KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Venecuēlā
7.2.2018 - (2018/2559(RSP))
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
PPE (B8-0078/2018)
ECR (B8-0081/2018)
ALDE (B8-0087/2018)
Esteban González Pons, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Cristian Dan Preda, Luis de Grandes Pascual, David McAllister, Sandra Kalniete, Francisco José Millán Mon, Tunne Kelam, Gabriel Mato, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Fernando Ruas, Laima Liucija Andrikienė, Julia Pitera, Manolis Kefalogiannis, Eduard Kukan, Ivan Štefanec, Lorenzo Cesa PPE grupas vārdā
Valdemar Tomaševski, Charles Tannock, Jana Žitňanská, Jan Zahradil, Ruža Tomašić, Monica Macovei, Kosma Złotowski, Anna Elżbieta Fotyga, Angel Dzhambazki, Karol Karski, Pirkko Ruohonen-Lerner ECR grupas vārdā
Beatriz Becerra Basterrechea, Dita Charanzová, Nedzhmi Ali, Petras Auštrevičius, Izaskun Bilbao Barandica, Gérard Deprez, Marian Harkin, Filiz Hyusmenova, Ivan Jakovčić, Ilhan Kyuchyuk, Louis Michel, Javier Nart, Urmas Paet, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Jozo Radoš, Frédérique Ries, Marietje Schaake, Jasenko Selimovic, Pavel Telička, Ramon Tremosa i Balcells, Ivo Vajgl, Johannes Cornelis van Baalen, Hilde Vautmans, Cecilia Wikström ALDE grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Venecuēlā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuram ir pievienojusies arī Venecuēla,
– ņemot vērā Venecuēlas konstitūciju,
– ņemot vērā daudzās iepriekšējās rezolūcijas par Venecuēlu, jo īpaši 2014. gada 27. februāra rezolūciju par stāvokli Venecuēlā[1], 2014. gada 18. decembra rezolūciju par Venecuēlas demokrātiskās opozīcijas vajāšanu[2], 2015. gada 12. marta rezolūciju par stāvokli Venecuēlā[3], 2016. gada 8. jūnija rezolūciju par stāvokli Venecuēlā[4], 2017. gada 27. aprīļa rezolūciju par stāvokli Venecuēlā[5] un 2017. gada 13. septembra rezolūciju par ES politiskajām attiecībām ar Latīņameriku[6],
– ņemot vērā Ārlietu komitejas, Delegācijas attiecībām ar Mercosur un parlamentārās asamblejas EuroLat priekšsēdētāju 2017. gada 12. jūlija deklarāciju par pašreizējo stāvokli Venecuēlā,
– ņemot vērā 2001. gada 11. septembrī pieņemto Amerikas Demokrātijas hartu,
– ņemot vērā ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos Zeid Ra’ad Al Hussein 2017. gada 31. marta paziņojumu par Venecuēlas Augstākās tiesas spriedumu pārņemt Nacionālās asamblejas likumdošanas pilnvaras,
– ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes (UNHRC) paziņojumu, kurā nosodīta Enrique Aristeguieta aizturēšana 2018. gada 2. februārī,
– ņemot vērā brīdinājumus, kas izklāstīti Amerikas valstu organizācijas (OAS) 2016. gada 30. maija un 2017. gada 14. marta ziņojumos par Venecuēlu, un OAS ģenerālsekretāra aicinājumus steidzami sasaukt Pastāvīgo padomi saskaņā ar Amerikas Demokrātijas hartas 20. pantu, lai apspriestu politisko krīzi Venecuēlā,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2017. gada 27. marta vēstuli par stāvokļa pasliktināšanos un smagu politisko, ekonomisko un humanitāro krīzi Venecuēlā,
– ņemot vērā OAS deklarāciju, ko 2017. gada 13. martā parakstīja 14 šīs organizācijas dalībvalstis, pieprasot Venecuēlai nekavējoties ieplānot vēlēšanas, atbrīvot politiskos ieslodzītos un citu pasākumu starpā atzīt tās konstitūcijā noteikto varas dalīšanu,
– ņemot vērā OAS Pastāvīgās padomes 2017. gada 3. aprīļa rezolūciju par jaunākajiem notikumiem Venecuēlā,
– ņemot vērā Limas grupas 2018. gada 23. janvāra deklarāciju par Nacionālās konstitucionālās asamblejas aicinājumu sarīkot prezidenta vēlēšanas,
– ņemot vērā Padomes 2017. gada 13. novembra un 2018. gada 22. janvāra secinājumus par Venecuēlu, proti, ieroču embargo un sankciju noteikšanu,
– ņemot vērā 2017. gada 7. decembrī ES vārdā sniegto augstās pārstāves deklarāciju par dažu trešo valstu pievienošanos ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā,
– ņemot vērā 2018. gada 26. janvārī ES vārdā sniegto augstās pārstāves deklarāciju par jaunākajiem notikumiem Venecuēlā, nosodot Venecuēlas iestāžu lēmumu izraidīt Spānijas vēstnieku Karakasā,
– ņemot vērā Parlamenta lēmumu 2017. gada A. Saharova balvu piešķirt Venecuēlas demokrātiskajai opozīcijai,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,
A. tā kā nelikumīgā Nacionālā konstitucionālā asambleja, kura nav atzīta ne starptautiskā, ne Eiropas Savienības līmenī, prasīja rīkot prezidenta vēlēšanas līdz 2018. gada aprīļa beigām; tā kā saskaņā ar Venecuēlas Konstitūciju par vēlēšanu sarīkošanu atbildīgā iestāde ir Nacionāla vēlēšanu padome; tā kā Venecuēlas Konstitūcijas 298. pants, kurā ir skaidri norādīts, ka “tiesību akti, kas reglamentē vēlēšanu procesu, nedrīkst nekādā veidā tikt mainīti sešu mēnešu laikposmā pirms vēlēšanu dienas,” pavisam nesen ir pārkāpts vairākas reizes;
B. tā kā šis lēmums pieņemts ārpus valstī notiekošā dialoga, kas notiek kopš 2017. gada decembra, un neņemot vērā to, ko izdevies sasniegt Venecuēlas valdības un opozīcijas tikšanās laikā Santodomingo; tā kā vēlēšanu datums un pirmsvēlēšanu process bija divas no galvenajām tēmām Santodomingo sarunās; tā kā šis aicinājums rīkot vēlēšanas ir pretrunā gan demokrātijas principiem, gan godprātībai attiecībā uz valdības un opozīcijas dialogu;
C. tā kā 2018. gada 25. janvārī Augstākā tiesa nolēma izslēgt MUD (Mesa de la Unidad Democrática) no prezidenta vēlēšanām; tā kā 2018. gada 4. februārī Nacionālā vēlēšanu padome izslēdza partiju Primero de Justicia no vēlēšanu procesa; tā kā tādiem līderiem kā Leopoldo López un Henrique Capriles ir aizliegts kandidēt; tā kā ar šiem lēmumiem ir nopietni pārkāpts taisnīgu vēlēšanu princips, aizliedzot opozīcijas kandidātiem vēlēšanās brīvi konkurēt saskaņā ar vienlīdzīgiem noteikumiem;
D. tā kā MUD saņēma Parlamenta 2017. gada Saharova balvu par domas brīvību;
E. tā kā saistībā ar šādu nekonstitucionālu aicinājumu rīkot pirmstermiņa vēlēšanas Meksika un Čīle izstājās no nacionālā politisko sarunu procesa starp Venecuēlas valdību un daļu no opozīcijas;
F. tā kā 2017. gada 13. novembrī ES Padome nolēma noteikt ieroču embargo pret Venecuēlu un aizliegumu eksportēt materiālus, kurus varētu izmantot represijām valstī;
G. tā kā 2018. gada 22. janvārī ES Padome vienprātīgi nolēma piemērot sankcijas pret septiņām Venecuēlas oficiālām amatpersonām, nosakot ierobežojošus pasākumus, piemēram, ceļošanas aizliegumu un līdzekļu iesaldēšanu, tādējādi reaģējot uz demokrātijas principu, tiesiskuma un demokrātijas pārkāpumiem;
H. tā kā pēc ES sankciju pieņemšanas Venecuēla veica atbildes pasākumu, izraidot Spānijas vēstnieku Karakasā, pasludinot viņu par persona non grata un apsūdzot Spāniju par iejaukšanos tās iekšējās lietās; tā kā ES ir stingri nosodījusi šo lēmumu, vienlaikus apliecinot pilnīgu solidaritāti ar Spāniju un norādot, ka ES lēmumi ārpolitikas jomā, tostarp sankciju noteikšana, tiek pieņemti vienbalsīgi;
I. tā kā stāvoklis cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma jomā Venecuēlā turpina pasliktināties; tā kā Venecuēla saskaras ar nepieredzētu politisku, sociālu, ekonomisku un humanitāru krīzi, kuras dēļ iet bojā daudz cilvēku; tā kā brīvu un godīgu vēlēšanu rīkošana ar visām nepieciešamajām garantijām un pietiekama laika atvēlēšana vēlēšanu sagatavošanai ir būtiski nosacījumi, lai varētu sākt risināt daudzās problēmas, ar kurām Venecuēla saskaras; tā kā gandrīz 2 miljoni venecuēliešu ir pametuši valsti; tā kā uzņēmējām valstīm ir aizvien grūtāk sniegt palīdzību un pakalpojumus jaunpienācējiem;
J. tā kā nemiernieku policijas amatpersona Oscar Pérez un seši citi cilvēki tika nonāvēti bez tiesas, neraugoties uz to, ka viņi jau bija padevušies;
K. tā kā 2018. gada 2. februārī izlūkdienesti nakts laikā no mājām nolaupīja Enrique Aristeguieta Gramcko, nesniedzot nekādu informāciju par viņa atrašanās vietu un atbrīvojot viņu nākamajā dienā;
L. tā kā arvien lielāks skaits Venecuēlas iedzīvotāju, tostarp bērni, cieš no pārtikas trūkuma, jo ir ierobežota piekļuve kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem, medikamentiem un pārtikai; tā kā Venecuēlas valdība diemžēl vēl aizvien noliedz šo problēmu un atsakās pieņemt starptautisko humāno palīdzību un sekmēt tās izplatīšanu; tā kā Venecuēlas iedzīvotāji cenšas iegādāties pārtiku un pirmās nepieciešamības preces Karību jūras salās, jo valstī pastāv smaga to nepietiekamība,
1. nosoda nelikumīgās Nacionālās konstitucionālās asamblejas, kas nav atzīta ne starptautiskā, ne ES līmenī, vienpusējo lēmumu līdz 2018. gada aprīļa beigām rīkot pirmstermiņa prezidenta vēlēšanas; pauž dziļu nožēlu par Venecuēlas Augstākās tiesas neseno spriedumu aizliegt MUD pārstāvjiem piedalīties gaidāmajās vēlēšanās; norāda, ka daudzi iespējamie kandidāti nevarēs kandidēt vēlēšanās, jo ir trimdā, sastopas ar administratīvo tiesību atņemšanu, atrodas apcietinājumā vai mājas arestā; uzstāj, ka nebūtu jārada nekādi šķēršļi vai jāparedz nosacījumi attiecībā uz politisko partiju līdzdalību, un aicina Venecuēlas iestādes pilnībā atjaunot viņu tiesības kandidēt vēlēšanās;
2. uzsver, ka ES un tās iestādes, tostarp Eiropas Parlaments, atzīs tikai tādas uz reālistiska vēlēšanu grafika balstītas vēlēšanas, par kurām valsts mēroga dialogā panākta vienošanās ar visiem attiecīgajiem dalībniekiem un politiskajām partijām un kurās tiek ievēroti vienlīdzīgas, godīgas un pārredzamas līdzdalības nosacījumi, tostarp atceļot aizliegumu piedalīties politiskajiem oponentiem, atbrīvojot politiskos ieslodzītos, nodrošinot līdzsvarotu neatkarīgas Nacionālās Vēlēšanu padomes sastāvu un paredzot pienācīgas garantijas, tajā skaitā neatkarīgu starptautiski novērotāju uzraudzību; atgādina, ka ir gatavs nosūtīt vēlēšanu novērošanas misiju, ja visi nepieciešamie nosacījumi būs izpildīti;
3. stingri nosoda Venecuēlas iestāžu lēmumu izraidīt Spānijas vēstnieku Karakasā un pasludināt viņu par persona non grata un prasa Venecuēlas valdībai nekavējoties atjaunot normālas diplomātiskās attiecības ar Spāniju; atgādina, ka visi ES lēmumi ārpolitikas jomā, tostarp sankciju ieviešana, tiek pieņemti vienbalsīgi; šajā sakarībā aicina paust pilnīgu solidaritāti ar Spāniju;
4. atzīst par piemērotiem pasākumiem ES Padomes ieviesto ieroču embargo un sankcijas pret septiņām Venecuēlas amatpersonām, šādi reaģējot uz smagiem cilvēktiesību un demokrātijas pārkāpumiem, taču aicina tās paplašināt un attiecināt uz personām, kuras ir galvenokārt atbildīgas par politisko, sociālo, ekonomisko un humanitāro krīzi, proti, prezidentu, viceprezidentu, aizsardzības ministru, augstām militārās vadības amatpersonām un tām pietuvinātām personām, tostarp ģimenes locekļiem; ierosina, ka gadījumā, ja cilvēktiesību stāvoklis turpinās pasliktināties, izskatīt un piemērot diplomātiskus un ekonomiskus pasākumus, tostarp saistībā ar valsts īpašumā esošo naftas uzņēmumu Petróleos de Venezuela S.A. (PDVSA);
5. visstingrākajā veidā nosoda to, ka joprojām tiek pārkāpta Venecuēlas demokrātiskā kārtība; atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu Nacionālajai asamblejai kā vienīgajam likumīgi izveidotajam un atzītajam Venecuēlas parlamentam un aicina Venecuēlas valdību pilnībā atjaunot tās konstitucionālās pilnvaras; noraida visus Konstitucionālās asamblejas pieņemtos lēmumus, jo tie pārkāpj visus demokrātijas standartus un noteikumus; pauž atbalstu politiskam risinājumam attiecībā uz visiem iesaistītajiem dalībniekiem un politiskajām partijām; atgādina, ka valsts pārvaldes atzaru pilnvaru dalīšana un neiejaukšanās ir viens no tādu demokrātisku valstu pamatprincipiem, kuru darbības pamatā ir tiesiskums;
6. aicina Starptautiskās Krimināltiesas prokuroru saskaņā ar Romas statūtu noteikumiem uzsākt izmeklēšanu par Venecuēlas režīma veiktajiem cilvēktiesību pārkāpumiem un prasa ES uzņemties aktīvu lomu šajā jomā;
7. atkārtoti prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus politiski ieslodzītos, respektēt demokrātiski ievēlētas struktūras un ievērot cilvēktiesības;
8. pauž solidaritāti un pilnīgu atbalstu Venecuēlas tautai, ko skar smaga humanitārā krīze; prasa nekavējoties panākt vienošanos par ārkārtas humānās palīdzības piekļuves plānu un aicina Venecuēlas iestādes steidzamības kārtā atļaut netraucētu humānās palīdzības sniegšanu un piešķirt atļauju starptautiskajām organizācijām, kuras vēlas palīdzēt sabiedrībai; aicina ātri īstenot neatliekamus pasākumus, lai cīnītos pret uztura nepietiekamību visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām, piemēram, bērniem; prasa ES palīdzēt kaimiņvalstīm un jo īpaši Kolumbijai uzlabot Venecuēlas bēgļu stāvokli; aicina Venecuēlas valdību nodrošināt pensijas ārvalstīs dzīvojošiem venecuēliešiem, kam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu;
9. atkārtoti prasa pēc iespējas drīzāk uz Venecuēlu nosūtīt Eiropas Parlamenta delegāciju un veidot dialogu ar visām konfliktā iesaistītajām pusēm;
10. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Venecuēlas Bolivāra Republikas valdībai un Nacionālajai asamblejai, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai un Amerikas Valstu organizācijas ģenerālsekretāram.
- [1] OV C 285, 29.8.2017., 145. lpp.
- [2] OV C 294, 12.8.2016., 21. lpp.
- [3] OV C 316, 30.8.2016., 190. lpp.
- [4] Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0269.
- [5] Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0200.
- [6] Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0345.