Procedūra : 2017/2868(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B8-0543/2017

Iesniegtie teksti :

RC-B8-0543/2017

Debates :

Balsojumi :

PV 05/10/2017 - 4.1

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0381

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 512kWORD 55k
4.10.2017
PE611.649v01-00}
PE611.470v01-00}
PE611.473v01-00}
PE611.477v01-00}
PE611.479v01-00}
PE611.480v01-00} RC1
 
B8-0543/2017}
B8-0544/2017}
B8-0547/2017}
B8-0551/2017}
B8-0553/2017}
B8-0554/2017} RC1

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu

nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:

Verts/ALE (B8-0543/2017)

ALDE (B8-0544/2017)

PPE (B8-0547/2017)

S&D (B8-0551/2017)

ECR (B8-0553/2017)

EFDD (B8-0554/2017)


par personu ar albīnismu stāvokli Āfrikā, it īpaši Malāvijā (2017/2868(RSP))


Cristian Dan Preda, Tunne Kelam, Sandra Kalniete, Elmar Brok, Dubravka Šuica, Sven Schulze, Lefteris Christoforou, Ivan Štefanec, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Mairead McGuinness, David McAllister, Marijana Petir, Pavel Svoboda, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Bogdan Brunon Wenta, Tomáš Zdechovský, Elisabetta Gardini, Claude Rolin, Jaromír Štětina, Maurice Ponga, Milan Zver, Csaba Sógor, József Nagy, Brian Hayes, Adam Szejnfeld, Luděk Niedermayer, Patricija Šulin, Anna Záborská, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Deirdre Clune, Andrey Kovatchev, Seán Kelly, Roberta Metsola, Krzysztof Hetman, Stanislav Polčák, Ivana Maletić, Željana Zovko, László Tőkés, Jiří Pospíšil, Inese Vaidere PPE grupas vārdā
Elena Valenciano, Victor Boştinaru, Soraya Post S&D grupas vārdā
Charles Tannock, Ruža Tomašić, Urszula Krupa, Jan Zahradil, Jana Žitňanská, Notis Marias, Ryszard Czarnecki, Monica Macovei, Ryszard Antoni Legutko, Karol Karski, Branislav Škripek, Raffaele Fitto ECR grupas vārdā
Hilde Vautmans, Ilhan Kyuchyuk, Izaskun Bilbao Barandica, Johannes Cornelis van Baalen, Javier Nart, Petras Auštrevičius, Marietje Schaake, Urmas Paet, Pavel Telička, Louis Michel, Frédérique Ries, Nathalie Griesbeck, Jasenko Selimovic, Gérard Deprez, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Marian Harkin, Dita Charanzová, Cecilia Wikström, Ivan Jakovčić, Beatriz Becerra Basterrechea, Robert Rochefort, Martina Dlabajová, Nedzhmi Ali, Patricia Lalonde, Ivo Vajgl, Paavo Väyrynen, Filiz Hyusmenova, Valentinas Mazuronis, Norica Nicolai, Carolina Punset, Jozo Radoš ALDE grupas vārdā
Bodil Valero, Maria Heubuch, Heidi Hautala, Jordi Solé, Judith Sargentini, Bart Staes, Michèle Rivasi, Barbara Lochbihler, Ernest Urtasun, Igor Šoltes, Davor Škrlec, Bronis Ropė, Michel Reimon, Sven Giegold Verts/ALE grupas vārdā
Ignazio Corrao, Fabio Massimo Castaldo, Isabella Adinolfi, Piernicola Pedicini, Rolandas Paksas, Laura Agea, Laura Ferrara EFDD grupas vārdā
GROZĪJUMI

Eiropas Parlamenta rezolūcija par personu ar albīnismu stāvokli Āfrikā, it īpaši Malāvijā (2017/2868(RSP))  

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par albīnismu Āfrikā, jo īpaši 2016. gada 7. jūlija rezolūciju par personu ar albīnismu stāvokli Āfrikā, it īpaši Malāvijā(1), un 2008. gada 4. septembra rezolūciju par albīnu slepkavībām Tanzānijā(2),

–  ņemot vērā ANO neatkarīgā eksperta jautājumos par personu ar albīnismu cilvēktiesību stāvokli 2017. gada 24. marta un 2016. gada 18. janvāra ziņojumus,

–  ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) 2017. gada 13. jūnija paziņojumu par starptautisko dienu izglītošanai par albīnismu,

–  ņemot vērā ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja (OHCHR) 2017. gada 19. septembra paziņojumu presei “Vērienīgs solis cīņā pret nesodāmību par cilvēktiesību pārkāpumiem, kas saistīti ar pūšļošanu” un 2017. gada 28. jūlija paziņojumu presei “Tanzānija: “Ziņoti uzbrukumi personām ar albīnismu samazinās, bet laukos joprojām izplatīti pamatcēloņi” — ANO eksperts”,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2014. gada 18. decembra Rezolūciju Nr. 69/170 par starptautisko dienu izglītošanai par albīnismu,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 23. decembra Rezolūciju Nr. 70/229 par personām ar albīnismu,

–  ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību komisijas (ACHPR) 2013. gada 5. novembra Rezolūciju Nr. 263 par uzbrukumu un diskriminācijas, kas vērsta pret personām ar albīnismu, novēršanu,

–  ņemot vērā Reģionālo rīcības plānu, kā Āfrikā izbeigt uzbrukumus personām ar albīnismu, 2017.–2021. gadam un ACHPR 2017. gada 22. maija rezolūciju Nr. 373 par šo jautājumu,

–  ņemot vērā 1948. gada 10. decembra Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par bērna tiesībām,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām,

–  ņemot vērā Starptautisko konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu,

–  ņemot vērā ANO 1992. gada 18. decembra Deklarāciju par to personu tiesībām, kuras pieder pie nacionālām vai etniskām, reliģiskām un lingvistiskām minoritātēm,

–  ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,

–  ņemot vērā Kotonū Partnerattiecību nolīgumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā albīnisms ir pārmantots ģenētisks stāvoklis, kas pasaulē ir aptuveni vienam no 20 000 cilvēku un kas ir ievērojami vairāk izplatīts Subsahāras valstīs, no kurām visaugstākais personu ar albīnismu (PAA) īpatsvars ir Tanzānijā, Malāvijā un Burundi;

B.  tā kā lielākajā daļā Āfrikas personas ar albīnismu visvairāk apdraud maldi un māņticība par šo stāvokli; tā kā albīnisma nepatiesa sasaistīšana ar maģiskām spējām ir smagākais drauds personām ar albīnismu; tā kā šādi mīti izraisa vardarbību un viņu ķermeņa daļu tirdzniecību laimes, veselības un bagātības piesaistīšanai; tā kā sievietes ar albīnismu cieš no izvarošanas, jo pastāv maldi, ka dzimumakts ar viņām var izārstēt no HIV/AIDS;

C.  tā kā saskaņā ar cilvēktiesību grupu informāciju pēdējā desmitgadē Āfrikā ziņots par vairāk nekā 600 uzbrukumiem personām ar albīnismu, taču patiesais skaits, ticamākais, ir vēl lielāks; tā kā pēdējos gados uzbrukumu skaits ir ievērojami pieaudzis, īpaši Malāvijā, Tanzānijā un Mozambikā;

D.  tā kā 2016. gadā 25 Āfrikas valstīs notika 172 PAA slepkavības un 276 citādi uzbrukumi PAA; tā kā līdztekus Malāvijai par uzbrukumiem PAA šogad ziņots arī Burundi, Mozambikā, Zambijā un Tanzānijā, turklāt ir ziņots, ka vairums cietušo ir bērni;

E.  tā kā kopš 2017. gada sākuma jaunu slepkavību un uzbrukumu uzliesmojumu pret PAA uzkurinājuši sistēmiskie trūkumi Malāvijas krimināltiesību sistēmā, kas šos neaizsargātos cilvēkus atstāj noziedzīgu grupējumu varā; tā kā kopš 2017. gada janvāra vismaz divas PAA ir nogalinātas, bet vēl septiņas ir ziņojušas par tādiem noziegumiem kā slepkavības vai nolaupīšanas mēģinājumi;

F.  tā kā, neraugoties uz to, ka 2016. gadā Malāvijā tika ieviesti stingrāki tiesību akti, tostarp Kriminālkodeksa un Anatomijas likuma reformas, slepkavību un uzbrukumu uzliesmojums pret šiem neaizsargātajiem cilvēkiem nav apslāpēts, kas galvenokārt skaidrojams ar vāju tiesībaizsardzību un vājām tiesu iestāžu spējām, pamatcēloņiem un sociālo un kulturālo vidi, turklāt vainīgie reti tiek identificēti, saukti pie atbildības vai notiesāti;

G.  tā kā PAA saskaras ar ekstrēmiem cilvēktiesību pārkāpumiem — no aizskaršanas, vajāšanas, sociālās diskriminācijas un atstumtības līdz nolaupīšanai, izvarošanai un noslepkavošanai;

H.  tā kā sievietes un bērni ar albīnismu ir īpaši neaizsargāti pret sociālo atstumtību; tā kā šā stāvokļa dēļ tiek pamesti mazi bērni; tā kā bērnu izglītība cieš no iebiedēšanas, stigmatizācijas un bailēm no uzbrukumiem;

I.  tā kā Tanzānijas valdība ir sākusi nopietni un sekmīgi vērsties pret pūšļošanu šajā valstī, tostarp ir apturētas tradicionālo dziednieku licences un apcietināti daudzi pūšļotāji; tā kā Tanzānijas prezidents 2008. gadā iecēla pirmo parlamenta deputātu ar albīnismu un 2015. gada decembrī — pirmo ministra vietnieku ar albīnismu;

J.  tā kā Mozambika, Nigērija un Kenija ir pieņēmušas rīcības plānu, kā reaģēt uz uzbrukumiem, pievēršoties tādiem aspektiem kā izglītošanas par albīnismu veicināšana un izpratnes veicināšana par šo jautājumu ģimenēs un kopienās, aizsardzības un sociālās palīdzības garantēšana PAA, tiesiskās palīdzības, procedūru raitas norises un uzbrukumu novēršanas nodrošināšana, tiesas nolēmumu izplatīšana un publicēšana nolūkā atturēt no uzbrukumiem un dziļāka izpēte ar mērķi uzlabot plānā noteiktos pasākumus un pamatot uz pierādījumiem balstītu politikas veidošanu;

K.  tā kā 2017. gada jūnijā ACHPR pieņēma Reģionālo rīcības plānu, kā izbeigt uzbrukumus personām ar albīnismu, 2017.–2021. gadam, kuru apstiprinājusi ANO un dažādas reģionālās un starptautiskās ieinteresētās puses; tā kā šā rīcības plāna mērķis ir sekmēt kopīgus centienus un darbības, kuru nolūks ir apkarot vardarbību pret PAA un aizsargāt šo personu un viņu ģimeņu tiesības;

L.  tā kā, neraugoties uz to, ka šī problēma kļūst starptautiski arvien zināmāka un skartajās valstīs tiek pieņemti jauni tiesību akti, daudzās Āfrikas valstīs vēl arvien ļoti maz personu tiek pakļautas kriminālvajāšanai un notiesātas par šādiem nodarījumiem un noziegumi un spīdzināšana vēl arvien notiek pilnīgi nesodīti;

M.  tā kā nogalināšana, sakropļošana, diskriminācija, vajāšana un stigmatizācija ir likusi simtiem PAA patverties pagaidu patvēruma vietās; tā kā šī situācija ir radījusi PAA vēl lielākas problēmas un nedrošību, ierobežojot viņu piekļuvi pamatpakalpojumiem, piemēram, veselības aprūpei un izglītībai, nodarbinātības iespējas un līdzdalību sabiedrībā; tā kā grūtības, ar kurām saskaras PAA, ierobežo pienācīgu medicīnisko aprūpi, tostarp ādas vēža profilaksi, taču tās varētu pārvarēt, reģionā nodrošinot medicīnas iestādes un vajadzīgās zināšanas;

N.  tā kā mūžilgas bailes un diskriminācija izraisa ilgstošu un pat neatgriezenisku psihosociālo kaitējumu;

O.  tā kā 2015. gada martā ANO par pirmo neatkarīgo ekspertu jautājumos par personu ar albīnismu cilvēktiesību stāvokli iecēla Ikponwosa Ero un 13. jūniju oficiāli pasludināja par Starptautisko dienu izglītošanai par albīnismu;

P.  tā kā ES ir veikusi sabiedrības informēšanu kampaņas, lai panāktu plašāku izpratni par šo jautājumu, un ir atbalstījusi pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšanos un vietējo pašvaldību spēju veidošanas centienus cīņā pret PAA nogalināšanu;

Q.  tā kā vardarbības, diskriminācijas un marginalizācijas dēļ PAA nesamērīgi skar nabadzība,

1.  pauž dziļas bažas par pastāvīgo un plaši izplatīto diskrimināciju un vajāšanu, ar ko Āfrikā saskaras PAA, jo īpaši pēc nesenā vardarbības pieauguma Malāvijā; asi nosoda visas slepkavības, nolaupīšanas, sakropļošanas un citu necilvēcīgu un pazemojošu attieksmi, ko pieredz PAA, un pauž līdzjūtību un solidaritāti upuru ģimenēm; nosoda arī jebkāda veida tirdzniecību ar PAA ķermeņa daļām;

2.  joprojām ir ļoti nobažījies par to, ka stingrāku tiesību aktu ieviešana Malāvijā nav novērsusi neseno uzbrukumu uzliesmojumu pret PAA; atzinīgi vērtē Kriminālkodeksa un Anatomijas likuma reformas; taču aicina Malāvijas iestādes pilnīgi izmeklēt neseno pret PAA vērsto noziegumu uzliesmojumu un saukt pie atbildības tos, kas vainojami ar albīnismu saistītos noziegumos;

3.  atgādina, ka valsts galvenais uzdevums ir sargāt savus pilsoņus, arī neaizsargātus cilvēkus, un aicina Malāvijas valdību nodrošināt efektīvu PAA aizsardzību, lai sargātu viņu tiesības uz dzīvību un personisko drošību atbilstoši Malāvijas starptautiskajām cilvēktiesību saistībām un pienākumiem;

4.  mudina Malāvijas iestādes proaktīvi vērsties pret jebkādām noziedzīgām organizācijām, kas nodarbojas ar pūšļošanu un cilvēku tirdzniecību, nodrošināt pienācīgu apmācību un resursus policijai, pilnīgi izmeklēt noziegumus, kas saistīti ar albīnismu, izbeigt nesodāmību un steidzami lūgt starptautisko palīdzību nolūkā neitrāli un efektīvi izmeklēt visus ziņotos uzbrukumus PAA, lai sauktu pie atbildības vainīgos;

5.  aicina skartās Āfrikas valstis vajadzības gadījumā paplašināt tiesību aktu darbības jomu, lai noteiktu kriminālatbildību par ķermeņa daļu glabāšanu un tirdzniecību;

6.  aicina Malāvijas valdību risināt PAA medicīniskās, psiholoģiskās un sociālās vajadzības, kā daļu no iekļaušanas politikas garantējot tām vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un izglītībai; atgādina, ka piekļuve veselības aprūpei un izglītībai PAA joprojām ir ļoti problemātiska un šīs problēmas ir jārisina; aicina vairāk ieguldīt cietušajiem, īpaši sievietēm un bērniem, paredzētu adekvātu sociālo, aprūpes un konsultāciju struktūru izveidē un labāk reaģēt uz viņu medicīniskajām un psiholoģiskajām vajadzībām; uzstāj, ka būtu jāievieš politika, kas atvieglotu viņu reintegrāciju savās kopienās;

7.  uzsver, ka kopumā trūkst izpratnes un veselības informācijas par albīnismu un tas vēl vairāk pasliktina PAA veselības stāvokli; uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka PAA ir piekļuve veselības aprūpei, jo īpaši lauku un attālos apvidos; uzskata, ka veselības aprūpes personāls būtu jāapmāca, kā ar izpratni izturēties pret albīnismu; aicina uzlabot skolotāju un skolu administrāciju apmācību par albīnismu un aicina Malāvijas iestādes atvieglot PAA piekļuvi izglītībai un iespējas to izmantot;

8.  atzinīgi vērtē Tanzānijas valdības centienus cīnīties pret PAA diskrimināciju un lēmumu aizliegt pūšļotāju darbību, cenšoties izbeigt PAA nogalināšanu, taču atzīst, ka vainīgie pārāk maz tiek saukti pie atbildības; atzinīgi vērtē arī Mozambikas, Kenijas un Nigērijas centienus;

9.  uzskata, ka būtu jāveltī vairāk pūliņu, lai ar sabiedrības informēšanas kampaņām novērstu pret PAA vērstas diskriminācijas un vardarbības pamatcēloņus; uzsver, ka nolūkā veicināt PAA tiesības, informēt un izglītot sabiedrību un kliedēt mītus un aizspriedumus par albīnismu izšķiroša loma ir vietējām pašvaldībām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

10.  pauž bažas par īpašajām problēmām, ar ko saskaras sievietes un bērni ar albīnismu un kas tos vēl vairāk pakļauj nabadzības, nedrošības un izolācijas riskam; uzstāj, ka visiem cietušajiem vajadzētu būt piekļuvei piemērotai medicīniskajai un psiholoģiskajai aprūpei un ka būtu jāievieš pienācīgi politikas pasākumi, kas atvieglotu viņu reintegrāciju savās kopienās;

11.  aicina skarto valstu iestādes sadarbībā ar starptautiskajiem un reģionālajiem partneriem apņemties kliedēt kaitīgus māņticīgus priekšstatus, kuri izraisa vēršanos pret cilvēkiem ar albīnismu, un veikt visus pasākumus, kas nepieciešami, lai novērstu un apkarotu nelikumīgo PAA ķermeņa daļu tirdzniecību, atkārtoti izskatīt iespējamas kapu izlaupīšanas lietas, izsekot un identificēt šādu ķermeņa daļu pieprasījuma avotus un saukt “PAA medniekus” pie atbildības;

12.  atgādina, ka vardarbībai pret PAA bieži vien ir pārrobežu raksturs, un uzstāj, ka ir jāpastiprina reģionālā sadarbība šajā jautājumā; tāpēc atzinīgi vērtē visas iniciatīvas, kas reģionālā un starptautiskā līmenī pieņemtas, lai apkarotu vardarbību pret PAA, jo īpaši nesen Āfrikas Savienības un ANO pieņemto Reģionālu rīcības plānu albīnisma jautājumos 2017.–2021. gadam, kas pozitīvi un skaidri apliecina Āfrikas līderu apņēmību; aicina to nekavējoties pienācīgi īstenot;

13.  aicina ES un tās dalībvalstis turpināt sadarboties ar skartajām valstīm un nodrošināt nepieciešamo finansiālo un tehnisko palīdzību, lai efektīvi atbalstītu to centienus izstrādāt politiku, kas skatītu PAA īpašās vajadzības un tiesības, pamatojoties uz nediskriminēšanu un sociālo iekļaušanu;

14.  aicina ES arī turpmāk cieši uzraudzīt PAA cilvēktiesību situāciju Āfrikā, jo īpaši ES delegācijām sagatavojot regulārus ziņojumus un īstenojot paveiktā darba kontroli, kā arī turpināt veicināt būtiskus uzlabojumus šo personu aizsardzībā un sociālajā integrācijā;

15.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei Savienības ārlietās un drošības politikas jautājumos, Malāvijas un Tanzānijas valdībām un parlamentiem, Āfrikas Savienībai un Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

 

 

 

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0314.

(2)

OV C 295 E, 4.12.2009., 94. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika