KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par teroristu uzbrukumiem Somālijā
15.11.2017 - (2017/2962(RSP))
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
ECR (B8-0600/2017)
S&D, Verts/ALE (B8-0632/2017)
ALDE (B8-0633/2017)
PPE (B8-0635/2017)
Joachim Zeller, Tomáš Zdechovský, Pavel Svoboda, Lefteris Christoforou, Dubravka Šuica, Eduard Kukan, Tunne Kelam, Marijana Petir, Elisabetta Gardini, Jarosław Wałęsa, Laima Liucija Andrikienė, Luděk Niedermayer, Lorenzo Cesa, Mairead McGuinness, David McAllister, Jaromír Štětina, Romana Tomc, Željana Zovko, Ivan Štefanec, Michaela Šojdrová, Patricija Šulin, Giovanni La Via, Manolis Kefalogiannis, Maurice Ponga, Adam Szejnfeld, Bogdan Brunon Wenta, Sandra Kalniete, Milan Zver, Roberta Metsola, Andrey Kovatchev, Lars Adaktusson, Seán Kelly, Deirdre Clune, Krzysztof Hetman, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Anna Záborská, László Tőkés, Michael Gahler, Inese Vaidere, Ivana Maletić, Cristian Dan Preda PPE grupas vārdā
Elena Valenciano, Victor Boştinaru, Soraya Post, Cécile Kashetu Kyenge S&D grupas vārdā
Karol Karski, Branislav Škripek, Ruža Tomašić, Charles Tannock, Jan Zahradil, Notis Marias, Jana Žitňanská, Ryszard Czarnecki, Anna Elżbieta Fotyga, Zdzisław Krasnodębski, Angel Dzhambazki ECR grupas vārdā
Hilde Vautmans, Izaskun Bilbao Barandica, Nedzhmi Ali, Petras Auštrevičius, Beatriz Becerra Basterrechea, Dita Charanzová, Gérard Deprez, Martina Dlabajová, Fredrick Federley, Nathalie Griesbeck, Marian Harkin, Filiz Hyusmenova, Ivan Jakovčić, Petr Ježek, Ilhan Kyuchyuk, Patricia Lalonde, Louis Michel, Javier Nart, Urmas Paet, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Jozo Radoš, Frédérique Ries, Robert Rochefort, Jasenko Selimovic, Pavel Telička, Ivo Vajgl, Marietje Schaake, Johannes Cornelis van Baalen, Cecilia Wikström, Valentinas Mazuronis ALDE grupas vārdā
Maria Heubuch, Jordi Solé Verts/ALE grupas vārdā
Ignazio Corrao, Isabella Adinolfi, Piernicola Pedicini
Eiropas Parlamenta rezolūcija par teroristu uzbrukumiem Somālijā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Somāliju,
– ņemot vērā 2017. gada 18. maija rezolūciju par situāciju Dadābas bēgļu nometnē[1],
– ņemot vērā priekšsēdētāja vietnieces / augstās pārstāves 2017. gada 15. oktobra paziņojumu par uzbrukumiem Mogadīšā (Somālijā) un AP/PV runaspersonas 2017. gada 30. oktobra paziņojumu par uzbrukumu Somālijā,
– ņemot vērā Padomes 2017. gada 3. aprīļa secinājumus par Somāliju,
– ņemot vērā ES 2017. gada 27. septembra paziņojumu Cilvēktiesību padomes 36. sesijā par interaktīvu dialogu ar neatkarīgo ekspertu Somālijas jautājumos,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 2372 (2017), kas pieņemta 2017. gada 30. augustā, un rezolūciju Nr. 2383 (2017), kas pieņemta 2017. gada 7. novembrī;
– ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2017. gada 9. maija un 5. septembra ziņojumus ANO Drošības padomei par Somāliju,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes 2017. gada 15. oktobra paziņojumu par teroristu uzbrukumu Mogadīšā,
– ņemot vērā Āfrikas Savienības (ĀS) Komisijas priekšsēdētāja 2017. gada 15. oktobra paziņojumu par uzbrukumu Mogadīšā,
– ņemot vērā Āfrikas Savienības misijas Somālijā (AMISOM) paziņojumus, kuros nosodīti teroristu uzbrukumi 2017. gada 14. un 28. oktobrī,
– ņemot vērā Londonā 2017. gada 11. maijā notikušās starptautiskās konferences par Somāliju noslēguma paziņojumu,
– ņemot vērā ES un Āfrikas Savienības 2017. gada 1. jūnija kopīgo paziņojumu par Parīzes nolīguma īstenošanu;
– ņemot vērā AMISOM 2017. gada 8. novembra paziņojumu, kurā informēja par nodomu no 2017. gada decembra uzsākt pakāpenisku karaspēka izvešanu no Somālijas un par nodomu pilnīgu izvešanu pabeigt līdz 2020. gadam,
– ņemot vērā Kotonū partnerattiecību nolīgumu, kuru noslēdza ĀKK valstis un ES,
– ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību komisijas mandātu sekmēt un aizsargāt cilvēktiesības un tautu tiesības, kas paredzētas Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartā,
– ņemot vērā ANO Konvenciju par bērna tiesībām un Fakultatīvo protokolu par bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos,
– ņemot vērā Āfrikas Vienotības organizācijas 1999. gadā pieņemto konvenciju par terorisma novēršanu un apkarošanu,
– ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,
A. tā kā 2017. gada 14. oktobrī Mogadīšas centru satricināja ļoti jaudīgs kravas mašīnā novietots spridzeklis, nogalinot vismaz 358 cilvēkus, ievainojot vēl 228, bet vēl 56 joprojām nav atrasti; tā kā uzbrukums Mogadīšas centrā bija viena no visvairāk dzīvības aiznesušajām teroristu operācijām visā pasaulē pēdējos gados; tā kā vairāk nekā 30 cilvēku tika nogalināti 2017. gada 28. oktobrī, kad divi spridzekļi tika uzspridzināti pie kādas viesnīcas netālu no prezidenta pils Mogadīšā;
B. tā kā, lai gan neviens grupējums nav uzņēmies atbildību par šiem gļēvajiem uzbrukumiem, tiem ir iezīmes, kuras raksturīgas Al-Shabaab, kas tagad, šķiet, nevēlas iedragāt tautas atbalstu, paužot savu saistību ar šādu masveidīgu civiliedzīvotāju bojāeju; tā kā Somālijas iedzīvotāji ir atkārtoti nosodījuši Al-Shabaab vardarbību un ir vienoti reaģējuši uz oktobrī notikušajiem sprādzieniem, kad tūkstošiem cilvēku devās gājienā caur Mogadīšu, nepakļaujoties Al-Shabaab;
C. tā kā pēdējo mēnešu laikā Mogadīšā un visā valstī ir notikusi virkne nāvējošu teroristu uzbrukumu, tostarp automašīnu spridzināšanas, nejaušas apšaudes, mērķtiecīgas slepkavības un nolaupīšanas, uzsverot nepārtrauktos vardarbīga ekstrēmisma draudus šajā valstī;
D. tā kā lielākā daļa uzbrukumu galvenokārt ir saistīti ar Al-Shabaab teroristu darbībām, tomēr ir zināms, ka arī Daesh aktīvi darbojas šajā valstī;
E. tā kā Somālijas prezidents Mohamed Abdullahi Mohamed pēc tam, kad februārī saņēma pilnvaras vēlēšanās, kuras tiek uzskatītas par būtisku pagrieziena punktu, kas iezīmē šīs sagrautās Austrumāfrikas valsts pakāpenisku atgriešanos pie stabilitātes un labklājības, apņēmās atbrīvot Somāliju no Al-Shabaab;
F. tā kā, ņemot vērā straujo uzbrukumu pieaugumu 2017. gadā, jo īpaši šausminošo spridzināšanu 14. oktobrī, nepavisam nav skaidrs, vai Somālijas drošības spēki pēc plānotās AMISOM izvešanas 2018. gadā būs pietiekami spējīgi apkarot terorismu bez ārējas palīdzības;
G. tā kā AMISOM spēki vairākkārt ir apsūdzēti smagos cilvēktiesību pārkāpumos, tostarp par patvaļīgām slepkavošanām un dažos gadījumos par seksuālu izmantošanu un ļaunprātību; tā kā ārvalstu karaspēka atkārtota izvietošana Somālijas teritorijā ārpus ANO/ĀS mandāta ir ievērojams iemesls bažām, ņemot vērā iepriekšējos apgalvojumus par AMISOM spēku veiktajiem cilvēktiesību pārkāpumiem;
H. tā kā papildus vardarbīgam ekstrēmismam tikai pagājušajā gadā vien sausuma, klanu konflikta un piespiedu izraidīšanu rezultātā simtiem tūkstoši cilvēku ir tikuši pārvietoti, daudzi no tiem uz valdības kontrolētiem pilsētu centriem; tā kā daudzi dzīvo nedrošās apmetnēs, kur sievietes un jo īpaši meitenes saskaras ar ļaunprātīgu izmantošanu un seksuālu vardarbību;
I. tā kā Somālijā joprojām lieli bada draudi, tostarp aptuveni 400 000 Somālijas bērnu cieš no akūtas uztura nepietiekamības un 3 miljoni iedzīvotāju dzīvo krīzes vai ārkārtas pārtikas nodrošinājuma apstākļos; tā kā Somālijā ir aptuveni 1,1 miljons iekšzemē pārvietoto personu un reģionā ir vairāk nekā 900 000 bēgļu no Somālijas;
J. tā kā 420 000 Somālijas bēgļu dzīvo nometnēs Kenijā, tostarp 350 000 Dadābas nometnē, un tā kā Somālijas un Kenijas valdības un UNHCR vienojās veicināt 10 000 bēgļu brīvprātīgu atgriešanos Somālijā uz teritorijām, kuras nekontrolē Al-Shabaab; tā kā repatriantiem ir reintegrācijas problēmas un mazas izredzes atrast darbu; tā kā daudziem Dadābas bēgļiem ir Somālijas izcelsme, bet viņi nekad nav pazinuši dzīvi ārpus nometnes un faktiski ir bezvalstnieki, kas nozīmē, ka viņus nevar nosūtīt uz Somāliju;
K. tā kā ES kopš 2016. gada ir pakāpeniski palielinājusi ikgadējo humāno palīdzību Somālijai, jo īpaši reaģējot uz valsti piemeklējušo lielo sausumu, piešķirot EUR 120 miljonus humānās palīdzības partneriem 2017. gadā un ārkārtas palīdzību EUR 100 000 apmērā, lai palīdzētu centieniem ātri reaģēt uz medicīniskām vajadzībām Mogadīšā pēc 14. oktobra uzbrukuma; tā kā ES sākotnēji iesaistīja arī divus kuģus no ES jūras spēku operācijas ATALANTA, kā arī veica ārkārtas palīdzības lidojumus, lai nodrošinātu ārkārtas medikamentu piegādes Mogadīšas slimnīcām;
L. tā kā ES, izmantojot Eiropas Attīstības fondu, piešķīra EUR 486 miljonus (2014.–2020. gadā), pievēršot uzmanību Pakta īstenošanai un jo īpaši valsts un miera veidošanai, nodrošinātībai ar pārtiku, noturībai un izglītībai; tā kā ES ir arī apņēmusies atbalstīt AMISOM ar Āfrikas Miera fonda starpniecību;
M. tā kā 2016. gada decembrī Pasaules Banka apsolīja pastiprināt cīņu pret galēju nabadzību un paziņoja, ka attīstītās valstis ir apņēmušās rekordlielu summu — USD 75 miljardus piešķirt dotācijām un aizdevumiem ar atvieglotiem nosacījumiem Starptautiskajai Attīstības asociācijai (IDA); tā kā Somālija tomēr nevar pretendēt uz IDA finansējumu, jo tā ir parādā bankai un SVF vairāk nekā USD 300 miljonus kā daļu no USD 5 miljardu uzkrātajiem parādiem, ko tā ir parādā daudzpusējiem un divpusējiem kreditoriem;
N. tā kā, lai gan Al-Shabaab joprojām nogalina, nelikumīgi aiztur un savervē bērnus, viņi tiek pieņemti arī Somālijas bruņotajos spēkos, neskatoties uz to, ka Somālija 2015. gada janvārī ratificēja ANO Konvenciju par bērna tiesībām un 2015. gada novembrī apstiprināja Drošu skolu deklarāciju, apņemoties veikt konkrētus pasākumus studentu un izglītības iestāžu aizsargāšanai;
O. tā kā civilā tiesu sistēma nedarbojas un Somālijas valdība izmanto militārās tiesas, lai tiesātu un pieņemtu spriedumus par civilpersonām, taču šīs tiesas negarantē civilpersonu aizstāvības tiesības; tā kā Nacionālajai izlūkošanas un drošības aģentūrai (NISA), kurai pagaidām nav tiesībaizsardzības mandāta, ir piešķirtas plašas izmeklēšanas pilnvaras, kā rezultātā ievērojami tiek pārkāptas NISA aizturēto personu tiesības uz likumā paredzēto kārtību;
P. tā kā saskaņā ar Transparency International datiem Somālija ir viskorumpētākā valsts pasaulē 10. gadu pēc kārtas; tā kā Somālijas valdība joprojām saskaras ar daudzām problēmām, piemēram, korupciju un plaša civiliedzīvotāju atbalsta trūkumu, kas neizbēgami rada nepietiekama uzticēšanos valsts iestādēm un attiecīgu atbalsta novirzīšanos uz radikālām islāmistu un teroristu grupām,
1. pauž visdziļāko līdzjūtību nesenajos teroristu uzbrukumos Somālijā cietušajiem un viņu ģimenēm un pauž dziļu nožēlu par zaudētajām dzīvībām; vienlaikus pauž stingru nosodījumu tiem, kas veica šos uzbrukumus, kuri piedēvēti Al-Shabaab nemiernieku grupai;
2. atgādina, ka ilgtermiņa stabilitāti un mieru var panākt tikai ar sociālo iekļaušanu, ilgtspējīgu attīstību un labu pārvaldību, kas balstīta uz demokrātiskajiem principiem un tiesiskumu, pilnībā ievērojot cilvēka cieņu un tiesības;
3. atzinīgi vērtē Komisijas ātro reaģēšanu ārkārtas situācijā pēc 14. oktobra teroristu uzbrukuma; prasa ES un tās starptautiskajiem partneriem pildīt savas saistības attiecībā uz Somāliju, pirmkārt, veicot pasākumus, lai panāktu pārtikas nodrošinājumu, novērstu strukturālās problēmas, kas izraisa badu, veicinātu drošību un kopienu nesaskaņu novēršanu, uzlabotu publisko finanšu pārvaldību un palīdzētu pabeigt konstitūcijas pārskatīšanu, kas nepieciešama ilgtermiņa stabilitātes panākšanai;
4. pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz atkārtotiem brīdinājumiem no humānās palīdzības grupām, palīdzības aģentūrām un Eiropas Parlamenta, Somālija joprojām balansē uz bada robežas; atgādina, ka bojāgājušo skaitu 2011. gada badā vēl vairāk palielināja nestabilitāte un Al-Shabaab ekstrēmistu kaujinieku darbības, kas traucēja pārtikas atbalsta piegādēm Somālijas dienvidu un centrālajā daļā, kuras tolaik bija viņu kontrolē; aicina visas puses sadarboties ar humānās palīdzības organizācijām, pilnībā ievērojot humanitāros principus, lai nodrošinātu pilnīgu un netraucētu piekļuvi tiem, kas turpina ciest un kam ir nepieciešama palīdzība, jo īpaši lauku apvidos;
5. atzinīgi vērtē 2017. gada februārī organizēto vēlēšanu procesu, kā rezultātā tika ievēlēts jauns prezidents, un pauž cerību, ka vēlēšanas veicinās politisko stabilitāti, mudinās veikt nepieciešamās reformas un virzīs uz priekšu federālo projektu ciešā koordinācijā un sadarbībā ar federālajām dalībvalstīm; uzsver, ka ir svarīgi cīnīties pret endēmisko korupciju valstī un sniegt iespējas valsts jaunatnei, lai samazinātu risku, ka viņus savervēs Al-Shabaab;
6. atzinīgi vērtē Somālijas nacionālo līderu foruma lēmumu veicināt politisko partiju veidošanu un reģistrāciju, gatavojoties 2020. gada vēlēšanām, kas pamatosies uz principu “viena persona — viena balss”, kā arī centienus atjaunot valsts iestādes un pieņemt svarīgus jaunus tiesību aktus par politiskajām partijām un neatkarīgas valsts cilvēktiesību komisijas izveidi; norāda, ka ir jāīsteno centieni palielināt sieviešu pārstāvību;
7. uzsver, cik svarīgs ir valsts diasporas un pilsoniskās sabiedrības devums, lai atjaunotu ne vien pārvaldību, bet arī sociālo un ekonomisko attīstību, uzsverot, cik svarīga ir sieviešu pārstāvība un līdzdalība lēmumu pieņemšanā; šajā kontekstā atzinīgi vērtē to, ka ir palielinājies sieviešu skaits Somālijas parlamentā (līdz 24 %) un ministru kabinetā, paturot prātā vajadzību pielikt lielākas pūles, lai uzlabotu dzimumu līdzsvaru gan ES, gan Somālijā;
8. pieņem zināšanai Starpvaldību attīstības iestādes (IGAD) 2017. gada Nairobi deklarāciju par noturīgiem risinājumiem Somālijas bēgļiem un par repatriantu reintegrāciju Somālijā; atzinīgi vērtē apņemšanos panākt visaptverošu reģionālo pieeju, vienlaikus saglabājot aizsardzību un veicinot patstāvību patvēruma valstīs, kas jāpilda ar starptautiskās sabiedrības atbalstu un saskaņā ar starptautisku atbildības sadalījumu, kā izklāstīts Ņujorkas deklarācijas visaptverošajā sistēmā reaģēšanai bēgļu jautājumā (CRRF);
9. aicina Komisiju pasteidzināt apspriešanos ar iesaistītajām personām reģionā, tostarp ar vietējiem iedzīvotājiem, reģiona pašvaldību un NVO, lai pievērstu uzmanību uz vietas konstatētajām problēmām un vajadzībām, sekmētu veicinošas vides veidošanu un palielinātu spēju atgriezt bēgļus savās izcelsmes valstīs;
10. pauž bažas par NISA plašo kompetenci un par to, ka tā militārās tiesas izmanto kriminālvajāšanai par iespējamiem ar terorismu saistītiem noziegumiem, tāpēc atkārtoti tiek pārkāpta likumā paredzētā kārtība un nāvessodu piemēro bez pārskatatbildības;
11. aicina Somālijas valdību un ES ar tiesiskuma nodrošināšanu Somālijā saistīto darbību ietvaros nodrošināt, lai NISA tiktu regulēta ar efektīviem uzraudzības mehānismiem, un stiprināt Somālijas kriminālizmeklēšanas departamenta (CID) tehniskās prasmes veikt rūpīgu un efektīvu izmeklēšanu, kurā tiek ievērotas pilsoņu tiesības;
12. jo īpaši atzinīgi vērtē Somālijas līderu 2017. gada 16. aprīlī panākto politisko vienošanos integrēt reģionālos un federālos spēkus saskaņotā nacionālās drošības arhitektūrā, kas spētu pakāpeniski uzņemties galveno atbildību par drošības nodrošināšanu, un ātri izveidot nacionālās drošības padomi un nacionālās drošības biroju;
13. atzīst AMISOM lomu drošības un stabilitātes veicināšanā, kas ļauj Somālijai izveidot politiskās iestādes un paplašināt valsts varu, gaidot, ka atbildība par drošību tiks nodota Somālijas iestādēm un spēkiem; atzinīgi vērtē Āfrikas Savienības izmeklēšanu attiecībā uz apgalvojumiem par AMISOM karaspēka veiktu seksuālu vardarbību; prasa pilnībā īstenot ieteikumus, kas ietverti ANO ģenerālsekretāra ziņojumā par Somāliju, un saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 2272 (2016) mudina ĀS un valstis, kuras piešķir karaspēku, nodrošināt, ka apgalvojumi tiek pienācīgi un rūpīgi izmeklēti un ka vainīgie tiek saukti pie atbildības; uzsver, ka ir svarīgi paredzēt iespēju pagarināt AMISOM mandātu pēc 2018. gada maija, brīdinot, ka priekšlaicīga pienākumu nodošana Somālijas karaspēkam varētu kaitēt ilgtermiņa stabilitātei;
14. uzsver, ka ir jācīnās pret nesodāmību un jānodrošina saukšana pie atbildības par noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem, kas veikti Somālijā; pieņem zināšanai Somālijas prezidenta piedāvāto amnestiju attiecībā uz atsevišķiem noziegumiem tiem, kuri atsakās no terorisma un vardarbības un vēlas pamest Al-Shabaab un citas teroristu grupas, un mudina izstrādāt amnestijas tiesību aktus;
15. pauž nožēlu par bērnu kareivju vervēšanu, ko veic Al-Shabaab kaujinieki, un par to, ka drošības spēki izmanto bērnus kā kareivjus un kā informatorus, tostarp izmantojot sagūstītos vai dezertējušos bērnus kareivjus; atgādina, ka Somālijas valdība ir apņēmusies reabilitēt bijušos bērnus kareivjus un saukt pie atbildības tos, kuri vainojami viņu savervēšanā; aicina starptautiskos līdzekļu devējus, tostarp ES, par prioritāti noteikt reabilitācijas pakalpojumu sniegšanu, izglītību un drošas skolas kā būtisku elementu vardarbības nāvi nesošā cikla pārvarēšanai; mudina iestādes uzskatīt, ka bērni, kas tiek turēti aizdomās par saistību ar Al-Shabaab, primāri ir cietušie, un ņemt vērā bērna interešu prioritāti, ievērojot starptautiskos aizsardzības standartus kā vadošos principus;
16. pauž lielas bažas par to, ka dabas resursi, it īpaši kokogles, joprojām ir ievērojams finansējuma avots teroristiem un izraisa nopietnu vides degradāciju Somālijā; aicina Komisiju izpētīt, kā varētu paplašināt izsekojamību un pienācīgas pārbaudes shēmas, iekļaujot visus dabas resursus, kurus izmanto teroristu darbības un vardarbības atbalstīšanai; šajā kontekstā aicina visas puses nodrošināt ANO Drošības padomes rezolūcijas ievērošanu attiecībā uz Somālijas kokogļu eksporta aizliegumu;
17. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Āfrikas Savienībai, Somālijas prezidentam, premjerministram un parlamentam, ANO ģenerālsekretāram, ANO Drošības padomei, ANO Cilvēktiesību padomei un ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai.
- [1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0229.