtu, efektīvu un neatkarīgu Eiropas pārvaldību, un pienācīgi ņemt vērā Parlamenta priekšlikumu par ES regulējumu šajā jomā;

2. DAĻA

1. Jaunatne un mūžizglītība

15.  aicina Komisiju:

–  veikt ieguldījumus iekļaujošās un efektīvās izglītības sistēmās, lai atbalstītu dalībvalstis;

–  nodrošināt, lai attiecīgās politikas izstrādes posmā tiktu organizētas apspriešanās ar ekspertu aprindām un attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp vecāku organizācijām;

–  nodrošināt pienācīgu Erasmus+ finansējumu šīs programmas mērķu īstenošanai un piešķirtos līdzekļus izmantot programmas galvenajam uzdevumam (mobilitātei, izglītībai un apmācībai, jaunatnes politikai un sportam);

–  atbalstīt dalībvalstis, pirmkārt un galvenokārt, saistībā ar izglītības pasākumiem visās vecuma un nodarbošanās grupās; ieguldīt mūžizglītības sistēmās, īpašu uzmanību pievēršot digitālajām un uzņēmējdarbības prasmēm un kompetencēm, kā arī medijpratībai, tostarp īpašām programmām, kuras izstrādātas, lai iedrošinātu sievietes;

–  analizēt darba tirgus, lai noteiktu pareizo līdzsvaru starp profesionālo apmācību un akadēmisko izglītību, tādējādi nodrošinot labāku atbilstību starp darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu;

–  veicināt uzņēmējdarbību un pilnveidot un atbalstīt pienācīgu tiesisko vidi attiecībā uz MVU saskaņā ar principu „vispirms domāt par mazākajiem”;

–  nākt klajā ar ieteikumiem un priekšlikumiem par to, kā ilgāku laiku saglabāt to darbinieku darbaspēku, kuri ir gados vecāki, tādējādi arī veicinot pieredzes nodošanu jaunajai paaudzei un sekmējot darbaudzināšanu darba vietā;

–  veikt turpmākus pasākumus kopā ar dalībvalstīm, lai padarītu pievilcīgākas un vērtīgākas prasmes zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas nozarē (STEM priekšmeti), un vairāk iedrošinātu sievietes un meitenes izvēlēties un apgūt mācību priekšmetus STEM, kuru vidū jo īpaši IST var viņām pavērt jaunas iespējas;

16.  uzskata, ka Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva (YEI) ir svarīga jauniešu bezdarba mazināšanai, kas Eiropas Savienībā vēl arvien ir nepieņemami augstā līmenī; aicina Komisiju rast pienācīgu finansējumu cīņai pret jauniešu bezdarbu un turpināt YEI , vienlaikus uzlabojot tās darbību un īstenošanu un ņemot vērā jaunākos konstatējumus Eiropas Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā Nr. 5/2017;

17.  mudina Komisiju ieviest visus piemērotos mehānismus, lai panāktu lielāku jauniešu, tostarp mācekļu, mobilitāti, kas būtu veids, kā novērst prasmju neatbilstību darba tirgū un uzlabot piekļuvi nodarbinātības iespējām;

2. Jūras nozaru izaugsme („zilā izaugsme”) un aprites ekonomika

18.  aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumiem:

–  par zilo izaugsmi, lai atbalstītu ilgtspējīgu izaugsmi jūras un jūrlietu nozarē kopumā;

–  novērst nepilnības, kas izriet no tā, ka jaunajā kopējās zivsaimniecības politikā (KZP) nav daudzgadu plānu, ar kuriem pārvaldīt visus svarīgākos zivju krājumus un zivsaimniecības ES ūdeņos;

19.  mudina Komisiju nekavējoties nākt klajā ar iniciatīvām, kas minētas rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku, un regulāri pārraudzīt virzību uz aprites ekonomiku;

3. Finanšu shēma pēc 2020. gada

20.  aicina Komisiju nodrošināt to, ka visu ES programmu īstenošana līdz nākamajam gadam sasniedz plānoto ātrumu, lai kompensētu ievērojamo kavēšanos, kas bija vērojama pašreizējā programmēšanas perioda sākumā; jo īpaši pauž bažas par to, kādas sekas rada šādas aizkavēšanās attiecībā uz iespējamu maksājumu pieprasījumu uzkrāšanos DFS beigās; uzskata, ka ir jādara viss iespējamais, lai nepieļautu jaunu maksājumu krīzi, tostarp jāpanāk lēmums par atbilstošu maksājumu līmeni nākamajos gada budžetos;

21.  mudina Komisiju nākt klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem par DFS laikposmam pēc 2020. gada, vēlākais, līdz 2018. gada jūnijam, lai varētu nekavējoties uzsākt iestāžu sarunas pēc būtības; izvirza mērķis panākt, lai minētās sarunas tiktu sekmīgi noslēgtas līdz pašreizējā Parlamenta sasaukuma beigām;

22.  aicina Komisiju pienācīgi ņemt vērā Parlamenta nostāju attiecībā uz nākamo DFS, ko pieņems pirms Komisijas tiesību aktu priekšlikumiem; uzsver, ka ir nepieciešams uzsākt strukturētu dialogu attiecībā uz turpmākās DFS vispārējo līmeni, politiskajām un budžeta prioritātēm, struktūru un elastības noteikumiem, tostarp panākt nostāju par finanšu shēmas darbības ilgumu; uzskata, ka nākamajā daudzgadu finanšu shēmā ir jāveido ceļš uz mūsdienīgu ES budžetu; uzskata, ka Komisijai, gatavojot šo shēmu, vajadzētu veikt visaptverošu izdevumu pārskatu;

23.  mudina Komisiju nākt klajā ar sīki izstrādātu plānu, kā novērst bažas par budžeta ieņēmumu daļu un pašu resursiem; uzsver, ka Komisijai būtu jāiesniedz šie tiesību aktu priekšlikumi kopā ar priekšlikumiem par DFS laikposmam pēc 2020. gada, lai varētu risināt kopīgas sarunas par abiem jautājumiem; uzsver, ka Parlaments pieņems savu nostāju, pirms tiek iesniegti tiesību aktu priekšlikumi, un aicina Komisiju šajā ziņā pienācīgi ņemt vērā Parlamenta nostāju;

24.  aicina Komisiju iesniegt:

–  priekšlikumus regulām par ES kohēzijas politiku laikposmam pēc 2020. gada, kas izriet no gaidāmās iepazīstināšanas ar nākamo DFS, pēc iespējas drīzāk 2018. gadā;

–  visaptverošu pārskatu par Finanšu regulu un saistītajiem nozares tiesību aktiem, tostarp spēkā esošo Kopīgo noteikumu regulu (“Omnibus” regulu), kā arī noteikumiem par kohēzijas politikas vienkāršošanu un un labāku ES strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) kombinēšanu ar Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF), to izdarot 2018. gada sākumā;

25.  atsaucoties uz debatēm par balto grāmatu, lūdz Komisiju precizēt savus mērķus saistībā ar pamatprogrammu (FP9), darot to pietiekami agri 2018. gadā, lai Parlaments varētu formulēt savu nostāju par minēto programmu un arī attiecībā uz Galileo, Copernicus un COSME, lai visi pasākumi varētu darboties no 2021. gada; sagaida, ka priekšlikuma par FP9 pamatā būs programmas “Apvārsnis 2020” starpposma novērtējums un Parlamenta īstenošanas ziņojums;

26.  uzsver, ka ir vajadzīgi lietišķie pētījumi, jo īpaši pētījumi, kas ved pie labākām zināšanām, prasmēm un prakses, lai nodrošinātu jauno tehnoloģiju izmantošanu iespējami labākajā veidā; aicina Komisiju labāk līdzsvarot fundamentālo, lietišķo un praktisko pētījumu vajadzības un attīstību, lai nodrošinātu jaunu atklājumu efektīvu un ātru pārveidi reālās tehnoloģijās un produktos;

27.  mudina Komisiju turpināt darbu virzībā uz vienkāršošanu, vienlaikus mazinot šķēršļus attiecībā uz dalību un nodrošinot visaugstāko atdevi — gan īstermiņa, gan ilgtermiņa — visām programmas daļām, kā arī strādāt, lai sagatavotu vērienīgu priekšlikumu par nākamo pamatprogrammu; uzsver — lai attīstītu inovācijas iespējas Eiropas Savienībā, jāstiprina pastāvošā sinerģija ar ESI fondiem;

28.  uzsver, ka ir jāizveido snieguma satvars, un uzskata, ka Komisijai būtu jāizstrādā uzlabota budžeta kontroles sistēma, kas būtu samērīga ar ieguvumiem, kuri iegūti, izmantojot ES finansējumu; uzskata, ka šīs sistēmas neatņemamai sastāvdaļai vajadzētu būt ziņojumiem, kam jābūt pietiekami pārredzamiem un sīki izstrādātiem, cita starpā sniedzot informāciju par ES līdzekļu saņēmējiem un to, vai maksājumi ir veikti laikus; uzskata, ka sniegums, izmaksu efektivitāte un ar ES finansējumu gūtie rezultāti vienmēr būtu rūpīgi jāpārbauda, lai pārliecinātos par ES izdevumu ietekmi ilgtspējas ziņā un ilgtermiņā; prasa sagatavot priekšlikumus par Revīzijas palātas reformēšanu nolūkā stiprināt tās lietderības revīzijas funkcijas, lai palāta kalpotu gan kā revīzijas, gan kā novērtēšanas iestāde;

4. Digitālā vienotā tirgus stratēģija

29.  pauž bažas, ka kavējas vairāki digitālā vienotā tirgus stratēģijas tiesību aktu priekšlikumi; uzskata, ka ES iestādēm vajadzētu turpināt aktīvi rīkoties attiecībā uz šo stratēģiju un veltīt visas pūles, lai iesniegtu un pieņemtu attiecīgos priekšlikumus; aicina trīs iestādes vidusposma pārskatīšanas laikā visaugstākajā līmenī apņemties šo jautājumu uzskatīt par prioritāru likumdošanas procesā, lai gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi varētu gūt labumu no tās rezultātiem;

30.  aicina Komisiju:

  –  panākt progresu virzībā uz digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšanu, kā arī attiecībā uz MVU labvēlīgu vidi;

  –  sniegt priekšlikumus par datu brīvas aprites vispārēja principa ieviešanu un par datu lokalizācijas ierobežojumu atcelšanu visā ES;

  –  arī turpmāk atbalstīt Eiropas transporta nozares digitalizāciju, izmantojot tādas iniciatīvas kā C-ITS, e-CMR un citas digitālās sistēmas;

  –  nākt klajā ar savu plānoto iniciatīvu (–ām) kiberdrošības jomā, arī attiecībā uz Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ENISA); ar šādām iniciatīvām būtu jātiecas palielināt kiberdrošību rūpniecībā un citiem civiliem mērķiem un tajās jāietver efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi;

  –  kopā ar dalībvalstīm steidzami apzināt sistēmiskos cēloņus aizvien lielākajai digitālajai plaisai starp dzimumiem un rīkoties pasaules mērogā, lai izbeigtu sieviešu digitālo atstumtību;

5. Enerģētikas savienības stratēģija

31.  nolūkā izveidot patiesu enerģētikas savienību aicina Komisiju pēc dažādu tiesību aktu priekšlikumu un paziņojumu pieņemšanas saistībā ar enerģētikas savienību, energoefektivitāti, tirgus modeli, atjaunojamo energoresursu enerģiju un citām ar enerģētiku saistītām jomām galveno uzmanību pievērst tam, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis šos aktus pilnībā īsteno;

32.  sagaida, ka Komisija turpinās ciešu sadarbību saistībā ar notiekošajām un ļoti svarīgajām likumdošanas procedūrām Tīras enerģijas tiesību aktu kopuma satvarā, arī trialoga posmā, lai nodrošinātu veiksmīgu sarunu pabeigšanu pēc iespējas drīzāk 2018. gadā;

33.  aicina Komisiju uzraudzīt jaunā elektroenerģijas tirgus modeļa ekonomiskās sekas, jo īpaši Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā, kur, visticamāk, enerģētikas pārkārtošanas izmaksas būs lielas;

6. Vienotā tirgus stratēģija

34.  aicina Komisiju:

  –  kopā ar dalībvalstīm uzlabot Pakalpojumu direktīvas īstenošanu, tostarp novērst atlikušos regulatīvos un administratīvos šķēršļus pakalpojumu nozarē, kā arī izbeigt pārmērīgu reglamentēšanu;

  –  īstenot spēkā esošos tiesību aktus, pirmkārt un galvenokārt piemērojot pašreizējos noteikumus, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus un iespēju pilnībā izmantot vienotā tirgus priekšrocības;

35.  pauž nožēlu, ka Komisija līdz šim nav uzklausījusi atkārtotos aicinājumus Eiropas pusgada satvarā izveidot stingru vienotā tirgus pīlāru līdz ar sistēmu, ar ko regulāri uzraudzīt un apzināt konkrētās valstīs pastāvošos šķēršļus vienotā tirgus darbībai;

36.  par politiskajām prioritātēm uzskata:

  –  kultūras un radošo nozaru potenciāla attīstību, pamatojoties uz saskaņotu ES politiku un atzīstot, ka šīs nozares galvenokārt veido mikrouzņēmumi un MVU un tās ir galvenie faktori ilgtspējīgas izaugsmes un kvalitatīvas nodarbinātības nodrošināšanai;

  –  tādu pasākumu un darbību uzlabošanu un veicināšanu, ar kuriem sekmē kultūras tūrismu, pilnībā piedaloties reģioniem un vietējām pašvaldībām;

  –  priekšlikumu pārskatīt IĪTPD (Intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanas direktīva) līdz gada beigām;

  –  Vispārējās drošības regulas pārskatīšanu, kas atkal ir atlikta, paužot nožēlu par to, ka nav ņemts vērā 2015. gada 29. aprīļa Direktīvā (ES) 2015/719(2) noteiktais laika grafiks, kā arī atgādinot Komisijai, ka ir vajadzīga skaidra un apņēmīga rīcība attiecībā uz šo pārskatīšanu un ceļu satiksmes drošību kopumā;

  –  savlaicīgus turpmākos pasākumus, sniedzot konkrētus priekšlikumus, attiecībā uz konstatējumiem un ierosinājumiem, kas tiks sniegti gaidāmajā stratēģiskajā patstāvīgajā ziņojumā par krāpšanos ar odometru rādījumiem, atgādinot, ka Eiropas iedzīvotāji par šo problēmu ir ļoti nobažījušies, un paturot prātā, ka dažās dalībvalstīs jau tiek likti lietā labi funkcionējoši modeļi;

7. Veselība

37.  uzsver to, cik svarīgi ir steidzami vērsties pret draudiem, ko rada rezistence pret antimikrobiālajiem līdzekļiem, jo tā var ārkārtīgi ietekmēt iedzīvotāju veselību un produktivitāti, kā arī dalībvalstu veselības aprūpes budžetus; tādēļ aicina Komisiju nākt klajā ar iniciatīvu ES rīcības plānam par to, kā Savienībā īstenot Pasaules Veselības organizācijas (PVO) globālo rīcības plānu cīņā pret rezistenci pret antimikrobiālajiem līdzekļiem; aicina Komisiju arī pastiprināt pasākumus, kas jau tiek īstenoti pašreizējā rīcības plānā cīņā pret rezistenci pret antimikrobiālajiem līdzekļiem, un nodrošināt, ka visas iesaistītās personas to konsekventi īsteno;

38.  aicina Komisiju:

  –   ierosināt tiesību akta priekšlikumu par farmaceitisko produktu lietošanas pamācībām, lai padarītu tās skaidrākas un pacientiem draudzīgākas (iesaiņojumam pievienotais informācijas ielikums);

  –   steidzami pārskatīt 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/23/EK par kvalitātes un drošības standartu noteikšanu cilvēka audu un šūnu ziedošanai(3) (Audu un šūnu direktīva), lai to saskaņotu ar bezmaksas ziedošanas principu un ar 2007. gada 13. novembra Regulu Nr. 1394/2007 par uzlabotas terapijas zālēm (Uzlabotas terapijas zāļu regula)(4), kura turklāt jāpadara piemērojamāka MVU;

8. Zivsaimniecība un lauksaimniecība

39.  uzsver ilgtspējīgas lauksaimniecības, zivsaimniecības un mežsaimniecības nozares lielo nozīmi, gādājot par ES nodrošinājumu ar pārtiku, radot darbvietas un uzlabojot vides standartus, un turklāt uzsver Eiropas lauksaimniecības potenciālu klimata pārmaiņu politikas virzienu sekmēšanā ar inovācijām un tādu politikas nostādņu pieņemšanu, kas palielina Eiropas lauksaimniecības oglekļa dioksīda piesaistes potenciālu;

40.  mudina Komisiju strādāt pie divpusējiem zivsaimniecības nolīgumiem ar valstīm ārpus ES, kuriem tuvojas beigu termiņš;

41.  atkārto, ka nolūkā nodrošināt 2013. gadā pieņemtās kopējās zivsaimniecības politikas savlaicīgu un pareizu īstenošanu Komisijai arī turpmāk ir jānāk klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem par atjaunotu daudzgadu pārvaldības plānu pieņemšanu attiecībā uz zivju krājumiem;

42.  aicina Komisiju:

  –   nodrošināt KZP un nozvejas izkraušanas pienākuma pareizu īstenošanu;

  –   turpināt cieši sadarboties ar zvejniekiem un zinātniekiem, lai noteiktu un prognozētu, kur varētu parādīties kritiskās sugas, un izstrādāt pētniecībā balstītus risinājumus, piemēram, inovatīvus zvejas paņēmienus;

  –   pārskatīt Regulu (EK) Nr. 1967/2006 (Vidusjūras regula), jo īpaši tās daļu, kas attiecas uz aizliegumu izmantot konkrētus tradicionālos zvejas rīkus, un noteikumus, kuri attiecas uz zvejas rīku specifiskajām īpašībām;

  –   rast pragmatisku risinājumu attiecībā uz rūpniecisko zveju, lai regulētu un ierobežotu vērtīgo zivju resursu izmantošanu zivju miltu ražošanai, jo īpaši ja tas skar neaizsargātās ekosistēmas Baltijas jūrā;

43.  apņemas iesaistīties konstruktīvā dialogā ar Komisiju par tās paziņojumu par KLP nākotni pēc 2020. gada, kas tai jāsniedz līdz 2017. gada beigām;

44.  šajā saistībā aicina Komisiju:

  –   vienkāršot KLP īstenošanu;

  –   samazināt birokrātiju, lai palielinātu tās efektivitāti;

  –   atvieglot lauksaimniecības uzņēmējiem uzlikto administratīvo slogu;

  –   pavērt iespējas inovācijām, bez kurām nav iespējama progresīva, konkurētspējīga Eiropas lauksaimniecības nozare;

  –   nodrošināt, ka gaidāmajā KLP reformas priekšlikumā ir iekļauts labāka regulējuma princips, kam būtu jāsniedz vairāk iespēju un finansiālu stimulu lauksaimniecībā ieviest jauninājumus, kuru mērķis ir garantēt ilgtermiņa nodrošinātību ar pārtiku ES, samazināt lauksaimniecības ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un palielināt tās noturību pret klimata pārmaiņām;

  –   nekavējoties iesniegt priekšlikumu par ES līmeņa pamata tiesību aktiem, lai apkarotu negodīgu tirdzniecības praksi pārtikas piegādes ķēdē;

45.  aicina Komisiju nodrošināt, ka nodokļu maksātājiem ir izdevīgas investīcijas, kuras viņi veic lauksaimniecībā, vienlaikus virzoties uz tiešo maksājumu izlīdzināšanu visās dalībvalstīs un nodrošinot, ka ES var saglabāt un palielināt savu pārtikas ražošanas potenciālu;

9. Taisnīgāka nodokļu sistēma

46.  aicina Komisiju:

  –   iesniegt priekšlikumus par galīgo PVN sistēmu un par PVN likmēm;

  –   sniegt skaidras vadlīnijas par fiskālo valsts atbalstu, ko sniedz dalībvalstis;

  –   izvērtēt nosacījumus par piekļuvi kultūras precēm un pakalpojumiem un ierosināt risinājumus, kā tos uzlabot, tostarp pievēršoties jautājumam par atšķirīgajiem PVN, ko piemēro grāmatām un e-grāmatām;

47.  atzinīgi vērtē darbu, ko Komisija un dalībvalstis veic, lai aktīvi sekmētu cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, agresīvu nodokļu plānošanu un nodokļu oāžu izmantošanu, ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pieredzi labas nodokļu pārvaldības veicināšanā;

10. Finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība

48.  aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu, lai racionalizētu ES pieeju un ar trešām valstīm saistītus jautājumus finanšu pakalpojumu tiesību aktu jomā;

49.  aicina Komisiju ļoti ātri nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem jomā, kas saistīta ar finanšu pakalpojumiem privātpersonām un vidējiem un mazajiem uzņēmumiem, jo šai nozarei ES būtu jāstrādā iedzīvotāju interesēs un jānodrošina labāki produkti un plašāka izvēle tirgū;

50.  uzsver, cik svarīgi ir pabeigt kapitāla tirgu savienības izveidi; tomēr uzsver, ka jebkādi turpmāki tiesību aktu priekšlikumi būtu jāiesniedz tikai tad, ja plānotos rezultātus nevar sasniegt ar neleģislatīviem līdzekļiem;

11. Digitalizācija un automatizācija: problēmas un iespējas

51.  uzsver nepieciešamību pieņemt un risināt izaicinājumus saistībā ar mainīgajiem darba modeļiem un rast veidu, kādā radīt darbvietas, to saistot ar darba ņēmēju pienācīgu sociālo nodrošinājumu, kā arī izpētīt iespējas piemērot elastīgus darba nosacījumus, atbalstot darba un privātās dzīves līdzsvaru;

52.  aicina Komisiju strādāt kopā ar dalībvalstīm, lai sagatavotu ES stratēģiju par automatizāciju darba tirgū, un to papildināt ar iniciatīvām attiecībā uz profesionāļu un robotu mijiedarbības organizāciju, veidu, kā automatizācija var palīdzēt maksimāli palielināt darba devēju un darba ņēmēju ieguvumus, veidu, kā uzlabot produktivitāti, un ietekmi uz darba un privātās dzīves līdzsvaru, kā arī darba drošību un veselības aizsardzību;

12. Tiesiskuma un pamattiesību telpa, kuras pamatā ir savstarpēja uzticēšanās  

53.  aicina Komisiju steidzami veikt attiecīgus turpmākus pasākumus un iesniegt tiesību akta priekšlikumu par kopīgu civilprocesa standartu minimumu;

54.  atzinīgi vērtē to, ka ar Padomes parakstu ir apstiprināta Savienības pievienošanās Stambulas konvencijai;

55.  atgādina Komisijai, ka ir sevišķi svarīgi pilnībā īstenot 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/29/ES(5) (Direktīva par cietušo tiesībām) un 2011. gada 13. decembra Direktīvu 2011/99/ES(6) (Direktīva par Eiropas aizsardzības rīkojumu);

13. Virzība uz efektīvu un patiesu drošības savienību  

56.  uzskata, ka par prioritāti vajadzētu noteikt darbu pie jaunām vai atjauninātām datubāzēm, tostarp ieceļošanas/izceļošanas sistēmas (EES), Eiropas ceļošanas un atļauju sistēmas (ETIAS), otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) paketes, pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas (Eurodac), Eiropas Policijas reģistru norāžu sistēmas (EPRIS) un Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmas (ECRIS), un ka to ieviešanai būtu jādara pieejams pienācīgs finansējums;

57.  aicina Komisiju, pamatojoties uz dialogā par sadarbspēju gūtajiem secinājumiem, veikt nepieciešamos tiesību aktu pielāgojumus attiecībā uz veidiem, kā pašreizējās un turpmākās informācijas sistēmas varētu uzlabot gan ES ārējo robežu pārvaldību, gan iekšējo drošību;

58.  aicina Komisiju nākt klajā ar konkrētām iniciatīvām, lai risinātu problēmas saistībā ar pārrobežu kibernoziegumiem, identificējot tās 2017. gada rudenī veicamajā kiberdrošības stratēģijas pārskatīšanā, kā arī pārskatīt esošos tiesību aktus kibernoziedzības jomā un izvirzīt priekšlikumu, ar kuru tiktu izveidots skaidrs regulējums attiecībām starp privātiem uzņēmumiem un tiesībaizsardzības iestādēm cīņā pret organizēto noziedzību un radikalizēšanos tiešsaistē, vienlaikus gādājot par personas datu drošu apstrādi un paturot prātā datu aizsardzības pārkāpumu risku;

59.  aicina Komisiju nodrošināt, lai efektīvi un saskaņoti tiktu īstenota 2015.–2020. gada Eiropas Drošības programma un prioritātes attiecībā uz terorisma apkarošanu, pārrobežu organizēto noziedzību un kibernoziedzību, pievēršot galveno uzmanību efektīviem rezultātiem drošības jomā; vēlreiz aicina padziļināti izvērtēt attiecīgo jau esošo ES instrumentu darbības efektivitāti un atlikušās šīs jomas nepilnības;

60.  par politisku prioritāti uzskata cīņu pret korupciju;

61.  aicina Komisiju censties pieņemt tiesību aktus, ar ko groza vai aizstāj tos Savienības tiesību aktus attiecībā uz policijas sadarbību un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, kuri bija pieņemti pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā, jo īpaši Padomes Lēmumu 2005/671/TI un Padomes Pamatlēmumu 2006/960/TI par tiesībaizsardzības iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņu, tostarp informācijas apmaiņu par teroristu nodarījumiem, ierosinot likumdošanas instrumentu par tiesībaizsardzības informācijas apmaiņas uzlabošanu un operatīvās sadarbības starp dalībvalstīm un ar ES aģentūrām paplašināšanu, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu cīņā pret smagiem starptautiskiem noziegumiem un terorismu;

62.  aicina Komisiju nodrošināt, ka savlaicīgi un atbilstīgi stājas spēkā tiesību aktu kopums datu aizsardzības jomā;

14. Eiropas programma migrācijas jomā

63.  aicina Komisiju veikt nepieciešamo 2008. gada 9. jūlija Regulas (EK) Nr. 767/2008(7) (Vīzu informācijas sistēmas (VIS) Regulas) pārskatīšanu, pirms tam rīkojot dialogu par savietojamību;

64.  atzinīgi vērtē Komisijas veiktos ievērojamos likumdošanas pasākumus ar mērķi panākt kopēju ES imigrācijas un patvēruma politiku un uzsver, ka ES ir veiksmīgi sākusi svarīgu procesu, lai formulētu savu imigrācijas un patvēruma politiku laikā, kad reālas un tūlītēju risinājumu prasošas krīzes radījušas nopietnu spiedienu uz Eiropas robežām;

65.  atgādina, cik svarīgi ir risināt migrācijas pamatcēloņus, uzlabojot ES attīstības un sadarbības politiku ar Āfrikas valstīm, kā arī tās lomu konfliktu risināšanā kaimiņvalstīs;

66.  atgādina Komisijai, ka būtu jāizmanto konkrēts ziņošanas mehānisms, lai regulāri izvērtētu, cik efektīvi ir pašreizējie centieni novērst migrācijas pamatcēloņus, un ka būtu cieši jāuzrauga ES trasta fonda Āfrikai un iecerētā Eiropas fonda ilgtspējīgai attīstībai īstenošana;

67.  atkārtoti pauž savu atbalstu inovatīviem veidiem, kā finansēt pasākumus pašreizējās migrācijas krīzes risināšanai, un jo īpaši atzinīgi vērtē to, ka tie saistīti ar pastiprinātu partnerību ar privāto sektoru; uzskata, ka privātā sektora iesaistīšanai ir būtiska nozīme, lai sasniegtu attīstības mērķus, un ka privātā finansējuma piesaistei ir būtiska nozīme, lai risinātu neatbilstīgās migrācijas pamatcēloņus; uzstāj, ka jebkurā gadījumā jānodrošina parlamentāra uzraudzība pār trasta fondiem un citiem apvienošanas mehānismiem;

15. Klimata pārmaiņas

68.  aicina Komisiju nākt klajā ar papildu Savienības mēroga pasākumiem cīņai ar klimata pārmaiņām, ņemot vērā 2018. gada veicinošo dialogu, kas notiks saskaņā ar Parīzes nolīgumu; šajā sakarībā aicina Komisiju izvērtēt pašreizējo ES politikas virzienu atbilstību Parīzes nolīguma mērķiem;

16. Ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM)

69.  uzsver, ka IAM vispārēji piemērojami visās valstīs un uzsver nepieciešamību integrēt IAM visās ES politikas jomās; aicina Komisiju kā pirmo soli veikt visaptverošu novērtējumu par pašreizējiem ES politikas virzieniem un iespējamām politikas nepilnībām un neatbilstībām; aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm izstrādāt visaptverošu ES sistēmu visu 17 IAM sasniegšanai; uzstāj, ka sekmīgai IAM sasniegšanai ir labāk jāizmanto jau esošie instrumenti, piemēram, labāka regulējuma programmu un vides rīcības programma, kā arī efektīvi jāīsteno princips par politikas saskaņotību attīstībai;

70.  aicina Komisiju:

  –   cieši uzraudzīt institucionālās un politiskās pārmaiņas, kas vajadzīgas programmas 2030. gadam efektīvai īstenošanai;

  –  līdztekus īstenot jauno Eiropas Konsensu attīstības jomā, ko paredzēts parakstīt 2017. gada jūnijā;

71.  aicina Komisiju izveidot skaidru, strukturētu, pārredzamu un pārskatatbildīgu sistēmu, lai pārvaldītu partnerības un apvienības ar privāto sektoru jaunattīstības valstīs; turklāt aicina ES līmenī izveidot daudzpusējas ieinteresēto personu platformas katrā nozarē, kuras apvienotu privāto sektoru, pilsoniskās sabiedrības organizācijas (PSO), NVO, domnīcas, partnervalstu valdības, līdzekļu devējus un citas ieinteresētās personas;

72.  uzsver, ka cilvēktiesību, starptautisko tiesību un pamatbrīvību ievērošanas sekmēšanai ir jābūt galvenajam visu ES politikas virzienu kopsaucējam; aicina Komisiju, veicot terorisma apkarošanas pasākumus, neatstāt novārtā cilvēktiesību aizsardzības nozīmi; mudina Komisiju arī turpmāk aktīvi iestāties par cilvēktiesībām, panākot šīs jomas efektīvu iekļaušanu visos Savienības parakstītajos nolīgumos, un jo īpaši tas attiecas uz tā saukto demokrātijas klauzulu un Kotonū nolīguma 8. pantu; aicina Komisiju cieši uzraudzīt cilvēktiesību situāciju valstīs, ar kurām ES ir noslēgusi nolīgumus;

17. Drošības un attīstības saistība

73.  aicina izstrādāt jaunu inovatīvu finanšu instrumentu mieram un tiesiskumam, kurā būtu jāņem vērā pārskatītie OAP (oficiālās attīstības palīdzības) atbilstības kritēriji par mieru un drošību, lai atspoguļotu arvien pieaugošo savstarpējo saikni starp attīstības un drošības jomas darbībām, jo īpaši tām, kas veicina demokrātiju, labu pārvaldību un cilvēktiesību ievērošanu;

18. Tirdzniecība

74.  uzskata, ka līdzsvarots tirdzniecības un investīciju nolīgums ar Amerikas Savienotajām Valstīm ir ES interesēs, un tādēļ aicina Komisiju turpināt sarunas un panākt reālus rezultātus;

75.  uzsver savu atbalstu vērienīgai un uz vērtībām balstītai tirdzniecības programmai, kas stiprinātu globālo sistēmu, kuras pamatā ir noteikumi, un sekmētu darbvietu radīšanu un ekonomikas izaugsmi Eiropā; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas pūliņus pabeigt sarunas ar Japānu, sekmīgi turpināt jau iesāktās sarunas, piemēram ar Meksiku, Čīli un Dienvidu kopējo tirgu (Mercosur), censties sākt jaunas sarunas, piemēram, ar Austrāliju un Jaunzēlandi, un mēģināt atsākt citas iesaldētas sarunas, piemēram, ar Indiju;

76.  aicina Komisiju atsākt PTO diskusijas pēc Nairobi konferences, jo daudzpusējās tirdzniecības sarunas ir ārkārtīgi svarīgas Eiropas Savienībai, pat ja tās izrādījušās grūtas; uzskata, ka papildus tam būtu vērts aplūkot jaunās jomas un jautājumus, kādi tiek reglamentēti PTO ietvaros, piemēram, digitālo tirdzniecību, un atzinīgi vērtē Komisijas sāktās starptautiskās iniciatīvas saistībā ar investīciju aizsardzību;

77.  uzsver, ka steidzams un svarīgs uzdevums ir Savienības tirdzniecības aizsardzības instrumentu modernizācija un nostiprināšana, lai panāktu to atbilstību PTO noteikumiem;

78.  aicina Komisiju pārskatīt pašreizējo ES un ĀKK valstu grupas tirdzniecības regulējumu, kas tiek pārvaldīts saskaņā ar Kotonū nolīgumu, kura darbības termiņš beigsies 2020. gadā; uzskata, ka jaunā regulējuma mērķim vajadzētu būt atbalstam ekonomikas izaugsmei Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīs un to integrācijai pasaules ekonomikā; tāpēc lūdz Komisiju izstrādāt skaidru un spēcīgu tirdzniecības politiku, kurā cita starpā — bet ne tikai, — iekļauta privātā sektora attīstība, tirdzniecības atvieglošana un savstarpēja liberalizācija; aicina Komisiju to darīt, ievērojot principu par politikas saskaņotību attīstībai;

20. Ārpolitikas prioritātes

79.  aicina Komisiju:

  –   nākt klajā ar Ārpolitikas instrumentu dienesta (FPI) vidusposma pārskatu;

  –  veicināt transatlantiskās saites;

  –  apstiprināt Savienības saistības attiecībā uz Balkāniem un austrumu un dienvidu kaimiņvalstīm;

  –  austrumu un dienvidu kaimiņvalstīs un citur atbalstīt pilsonisko sabiedrību un piekļuvi ticamai informācijai, neraugoties uz tiesiskuma sistēmu samazināšanos un ierobežojumiem;

–  sagatavot priekšlikumus, lai visās kopīgo interešu jomās uzlabotu sadarbību ar starptautiskām organizācijām, tostarp jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizāciju, NATO, Āfrikas Savienību, Arābu valstu līgu, Persijas līča arābu valstu sadarbības padomi (GCC), Dienvidaustrumāzijas valstu asociāciju (ASEAN) un Sadraudzību;

–  stiprināt ES pamatnostādnes par reliģijas vai ticības brīvību;

–  veicināt galvenās pasaules mēroga prioritātes cilvēktiesību jomā, tostarp arī reliģijas brīvību, vārda brīvību, politiskās brīvības, sieviešu un bērnu tiesības, personu ar invaliditāti tiesības, kā arī mazākumgrupu, tostarp LGBTI personu, tiesības;

–  veidot ombudu starptautisku sadarbību un partnerības attiecībā uz cilvēktiesībām;

80.  uzskata, ka NATO ir Eiropas aizsardzības struktūras pamats un norāda, ka Eiropas aizsardzība kļūs par NATO un ES savstarpēji papildinošu atbildību, kā izklāstīts 2016. gada jūlija Varšavas kopīgajā deklarācijā un jo īpaši saistībā ar Eiropas aizsardzības rīcības plānu;

81.  atbalsta pamatnolīgumu, kas balstās uz trim pīlāriem (pastiprinātu politisko dialogu, sadarbību attīstības jomā un tirdzniecību); uzskata, ka ir jāizpēta turpmākas reģionalizācijas iespējas, lai pievērstos katram reģionam saskaņā ar tā vajadzībām un īpatnībām, arī uzsverot vajadzību reaģēt uz jauno ES un Āfrikas stratēģiju, kas jāpieņem 2018.–2020. gadam;

82.  aicina Komisiju turpināt veidot Eiropas aizsardzības fondu, kurā būtu ietverts pienācīgs finansējums gan kopīgiem pētījumiem aizsardzības tehnoloģiju jomā, gan dalībvalstu veiktai kopīgu aktīvu iegādei, kad un ja tiks apliecināts, ka tas ir praktiski, izdevīgi un rentabli; mudina Komisiju pastiprināt abu to direktīvu īstenošanu, kuras veido vienotā aizsardzības ražojumu tirgus ietvaru, un nākt klajā ar ierosmi izstrādāt kopīgus ražošanas standartus attiecībā uz iekārtām un aktīviem;

83.  mudina Komisiju pievērst īpašu uzmanību pieaugošajai spriedzei Rietumbalkānos un meklēt iespējas, kā palielināt ES iesaistīšanos, lai visās attiecīgajās valstīs panāktu izlīgumu un reformas;

84.  pauž atzinību Komisijai par to, ka tā lielu vērību pievērš kaimiņattiecību politikai gan attiecībā uz austrumu, gan dienvidu kaimiņvalstīm, taču uzsver, ka šī politika ir jānostiprina, jo īpaši kompleksi nodrošinot lielāku finanšu palīdzību, lielāku demokrātisko atbalstu, tirgus pieeju un uzlabotu mobilitāti; uzsver, ka šai politikai ir nepieciešamas skaidri noteiktas darbības jomas, lai labāk risinātu problēmas, ar ko saskaras kaimiņvalstis;

20. Stratēģiskāka pieeja ES tiesību aktu izpildei

85.  prasa Komisijai uzlabot kontroles sistēmu, jo īpaši attiecībā uz kļūdu īpatsvaru;

86.  mudina Komisiju uzlabot Parlamenta Lūgumrakstu komitejai sniedzamo atbilžu saturu un dziļumu, lai rūpīgāk ņemtu vērā Eiropas iedzīvotāju paustās bažas;

87.  aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai Padomē veicinātu vienošanos par Marrākešas līguma ratifikāciju, ar nolūku nekavējoties sākt izmantot visu šā līguma potenciālu;

88.  norāda uz trešo valstu un nevalstisko dalībnieku arvien pieaugošajiem centieniem ar hibrīdlīdzekļiem, tostarp dezinformāciju, mazināt ES demokrātisko iestāžu leģitimitāti un prasa, lai Komisija nostiprinātu tās noturību pret hibrīddraudiem un uzlabotu spēju pienācīgi vērsties pret nepatiesām ziņām un dezinformāciju;

21. Labāks likumdošanas process

89.  aicina Komisiju nodrošināt, ka:

  –  visiem tiesību aktu priekšlikumiem tiek veikts rūpīgs ietekmes novērtējums un izmaksu un ieguvumu analīze;

  –  visos ĢD tiek ieviests MVU tests un tiek īstenota sistemātiska sadarbība ar Regulējuma kontroles padomi, lai panāktu strukturētāku MVU testa piemērošanu;

  –  Parlamentam tiek iesniegts novērtējums par Regulējuma kontroles padomes neatkarību, uzraugot un sniedzot objektīvas konsultācijas par ietekmes novērtējumu;

  –  tiek izstrādāts ikgadējā sloga apsekojums (ABS) kā būtisks instruments, lai skaidrā un pārredzamā veidā apzinātu un pārraudzītu rezultātus Savienības centieniem novērst un samazināt pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu gan pašai Savienībai, gan dalībvalstīm transponējot un interpretējot tiesību aktus (“pārmērīga reglamentēšana”);

  –  Parlamentam tiek iesniegti priekšlikumi sloga samazināšanas mērķu noteikšanai svarīgākajās nozarēs, cenšoties līdz 2020. gadam panākt 25 % lielu samazinājumu un līdz 2030. gadam — 50 % samazinājumu tām ekonomiskajam izmaksām, ko uzņēmumiem rada regulatīvais slogs;

o

o    o

90.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(2)

OV L 115, 6.5.2015., 1. lpp.

(3)

OV L 102, 7.4.2004., 48. lpp.

(4)

OV L 324, 10.12.2007., 121. lpp.

(5)

OV L 315, 14.11.2012., 57. lpp.

(6)

OV L 338, 21.12.2011., 2. lpp.

(7)

OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika